ASV elektoru kolēģija tikās aizvadītajā -19. decembra - naktī un oficiāli ievēlēja Donaldu Trampu par 45. ASV prezidentu. Jaunais prezidents Baltajā namā sēdīsies pēc zvēresta nodošanas 20. janvārī. Ņemot vērā, ka Trampam trūkst politiskās pieredzes, liela nozīme prezidentūras darbā būs cilvēkiem administrācijā. Lai arī pirms ievēlēšanas Trampa politika daudzos jautājumos bija neskaidra vai pat pretrunīga, viņa izdalītie portfeļi labāk atklāj, kādā virzienā varētu iet nākamā administrācija.
Tramps ir nominējis lielāko daļu savas administrācijas un tai tuvu stāvošos cilvēkus, kurus janvārī būs jāapstiprina ASV senātam. Tā kā tajā dominē republikāņi un vietu apstiprinājumam nepieciešams vienkāršais vairākums, piedāvātie kandidāti, visticamāk, arī iegūs solītos amatus, lai arī varētu izcelties asas diskusijas.
Galvenie ārpolitikas padomnieki draudzīgi pret Krieviju un ar iespējamiem interešu konfliktiem
Valsts sekretāra amatam izvirzīts naftas kompānijas "Exxon" vadītājs Rekss Tillersens, kuram Tramps ir izteicis atzinību par ģeopolitiskās situācijas izpratni un spēju veikt darījumus ar dažādām ārvalstu valdībām. Viņš ir saņēmis Maskavas Draudzības ordeni, ir sadarbojies ar Vladimiru Putinu un kritizējis pret Krieviju vērstās sankcijas. Viņa interesēs sankcijas būtu atcelt, jo viņa kompānija no ASV sankcijām pret Krieviju par tās darbību Ukrainā 2015. gadā zaudēja 1 miljardu dolāru, bet viņam personīgi pieder 151 miljons dolāru kompānijas ieguldījumos, kas varētu norādīt uz interešu konfliktiem ārpolitikas veidošanā.
Bet par nacionālās drošības padomnieku nominēts atvaļinātais ģenerālis Maikls Flins, kurš kopā ar prezidentu būs svarīgākās personas drošības politikas lēmumu pieņemšanā. Viņš par maksu ir uzstājies Krievijas valsts televīzijā "Russia Today" un ir uzsvēris, ka Krievija ir svarīgs ASV sabiedrotais radikālā islāma apkarošanā. Viņš, tāpat kā Tramps, ir teicis, ka NATO valstīm ir jāmaksā par savu drošību vairāk.
Potenciāli draudzīgāki Eiropai - par aizsardzības ministru nominētais Džeimss Matiss un vēstniece ANO Nikija Heilija
Matiss ir pensionēts jūras spēku ģenerālis, kuram ir bijusi nozīmīga loma daudzās ASV militārajās operācijās pēdējos gados Afganistānā un Irākā. Viņš ir teicis, ka politiskais islāms ir galvenais drošības drauds ASV un ka ASV zaudē ietekmi Tuvajos Austrumos. Viņš ir skeptiski izturējies pret Irānas kodolieroču darījumu un Irānu uzskata par vienu no lielākajiem draudiem reģionā.
No 2007. līdz 2013. gadam viņš ieņēma NATO pārveidošanas spēku virspavēlnieka amatu, kura darbs saistījās ar sabiedroto militāro spēku efektivitātes uzlabošanu. Līdz ar to viņš varētu būt labvēlīgāk noskaņots pret NATO kā struktūru, ko Tramps ir raksturojis par novecojušu.
Eiropas diplomāti ir izteikušies cerīgi arī par sadarbību ar ASV vēstnieci ANO Nikiju Heiliju, kurai nepiemīt izolacionistiska nostāja pret pārējām pasaules valstīm, kāda piemīt Trampam.
Irānas kodolprogrammas darījuma un radikālā islāma skaļākie kritiķi
Vairāki administrācijai izraudzītie cilvēki ir negatīvi noskaņoti pret musulmaņiem un ir agresīvi nostājā pret Irānu, kas varētu apdraudēt noslēgto Irānas kodolieroču vienošanos. Eiropas sabiedrotie, kas atbalsta šo darījumu, vēlas turpināt tirdzniecību ar Irānu, ko atļauj noslēgtais darījums. Turklāt Eiropas diplomāti ir pauduši, ka ASV cerībā uzlabot darījumu, lai radītu papildu spiedienu Irānai par cilvēktiesību pārkāpumiem un terorisma sponsorēšanu, varētu zaudēt kontroli pār viņu kodolprogrammu.
Par CIP direktoru tiek virzīts kongresmenis Maiks Pompeo. Pēc 2013. gada Bostonas maratona terorakta viņš teica, ka ASV musulmaņi un reliģiskie līderi nav nosodījuši terorismu, kas neatbilda patiesībai. Viņš ir kritizējis Senāta ziņojumu, kas atklāja CIP vardarbību pret aizturētajiem, nosaucot tos, kas piedalījās vardarbīgajas pratināšanās, par varoņiem. Tāpat ir bijis pret Gvantanamo cietuma slēgšanu un iestājas par ASV izlūkošanas pilnvaru paplašināšanu, kas samazinātu pilsoņu privātuma tiesības. Viņš ir aicinājis izpildīt nāvessodu trauksmescēlējam Edvardam Snoudenam. Arī viņš ir kritizējis Irānas kodolieroču darījumu.
Baņķieri un miljonāri aizstāvēs darbaļaužu intereses
Viens no lielākajiem Trampa kampaņas solījumiem bija veidot ekonomiku, kas darbojas visu pilsoņu, nevis tikai turīgāko interesēs.
Savai administrācijai viņš ir izraudzījies biznesa eliti, kamēr Trampa vēlētāji lielākoties ir strādājošās šķiras pārstāvji, kas vēlējas uzlabot savu labklājības līmeni.
Par Valsts kases sekretāru tiek virzīts bijušais bankas "Goldman Sachs" vadītājs, multimiljonārs Stīvens Mnuhins. Strādājis bankā 2008. gada nekustamo īpašumu burbuļa radītās krīzes laikā, kas finansiāli tika glābta par nodokļu maksātāju naudu. Viņš ir solījis uzņēmumu ienākumu nodokli samazināt no 35% uz 15%, norādot, ka tas palielinātu personīgos ienākumus un tādējādi arī ekonomisko izaugsmi. Lielākie ieguvēji no šīs nodokļu reformas būtu uzņēmumu īpašnieki, tātad turīgākie ASV iedzīvotāji, ieskaitot pašu Trampu.
Tramps savā priekšvēlēšanu kampaņā "Goldman" esošo vadītāju raksturoja kā cilvēku, kas "aplaupīja strādnieku šķiru un sabāza naudu dažu lielu korporāciju kabatās". Tramps pēc ievēlēšanas ir teicis, ka "nosusinās purvu", norādot uz biznesa elites ietekmes mazināšanu, taču savas administrācijas kadru izvēlē viņš dara tieši pretējo. Arī par galveno stratēģi izvēlētais Stīvs Benons ir strādājis "Goldman" par baņķieri.
Par Tirdzniecības departamenta vadītāju izraudzīts 79 gadus vecais miljardieris Vilburs Ross, kurš tāpat kā Tramps ir pret brīvo tirdzniecību. Viņš
ir nosaukts par "bankrota karali", jo ir spējis gūt labumu no bankrotējošiem uzņēmumiem. Viņš ir palīdzējis arī glābt Trampa kazino.
Par transporta ministri izvelēta Eleina Čo, kas, strādājot Buša administrācijā par nodarbinātības ministri, saņēma kritiku par darbaļaužu interešu nepietiekamu aizstāvību, samazinot regulējumus darba devējiem. Savukārt izglītības ministra amatā izvēlētā
Betsija Devosa ir piedāvājusi samazināt publisko skolu finansējumu, lai atbalstītu privātās skolas, kas, kā norāda skolotāju un vecāku apvienības, samazinātu studentu iespēju vienlīdzību.
Par nodarbinātības departamenta vadītāju nominēts Endrjū Puzders, kas iestājas pret minimālās algas celšanu un ir pret "Obamacare", kura likvidēšanas gadījumā daudzi amerikāņi zaudētu apdrošināšanu.
Konservatīvās vērtības dominē - pret imigrāciju un pret sieviešu tiesībām veikt abortus
Senators Džefs Sešons, kas izvirzīts ģenerālprokurora amatam, ir iebildis pret visiem imigrācijas likumiem, kas iekļauj nelegālo imigrantu iespēju kļūt par pilsoņiem, kā arī iebildis pret legālo imigrāciju - viesstrādnieku programmām.
Viņš ir balsojis pret likumdošanu, kas aizliedz nežēlīgu izturēšanos pret cietumniekiem. Viņš ir apsūdzēts rasismā, jo ir izteicis, ka ekstrēmistu grupējums "Ku Klux Klan" bija "normāls".
Par imigrācijas likumiem atbildīgais ASV tēvzemes drošības departaments varētu nonākt atvaļinātā ģenerāļa Džona Kellija pārvaldībā. Savas karjeras laikā viņš ir bijis atbildīgs par ASV armijas darbību Latīņamerikas un Karību jūras valstīs un ir teicis, ka robeža gar Meksiku būs jāstiprina. Viņš ir iebildis pret Obamas nodomu slēgt Gvantanamo cietumu, kas ir uztraucis cilvēktiesību aizstāvjus, jo viņš darbotos administrācijā, kurā jau pastāv diskriminācija pret etniskajām minoritātēm.
Par prezidenta kancelejas vadītāju iecelts Republikāņu partijas Nacionālās komitejas vadītājs Reinss Prībuss un par galveno vecāko padomnieku Stīvens Benons, kurš ir galēji labējās ideoloģijas pārstāvošās mājaslapas "Breitbart" izveidotājs. Benons ir kritizējis republikāņus par to, ka viņi nav pietiekami labēji. Abi ir par stingrāku imigrācijas kontroli un iestājas par radikālā islāma apkarošanu.
Savukārt par veselības ministru nominētais Toms Praiss iestājas pret sieviešu tiesībām veikt abortu. Tāpat Bens Karsons, kas sākotnēji kandidēja pret Trampu, bet tagad tiek virzīts par mājokļu departamenta vadītāju, iestājas pret sieviešu tiesībām veikt abortus.
Klimata pārmaiņu skeptiķi un naftas kompāniju draugi
Līdzās naftas kompānijas vadītājam galvenā diplomāta amatā par enerģētikas ministru tiek virzīts Riks Perijs, kurš tāpat kā
par vides resursu ministru izraudzītais Skots Pruits apgalvo, ka netic cilvēku izraisītām klimata pārmaiņām.
Pruits ir bijis ilgs vides departamenta pretinieks, tāpēc no viņa var sagaidīt vides regulējumu mazināšanu.
Arī iekšlietu ministrs Raiens Zinks ir atbalstījis naftas kompāniju intereses, atrodoties Kongresā.
Pagājušogad 195 valstis, tostarp Latvija, parakstīja Parīzes klimata vienošanos, apņemoties mazināt globālās sasilšanas radītās sekas. Ja ASV, otrais lielākais vides piesārņotājs aiz Ķīnas, šo vienošanos neievēros, tas atstās bīstamas un neatgriezeniskas sekas videi.
Var secināt, ka priekšvēlēšanu Tramps diezko neatšķirsies no prezidenta Trampa, jo viņš ap sevi ir sapulcinājis cilvēkus ar līdzīgu domāšanu, lai arī ar lielāku politisko pieredzi.
Ārpolitikas lielākie uzsvari varētu būt attiecību uzlabošana ar Krieviju un pasliktināšanās ar Irānu. Iekšpolitikā uzmanība tiks pievērsta imigrācijas mazināšanai un uzņēmējdarbībai labvēlīgākas politikas veidošanai, kas, visticamāk, tiks sasniegts uz vidusšķiras un arī vides rēķina. Ja Tramps ignorēs darbaļaužu intereses, par kurām iestājās savā kampaņā, viņam nav daudz izredžu tikt pārvēlētam 2020. gadā.
