ĪSUMĀ:
- Ar testamentu un lieciniekiem no kroga pazaudēts mantotais īpašums.
- Īpašums pārdots tālāk.
- Kurš ir starpnieks, kas iepazīstināja pircēju ar krāpnieku.
- Vai notārei vajadzēja pamanīt krāpšanos - lietā iesaistītie pauž šaubas.
- Kurš stāv aiz shēmas, nav noskaidrots.
- Notārs nemaz nevar to visu pārbaudīt – cunfte un TM aizstāv notāri.
- Likumā cenšas mazināt viltošanas iespējas.
- Notāri: ar pieņemtajām izmaiņām par maz krāpnieku izskaušanai.
Testaments krogā. Kā pazaudēts mantotais īpašums
"Tante vēl astoņdesmitajos gados visu novēlēja tēvam, jo viņš bija vienīgais dēls savai mātei. Un tāpēc viņa mammas māsa visu viņam novēlēja," tā savu stāstu sāk īpašuma likumīgais šā brīža mantinieks.
Viņš vēlas saglabāt anonimitāti, taču visu viņa teikto apliecina tiesu spriedumi, tāpēc sauksim viņu par Kristapu.
2006. gadā Kristapam nomira radiniece. Viņas tuvākais radinieks bija Kristapa tēvs. Tēvam kopā ar aizgājēju piederēja Ģertrūdes ielas dzīvojamā nama domājamās daļas.
Pēc tantes nāves mantinieks, Kristapa tēvs, devās pie notāres noformēt mantojumu. Bet notāre viņam ieteica nesteigties, sakot, ka citu mantinieku nav. Deva padomu vispirms sakārtot dokumentus, jo īpašums nebija ierakstīts Zemesgrāmatā. Notāre mantojuma lietu neatvēra.
"Kad pagāja pusgads, tēvs aizgāja uz Zemesgrāmatu, un tad viņam teica – re, kur ir īpašnieks, kurš Zemesgrāmatā reģistrēts. Bija sludinājums "Latvijas Vēstnesī" ar aicinājumu pieteikties mantiniekiem. Termiņš ir pagājis. Viss ir noticis," stāstīja Kristaps.
Gan Rīgas nams, gan lauku īpašums, kuru arī vajadzēja mantot no tantes, pēkšņi izrādījās cita cilvēka – Gunāra Grozas – īpašumā.
"Viņam bija privāts testaments, kuru viņš pats bija rakstījis. Kuru bija apstiprinājuši trīs vīri, kurus viņš kaut kur satika," stāstīja Kristaps.
Tiesas spriedumā rakstīts, ka Groza krogā "Hali-Gali", kas atrodas netālu no vērtīgā īpašuma, uzrunājis trīs vīriešus. Viņi krogā slīcinājuši bēdas par neatrasto darbu. Groza nepazīstamo trijotni aicinājis kļūt par lieciniekiem privātā testamenta lietā. Sacījis, ka tante pirms nāves gribot atstāt īpašumu. Viens no viņiem devies līdzi uz kādu dzīvokli, kur blakus istabā dzirdējis kādu cilvēku vaidam. Tā viņi uzņēmušies būt par lieciniekiem un parakstījuši privāto testamentu.
Ar šo viltoto testamentu Groza devās pie notāres Ingūnas Bobrovskas, ar viņas svētību tika pie sveša īpašuma un tūlīt to mēģināja notirgot.
"Groza šo īpašumu, domājamo daļu, paspēja fiziski pārdot akciju sabiedrībai "Latzemes nekustamie īpašumi", kas arī ir tāds "misterī" kantoris. Par viņiem arī ir visādi stāsti," apgalvoja Kristaps.
Kad mantojuma lieta nonāca tiesā, "Latzemes nekustamo īpašumu" saistību pārņēmējs bija maksātnespējas procesā esošais uzņēmums "Reversed". Abu uzņēmumu patiesā labuma guvējs un pārstāvis tiesā bija advokāts Normunds Šlitke.
Mediju arhīvos par advokātu atrodami neglaimojoši stāsti.
Par kādu nekustamā īpašuma shēmu, kurā iesaistīts Šlitke, savulaik vēstīja TV3 raidījums "Nekā personīga": "Šlitke nelāgu slavu ir ieguvis kā aktīvākais un cietsirdīgākais to zemes īpašumu pārstāvis, kas no daudzdzīvokļu namu iedzīvotājiem pieprasa nesamērīgu maksu par piespiedu nomu. Viņš neslēpj, ka domājamo daļu pirkšana kopīpašumos ir viens no viņa biznesa virzieniem."
Citos mediju rakstos viņš nodēvēts par "zemes baronu".
Ieradās kā visi krāpnieki. Kā īpašums pārdots tālāk
Tiesas spriedumā lasāms, ka pie "Latzemes nekustamajiem īpašumiem", tātad, pie Šlitkes, ar piedāvājumu nopirkt no Gunāra Grozas īpašumu Ģertrūdes ielā vērsies kāds G.Lazdiņš.
Šlitke ierakstā par starpnieku neko nevēlas stāstīt, bet Grozas ierašanos atceras šādi: "Šis cilvēks atnāca tieši tā, kā parasti nāk visi krāpnieki. Ļoti cienījami, divu advokātu pavadīts. Uzvalkos. Divi advokāti ar dokumentu somiņām rokās un teica, jā, šobrīd man mīļa tante nomira un mantojuma lieta tiek kārtota. Re, kur ir testaments, re, kur ir viss. Un man šobrīd vajadzētu naudu. Es labprāt dabūtu rokasnaudu, lai ierakstītu Zemesgrāmatā. Es labprāt pārdotu lētāk."
Dienā, kad Groza ieradās pie Šlitkes, izkrāptais īpašums vēl nebija uz viņa vārda ierakstīts Zemesgrāmatā. Šlitke ar Grozu noslēdza rokasnaudas līgumu un samaksāja viņam pirmos 60 000 latu.
Kad īpašumu ierakstīja Zemesgrāmatā uz Grozas vārda, Šlitke viņam samaksāja pārējo naudu – 190 000 latus.
Spriedumā teikts, ka šī nauda īstenībā pārskaitīta uz vēl kādas trešās personas bankas kontu. Šai personai, kura spriedumā nav identificēta, Groza naudu esot aizdevis.
"Tad mēs sākām kārtot dokumentus, kamēr konstatējam, ka prokuratūra uzlikusi arestu sakarā ar to, ka ir izkrāpts šis īpašums," stāstīja Šlitke.
Šlitke, kurš ir pieredzējis īpašumu uzpircējs un nebaidās pirkt arī īpašumus ar nopietniem apgrūtinājumiem, saka – aizdomu, ka notiek krāpšana, nebija.
"Pēc tam mēs konstatējam, ka pirmajās sarunās mums ir rādīta testamenta pirmā un trešā lapa, kas bija ļoti veiksmīgi sastādīts. Ja mēs būtu redzējuši testamenta otro lapu, tad būtu pievērsuši uzmanību kundzei, kam šī māja denacionalizēta, kas, man liekas, ir Sibīrijas izgājusi un visu, kas ir kārtīga latviešu kundze ar latvisku uzvārdu, ka liecinieki bijuši trīs, uz ielas atrasti. Ja mēs būtu redzējuši šos uzvārdus. Bet, saprotiet, to jūs tikai pēc tam saprotiet," atzina Šlitke.
Pirkt domājamās daļas – tas bijis Šlitkes bizness.
"Jo domājamās daļas vienmēr ir lētākas nekā viss īpašums. Un tad mēs bijām domājuši, ka nopirksim pusi. Pēc tam vai nu nopirksim otru pusi, vai sadalīsim dzīvokļu īpašumos un pārdosim. Un attiecīgi nopelnām," skaidroja Šlitke.
Īpašuma pašreizējais mantinieks Kristaps atceras, ka vecāki no Šlitkes tiešām saņēmuši piedāvājumu pārdot tēvam piederošo nama daļu. Taču no tā atteikušies.
"Vai tas ir tas Gints?" Kurš iepazīstināja pircēju ar krāpnieku?
Noprotams, ka tiesas spriedumā minētais Lazdiņš, kurš Grozu saveda ar Šlitki, ir Gints Lazdiņš. Arī viņa vārds medijos vīd saistībā ar nekustamo īpašumu afērām. Piemēram, krimināllietā par krāpšanu lielos apmēros, kurā par cietušajiem tika atzīti pazīstamie mecenāti Ināra un Boriss Teterevi. Pastāv aizdomas, ka no viņiem izkrāpti vairāk nekā 43 miljoni eiro par nekustamo īpašumu iegādi, kuru reālā tirgus vērtība shēmu īstenošanas brīdī bija daudzkārt zemāka, ap 2 miljoniem eiro.
Sazvanīts Lazdiņš saka, ka Šlitki pazīst, tāpat kā notāri Bobrovsku, kura apstiprināja viltoto testamentu.
"Nu, es gandrīz ar visiem notāriem darījumus esmu slēdzis savā dzīvē," noteica Lazdiņš.
Bet tādu Grozu viņš nepazīst.
"Es nezinu, par ko jūs runājat, patiešām. Es tur neesmu ne puse, nekas, ne kā liecinieks. Ja kāds kaut ko runā ārā uz ielas, man ar to nekāda sakara nav. Es nekad neesmu piedalījies Centra rajona tiesā un neesmu nekad ne ar vienu tiesājies," sacīja Lazdiņš.
Viņš uzsvēra, ka Gunāra Grozas vārdu nav dzirdējis, "tikai kaut kur, vot šitā te, ka Šlitke kaut kur bija runājis. Es ar Normundu Šlitki nekad darījumu neesmu slēdzis. Man vienreiz bija ar "Latzemes īpašumiem", Juglā pārdevu zemi".
Lazdiņš sava vārda piesaukšanu sauc par baumām, kuras kāds izmanto, lai gūtu sev labumu.
"Jūs teikt varat, ka jūs pazīstat Romas pāvestu, tam nav nekāda juridiska pamata, ka kāds kaut ko saka. Tiesa nav pārliecinājusies. Nekad mani saukusi, vai es esmu tas Gints, kas ir kādu kaut kur iepazīstinājis. Un kurš tad mūsdienās liedz kādu ar kādu iepazīstināt, tas taču nav likuma pārkāpums," piebilda Lazdiņš.
Savukārt par Grozu mediju arhīvos ziņu nav. Taču Šlitke stāstīja, ka viņš savulaik spekulējis ar nekustamajiem īpašumiem. Laikā, kad nebijis vienotas banku kredītu datu bāzes, Groza ņēmis bankās kredītus it kā vienīgā mājokļa iegādei. Līdzīgi par Grozu stāsta arī Kristaps. Kad lieta par Ģertrūdes nama izkrāpšanu bija tiesā, Groza pieteicis privāto maksātnespēju. Pēc papīriem viņam nekas nepieder.
Ar Grozu šī raidījuma tapšanas laikā sazināties neizdevās.
Vai notārei vajadzēja pamanīt? Lietā iesaistītajiem ir šaubas
Kā Groza kopā ar testamenta lieciniekiem ieradās dokumentu apstiprināt, notāre Ingūna Bobrovska neatceras.
Tiesā notāre liecinājusi, ka pie viņas katru dienu nāk daudzi cilvēki un viņa katru neatminas.
Notāri Bobrovsku Latvijas Radio mēģināja satikt viņas birojā, blakus Vecajai Ģertrūdes baznīcai. Viņas palīdze rāda notāres dienas plānotāju, lai apliecinātu, ka Bobrovska ir noslogota un tuvāko dienu laikā viņai brīvu brīžu nav. Pieraksta žurnālistes telefona numuru un sola dot ziņu, kad notāri varēs satikt.
Taču klātienē viņu tā arī neizdevās satikt. Bobrovska vēlāk atzvanīja.
"Atvainojiet, es neko… katrā ziņā viens ir skaidrs, es noteikti, viennozīmīgi nekad neapliecināšu to, ja man būs kaut kādas šaubas, tas gan ir viennozīmīgi. Bet es neko vairāk par konkrēto lietu nevaru jums nokomentēt," sacīja notāre.
Par Šlitki notāre Bobrovska ir lasījusi un dzirdējusi ziņās, bet nekādas saistības ar viņu nav un kopīgu darījumu nav bijis. Bet Gintu Lazdiņu notāre pazīst.
"Es pazīstu ļoti daudzus cilvēkus. Es pat jūsu vārdu un uzvārdu esmu dzirdējusi saistībā ar radio. Bet, ko nozīmē pazīt, tā arī ir tāda filozofiska runāšana. Es pazīstu Gintu Lazdiņu, es pazīstu tiešām ļoti daudzus cilvēkus, bet Šlitkes kungu es pat nevaru atcerēties," klāstīja notāre.
Tikmēr pārējie ar šo lietu saistītie uzskata, ka šis viss nebūtu noticis bez notāres ziņas.
"Bet nu Bobrovska, to, ka viņa nezināja, tas nu gan ir apšaubāmi. Jo ir diezgan skaidrs, ka pilnīgi kaut kādi citi cilvēki ar kaut kādu roku rakstītu testamentu pēkšņi parādās. Un viņa apstiprina, ka viss ir pareizi un var darboties," šaubas neslēpa Kristaps.
Arī Šlitke sacīja – viņam pret notāri ir subjektīvas šaubas.
Viņš notāri nepazīst, bet "mums, protams, bija daudz jautājumu Bobrovskas kundzei par šo privāto testamentu un par visu pārējo, bet mums nebija nekādu pierādījumu, mums nebija nekādu pierādījumu. Mēs bijām lūguši policiju izmeklēt, bet policija, pirmkārt, vispār šo lietu ļoti ilgi turēja plauktā".
Pēc Šlitkes domām notārei vajadzējis pievērst uzmanību dīvainajiem lieciniekiem.
"Vēl bija atkārtota epizode, kur šie trīs liecinieki bija pie Bobrovskas kundzes ieradušies. Šī epizode netika ņemta vērā," norādīja Šlitke.
"Es nevaru celt cilvēkam neslavu. Manas aizdomas arī šobrīd ir tādas, ka notāre nevarēja to nepamanīt. Bet man nav neviena pierādījuma, lai es varētu izteikt kaut kādu apgalvojumu. Līdz ar to nu… Man pašam iekšēja intuīcija, sajūta saka, ka tā bija tikai nolaidība, bet man nav neviena pierādījuma," sprieda Šlitke.
Viens viltīgs darbonis vai grupa – kurš stāv aiz shēmas
Krāpšanas shēma izskatās pārāk sarežģīta, tāpēc iesaistītie šaubās, ka aiz tās stāv tikai viens cilvēks.
"Konkrētajā gadījumā mums ir aizdomas, ka ne jau Grozas kungs visu šo izdomāja. Mēs skaidri redzam, kas ir organizatori. Mēs skaidri redzam visu grupu," apgalvoja Šlitke.
Taču atbildēt, kas ir organizatori, viņš nevar, "jo tad es atkal neslavu kādam celšu, jābūt ļoti uzmanīgam izteikumos, kurus es nevaru pierādīt".
Kriminālprocesā sākumā figurēja trīs krogā atrastie liecinieki, bet vēlāk lietu pret viņiem izbeidza un tiesas priekšā sēdās tikai Gunārs Groza. Neviens cits pie atbildības par šo krāpšanu nav saukts.
Pēc vairākiem tiesāšanās gadiem Grozu atzina par vainīgu un viņam piesprieda nosacītu brīvības atņemšanu.
Šlitke ar spriedumu nav apmierināts un to apstrīdēja līdz pat kasācijas instancei.
Advokāts bija nemierā, ka tiesa nav atzinusi viņa pieteikto kompensāciju.
Tiesas ieskatā krāpšana bija īpašuma iegūšana uz viltotā testamenta pamata, taču ne tālākā pārdošana Šlitkes uzņēmumam.
Pieredzējušais zemju uzpircējs atzīst, ka ir pirmo reizi apkrāpts un zaudēto naudu atgūt necer.
Grozam pēc maksātnespējas nekas nepieder un, visticamāk, viņš nekad nestrādās legālu algotu darbu. Pretējā gadījumā tiesu izpildītāji ķersies klāt pie nopelnītā, lai atmaksātu cietušajiem.
Arī Kristapa ģimene nav saņēmusi kompensāciju par otru Grozas mantojumā iekļauto tantes lauku īpašumu, kurš arī tika pārdots. Tā labticīgais ieguvējs pēc nopirkšanas ķēries klāt meža izzāģēšanai, tā zemes vērtību samazinot. Tomēr Kristaps priecājas, ka īpašums ir atgūts.
"Pēc astoņiem gadiem, ar visādām šarādēm, viss beidzās un mēs atguvām īpašumu," stāstīja Kristaps.
Kā krāpnieks par tanti un viņas mantu uzzināja, to neviens nezina. Groza tiesā apgalvojis, ka viņa māte un omīte pazinušas aizgājēju, bet Kristaps tam netic.
Grozas kriminālstāsts, iespējams, vēl nav beidzies. Policijā izmeklē iespējamu naudas atmazgāšanu, spekulējot ar nekustamajiem īpašumiem. Policija neko vairāk par šo procesu pašlaik nestāsta.
Noilgums naudas atmazgāšanas lietās ir 15 gadu, tātad, policijai ir vēl gads, lai lietas izmeklēšanu pabeigtu un nosūtītu to prokuratūrai apsūdzību celšanai.
Tikmēr notāres atbildību neviens vērtēt netaisās, lai arī aizdomīgu darījumu slēdzēji, šķiet, iecienījuši ceļu pie Ingūnas Bobrovskas. Viņas vārds izskanējis arī saistībā ar bēdīgi slaveno uzņēmēju Igoru Ivanovu, kuru notiesāja par savas sievas Ellas Ivanovas slepkavības pasūtīšanu. Ivanovam savulaik kopā ar mirušo sievu piederēja daļas "Arēnā Rīga". Viņš uzskata, ka bijušais biznesa partneris ar viltotiem dokumentiem "Arēnas Rīga" daļas izkrāpis. Ivanovs par "Arēnas Rīga" izkrāpšanu savulaik vērsās policijā, norādot uz it kā viltotu universālpilnvaru, ko bija apstiprinājusi zvērināta notāre Ingūna Bobrovska dienā, kad viņš nemaz nav bijis Latvijā. Šo kriminālprocesu gan tiesībsargi ir izbeiguši bez rezultāta.
Notāri Bobrovsku izmantojusi arī noslepkavotā advokāta Mārtiņa Bunkus ģimene. Kā šovasar ziņoja žurnāls "IR", ģimenes locekļi tagad savā starpā strīdas un lietu kārtošanā iesaistījuši vecmāmiņu, kurai, pēc Mārtiņa Bunkus mātes vārdiem, ir ierobežota rīcībspēja. Vecmāmiņas vārdā izdota pilnvara kārtota tieši pie notāres Ingūnas Bobrovskas.
Izlasījis viņas vārdu žurnālā, Kristaps arī nolēma publiskot sava Ģertrūdes ielas īpašuma krāpšanas stāstu.
Notārs nemaz nevar to visu pārbaudīt – cunfte un TM aizstāv notāri
Notāru cunfte un to pārraugošā Tieslietu ministrija Bobrovsku aizstāv.
"Šeit nevar būt pat runa par notāra atbildību, ka notārs kaut ko nebūtu izdarījis atbilstoši normatīvajiem aktiem. Jo tā nav viņa kompetence un to nevar fiziski nekādā veidā pārbaudīt," komentēja Tieslietu ministrijas Tiesu sistēmas politikas departamenta juriste Kristīne Alberinga.
Notāram neesot tāda rīka, lai pārliecinātos par paraksta autentiskumu.
"Šajā gadījumā tas ir privāts dokuments, un visi strīdi, pārbaudes, ja tādas rodas, tā ir tiesas kompetence. Notārs to nevar veikt, un viņam arī tas nav jāveic. Notārs kārto mantojuma lietu atbilstoši notariāta likumam, atbilstoši valdības noteikumiem," norādīja Alberinga.
Kristapa mantojuma lietā pie notāra viss noticis pareizi un strīds tālāk risināts tiesā.
"Un vispār par personas gribu. Ja tur pat krodziņā aizgāja un sarunāja, uzrakstīja... Tur tikai tiesa var vērtēt šos visus apstākļus," uzsvēra Alberinga.
Notāru padomes vadītājs Jānis Skrastiņš piekrīt ministrijas viedoklim, ka notāram nav tādas varas, lai atklātu krāpniekus.
"Ja runājam par privātu testamentu, iespējas to noskaidrot praktiski nav. Šobrīd Civillikums mums paredz privāta testamenta iespējamību, kamēr šāda procedūra pastāv, tikmēr teorētiski pastāv iespējamība, tāpat kā jums var apzagt māju. Pret noziegumiem mēs neviens neesam pasargāti," sacīja Skrastiņš.
Viņš arī apgalvoja, ka nav bijuši gadījumi, kad notārs ir bijis uz vienu roku ar krāpniekiem. "Tas jau būtu kaut kas ļoti ekstrēms. Notārs jau tieši tāpēc tiek aicināts strādāt, lai novērstu visus šos gadījumus. Uz vienu roku.. manā atmiņā nekas tāds nav," sacīja Skrastiņš.
Mediju arhīvos gan ir atrodami šādi gadījumi. Piemēram, process, kurā uz apsūdzēto sola nonāca notāre Laila Poriete. Viņu tiesā par vecu cilvēku apkrāpšanu. Starp citu, ar viņu kopā uz apsūdzēto sola sēž arī šajā stāstā pieminētais Gints Lazdiņš. Pēc prokuratūras domām, abi bija vienojušies krāpšanas ceļā iegūt svešu mantu – nekustamos īpašumus. Apsūdzībā teikts, ka notāre ļaunprātīgi izmantoja savu dienesta stāvokli, sagatavojot un cietušajiem piedāvājot parakstīt dokumentus, neizskaidrojot to būtību. Savukārt krāpšanu organizējis Lazdiņš.
Gints Lazdiņš telefonsarunā šo tiesas procesu, kurš joprojām notiek, sauc par farsu.
"Vienkārši savā laikā saslēdza līgumus, un cenas strauji kāpa, un cilvēki izdomāja, ka viņi noslēguši par lētāku cenu un sāka strīdēties," situāciju skaidroja Lazdiņš.
"Vispār, tur jautājums gāja par to, ka notārei pārmeta dienesta viltojumu, kur bija žurnālā labota kļūda. Kas neattiecās uz mani, es taču nevaru sekot līdzi katrai valsts amatpersonai, kā viņa ko piereģistrē žurnālā," viņš piebilda.
Kā šis process beigsies, vēl nav zināms, jo lieta joprojām ir tiesā. Porietei tikmēr liegts pildīt notāra pienākumus.
Likumā cenšas mazināt viltošanas iespējas
Lai mazinātu krāpšanos ar mantojumu, pa šo laiku gan ir mainīti likumi. Kopš 2014. gada vasaras šādi datorā rakstīti, tikai divu liecinieku apliecināti privātie testamenti vairs nav iespējami.
Tieslietu ministrijas Civiltiesību departamenta Vispārējo civiltiesību nodaļas vadītāja Zanda Stara skaidroja, ka "tagad var taisīt privātus testamentus, kas ir hologrāfiski jeb tādus, ko cilvēks pats ar savu roku uzraksta un pats paraksta. Ar domu, ka minimalizējas tā iespēja krāpšanas riskam, ja pati persona uzraksta visu testamenta tekstu un paraksta, tad šādas lietas viltot ir daudz sarežģītāk nekā tikai personas parakstu".
Arī lieciniekus vairs nevajag, jo cilvēks pats ar savu roku ir uzlicis savu gribu uz papīra un parakstījis.
Kā skaidro Stara, vēl pērn maijā regulējums precizēts.
"Tika noteikts, ka tos privātos testamentus, kas ir ar šiem diviem lieciniekiem taisītie pirms 2014. gada 30. jūnija, var aiznest un iesniegt notāram, ja persona ir mirusi, tad tikai līdz šī gada 31. decembrim ir iespēja šādus testamentus iesniegt, ja mantiniekiem viņi kaut kur mājās glabājas. Savukārt, ja persona pati vēl ir dzīva, kas šādu testamentu ir taisījusi, arī viņai jānodod glabāšanā notāram šis testaments līdz 31. decembrim.
Pēc 1. janvāra notāri šādus testamentus neņems pretī," atgādināja Stara.
Tātad turpmāk vajadzēs vai nu hologrāfisku, ar roku rakstītu testamentu, vai publisku testamentu, kas taisīts pie notāra. Izmaiņas veiktas tieši krāpnieku dēļ.
"Tas tieši tāpēc, ka šī problēma tika identificēta jau pirms kādiem 2-3 gadiem, ka cilvēki šos privātos testamentus izmanto. Tad Saeimā par to notika debates un tas risinājums bija tāds," skaidroja Stara.
Notāri vēlējušies no privātiem testamentiem atteikties pavisam, par to bijušas diskusijas.
Taču Stara sacīja, ka tas ierobežotu cilvēkus. "Tā ir zināma privātpersonas autonomija izvēlēties, kādā veidā viņa vēlas šo savu gribu paust. Un jāņem vērā, ka publiskam testamentam ir noteikta maksa, un, iespējams, ne visas personas to grib un var atļauties, līdz ar to ir jādod iespēja personām izvēlēties," norādīja TM pārstāve.
Taču privāts testaments ir riskants arī ar to, ka pēc cilvēka nāves mantinieki var nezināt par tā eksistenci.
Notāri: ar pieņemtajām izmaiņām par maz krāpnieku izskaušanai
Senāk, kad privāto mantojuma dokumentu varēja rakstīt datorrakstā, krāpnieku bijis vairāk. Tagad tiem jābūt rakstītiem ar roku, tomēr notāru padomes vadītājs Skrastiņš spriež, ka ar to būs par maz.
"Mums vienmēr ir bijusi doma, ka notāru vajag pēc iespējas vairāk izmantot, un izslēgt pēc iespējas šo privāto dokumentu apriti, samazināt. Bet tā ir likumdevēju izšķiršanās," sacīja Skrastiņš.
Savukārt Stara uzskata – problēma šajā un citos stāstos ir tāda, ka īpašums nebija ierakstīts Zemesgrāmatā. Tieši Zemesgrāmatā neierakstītie īpašumi visbiežāk ir gards kumoss krāpniekiem.
"Personai, lai viņa aizsargātu savas tiesības uz īpašumu, tas īpašums tomēr būtu jāieraksta Zemesgrāmatā; tā ir diezgan riskanta situācija, ja man pieder īpašums, kas nav ierakstīts Zemesgrāmatā, tad būtībā attiecībā pret trešajām personām, tai skaitā pret notāru, valsts institūcijām, es nevaru sevi prezumēt kā īpašnieku, jo man īpašums pat nav Zemesgrāmatā, un tas ir lielāks risks arī šādiem krāpnieciskiem gadījumiem," skaidroja Stara.
Cilvēki bieži nesaprotot Zemesgrāmatas nozīmi.
Visbiežāk krāpnieki par saviem upuriem izvēles vecus, vientuļus cilvēkus. Tādus, kuri uzticas pēkšņam labdarim, kurš atnāk un sola palīdzēt mājas solī.
Sekas šādai krāpšanai ir smagas. Parasti ir zaudēts dārgs īpašums un, lai īstie mantinieki to atgūtu, tiesās nākas pavadīt gadus.
Savukārt notāru pie atbildības nevar saukt, ja vien nav pierādījumu, ka viņš kaut ko darījis pretēji likumam vai noteikumiem.
"Notārs var atteikties veikt notariālo darbību, ja viņš redz, ka kaut kas nav atbilstoši kādai kārtībai. Bet tā ir notāra atbildība, vai viņš pamana vai nepamana," norādīja ministrijas juriste Alberinga.
Praksē ir gadījumi, kad notāri pamana kaut ko aizdomīgu un ziņo policijai. Biežāk tas ir par naudas līdzekļiem – kad rodas aizdomas par to izcelsmi.
Notāru pārstāvis Jānis Skrastiņš gan sacīja – tas ir liels retums, ja notāram izdodas pamanīt kaut ko aizdomīgu.
"Notāram tādu instrumentu, lai noteiktu katra privāta testamenta īstenumu, nav. Pa retam notāri kaut kādu citu iemeslu pēc – kaut kas aizdomīgs, ir citi apstākļi bijuši – atklāj, bet tam ir nejaušības raksturs, nevis, ka tā ir iespēja notāram blēžus atpazīt," sacīja Skrastiņš.
"Iedomājieties, ja kāds novilto pasi un ar to šķērso robežu, un arī robežsargs ne vienmēr pieķer to viltotu pasi, kaut gan viņiem tur skenē un visu kaut ko dara. Naudu vilto. Tieši tas pats. Privātu dokumentu atpazīt, ka tas ir viltots, tas ir praktiski neiespējami. Notārs vienkārši dara savu darbu, un šinī gadījumā viņam ir trāpījies privāts testaments, kas ir viltots, tur neko nevar darīt," salīdzināja Skrastiņš.
Notāru padome savu saimi uzmana. Katru gadu ir pārbaudes, mācības. Ja kāds ir pārkāpis normatīvos aktus vai likumu, tad viņu sauc pie disciplināratbildības, sacīja Skrastiņš. Par Ingūnu Bobrovsku sūdzības nav bijušas. Tieši pretēji, 2013. gadā, kad vēl ritēja tiesvedība par Ģertrūdes ielas nama izkrāpšanu, Bobrovska saņēma balvu kā viena no labākajām notārēm.
