Trīs gadi valsts kontrolē: Pagātnes «važas» apgrūtina «airBaltic» attīstību

Apritējuši jau trīs gadi, kopš valsts, iegādājoties maksātnespējīgajā ”Latvijas Krājbankā” ieķīlātos 47,2% privātajam akcionāram – ”Baltijas aviācijas sistēmām” (BAS) piederošo nacionālās aviokompānijas ”airBaltic” akciju, atguva kontroli pār aviokompāniju.

Šajās dienās aprit trīs gadi, kopš valsts, samaksājot nepilnus 225 tūkstošus latu, savā īpašumā ieguva 47,2% nacionālās aviokompānijas ”airBaltic” akciju, kas pirms tam piederēja ”Baltijas aviācijas sistēmām” – kompānijai, kuru 2008.gadā nodibināja nu jau bijušais ”airBaltic” prezidents Bertolds Fliks. Iegūstot savā īpašumā ”Latvijas Krājbankā” ieķīlātās akcijas, valsts atguva kontroli pār ”airBaltic” un akcionāru strīdiem, kuri aptuveni pusotra gada garumā plosīja nacionālo aviokompāniju, šķietami bija pielikts punkts.

Aviokompānijas pašreizējā vadība publiskajā telpā lepojas ar pērn gūto peļņu un plāniem šogad nopelnīt vismaz 9 miljonus eiro.

Tomēr patiesībā situācija nebūt nav tik rožaina – tiesvedības, kurās ierauts ”airBaltic” pamatīgi apgrūtina aviokompānijas iespējas attīstīties.

Kaspars Ozoliņš par «airBaltic» tiesvedībām

    Tiesvedību iespaidu uz aviokompāniju atzīst arī aviokompānijas kapitāldaļu turētāja – Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš, komentējot pašreizējo situāciju, proti, faktu, ka triju gadu laikā valstij tā arī nav izdevies novērst aptuveni 180 miljonus eiro lielo ”airBaltic” pašu kapitāla iztrūkumu.

    Starptautiskās lidostas ”Rīga” valdes priekšsēdētājs Andris Liepiņš, kurš līdz novembra vidum bija ”airBaltic” padomes priekšsēdētājs, cer, ka jautājumu par pamatkapitāla palielināšanu izdosies atrisināt jau tuvāko mēnešu laikā.

    Andris Liepiņš par pamatkapitāla palielināšanu

      Arī ”airBaltic” viceprezidents Jānis Vanags pie negatīvā pašu kapitāla vaino bijušos akcionārus.

      Jānis Vanags par negatīvu pašu kapitālu

        „Šobrīd pamatkapitāla palielināšanas process būtu iespējams, tiklīdz tiesa noņem liegumu,” saka Vanags.

        Tomēr, pat ja tiesa atcels pēc Flika prasības noteikto aizliegumu palielināt ”airBaltic” pamatkapitālu, arī pēc 57 miljonus latu jeb aptuveni 80 miljonus eiro lielā valsts aizdevuma kapitalizēšanas ”airBaltic” pašu kapitāls vēl arvien būs negatīvs. 

        Amatpersonas gan apgalvo, ka papildu ieguldījumus ”airBaltic” valsts neplāno – tie būšot jānodrošina stratēģiskajam investoram. 

        Tiesvedības - šķērslis investoru piesaistei

        Aviācijas eksperts Tālis Linkaits gan brīdina, ka tiesvedību mudžeklis, kurā sapīts ”airBaltic”, ir uzskatāms par nopietnu šķērsli investora piesaistei.

        Tālis Linkaits par šķēršļiem investoru piesaistei

          Ļoti līdzīgu viedokli pauž arī bijušais ”airBaltic” padomes priekšsēdētājs Andris Liepiņš.

          Andris Liepiņš par sarežģījumiem investoru piesaisti

            Investoram izšķiroša nozīme «airBaltic» attīstībai

            Stratēģiskā investora piesaiste šobrīd ir teju vienīgais veids, kā nodrošināt nacionālās aviokompānijas turpmāko attīstību un atjaunot ”airBaltic” rīcībā esošo floti, norāda Linkaits.

            Tālis Linkaits par investora nozīmi aviokompānijai

              Turklāt, kā norāda Liepiņš, nepiesaistot investoru, ”airBaltic” ir visai ierobežotas iespējas paplašināt galamērķu tīklu. Tas savukārt var veicināt pasažieru skaita sarukumu.

              Aplēses liecinot - lai apgūtu Tuvo Austrumu tirgu, tajā būtu jāinvestē vismaz pieci vai seši miljoni eiro, bet Ķīnas tirgus ”iekarošanā” būtu jāiegulda vismaz 10 miljoni eiro.

              Andris Liepiņš par investora nozīmi

                Tiesa gan, ekspertu viedoklis par ”airBaltic” izredzēm atrast stratēģisko investoru ir visnotaļ piesardzīgs. ”Prudentia” valdes priekšsēdētājs Kārlis Krastiņš jau pirms kāda laika Latvijas Radio norāda, ka aviācija Eiropā bijusi sarežģītā situācijā un Ukrainas-Krievijas konflikts negatīvi ietekmēja tūrisma un biznesa saites. Jāņem vērā arī situācija aviokompānijā – juridiskie riski un tiesvedības.

                Kārlis Krastiņš

                  Arī Tālis Linkaits skaidro, ka patlaban Eiropā ir gana daudz aviokompāniju, kas raugās pēc investoriem.

                  Tālis Linkaits par aviotirgu Eiropā

                    Tikmēr ”airBaltic” kapitāldaļu turētāja – Satiksmes ministrijas – valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš ir noskaņots ļoti optimistiski: „Jā, šis nav tas labākais brīdis, bet es domāju – viennozīmīgi pareizi ir tas, ka pie tā tiek strādāts pastāvīgi.”

                    Kaspars Ozoliņš cerīgi raugās uz investora meklējumiem

                      Cerības uz veiksmīgiem investora meklējumiem vairojot fakts, ka, neraugoties uz sarūkošo pasažieru skaitu, ”airBaltic”, kas 2011.gadā cieta 121 miljona eiro zaudējumus , bet aizpērn – 27 miljonu eiro apmērā, jau pērn izdevies strādāt ar peļņu. ”airBaltic” viceprezidents Jānis Vanags uzsver, ka kompānijai ar uzviju izdevies izpildīt biznesa pārveides plānu. Runas, ka tas notiek, parazitējot uz lidostas ”Rīga” rēķina, viņš kategoriski noliedz.

                      Jānis Vanags par «airBaltic» peļņu

                        Absurdā tiesāšanās ar lidostu

                        Patlaban ”airBaltic” un lidosta ”Rīga” - kompānijas, kas abas pieder valstij, - viena pret otru iesniegušas prasības tiesā.

                        Andris Liepiņš, kurš nesen kļuvis par lidostas ”Rīga” valdes priekšsēdētāju, šo situāciju sauc par neloģisku un ir apņēmības pilns panākt vēl vienu mierizlīgumu. Viens šāds mierizlīgums saistībā ar parādiem, kas bija izveidojušies vēl Flika laikā, tika panākts jau pirms vairākiem gadiem.

                        Andris Liepiņš par tiesāšanos ar lidostu

                          Jāņem gan vērā, ka arī mierizlīguma noslēgšana ir rūpīgi jāapsver, jo pastāv risks, ka, vienkārša ”airBaltic” parādu atlaišana var tikt uzskatīta par valsts atbalstu aviokompānijai. Linkaits uzskata, ka galvenā atbildība par izveidojušos situāciju jāuzņemas kapitāldaļu turētājam, proti, Satiksmes ministrijai.

                          Tālis Linkaits par tiesāšanos ar lidostu

                            Arī trīs gadus pēc tam, kad valsts ir atguvusi kontroli pār ”airBaltic”, ir visai pāragri apgalvot, ka visas vētras jau veiksmīgi pārvarētas un valsts atbalsts aviokompānijai vairs nebūs nepieciešams. 

                            Kļūda rakstā?

                            Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

                            Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

                            Ziņu analīze
                            Ziņas
                            Jaunākie
                            Interesanti