Bezvadu interneta nodrošinātās "Triatel", kam valsts programmas ietvaros bija pienākums visā Latvijā ieviest un uzturēt interneta pieslēgumu, apsver iespēju atteiksies no pakalpojuma sniegšanas attālākos lauku reģionos, ziņo LTV raidījums "De facto". Uzņēmumā skaidro, ka interneta nodrošināšana nav rentabla Krievijas pierobežā un Kurzemes ziemeļu daļā mazā iedzīvotāju skaita dēļ.
Tikmēr par teju 20 miljoniem eiro no Eiropas Savienības (ES) fondiem uz 365 mazāk apdzīvotām vietām pašlaik tiek vilkts īpaši jaudīgs optiskais internets.
"Mēs runājam par lauku reģioniem, kur klientu paliek mazāk. Uz vietas ir dažas mājsaimniecības, kurām būtu vajadzīgs pakalpojums, bet skaits nav pietiekams, lai rentabli varētu uzturēt tīklu," savu vēlmi atslēgt internetu skaidro "Telecom Baltija", kas pazīstama ar zīmolu "Triatel", valdes priekšsēdētājs Raimonds Peļņa.
"Triatel" bija pienākums internetu nodrošināt piecus gadus. Šovasar termiņš noslēdzies un nekas neierobežo kompāniju atteikties no zaudējumus nesošas darbības.
Satiksmes ministrijas sakaru departamenta direktors Edmunds Beļskis klāsta, ka iespējamais "Triatel" lēmums varētu skart 10-15% no kopējā bāzes staciju skaita. Bet ministrija aicina iedzīvotājus nesatraukties, jo citi komersanti, piemēram, mobilo sakaru operatori piedāvā līdzīgus pakalpojumus.
Vairāki nozares eksperti gan "De facto" min, ka attālākajos nostūros "Triatel" ātruma ziņā pašlaik pārspēj konkurentu piedāvājumus.
Kā norāda "Triatel", interneta nodrošināšanai nepieciešams valsts atbalsts, taču tas pašreiz tiek mērķēts daudz progresīvākiem risinājumiem. ES aizstāvētais projekts paredz, ka tā sauktajās "baltajās teritorijās", kur interneta operatori solījuši tuvākajos gados paši infrastruktūru nebūvēt, būs pieejams internets ar ātrumu vismaz 30 megabiti sekundē.
Piemēram, Limbažu novada Pociema bibliotēkā tagad ir līdz pieciem megabitiem. Darbiniekiem un apmeklētājiem, kas nāk spēlēt datorspēles, apmaksāt rēķinus vai meklēt darbu, ar to pietiekot. Bet iedzīvotāji vēlas daudzmaz ātru pieslēgumu arī savās mājās. "Mums piedāvāja viena firma fiksēto internetu, sanāca dārgi - 60 latu par ievilkšanu plus vēl 7 lati abonēšana. Izmēģinājām arī divus mobilos operatorus, bet tie neapmierināja. Katru dienu internets palika lēnāks, lapa vienkārši nevērās vaļā," stāsta Pociema iedzīvotāja Elīna Donska.
Dažās vietās optiskais internets būs pieejams jau gada nogalē, apgalvo projekta īstenotājs - Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC). Taču LVRTC nebūs tas, kas pieslēgs internetu dzīvokļos vai viensētās. Tas būs jādara operatoriem, kuri, ja gribēs, varēs izmantot piekļuves punktus.
Taču apmēram trešdaļa novadu apliecinājuši, ka nespēj nodrošināt serveriem atbilstošas telpas, norāda Pašvaldību savienības padomnieks Guntars Krasovskis. Savukārt LVRTC skaidro, ka šādos gadījumos komunikāciju skapi uzstādīs ārā, kas, pēc atsevišķu operatoru teiktā, apgrūtinās pieslēgšanos.
Turklāt LVRTC par optiskās šķiedras nomu grib prasīt samaksu, kas ir būtiski augstāka nekā prasīja operatori. Plānotais tarifs ir 17 lati mēnesī par katru kilometru vai nemainīgi 204 lati, ja attālums ir lielāks par 12 kilometriem. Operatoru nosauktā cena ir no 12 līdz 15 latiem.
Kāda zināma interneta nodrošinātāja pārstāvis, kurš nevēlējās sevi afišēt, "De facto" pieļāva, ka tas radīs problēmas ar interneta pievilkšanu konkrētās mājās. Pats LVTRC prasīto samaksu sauc par pašizmaksas tarifu, tiesa, neizslēdz tā pārskatīšanu nākotnē.
Tomēr, kā rāda Lietuvas un Igaunijas pieredze, pirmajos gados optiskā tīkla infrastruktūra var netikt aktīvi izmantota un superātrā interneta lietotāju skaits pieaugs lēni.
