Brīdī, kad persona gada ietvaros jau ir nopelnījusi vismaz 46 400 eiro, tai vairs nav jāmaksā sociālais nodoklis. Valdība, lai arī gribējusi no šīm atlaidēm atteikties, tomēr palikusi pie bagātākajiem labvēlīgās nodokļu politikas, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums "De facto". Būtībā tas attiecas uz tiem strādājošajiem, kuri mēnesī nopelna virs četriem tūkstošiem eiro. Latvijā tādu ir vairāk nekā 4 770. Un tā dēļ šogad valsts budžets nesaņem 33 miljonus eiro.
Viena daļa no "trekno algu" saņēmējiem strādā privātajā sektorā, otra – valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībās. Piemēram, apkopojot datus no valsts amatpersonu deklarācijām par pagājušo gadu, vairāk nekā 60 tūkstošus eiro nopelnījis katrs no "Latvijas Attīstības finanšu institūcijas Altum" vadības, vēl vairāk pērn saņēmuši "Latvenergo", "Latvijas dzelzceļa", "Latvijas Autoceļu uzturētāja", "Citadele banka" un "Reverta" valdes locekļi.
Piemēram, Rīgas brīvostas pārvaldnieks Leonīds Loginovs algā pērn saņēmis 172 546 eiro. Aptuveni – 14 tūkstošus eiro mēnesī. Tas nozīmē, ka kopš aprīļa no Loginova algas sociālās iemaksas 10,5% apmērā vairs netiek ieturētas. Līdz ar to gluži kā prēmiju Loginovs turpmāko gadu ik mēnesi papildu saņem apmēram tūkstoš eiro. Turklāt ieekonomē arī Rīgas brīvostas pārvalde - vairāk nekā trīs tūkstošus eiro mēnesī, nemaksājot darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmi (23,59%).
Šādus sociālo iemaksu griestus valdība ieviesa 1997.gadā. Toreiz mērķis bija novērst nesamērīgi lielu pensiju iegūšanu un veicināt uzkrājumu veidošanos privātajos fondos. Šobrīd tas nav neesot aktuāli. Turklāt uzkrājumu veidošana privātajos pensiju fondos ir veicināma visiem, ne tikai turīgajiem iedzīvotājiem. 2009.gadā sociālo iemaksu griestus atcēla. Piecus gadus "trekno algu" saņēmēji maksāja sociālo nodokli pilnā apmērā.
Taču pērn decembrī atkal šo privilēģiju atjaunoja. Tas valsts budžetam šogad laupījis 33 722 100 eiro.
Bijusī labklājības ministre Ilze Viņķele ("Vienotība"), kuras laikā sociālo iemaksu griestus atcēla, norāda: "Krīzes laikā bija tā, ka katrs lats sociālajā budžetā bija svarīgs, tādēļ tika pieņemts lēmums atcelt iemaksu griestus, lai papildinātu budžetu. (Taču) nosakot šos "iemaksu griestus", nozīmē, ka cilvēks veic iemaksas, bet viņu pabalstu lielums ir regulēts, arī nākotnes pensiju lielums ir regulēts."
Tajā pašā laikā pabalstu izmaksas var regulēt, nosakot to maksimālo apmēru. Šādu priekšlikumu bija izstrādājusi Labklājības ministrija. Tā piedāvāja arī atcelt "sociālo iemaksu griestus". Iemesli – šādā veidā personas ar augstiem ienākumiem ir priviliģētākas par pārējām. Tāpat tas palielina sociālo nevienlīdzību. "Nav ko īpaši vilkt garumā. Vienreiz jau tas bija 2009. gadā. Toreiz arī bija briesmīga kliegšana, ka tas samazinās algas un nezin ko, bet mēs papētījām, ka tas tā nav bijis," skaidro labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS).
Tomēr Augulis šo jautājumu no dienas kārtības noņēma. Iemesls – tas neesot pietiekami izdiskutēts.
Skaļākie iebildumi varētu būt lielajiem uzņēmumiem. Tieši viņi var ietaupīt uz sociālā nodokļa nemaksāšanas rēķina, bet strādājošie - saņemt vēl vairāk. Latvijas Darba devēju konfederācijas Sociālo lietu un sociālās drošības eksperts Pēteris Leiškalns uzskata: "Jo mēs vairāk atbalstām zemo algu sektoru, jo ilgāk pie mums būs zemo algu sektors, jo zemākas pievienotās vērtības ekonomika tā būs. Ja mēs Nacionālās attīstības plānā esam pateikuši, ka mēs ejam uz augstas pievienotās vērtības ekonomiku, tad ir cits ceļš ejams. Tad mums ir jābalsta pēc iespējas tas, lai uzņēmēji varētu maksāt pēc iespējas lielākas algas."
Tajā pašā laikā tieši nabadzības un sociālās nevienlīdzības mazināšana ir noteikta kā viena no valsts prioritātēm. Tomēr valsts ar darbiem to neapliecina.
"Mēs vēl neesam šobrīd diskutējuši vispār par šo jautājumu," norāda ekonomikas ministre Dana Reiznice – Ozola (ZZS). Savukārt finanšu ministrs Jānis Reirs ("Vienotība") papildina: "Nākamajā gadā [izmaiņas] nebūs iespējamas. Jāizvērtē iespējas, ka cilvēki vērsīsies Satversmes tiesā, gan citas iespējas."
Ja nav īstais veids caur sociālām iemaksām, tad to var ieviest kā jaunu nodokļa veidu, bet kopējais apjoms, kas netiek ieņemts budžetā šobrīd ir apmēram 30 miljoni eiro un tā ir nopietna summa," pauž Saeimas budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputāts Imants Parādnieks (Nacionālā apvienība).
Citas valstis gan nav baidījušās no turīgajiem prasīt nodokļu nomaksu pilnā apmērā. Savukārt, lai izvairītos no pārāk lieliem pabalstiem, kas sabiedrībā izraisa neizpratni, daļa Eiropas valstu tos ierobežojušas. Tas notiek ne tikai Igaunijā un Lietuvā. Ungārijā un Luksemburgā slimības pabalsta maksimālais apmērs piesaistīts valstī minimālajai algai. Piemēram, Luksemburgā tā ir minimālā alga pieckārtīgā apmērā. Savukārt Slovākijā alga maternitātes, paternitātes pabalsta aprēķinam nedrīkst pārsniegt valstī vidējo mēnešalgu pusotras reizes lielā apmērā.
