ASV uzmanības lokā nonākušajā nekustamo īpašumu darījumu un liela apjoma finansiālo transakciju tīklā, kurā iesaistītas ārzonas firmas, saistītas ar Krieviju, pašlaik ir - vai iepriekš bijusi - rodama saistība ar Latviju, ziņo LSM angļu valodas redakcija.
Kā ziņo ārvalstu mediji, ASV Kongresa locekļi un, ļoti iespējams, atsevišķā izmeklēšanā arī bijušais Federālā izmeklēšanas biroja (FIB) vadītājs Roberts Millers izmeklē, vai Trampa Organizācija un ASV prezidenta Donalda Trampa ģimenes locekļi nav saistīti ar plaši aprakstīto Krievijas naudas atmazgāšanas lietu, kuru atklāja Sergejs Magņitskis.
Viena no pašlaik vētītajām kompānijām ir Kiprā reģistrētā "Prevezon Holdings Ltd.", kuru nesen ASV izmeklētāji grasījās iesūdzēt tiesā pēc četrus gadus ilgas izmeklēšanas par tās lomu ap 230 miljonu ASV dolāru atmazgāšanā. Tomēr lietā pēkšņi, divas dienas pirms bija jāsākās tiesas procesam, tika panākts mierizlīgums. Tā ietvaros "Prevezon" samaksāja 6 miljonus dolāru, neatzīstot vainu.
"Ņemot vērā mierizlīguma noteikumus, šķiet, ka [ASV] valdība bija panākusi ārzemju fonda iesaldēšanu Nīderlandē un apņēmās no tā atteikties mierizlīguma ietvaros, kā arī piekrita informēt vairākas citas valstis, ieskaitot Šveici, Latviju, Lietuvu, Igauniju, Ukrainu un Krieviju, ka jautājums ticis atrisināts," lasāms lietas pārstāstā "Law360" jurisprudences vietnē.
Savukārt agrākā "Law360" ziņā rakstīts, ka, ja lieta būtu turpinājusies, ASV Tieslietu departamenta prokurori būtu daļu no lietas balstījuši pierādījumos, kas iegūti no "jauna faktu liecinieka" Latvijā.
"Prevezon" juristi esot iebilduši liecinieka izmantošanai tāpēc, ka "jaunais faktu liecinieks atrodas Latvijā, un viņam būtu jāsniedz liecības tur, kas prasītu lielus pūliņus un izdevumus."
Latvijas liecinieka identitāte netiek izpausta - ne tas, vai viņš vai viņa ir Latvijas pilsonis vai vienkārši Latvijas iedzīvotājs.
Kāds Latvijas pilsonis "Voldemar Spatz" gan minēts kā nominālais vadītājs vairākām firmām, kuras ar "Prevezon" saista pārskaitījumi. Tomēr mazticams, ka viņš bija minētais liecinieks, jo šāds vārds ticis izmantots, tikai lai reģistrētu simtiem ārzonas kompāniju vairākās jurisdikcijās. (Piemēram, starp citiem latviešiem, kuru vārds izmantots līdzīgiem mērķiem, minēts "Erik Vanagels" un "Stan Gorin". Nominālie vadītāji nedarbojas kompānijās, ar kurām viņus saista viņu vārdi.)
Tāpat prokurori būtu izmantojuši Latvijas banku datus kā izšķiroši svarīgus pierādījumus, jo tos varēja apstiprināt citi avoti, kas iesaistīti pārskaitījumos. Tas ir saskaņā ar tiesneša 9.maija atzinumu, kas sniegts vien pāris dienas, pirms tika panākts mierizlīgums.
Kā ziņots, vairākas Latvijas bankas iesaistītas t.s. "Magņitska lietā" un citos lielos naudas atmazgāšanas skandālos.
Magņitska lieta ieguva vispasaules skanējumu un atbalsojās arī Eiropas Savienībā. Fonda "Hermitage Capital" jurists Sergejs Magņitskis nomira cietumā. Viņš tika apsūdzēts par izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, taču Magņitska kolēģi un tuvinieki uzskata, ka viņa nāvē vainojamas amatpersonas, kuru noziedzīgos nodarījumus viņš uzdrošinājās atmaskot. Magņistkis bija iesācis lietas pret Krievijas amatpersonām, kuras no valsts budžeta pamanījās izkrāpt miljardiem dolāru.
Vēl 2017.gada sākumā ASV vērsa sankcijas pret divām personām, kas tiek vainotas par fonda "Hermitage Capital" jurista un korupcijas apkarotāja Sergeja Magņitska nāves apstākļu cietumā slēpšanu.
Magņitska likums ASV tika pieņemts 2012. gadā kā juridisks ietvars sankciju vēršanai pret Krievijas pilsoņiem, kuri tiek vainoti par cilvēktiesību pārkāpumiem.
