Sadaļas Sadaļas

De Facto

De Facto

De Facto

Personālu masu vakcinācijas centriem vēl tikai meklē

Trešdaļa Rīgas budžeta – par VID vadītāju nekļuvušā Skujiņa pārziņā

Trešdaļa no Rīgas budžeta – nesenā VID ģenerāldirektora amata kandidāta Skujiņa pārziņā

Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments (RD IKSD), kas apsaimnieko vairāk nekā trešo daļu no vienu miljardu eiro lielā galvaspilsētas budžeta, nupat ir ticis pie jauna Finanšu pārvaldes priekšnieka. Konkursā, uz kuru varēja pieteikties desmit dienas, par jauno finansistu departaments izvēlējās Māri Skujiņu, kurš pirms trīs gadiem pēc uzvaras citā konkursā tā arī nekļuva par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektoru, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums “De facto”.

IKSD direktors Māris Krastiņš, kuru pašu amatā iecēla Rīgas pašvaldības pagaidu administrācija, Skujiņa skandalozās atkāpšanās laikā bija premjera Māra Kučinska (ZZS) biroja vadītājs. 

RD IKSD ir viens no naudīgākajiem departamentiem Rīgas pašvaldībā. Tā šī gada budžets pārsniedz 380 miljonus eiro – pašvaldības budžets kopumā pārsniedz vienu miljardu eiro. Par šī departamenta finanšu pārvaldītāju nupat ir kļuvis Māris Skujiņš.

Pirms nepilniem trīs gadiem Skujiņš konkursā tika izvēlēts par jauno VID vadītāju, tomēr savu kandidatūru pirms tās virzīšanas valdībā atsauca. Tas notika pēc tam, kad medijos parādījās ziņas par viņa iepriekšējo darbību koģenerācijas projektus attīstošā uzņēmumā, kurā kā potenciālais investors figurēja vairākos kriminālprocesos ierautais uzņēmējs Māris Martinsons. Lai gan savstarpējo pazīšanos abi noliedza, Skujiņš atkāpās, vainojot tajā “melu kampaņu” un “politiskās kultūras purvu”.

Skujiņu vispirms slavēja, bet vēlāk aizstāvēja toreizējā finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS). Kā “De facto” kļuva zināms vēlāk, Martinsons tā sauktajā Taureņu pirtī neformālās sarunās savulaik devis mājienus par savu iespējamo ietekmi uz ministri. 

Arī toreizējais premjers Kučinskis neilgi pirms Skujiņa atkāpšanās no pretenzijām uz amatu “De facto” pauda, ka pret Skujiņu vēršas tie, kam esot bailes no godīga un profesionāla cilvēka. Premjera biroja vadītājs toreiz bija Krastiņš, kas tagad kā IKSD direktors Skujiņu pieņēma darbā par Finanšu pārvaldes priekšnieku.

“Tas pirmais solis – es meklēju Rīgas domes struktūrās un skatījos, vai mums ir kāds piemērots kandidāts, kas būtu gatavs to darīt. Šis process tā kā neizdevās, un līdz ar to tad tika izsludināts šis konkurss. Savukārt Skujiņa kungs tad, kad pieteicās konkursā, tad jau atpazinu no šī iepriekšējā procesa, kur mums nācās arī satikties,” stāsta Krastiņš.

Pieteikties uz galvenā finansista amatu varēja desmit dienas februārī. Ilgākās procedūrās pēdējā laikā departamentā tika meklēti pat darbinieki uz divreiz mazāk atalgotiem amatiem, piemēram, iepirkumu eksperts vai Sporta nodaļas galvenais speciālists.

Tomēr Krastiņš uzskata, ka ar konkursa procedūru viss bijis kārtībā: “Mums pieteicās 17 kandidāti, četri kvalificējās prasībām, un Skujiņa kungs šajā konkursā tika atzīts par uzvarētāju. (..) Es teiktu, ka, ņemot vērā arī šo 17 kandidātu skaitu, šī informācija bija pieejama, un visi interesenti, kas bija, arī šajā konkursā pieteicās. Es domāju, ka šī informācija bija pietiekama.”

Kāpēc Skujiņš nolēmis pieteikties šim publiskā sektora amatam, no viņa paša “De facto” uzzināt neizdevās.

Uz  telefona zvaniem viņš neatbildēja, bet lūgumu sarunāt ar Skujiņu interviju IKSD sabiedrisko attiecību speciāliste noraidīja – tā kā raidījuma sižets esot par aktualitātēm departamentā, tad par to runāšot iestādes direktors.

Savukārt Krastiņš pauda, ka viņam neesot bažu par to, ka jaunā finansista iepriekšējā darba pieredze, iespējamā saikne ar Martinsonu un skandāls, kas saistīts ar viņa startu VID konkursā, varētu kaut kādā veidā apdraudēt departamenta reputāciju.

“Nezinu, kāda veida kopsakarības varētu būt šiem notikumiem ar Skujiņa kunga plānotajiem pienākumiem, kas skar, teiksim, centralizēto grāmatvedību, kādā veidā iestādēs uzskaitīt, vai kādā veidā aprēķināt algas pedagogiem un tehniskajam personālam. Līdz ar to šie visi pagātnes notikumi, kas arī, nu, tagad atsaucot atmiņā, notikuši pirms desmit gadiem, šeit to kopsakaru es nevaru ieraudzīt, un šinī brīdī, manuprāt, šeit nav nekādu risku,” uzskata IKSD direktors.

Tikmēr Rīgas mērs Mārtiņš Staķis ("Par!/Progresīvie") norāda, ka personāla politika departamentos ir direktoru atbildība – gan atlases procedūra, gan rezultāts: “Likums nosaka, ka desmit dienas ir minimums. Mans personīgais viedoklis – jo augstākā amatā, jo pieteikšanās termiņam būtu jābūt ilgākam. Piemēram, uz domes izpilddirektoru pieteikšanās termiņš bija mēnesis, un mēs vēl pagarinājām vēl par faktiski kādu mēnesi, lai palielinātu arī šo pretendentu skaitu. Tā kā nu, droši vien, no formāla viedokļa skatoties, desmit dienas ir minimums, ko drīkstētu vispār pieļaut.”

Staķis arī atzīst, ka IKSD vadītājs pēc Skujiņa pieņemšanas viņu par to informējis, tomēr mēram šis vārds sākotnēji neko daudz neizteica.

“Es pasekoju pēc tam ziņām, un tas, ko es esmu izlasījis par to, ka savulaik viņš ir atteicies būt par VID ģenerāldirektoru. Bet, nu, tā kā, kā jau minēju, personālpolitika ir departamenta atbildībā, es pieņemu, ka gan jau pats departamenta direktors vai nominācijas komisija šo jautājumu bija izvērtējusi, tai skaitā reputācijas riskus,” saka Staķis.

Kāds cits Krastiņa personālpolitikas lēmums ir tieši saistīts ar norisēm paša Staķa birojā. Neilgi pēc tam, kad “Latvijas attīstībai” (LA) trīs deputāti Rīgas domē izveidoja atsevišķu frakciju, atdaloties no “Par!/Progresīvie”, no mēra biroja aizgāja partiju LA pārstāvošās padomnieces. Viena no viņām – Ieva Graudiņa – uzreiz pēc tam kļuva par Krastiņa biroja vadītāju IKSD.

Krastiņš stāsta, ka Graudiņu uzrunājis pats, kad uzzinājis, ka darba tirgū ir pieejama pārvaldes profesionāle. Neviena politiķa lūgums vai rekomendācija tā neesot bijusi. 

To “De facto” apgalvo arī LA valdes loceklis Edgars Jaunups, kurš ar Krastiņu neesot runājis arī par citiem personāla jautājumiem.

“Nē, neesmu runājis par Ievu Graudiņu ar viņu [Krastiņu] neko. Viņi paši ir pazīstami un strādā kopā Rīgas domē. Kas attiecas uz Māri Skujiņu, tad tādu personu nepazīstu, nekad neesmu saticis un runājis un neatpazītu pat, ja netīšām uz ielas satiktu,” īsziņā atrakstīja Jaunups.

To, ka ar Jaunupu tiekas pārrunāt politiskos procesus, Krastiņš nenoliedz, taču šādas tikšanās viņam notiekot ar daudziem citiem cilvēkiem. Īpašu sarunu par personāla jautājumiem viņiem neesot bijis. Krastiņu sasmīdina jautājums par to, vai Jaunupam neesot bijusi nekāda loma tajā, ka viņš pērn tika izvēlēts par IKSD direktoru konkursā, kura komisijā būtiska ietekme bija pagaidu administrācijai un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai. Abas šīs struktūras bija lojālas toreizējam pašvaldību lietu ministram, LA līderim un tuvam Jaunupa līdzgaitniekam Jurim Pūcem. 

Komunikācija ar Jaunupu saistībā ar konkursu uz IKSD direktora amatu viņam esot bijusi minimāla, apgalvo Krastiņš:

“Nu šajā brīdī Jaunupa kungs mani apsveica ar pozīciju. Tas bija. Bet savādāk jau tur īpaši – nu kāpēc lai man tas būtu jādara? To es atkal īsti nesaprotu, kāpēc man būtu ar kādu cilvēku jārunā par to, lai es varētu pieteikties vienā vai otrā konkursā.”

Jaunups kopš pagājušā rudens ir oficiāli atkāpies no basketbola kluba “VEF Rīga” vadības. Caur IKSD budžeta programmu “Sporta pasākumi” VEF arī šogad no pašvaldības saņems naudu – 150 tūkstošus eiro, lai nodrošinātu dalību nozīmīgos starptautiskos turnīros.

RD atbildīgajā komitejā nesen izraisījās diskusija par to, cik caurspīdīgi tiek sadalīts pašvaldības atbalsts sporta pasākumiem un profesionālajām komandām. IKSD izstrādātie kritēriji, ka uz naudu var pretendēt, piemēram, piecus gadus Latvijas čempiona titulu izcīnījusi komanda, nozīmē, ka pretendentu loks ir ļoti šaurs. Tāpēc tagad domnieki apņēmušies izstrādāt jaunu kārtību, saskaņā ar kuru tiks lemts par atbalstu sporta institūcijām. Tai vajadzētu būt pieņemtai uz nākamā gada Rīgas budžeta gatavošanas laiku.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ziņu analīze
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt