Turkmenistānas cīņa pret korupciju – vai risinājums ekonomiskajām problēmām?

Kopš 2016. gada Turkmenistānas ekonomikā vērojama krīze – Krievijas enerģētikas uzņēmuma "Gazprom" lēmums pārtraukt dabasgāzes importu no Turkmenistānas radījis smagu triecienu valsts ekonomikai, kuras galvenais ienākumu avots ir primāri saistīts tieši ar šī resursa eksportu. Ekonomiskā stagnācija, produktu trūkums un to cenu kāpums rada izaicinājumus Turkmenistānas valdībai un jau desmito gadu pie varas esošajam prezidentam, kurš kā galveno krīzes cēloni saskata valstī pastāvošo korupciju. Paziņojums par Antikorupcijas aģentūras izveidi jūnija sākumā iezīmēja kārtējo soli cīņā pret korupciju un cīņā pret krīzi, taču atklāts paliek jautājums par izvēlētās stratēģijas patiesajiem mērķiem Turkmenistānas iekšpolitikā.

Ogļūdeņražu ekonomika Turkmenistānā un atvadas no ''Gazprom''

Turkmenistānas ekonomikas galvenais dzinējs ir ar ogļūdeņražiem saistītie sektori, kuri ir pakļauti stingrai valdības kontrolei ar tai raksturīgo politisko favorītismu un ierobežoto ārzemju investīciju plūsmu. Šāds

ekonomikas modelis Turkmenistānā ir novedis pie privātā ekonomikas sektora stagnācijas un bīstamas valsts atkarības no ogļūdeņražu eksporta, ko apliecina pēdējo gadu lejupslīdošie ekonomiskie rādītāji.

Turkmenistānas teritorijā atrodas vienas no pasaulē lielākajām dabasgāzes atradnēm, tai skaitā otrais lielākais dabasgāzes lauks. Valsts ekonomikas paļaušanās uz šī enerģijas resursa eksportu padara to ārkārtīgi jūtīgu pret enerģētikas tirgus svārstībām un reģionā klāetesošo enerģētikas lieluzņēmumu darbību. Šī situācija negatīvi atspēlējās pagājušā gada janvārī, kad Krievijas enerģētikas uzņēmums "Gazprom" pārtrauca importēt dabasgāzi no Turkmenisānas un sadarboties ar Turkmenistānas nacionālo gāzes kompāniju "Turkmengaz", izskaidrojot šādu lēmumu ar mainīgajiem apstākļiem starptautiskajā gāzes tirgū.

Par "Status Quo"

Laura Jesaulkova ir lsm.lv un jauno politikas pētnieku kopprojekta - rubrikas - "Status Quo" autore. Rubrikā tiek analizētas  starptautiskās politikas aktualitātes no Latīņamerikas līdz Tālajiem Austrumiem. "Status Quo" latīņu valodā nozīmē "pašreizējais lietu stāvoklis". Tāds ir arī rubrikas mērķis - informēt par ziņu virsrakstos nepateikto, piedāvāt kontekstu un rādīt kā notikumi pasaulē atbalsojas arī Latvijā. 

Ekonomiskās krīzes vēstneši Turkmenistānas ekonomikā

Lai šo situāciju risinātu, Turkmenistāna laika periodā līdz 2020. gadam plāno par divām reizēm palielināt dabasgāzes eksportu uz Ķīnu, taču arī šajā virzienā valsts sastopas ar apstākļiem, kas liek apšaubīt to, ka ienākumi no tirdzniecības būs pietiekami, lai kompensētu sadarbības pārtraukšanu ar Krieviju. Par galveno šaubu iemeslu var minēt Krievijas sāncensību par Ķīnas tirgu, kura 2014. gada maijā pēc desmitgadi ilgstošām pārrunām noslēdza 30 gadu līgumu par ''Gazprom'' dabasgāzes piegādēm, vairāk nekā 400 miljardus dolāru vērtām. Rezultātā Pekina var atļauties gāzi no Turkmenistānas iepirkt daudz lētāk nekā Maskava.

Turkmenistānas prezidents Gurbanguli Berdimuhamedovs netieši apstiprināja Turkmenistānas ekonomikas patiesi ievainojamo stāvokli, 2016. gada 1. novembrī dodoties vizītē pie Krievijas prezidenta Vladimira Putina. Tas, vai abi prezidenti runāja par iespējamo sadarbības atsākšanu dabasgāzes sektorā, paliek atklāts jautājums, taču aizvien grūtāk slēpjamas kļūst Turkmenistānas iekšējās ar ekonomisko krīzi saistītās problēmas – pārtikas preču trūkums, cenu un bezdarba līmeņa pieaugums, nacionālās valūtas trūkums. Šādu ekonomisko krīžu iestāšanās gandrīz vienmēr atstāj iespaidu uz valstu politiskajām norisēm, taču

Turkmenistānas uz ilggadēja personības kulta balstītajam politiskajam režīmam, enerģētikas sektora un līdz ar to visas valsts ekonomikas stagnācija draud ar režīma popularitātes zudumu un iespējamiem nemieriem.

Krīze Turkmenistānas ekonomikā ir krīze tās politiskajam režīmam

Lai uzturētu savu tēlu sabiedrībā un novērstu uzmanību no aizvien grūtāk slēpjamajām problēmām autoritārās Turkmenistānas iekšienē, pašreizējais prezidents Gurbanguli Berdimuhamedovs 2017.gada februāra vēlēšanu kampaņas ietvaros vairāk nekā jebkad agrāk bija gatavs ģitāras pavadībā dziedāt pašsacerētas dziesmas rūpnīcu strādniekiem un piedalīties publiskos pasākumos un sporta sacensībās, radot iespaidu par spēcīgu līderi, kurš ir spējīgs pasargāt valsti no ekonomiskajiem izaicinājumiem.

Prezidenta dziedāšana nav vienīgais līdzeklis, lai novērstu iedzīvotāju domas no ekonomiskās lejupslīdes. Valstī ir uzsākta aktīva cīņa pret pastāvošo korupciju – prezidenta un Turkmenistānas valdības oficiālajā skatījumā galveno pašlaik valdošās ekonomiskās krīzes cēloni. Pirms dažām dienām Gurbanguli Berdimuhamedovs publiski paziņoja par Antikorupcijas aģentūras izveidi, tādējādi piešķirot jaunu impulsu jau valstī notiekošajai visaptverošajai cīņai pret šo problēmu. Šāda aģentūra prezidenta skatījumā nepieciešama, lai savlaicīgi atklātu, novērstu un izmeklētu ar korupciju saistītus incidentus.

Antikorupcijas aģentūras idejas prezentācija tagad, kad Turkmenistānas iedzīvotāji savā ikdienā sastopas ar algu aizturēšanu, cenu pieaugumu un produktu trūkumu, ņemot vērā valsts galvenā ekonomikas sektora stagnāciju un tā ietekmē radušos spiedienu uz Turkmenistānas budžetu, izskatās pēc mēģinājuma glābt valsti no sliktākā iespējamā scenārija – pilnīgas valsts budžeta iztukšošanās.

Neskatoties uz to, šādas darbības ekonomiskā efektivitāte ir apšaubāma.

Antikorupcijas programmas ietvaros nav paredzēta sabiedrības līdzdalība korupcijas gadījumu atklāšanā un ziņošanā par tiem, ko pastiprina valsts kontrolēts korupcijas atspoguļojums Turkmenistānas masu medijos.

No minētā izriet secinājums par to, ka antikorupcijas aģentūras darbība tiks galvenokārt vērsta uz valsts pārvaldes un biznesa vides pārstāvjiem, kuri atrodas Turkmenistānas korupciju shēmu virsotnēs. Pie tam izskan viedoklis, ka tikai pret tiem, kuri nevēlas dalīties savos ieņēmumos ar valsti.

Prezidenta īsteno vēlmi cīnīties ar korupciju Turkmenistānā liek apšaubīt arī Antikorupcijas aģentūras vadītāja izvēle – Mammetans Čakjevs (Mammethan Chakyev). Minētā persona pirms sava jaunā amata aģentūrā ieņēma Turkmenistānas Muitas dienesta priekšsēdētāja amatu, savukārt Muitas dienesta struktūras Centrālāzijā ir zināmas kā vienas no korumpētākajām valsts iestādēm.

Pašlaik cīņu pret korupciju Turkmenistānā drīzāk var raksturot kā īstermiņa ielāpu ilgtermiņa problēmai. Lai izvairītos no strupceļa cīņā ar ekonomisko krīzi, Turkmenistānas ekonomikai nepieciešamas dziļas reformas, kuras ne tikai atrisinātu valsts ekonomisko atkarību no energoresursu tirdzniecības un līdz ar to radušos panīkumu citās nozarēs, bet arī Turkmenistānai raksturīgo starptautisko izolētību kā tādu. To, cik Antikorupcijas aģentūra un plānotā cīņa ar korupciju būs efektīva, būs iespējams novērot jau tuvākajā nākotnē, taču acīmredzams ir tas, ka tā savā tagadējā izpausmē ir tāla no brīnumzālēm.

 

Ziņu analīze
Ziņas
Jaunākie
Interesanti