Tramps vai Baidens – kam lielākas izredzes uzvarēt ASV prezidenta vēlēšanās?

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Pēc nedēļas Amerikas Savienoto Valstu (ASV) iedzīvotāji dosies pie vēlēšanu urnām, lai ievēlētu nākamo prezidentu. Vai tas būs pašreizējais prezidents Donalds Tramps vai arī demokrātu virzītais bijušais viceprezidents Džo Baidens. Aptaujas prognozē diezgan ievērojamu pārsvaru Baidenam, taču eksperti pret viņa izredzēm uzvarēt izturas visai piesardzīgi.

ĪSUMĀ:

  • Eksperti: svarīgākais jautājums vēlēšanās – esi par Trampu vai pret Trampu?
  • Tramps: Baidens – vēsturē sliktākais kandidāts uz ASV prezidenta amatu.
  • Baidens ievēlēšanas gadījumā būtu vecākais ASV prezidents.
  • Daudzi uzdod jautājumu par Baidena atbilstību tik atbildīgam amatam tādā vecumā.
  • Baidens: Tramps – cilvēks, kas skatās no augšas, jo ir vairāk naudas.
  • Demokrātu viceprezidenta amata kandidāte kritizē politiku Covid-19 apkarošanā.
  • Aptaujas: Baidena pārsvars pār Trampu ir aptuveni 7-8%; eksperti piesardzīgi.
  • Iespējams, rezultātus var mainīt dažādās dezinformācijas kampaņas.
  • Profesors Lihtmans pārliecināts: Tramps netiks pārvēlēts amatā.
  • Profesors, ko mēdz dēvēt par 21. gadsimta Nostradamu, uzvaru prognozē Trampam.

Republikāņu kandidāts Donalds Tramps 

Pirms četriem gadiem, stājoties ASV prezidenta amatā, daudziem par pārsteigumu uzvarējušais Donalds Tramps paziņoja, ka ir pienācis laiks sadziedēt sašķeltības brūces un dažādu politisko spēku pārstāvjiem ir jāapvienojas kā vienotai tautai. Tramps solīja būt prezidents visiem ASV pilsoņiem.

ASV prezidenta vēlēšanas: Tramps vai Baidens – kuram lielākas izredzes uzvarēt?
00:00 / 09:38
Lejuplādēt

 

Ir pagājuši četri gadi, un ASV sabiedrība ir, iespējams, pat vēl vairāk polarizēta nekā pēc Trampa ievēlēšanas.

Un ne viens vien eksperts atzīst, ka šajās vēlēšanās ir tikai viens svarīgākais jautājums – tu esi par Trampu vai pret Trampu?

Ekonomika, ārpolitika vai citi jautājumi ir tikai otršķirīgi jautājumi. Pats svarīgākais – vai Trampam, pret kuru šajā pilnvaru termiņā pat tika ierosināts impīčmenta process, tiks ļauts vadīt valsti vēl otru termiņu? Šķiet, ka vismaz republikāņu rindās šādu jautājumu nav, jo visi citi Republikāņu partijas nominācijas kārotāji savas kampaņas apturēja jau pavasarī. Tieši tāpēc Trampa nominācijas apstiprināšana bija vairs tikai formalitāte.

Pats Tramps vienmēr ir bijis augstās domās par saviem sasniegumiem, savu politiku un savām izredzēm atkārtoti uzvarēt vēlēšanās. Tas izpaužas arī viņa bravūrīgajā attieksmē pret savu konkurentu no Demokrātu partijas – Džo Baidenu, kuram ceļš līdz prezidenta amata kandidāta nominācijai bija daudz sarežģītāks. Galu galā, par demokrātu nomināciju šoreiz cīnījās 28 pretendenti, taču izvēle tomēr ir kritusi uz 46 gadus Senātā strādājošo bijušo ASV viceprezidentu. Pēc Trampa vārdiem, politiskā pieredze gan nevairo Baidena atbilstību amatam.

"Kandidēšana pret prezidenta vēlēšanu vēsturē sliktāko kandidātu uzliek man milzīgu spiedienu. Iedomājieties, ja es zaudēšu?

Es zaudēšu savu dzīvi! Ko es darīšu? Man būs jāsaka, ka es zaudēju pašam sliktākajam kandidātam politikas vēsturē! Es nejutīšos diez ko labi! Varbūt man pat būs jāpamet valsts? Es nezinu," sprieda Tramps.

Šo frāzi jau savā labā izmantojis Džo Baidens, kurš pie šiem izteikumiem tviterī izvietojis vien vienu vārdu – "apsoli"?

Demokrātu kandidāts Džo Baidens

Taču patiesībā šajos izteikumos daudzi saskata vairākus zemtekstus. Pirmkārt, Džo Baidens ievēlēšanas gadījumā būtu vecākais ASV prezidents, un daudzi uzdod jautājumu par šī cilvēka atbilstību tik atbildīgam amatam tādā vecumā. No otras puses, tas, ka Tramps par iespējamo zaudēšanu vispār runā, var liecināt par viņa baidīšanos no sava sāncenša. Treškārt, aktuāls ir jautājums, vai Tramps ir patiešām gatavs savus solījumus pildīt, ja tie viņam pašam nebūtu izdevīgi?

Raksturojot savu sāncensi, Džo Baidens arī neslēpj savas antipātijas pret Trampu: "Man ir nācies saskarties ar tādiem kā Tramps visu manu dzīvi.

Tie ir cilvēki, kas skatās uz jums no augšas, jo viņiem ir vairāk naudas, kuri uzskata, ka ir labāki par jums.

Tie ir cilvēki, kas visu dzīvē ir mantojuši un pēc tam to ir notērējuši. Tie ir cilvēki, kuri nodarbina elektriķus, santehniķus un citus līgumstrādniekus savās viesnīcās, kazino un golfa laukumos. Tie ir cilvēki, kuri atsakās maksāt nodokļus, jo, kā viņš pats teica: viņš ir gudrs un spēj apmānīt sistēmu, samaksājot 750 dolārus nodokļos, vienlaicīgi esot miljardieris! Man ir apriebušies šādi gudrinieki."

Gribētos apgalvot, ka, atšķirībā no Trampa, kuram patīk izcelt savus personiskos sasniegumus, demokrāti lielāku uzmanību pievērš visas republikāņu administrācijas neveiksmīgajai politikai, kurā, protams, liela daļa vainas jāuzņemas arī Trampam. Piemēram, veselības aprūpes jomā Covid-19 laikā vai jautājumā par valsts turpmāko ekonomisko modeli, vai arī par sabiedrībā izplatīto rasismu.

Jau kopš kampaņas pirmsākumiem tika prognozēts, ka demokrātu prezidenta un viceprezidenta amata kandidātu tandēmā noteikti būs kāda sieviete. Rasisma problēmas aktualizēšanās lika viceprezidenta postenim izraudzīties Kamalu Harisu – afroamerikāņu indiešu izcelsmes juristi, senatori, kas aktīvi iestājas gan par sieviešu, gan etnisko minoritāšu tiesībām.

Arī viceprezidenta amata kandidātu debatēs Harisa asi kritizēja valdības politiku Covid-19 apkarošanā.

"210 tūkstoši mirušo mūsu valstī tikai dažu mēnešu laikā. Vairāk nekā 7 miljoni cilvēku, kuri ir inficējušies ar šo slimību. Katrs piektais uzņēmums ir slēgts. Mēs redzam pirmajās rindās strādājošos, kas faktiski ir padarīti par upuriem. Mēs redzam, ka vairāk nekā 30 miljoni cilvēku pēdējo mēnešu laikā ir bijuši spiesti iestāties bezdarbniekos," sacīja Harisa.

Ja vēl priekšvēlēšanu laikā Kamalas Harisas un Džo Baidena viedokļi ne vienā vien jautājumā krasi atšķīrās, ASV pašreizējais viceprezidents Maiks Penss visus četrus gadus ir bijis izteikti lojāls Trampam. Penss uzskata – konkurējošo demokrātu mērķis ir pašreizējo labi funkcionējošo sistēmu sagraut.

"Džo Baidens un Kamala Harisa visu laiku runā par pilnvarām. Ne jau tikai par pilnvarām koronavīrusa apkarošanai. Runā par to, ka valdībai ir jāpārņem kontrole veselības aprūpē, jaunajā zaļajā kursā. Viss tikai par valdības kontroli. Mēs iestājamies par brīvību un amerikāņu pilsoņu brīvības cienīšanu," sacīja Penss.

Aptaujas un ekspertu vērtējumi

Lai arī sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka nacionālajā līmenī Džo Baidena pārsvars pār Donaldu Trampu ir aptuveni 7-8%,

ekspertu viedokļi par šī gada balsojuma iznākumu ir ļoti atšķirīgi, un Baidena uzvara nebūt netiek saukta par jau garantētu.

Iespējams, tas saistīts ar aptauju rīkotāju ne visai veiksmīgo darbību iepriekšējās vēlēšanās un tāpēc vērojama piesardzība. Iespējams, rezultātus var mainīt dažādās dezinformācijas kampaņas, kas plaši izplatītas šajā vēlēšanu ciklā.

Par Baidena uzvaru gan ir pilnībā pārliecināts profesors Alans Lihtmans, kurš ir precīzi paredzējis vēlēšanu iznākumu jau kopš 1984. gada. Viņš savas prognozes balsta uz 13 dažādiem faktoriem jeb atslēgām, kas liecina par labu vai sliktu kādam no kandidātiem. Profesors Lihtmans uzskata, ka faktiski nekam, kas ir teikts vai rādīts priekšvēlēšanu kampaņā, balsošanas dienā jēgas nebūs.

"2019. gadā Donalds Tramps pārliecinoši virzījās pretī uzvarai un pret viņu bija tikai četri faktori. Tad viņš pieļāva fundamentālu kļūdu – viņš nesaprata, ka nozīme ir nevis kampaņai, bet gan valdīšanai. Tā vietā, lai risinātu krīzi, ar kuru saskārās valsts, viņš centās no tās izkļūt ar atrunāšanos. Rezultātā – vēl trīs faktori pret viņu. Īstermiņa ekonomika, jo mēs esam nonākuši recesijā. Ilgtermiņa ekonomika, jo šī gada izaugsmes prognozes neko labu neliecina. Un, treškārt, protams, plaša sabiedrības neapmierinātība. Tas pamatīgi mainīja viņa pozīcijas. Un mana pēdējā prognoze ir tāda, ka

Donalds Tramps kļūs par pirmo prezidentu kopš Džordža Buša vecākā 1992. gadā, kurš netiks pārvēlēts amatā.

Nekad iepriekš ASV vēsturē Balto namu kontrolējošā partija nebūs cietusi tik pēkšņu un dramatisku veiksmes zudumu tikai dažu mēnešu laikā. Tas nekad iepriekš nav noticis," teica Lihtmans.

Tikmēr Austrālijā bāzētās Grifita universitātes profesors Bela Stantičs, ko dažreiz sauc par 21. gadsimta Nostradamu, gan uzskata, ka visai reāla ir Donalda Trampa uzvara. Stantičs, kurš 2016. gadā precīzi paredzēja vēlēšanu iznākumu 49 no 50 ASV štatiem, kā arī pareizi prognozēja iznākumu Lielbritānijas balsojumā par izstāšanos no Eiropas Savienības, savus pētījumus balsta uz noskaņojumu sociālajos tīklos. Tā, piemēram,  septembra beigās, analizējot aptuveni 4 miljonus tvītu, Stantičs ir konstatējis, ka Tramps varētu uzvarēt ar 270 līdz 280 elektoru balsīm.

"Trampam ir pilnībā garantēta 161 elektoru balss, 19 balsis ir diezgan drošas un tas nozīmē jau 180. Tad mana 20. septembrī veiktā analīze rāda, ka viņš bija priekšā Floridā, Aiovā, Ziemeļkarolīnā un Ohaio, kas dotu viņam vēl 68 balsis. Ar iespējamo uzvaru Džordžijā viņam būtu jau 264 balsis, bet Pensilvānijā, Arizonā un Minesotā rezultāti ir ļoti līdzīgi. Pieļaujot, ka viņš iegūs vismaz vienu no šiem štatiem, viņam var prognozēt uzvaru ar 270 līdz 280 elektoru balsīm," klāstīja Stantičs.

Kopumā Elektoru kolēģijā ir 538 balsis, un 270 ir minimālais skaitlis, ar kuru ir iespējams uzvarēt. Viena no visbiežāk citētajām aptaujām "RealClearPolitics" šī materiāla tapšanas laikā prognozēja, ka Baidenam ir garantētas vai iespējamas 232 balsis, bet Trampam – 125. Vēl par 181 balsi ir pārāk grūti kaut ko prognozēt. ASV vēlēšanās ir pieņemts teikt, ka šo balsu likteni izšķirs monētas mešana. Turklāt netiek izslēgts, ka tieši pēdējā nedēļa var nest arī kādus negaidītus un izšķirošus pavērsienus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti