De Facto

De Facto

De Facto

Divas izmeklēšanas par Skonto stadiona pārņemšanu

Vai izdosies veselības nozares reforma?

Trešdaļa no reformējamām slimnīcām – ZZS pārvaldītajās pašvaldībās

Aptuveni trešā daļa no pašvaldību slimnīcām, kas varētu tikt pakļautas būtiskām reformām, atrodas novados, kuru vadībā ir Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) pārstāvji, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums “De facto”. Atklāts paliek jautājums, vai šoreiz tas palīdzēs reformai, vai gluži pretēji – vietējās varas mēģinās mīkstināt reformu ieteikumus, īpaši ņemot vērā, ka nākamgad ir pašvaldību vēlēšanas.

 

Gandrīz uz pusi samazinās slimnīcas ar akūto palīdzību

Daļa no veselības nozarei atvēlētā līdzekļu pieauguma nākamgad un turpmākajos divos gados tiek dota ar būtisku nosacījumu – ir jāpaveic reformas. Daļa no veselības nozarei atvēlētā līdzekļu pieauguma gan nākamgad, gan arī 2018.un 2019.gadā iegūta uz budžeta deficīta rēķina ar nosacījumu, ka tiek veiktas reformas. Jau nākamajam gadam ir vairāki plāni, kā uzlabot un paātrināt sirdzēju ārstēšanu. Taču viena no skaļākajām un sāpīgākajām reformām tuvākajā laikā solās būt slimnīcu tīkla pārskatīšana.

Veselības ministrija vismaz daļēji plāno vadīties pēc viena no reformu scenārijiem, ko piedāvā Pasaules Bankas eksperti.

Viņi tajā iesaka gandrīz uz pusi samazināt to slimnīcu skaitu, kur sniedz akūtu palīdzību – no 34 līdz 20. Lielākoties tās ir pašvaldību slimnīcas, kas nozīmē – veiksmīgām pārmaiņām nepieciešama sadarbība ar vietējo varu.

“Pašvaldības racionāli skatās uz šiem jautājumiem, bet norāda uz to – lai reformētu, reorganizētu, celtu no jauna, ir nepieciešama kvalitatīva un pārdomāta rīcība,” saka Latvijas Pašvaldību savienības padomniece veselības un sociālajos jautājumos Ilze Rudzīte. 

Veselības ministre Anda Čakša saņēmusi jautājumus no politiskajiem kolēģiem pašvaldībās. Bet drīzumā plāno apmeklēt slimnīcas, kur gaidāmas visradikālākās pārmaiņas. “Man ir bijuši jautājumi, kā tas būs. Un es arī saprotu, ka mans viens no lielākajiem uzdevumiem ir skaidrot un rādīt, ka tur nav tā trauksme par to, ka nekā nebūs, pacientam kaut kas nav pieejams. Nē. Pacientam būs pieejams atbilstoši tai vajadzībai, kas tajā reģionā ir. Ja tās ir 3-5 hospitalizācijas dienas laikā, vai tur var uzturēt neatliekamās palīdzības slimnīcu? Tas ir liels resurss,” saka Čakša.

Jautājums, cik precīzi izdosies sāpīgās reformas, ja pretī būs slimnīcas no pašvaldībām, kuras vada partijas biedri vai koalīcijas politiķi. ZZS pārstāvji vada trešdaļu no 14 pašvaldībām, kurās slimnīcas ieteikts turpmāk izmantot vien kā dienas aprūpes centrus vai tikai hronisku slimnieku aprūpei (Alūksnes, Krāslavas, Līvānu, Limbažu, Dobeles). Vēl trīs šādu pašvaldību vadībā saimnieko Nacionālās apvienības deputāti (Bauska, Smiltene, Priekule), vienā – “Vienotības” pārstāvis (Cēsis).

Kā dienas aprūpes vai ilgtermiņa aprūpes slimnīcas ieteikts veidot Aizkraukles, Alūksnes, Bauskas, Krāslavas, Līvānu, Ludzas, Preiļu, Smiltenes Sarkanā krusta, Limbažu, Priekules, Dobeles, Tukuma, Cēsu un Rīgas 2.slimnīcu.

Slimnīcu reformas pirms vēlēšanām?

Nākamgad 3.jūnijā būs pašvaldību vēlēšanas, un slimnīcu optimizēšana vienmēr bijusi visai sāpīga tēma. Tādēļ te vietā ir jautājums, cik liela būs Zaļo un zemnieku savienības politiskā kapacitāte, lai pirms vēlēšanām spertu šo soli.

Šonedēļ, Latvijas Pašvaldību savienības Veselības un sociālo jautājumu komitejas pārstāvjiem tiekoties ar Veselības ministrijas pārstāvjiem,  Talsu novada domes priekšsēdētājs Aivars Lācarus (“Talsu novada attīstībai”) teica: “Šie plānošanas datumi sakrīt ar visvājāko pašvaldību periodu – pirms vēlēšanām.

Un pašvaldības nebūs jums labs partneris. Jo mēs gribam rēķināties ar to, ko mums prasīs, un šajā gadījumā – tas paliks pašplūsmā.”

“Varbūt kāds izmantos šo kā materiālu vēlēšanām. Bet ir augstākas vērtības – atstāt 17 000 cilvēku bez medicīniskas aprūpes. Tas ir daudz svarīgāk nekā vēlēšanas. Un kas šādus lēmumus pieņems – tas lai neiet nemaz uz vēlēšanām,” saka Alūksnes domes priekšsēdētāja vietnieks Aivars Fomins (Reģionu apvienība).

Čakša uzskata, ka viņa nepaliks bez savas partijas aizmugures, kā tas savulaik gadījies citiem reformēt gribošiem politiķiem.

“Par politisko kapacitāti ir ļoti grūti šajā vairāku vēlēšanu priekšvakarā runāt tajā kontekstā. Bet no otras puses – Latvijā mums nav cita ceļa,” norāda Saeimas Budžeta komisijas vadītājs Jānis Vucāns (Zaļo un zemnieku savienība).

Līdz šim ZZS, pat būdama koalīcijas partneris, bijis visai atturīgs reformētājs. Spilgtākais piemērs savulaik bija lielā pretestība novadu reformai.

Apjomīgs finansējums un sistēmas revidēšana

Turklāt šajā gadījumā veselības aprūpes ģenerālplāns ies kopā ar apjomīgu finanšu pieprasījumu un visas nodokļu sistēmas revidēšanu.

“Tas pieprasījums no Veselības ministrijas šobrīd ir ārkārtīgi liels. Un tas ir arī diezgan skaidrs signāls no Veselības ministrijas, ka būs nepieciešams papildu maksājums – vai nu pārdalīt esošos nodokļus, vai papildu maksājuma ieviešanu. Lai varētu pārliecināt sabiedrību, ka vajag maksāt, ir jāpārliecina sabiedrība, ka šīs reformas būs kvalitatīvas. Lai maksātājam ir pārliecība, ka pakalpojumu varēs dabūt un arī pietiekamā apjomā,” saka finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (Zaļo un zemnieku savienība).

Koalīcijas partneri, lai arī apliecina, ka veselības aprūpes sistēmu jāsakārto, pagaidām par savu politisko atbalstu ir atturīgi.

Šonedēļ valdības dienaskārtībā iekļautā jautājuma nosaukums lika domāt, ka tā mainīs veselības aprūpes finansējuma modeli, taču lēmums pēc būtības paredzēja pretējo – nemainīt esošo kārtību un ārstēt visus Latvijas iedzīvotājus vienādi, izslēdzot arī variantu par privātu apdrošinātāju piesaisti. Aprēķini rāda, ka šādai pieejai pēc diviem trim gadiem papildus būs nepieciešami jau 200 līdz 400 miljoni eiro gadā. Bet, ja tādas naudas nav, plāns var izrādīties neefektīvs.

Čakša uzskata, ka bez ievērojamiem papildu līdzekļiem var mēģināt kārtot sistēmu, salikt kvalitātes kritērijus, sadalīt atbildības un novērst dubultus izdevumus. Taču, ja papildu naudas nav, tad ir “jautājums, vai to grozu, ko mēs esam plānojuši piepildīt visiem un vienādu, vai nevajadzēs domāt par izmaiņām tajā”.

Pilnībā no reformām atteikties nevarēs. Tām iezīmēto naudu nevar izlietot citiem mērķiem. Un par pieteikto reformu saturu pārliecināsies arī Eiropas Komisija.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ziņu analīze
Ziņas
Jaunākie
Interesanti