Kad cilvēks ir saslimis, viņš var nebūt vērīgs, var arī neuzdot īstos jautājumus par alternatīvām. Viņš paļaujas, ka ārsts, kas ieteicis zāles, nav tirgonis, tāpat arī farmaceits ir profesionālis, un, ka valsts tam ir radījusi drošu ietvaru. Taču, kā ir ar lieliem privātiem tīkliem, kur integrēti gan zāļu tirgoņi, gan aptiekas, gan poliklīnikas – kā pārliecināties, ka tur speciālisti strādā saslimušā cilvēka, nevis saimnieka interesēs? Piemēram, ja viņam varētu būt vērtīgi pirms termiņa beigšanās krietni daudz cilvēkiem pārdot kādas zāles.
- "Repharm" attīsta biznesu un piedāvā integrētu servisu
- Ārste atklāj uzstājīgus ieteikumus izrakstīt vitamīnus
- Par iespējamiem pārkāpumiem VM sāks pārbaudi
- "Repharm" noraida pārmetumus
- Pētnieki norāda uz riskiem pacientu interesēm
- Tikmēr aug arī "Olainfarm" koncerns
- "Repharm" noraida sistēmisku uzstādījumu
Kam ir lielākā zāļu lietirgotava, lielākais aptieku tīkls, lielākā privāto poliklīniku apvienība, otra lielākā laboratorija – to zina daudzi nozarē strādājošie. Tas viss ir vienā holdingā "Repharm".
To gan joprojām ļaudis mēdz neprecīzi dēvēt par "Recipe Plus", kas īstenībā ir šī milzumlielā tīkla senākā daļa - zāļu lieltirgotava.
Kādus riskus rada šādas integrētas struktūras, pētnieki augstskolās un žurnālisti redakcijās pētījuši jau gadiem, bet uzņēmumi tikai auguši. Bažas ir, ka saslimuši cilvēki tiek virzīti no vienas tīkla struktūras uz otru ne vienmēr viņu, bet biznesa interesēs, un, ka farmaceiti, un, kā tagad izskanējis, arī ārsti no uzņēmuma vadības jutuši spiedienu ieteikt preparātus.
"Repharm" ar "Recipi Plus" ir labi zināms liels privāts organisms, taču tagad sevi pieteicis ir kāds jauns spēlētājs.
"Pie šiem apjomiem katrā ziņā salīdzinājums ar "Repharm" ir milzu kompliments," tā attrauc uzņēmuma "Olainfarm" valdes loceklis Salvis Lapiņš, norādot uz "Repharm" daudzreiz lielākajiem apjomiem tieši ārstniecības jomā.
Holdings grib piedāvāt integrētu servisu
Taču vispirms par to, kādēļ vispār vienā privātā tīklā integrē ne tikai zāļu tirgotājus vai ražotājus, bet arī poliklīnikas. "Repharm" kā milzu organisms veidojās vairāku gadu laikā, un tagad tas gadā apgroza zem 300 miljoniem eiro. Peļņa savukārt pērn bija ap desmit miljoniem.
"Operatīvās darbības ziņā šie uzņēmumi līdz šim ir bijuši pilnīgi nodalīti, katrs gan parādījušies, gan veidojušies, gan pārvaldīti bijuši ar pilnīgi atšķirīgiem uzdevumiem atšķirīgos veidos. Citi vadītāji, atšķirīgi vadības principi, kā neatkarīgi uzņēmumi, lai arī viena holdinga sastāvdaļa," holdinga shēmu ieskicē tā ģenerāldirektors Dins Šmits.
Holdingā ārsti ārstē un izmeklē 12 "Veselības centru apvienības" poliklīnikās, gan mikrorajonos, gan centrā, piemēram, "Pulss 5,""Pļavnieki", "Jugla", "Aura" Purvciemā, arī privātajā slimnīcā "Aiwa Clinic". Asins analīzes var nodot holdinga "Centrālajā laboratorijā" - kādā no tās 50 punktiem. Zāles var pirkt, piemēram, kādā no 220 "Mēness aptiekām", kas bieži vien atrodamas apvienības poliklīnikās. Un tepat holdingā ir zāļu lieltirgotājs milzis "Recipe Plus". Tātad vismaz teorētiski šāds privāts tīkls faktiski var nodrošināt visu ārstēšanas un farmaceitiskās aprūpes ciklu.
"Tas ko mēs vēlamies izdarīt - iedot taciņu, redzat, jums ir slimība, mēs par jums parūpēsimies tajā līmenī, kur mēs varam" saka holdinga "Repharm" ģenerāldirektors Dins Šmits.
Viņš uzskata, ka pats pacients jau vēlas integrētu servisu. Turklāt, ja visu izdara labi un kvalitatīvi, tad cilvēki "vēlas arī pie mums palikt". Aptaujas liecina, ka pacients Latvijas veselības aprūpē, iznācis pa viena kabineta durvīm, jūtas apmaldījies, nezina, ko darīt tālāk. Turklāt parasti cilvēkam jau vajag ne tikai ārstu, arī dažādus izmeklējumus, vēl kādu speciālistu un zāles, saka Dins Šmits.
"Man sāp vēders, es jau nezinu, vai man vajag zāles, vai operāciju, vai izmeklējumu vai laboratoriju, vai ko. Es gribu, lai kāds atbild par mani, lai es eju uz priekšu. Tā ir piedāvājuma būtība, tāpēc nosacītā savienošana vai sadarbība. Tas nenozīmē, ka ārsti tirgo zāles vai farmaceiti ārstē, vai laboranti taisa rentgenu. Tas nav par to, tas ir par to, ka tad, kad es savu daļu pabeidzu, es cilvēku atbalstu, virzot tālāk," skaidro Šmits.
Te uzskatāms piemērs ir nesen "Mēness aptieku" ieviestā programma "Diabēts" ar saukli "sadarbība pacienta interesēs". Proti, pacientus reklāmas bukletā rosina pierakstīties pie Veselības centru apvienības endokrinologa "Mēness aptiekā". Tad izpaliek gājiens uz reģistratūru pierakstīties, paskaidro Šmits.
Jautāts, kādēļ vispār holdingā bija jāiekļauj arī ārstniecības centri, "Repharm" ģenerāldirektors Dins Šmits Šmits saka – te jautājums, kā var ilgtspējīgi audzēt biznesu. Piemēram, eksportēt medicīnas pakalpojumus uz citām valstīm nav viegli.
"Līdz ar to no mūsu viedokļa raugoties, attīstība un izaugsme ir drīzāk iespējama varbūt iekšienē, ņemot vērā sfēru, kur strādājam," Šmits.
Zvanīja kontrolēt, vai izraksta vitamīnus
Tiesa, aizdomas par riskiem šādā integrētā sistēmā medijos paustas vairākkārt. Piemēram, ka te darbojas nerakstīts, taču dzelžains "savējo likums", un, iespējams, ka savējais sakrīt ar pacientam izdevīgāko, iespējams, ne, rakstīja žurnāliste Inta Lase savā pētījumā žurnālā "Ir" pirms pieciem gadiem.
Latvijas Ārstu biedrības prezidents Pēteris Apinis toreiz publikācijā vēstīja, ka tur "strādā pēc principa – nauda paliek ģimenē, un nekādu nosūtījumu uz citām veselības aprūpes iestādēm, uz citu laboratoriju vai aptieku".
Kādi ir riski šādās integrētās struktūrās? Ar savu pieredzi dalīties piekrita kāda ārste, kura vēl salīdzinoši nesen strādāja vienā no "Repharm" holdinga Veselības centru apvienības poliklīnikām. Ārste lūdza saglabāt anonimitāti.
"Man piezvanīja manā pirmajā darbadienā. Tobrīd ļoti aizņemta, bija sākusies pieņemšana, tāpēc es pat neatceros, vai viņa stādījās priekšā. Uzreiz bija tāds liels spiediens ar vārdiem – "jūs jau zināt, kas jums uz galda stāv". Man tiešām uz galda kāds bija salicis reklāmas bukletus par vācu firmas multivitamīniem diabēta pacientiem. Iespējams, zvanīja kāds uzņēmuma menedžeris, jo kā gan citādi uz mana galda būtu nonākusi tāda kaudze ar bukletiem," stāstīja ārste.
"Tad mani sīki instruēja, kas man pacientam jāsaka - noteikti jāpārliecina, ka tie ir jāpērk, ka būs atlaide, un, protams, ka jāiet uz attiecīgo aptieku. Es atbildēju: "ja būs vajadzība, es izrakstīšu". Pēc mēneša bija vēl viens zvans tā kā ar kontroli, vai es neesmu aizmirsusi, vai es esmu nozīmējusi," atcerējās ārste.
Attiecīgā aptieka, kur bija jānovirza pacienti, bija "Mēness aptieka," tajā pašā holdingā, tajā pašā poliklīnikas ēkā. Ārste arī piebilda, ka viņa nesāka strādāt citādāk.
Pieminētos multivitamīnus jau iepriekš zināja un bija reizēm pacientiem ieteikusi, un tā arī turpināja darīt, vadoties pēc viņu, ne uzņēmuma vajadzībām.
VM pārbaudīs ziņas par "degradēto sistēmu"
Tiesa, šī ārste nav vienīgais avots, kas stāsta par nekārtībām šajā uzņēmumā. Vēl skarbāku ainu par kādā no šī paša holdinga poliklīnikām notiekošo nesen Latvijas Televīzijas raidījumā "1:1" iezīmēja Teksasas universitātes asociētais profesors, ārsts Uģis Gruntmanis.
"Viena ārste pirms pāris mēnešiem teica, ka viņa strādā vienā no šīm vertikāli integrētām poliklīnikām, un mani pilnībā nošokēja tas, ko viņa teica, ka šī kompānija ir iepirkusi kaut kādu multivitamīnu un pieprasa, lai katrs ārsts, kas strādā šajā poliklīnikā, izraksta šo multivitamīnu katram pacientam neatkarīgi no viņa specialitātes," raidījumā klāstīja Gruntmanis.
"Ja ārsts atsakās, tad pie viņa pieliek blakus klāt ārstu kontrolieri, kas tad šim pacientam saka, ka viņam vajag pirkt šo vitamīnu," sacīja Gruntmanis.
Uģis Gruntmanis to nosauca par augstāko ārsta ētikas un medicīnas sistēmas ētikas pārkāpumu - ja kas tāds notiek tikai naudas, ne pacienta labuma dēļ, tad tālāk vairs nav iet, un sistēma ir absolūti degradēta.
"Protams, ka ārstam ir brīva izvēle, ko nozīmē konkrētas diagnozes gadījumā konkrētam pacientam. Bet, ja kāds iespaido ārsta lēmumu, tur ir ētikas pārkāpumi," tā reaģēja veselības ministre Anda Čakša.
Viņa sadzirdēja Uģa Gruntmaņa vēstīto raidījumā un uzdeva Veselības inspekcijai sākt pārbaudi.
"Pēc uzdevuma Veselības inspekcijai un zināmā mērā publiskām sarunām šobrīd ir parādījušies cilvēki, kas gatavi sniegt informācija, kam ir kaut kāda informācija," atklāja Čakša.
Iepriekš ne ministrija, ne inspekcija šādas ziņas neesot saņēmusi.
"Repharm" noraida sistēmisku uzstādījumu
"Mēs ārstam nenosakām, ko viņam izrakstīt," izskanējušo informāciju komentēja "Repharm".
Šmits stāstīja, ka arī viņam līdz šim par tādām aizdomām neesot bijis ziņu, un solīja, ka tās pārbaudīs.
"Tas nav pareizi. Es nenoņemu no sevis nekāda veida atbildību. Ja mēs paskatāmies uz reālo dzīvi – mums ir ražotāju konferences, mums ir vizītes, mēs neesam tik liela valsts, daudzi no ražotājiem ir mani paziņas, draugi, droši vien varbūt līdzīgi ir kādam no direktoriem, kādam no cilvēkiem tur, un kāds varbūt, labi gribot, ir gribējis palīdzējis kādam, "man tur draugs, aizgāja atstāja lapiņas, izdali tās, jo viņš baigi lūdza". Es nesaku, ka tā tas ir, es spriedelēju. Bet sistēmiska uzstādījuma nav bijis," klāstīja Šmits.
Biedrība pētījumā norāda uz riskiem
Uz riskiem šādās integrētās struktūrās, kur, piemēram, vienā milzu holdingā ir gan ražotājs, gan lieltirgotava, gan liels aptieku tīkls un poliklīnikas, savā nesen pabeigtajā pētījumā norāda arī biedrība "Veselības projekti Latvijai".
"Mēs esam nonākuši pie secinājuma, ka pašreiz veselības nozare nefunkcionē sabiedrības veselības interesēs, netiek domāts par farmaceitiskās aprūpes pieejamību un neitralitāti. Netiek domāts par veselības pakalpojumu pieejamību un neitralitāti integrācijas struktūru kontekstā," saka doktore medicīnas tiesībās un Rīgas Stradiņa universitātes Juridiskās fakultātes lektore Santa Slokenberga.
Viņa uzsver: tā kā farmācijas un veselības nozare ir tik īpašas nozares, ir pieļaujami strikti regulējumi.
Latvijā regulējums dažādos laikos ir bijis dažāds, taču pašreizējā situācija liecina, ka pašreizējais regulējums ir labvēlīgs, lai veidotos farmācijas nozares dažādu spēlētāju sadarbība.
Tomēr "Veselības projekti Latvijai" pētnieces uzskata, ka varētu atkāpties no tā regulējumu, kas ir pašreiz, un Eiropā ir valstis, kas to dara. Piemēram, Igaunijā un Ungārijā tirgus liberalizāciju ierobežoja, nosakot, ka vairāk nekā 50% daļu aptiekā jāpieder farmaceitam, nosakot pārejas periodu.
Latvijai no rosinājumiem būtu "izvērtēt, veikt sistēmas auditu, paskatīties katru elementu, kas nefunkcionē, cik tālu veselības nozare strādā sabiedrības veselības interesēs, un, ja VM nonāk pie tāda paša secinājuma kā mēs, ka veselības nozare nefunkcionē katra Latvijas Republikas valstspiederīgā interesēs, tad ir jādomā par nozares liberalizācijas ierobežošanu", stāstīja Santa Slokenberga.
"Tas attiecināms kompleksi ne tikai uz farmaceitisko industriju pēc būtības, bet arī uz ārstniecības pakalpojumu sniegšanu un ārstniecības un farmaceitiskās aprūpes mijiedarbību," norādīja pētniece.
Santa Slokenberga arī piebilda – ja šādā ķēdē ir iesaistīts arī veselības aprūpes pakalpojuma sniedzējs, viņš var izrakstīt vai rekomendēt ķēdes ietvaros izplatītās zāles, lai veicinātu to noietu.
Uz riskiem farmaceitiskajā aprūpē norādīja arī "Veselības projekti Latvijai" pētniece un Rīgas Stradiņa universitātes Farmācijas fakultātes docente Elita Poplavska.
"Parasti, kas notiek organizētās struktūrās, kas sastāv no daudzām sadaļām, tās parasti mēģina vienkāršot darbu un ļoti stingru uzraudzību, padarīt darbu efektīvu. Ja ir šādi ļoti stingri ierobežojumi, farmaceits tiek monitorēts un viņam ir ļoti stingras motivācijas sistēmas, tiek motivēts izsniegt konkrētas zāles, farmaceitam nav ļoti lielas profesionālas brīvības," skaidroja Poplavska.
Poplavska atgādina, ka viens no iemesliem, kādēļ atļāva liberalizāciju aptieku sektorā, bija doma, ka šādi veicināsim konkurenci, ļausim ieiet daudz aptiekām atvērties, daudziem spēlētājiem tirgū, uzlabosies aptieku pieejamība reģionos, kas, visticamāk, nav attaisnojusies.
"Daudzu valstu pieredze, gan Skandināvijā, gan citās valstīs liecina par to, ka diemžēl liberalizācija neattaisnoja savus mērķus – izveidojās lielas integrētas struktūras, kas dominē tirgū, veidojas oligopola situācija – ir vairāki lieli spēlētāji, kas nav ieinteresēti atvērt aptiekas reģionos. Analīze gan Islandē, gan Norvēģijā parādīja to, ka reģionos neuzlabojās aptieku pieejamība pēc tirgus liberalizācijas. Un zāļu cenas negāja uz leju," stāstīja Poplavska.
Aug arī "Olainfarm" koncerns
Latvijā ir novērojama interese par šādu plašu struktūru veidošanu. Piemēram, pavisam nesen novembra pirmajā pusē zāļu ražotājs "Olainfarm" pavēstīja, ka iegādājies "Klīniku DiaMed". Tā ir privāta ārstniecības iestāde, kas specializējas diagnostikā, un pacientiem piedāvā kompleksu ārstēšanu neiroloģijā un ortopēdijā.
"Olainfarm" koncernā tāpat arī ir Latvijas zaļās farmācijas uzņēmums "Silvanols", aptieku tīkls "Latvijas Aptieka" – šobrīd 64 aptiekas, elastīgo medicīnisko izstrādājumu ražotājs "Tonus Elast" un arī ekokosmētikas ražotājs "Kiwi Cosmetics".
"Šis lēmums par "Diamed" iegādi ir stipri finansiāls, mēs redzam "Diamed", ja viņu attīstām, kā ļoti labu biznesa projektu," skaidroja "Olainfarm" valdes loceklis Salvis Lapiņš.
Viņš norādīja - nav noslēpums, ka jau vēsturiski "Olainfarm" ir bijis ļoti atkarīgs no NVS valstu tirgiem, un ekonomiski šīs valstis ne tuvu nepiedzīvo labākos laikus.
"Kaut nedaudz atšķaidīt šo atkarību ar vietējo tirgu, apmēram tādi ir tie apsvērumi," sacīja Lapiņš.
Jautāts, vai nesaskata riskus, ko pētnieki pieminējuši, skarot integrētās struktūras, Salvis Lapiņš norādīja, ka tas pirmkārt ir konkrēta ārsta ētikas jautājums.
"Cik mēs no tā gada laikā kopā nopelnīsim – daži simti eiro vai tūkstotis tīrā peļņā. Tajā pat laikā ziņa aizies pa pilsētu – gan slikta par mums, gan par ārstu, gan medicīnas iestādi, tas goda vārds nav tā vērts!" uzskata Lapiņš.
Ministrijas atbilde – darba grupa
Par tendencēm tirgū, arī "Olainfarm" neseno pirkumu veselības ministre Anda Čakša saka: "Tā situācija varbūt tagad ir vairāk sabriedusi, parādījusies arī par to pēdējo uzņēmumu."
Ministre sola, ka tiks veidota darba grupa, kur šos jautājumus, kas skar integrētās struktūras, kur ir gan zāļu ražošanas vai tirgošanas uzņēmumi, gan ārstniecības iestādes, apspriedīs.
"Es domāju, ka mums pēc šādas informācijas parādīšanās būtu jāpārskata tiesiskais regulējums, jāsaprot, vai var ko izmainīt, ierobežot vai pastiprināt. Protams, tā tendence nav laba iedzīvotājiem, ja tas pārvēršas vairāk par biznesu, ir sarežģīti no tā izvairīties. Jāskatās, ko mēs varam tiesiskajā regulējumā mainīt," pauda ministre.
Tiesa, arī iepriekš izskanējušas dažādas idejas, kā mazināt riskus, ko var nest šādi lieli privāti tīkli, kurā ir gan zāļu izplatīšanas, gan ārstniecības uzņēmumi. Piemēram, vajadzētu aizliegt vienās telpās atrasties doktorātam un aptiekai. Tagad izskan priekšlikumi, ka varbūt jāatgriežas pie idejas, ka vairāk nekā 50% daļu aptiekā jāpieder farmaceitam, ka varētu liegt brīvi, piemēram, iepirkt aptiekas.
"Veselības projekti Latvijai" norāda, ka tirgus uzraudzībā Konkurences padomei vajadzētu skatīties ne tikai uz integrāciju farmācijā, bet arī uz integrāciju starp farmāciju un ārstniecību un pašu ārstniecību atsevišķi arī. Ja grūti kontrolēt, tad jādomā, vai spēkā esošais tiesiskais regulējums ir ar pietiekami stingriem zobiem, lai vispār uzraudzību nozari. Turklāt aspekts par ko aizdomāties – "Repharm" veselības centru apvienības poliklīnikās apmēram 60 procentu pakalpojumu ir valsts apmaksāti, 40 procenti privāti.
