Īstenības izteiksme 15 minūtēs

Latvijas laukos jāglābj daudzdzīvokļu mājas

Īstenības izteiksme 15 minūtēs

Eiropas valstis gatavojas EP vēlēšanām: nepaklausīgā Ungārija

Blakus lēmumus tiesas izmanto. Vai iestādes tos pilda?

Tiesu blakus lēmumi – rīks brāķu novēršanai. Kad tos izmanto un vai pilda?

Tiesai jābūt redzīgai arī ārpus tai izskatāmajām lietām. Proti, iztiesājot krimināllietu, civillietu vai administratīvo lietu, jāpamana arī citas, ar konkrēto strīdu nesaistītas, problēmas. Tāpēc likumdevējs ir devis instrumentu – blakus lēmumu. Tiesu administrācijas dati rāda, ka blakus lēmumu pieņemšanā tiesas nav pārāk naskas. Pērn krimināllietās tādi bijuši 19, civillietās – 30. Tiesneši un prokurori saka, tas nav maz.

ĪSUMĀ:

Blakus lēmums jau pirms 6 gadiem

Galvaspilsētas domes opozīcijas deputāti, arī mediji nereti sūkstās par grūtībām no rātes kapitālsabiedrībām saņemt informāciju, piemēram, par nule korupcijas skandālā ierautās “Rīgas satiksmes” darbu un tēriņiem.

Izrādās – pirms sešiem gadiem Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments, izskatot kādu domes deputāta sūdzību par atteikumu pieņemt pieteikumu, par informācijas nesniegšanu pieņēma blakus lēmumu. Tas nosūtīts domei. “Deputātiem atbilstoši likumam izriet tiesības saņemt informāciju viņu deputātu darbības nodrošināšanai, lai viņi varētu redzēt, kā tad kapitālsabiedrībā veidojas budžets, kā tiek tērēti līdzekļi,” skaidro tiesnese Veronika Krūmiņa.

Tātad tiesa saskatīja pašvaldībām saistošā likuma pārkāpumu un aicināja to novērst.

Ar šo seno blakuslēmumu Latvijas Radio devās uz domi. Kad to pieņēma, galvaspilsētu jau vadīja Nils Ušakovs (“Saskaņa”). Viņš seno lēmumu nekomentē, jo sākumā dokuments jāizlasa. Bet vispār dome sniedz informāciju? “Dome rīkojas vienmēr atbilstoši tiesiskam regulējumam, pašreiz komentēt blakus lēmumu, ko man parādījāt, šeit, stāvot koridorā, arī būtu dīvaini,” saka Ušakovs.

Tātad Ušakovs saka, ka pašvaldība informāciju dod. Vai opozīcijas deputātiem nav problēmu saņemt interesējušos datus? Domnieks Vilnis Ķirsis (“Vienotība”) runā par grūtībām saņemt informāciju. Līdz ar to opozīcijas deputātiem informāciju, ar kuru viņiem ir tiesības iepazīties, pakaļ nesviež.

Arī deputāts Viesturs Zeps (“Latvijas attīstībai”) stāsta, ka atteikumiem ir dažādi pamatojumi: “Ne tikai mēs nesaņemam informāciju, bet arī ministram tiek sūtīta informācija, aizbildinoties ar visu iespējamo: komercnoslēpums, ierobežotas pieejamības, nāciet skatieties, bet teikt nevienam nevar, jums nav tiesību tādu jautāt, meklējiet tur un tur, aizvakar jau sūtījām tam un tam. Tas ir tik grūti. Par Riga.lv mēs vēl šodien nezinām, kādā veidā tā nauda tiek iztērēta.”

Tātad, var secināt, ka Rīgas dome tiesas pieņemto blakus lēmumu šos sešus gadus nav pildījusi.

Secinājumu pastiprina arī tiesneses Krūmiņas stāstītais par pašvaldības reakciju pēc lēmuma: “Tad man jāsaka, ka no šim institūcijām vai nu bija ļoti krasi noraidošas atbildes, ka nav viņiem tādu tiesību, vai arī vispār nekādas reakcijas nebija.”

Tas bija tikai viena blakus lēmuma un tā seku piemērs. Kādas problēmas tiesneši vēl ir saskatījuši? Vai vienmēr adresāti uz tiesas aizrādījumiem nereaģē?

Blakus lēmumi kriminālprocesos

Kriminālprocesa likums saka, blakus lēmumus var pieņemt ne tikai gadījumos, kad ir bažas par kādu nekārtību. Bet arī tad, ja jāuzslavē kāds cilvēks par palīdzību nozieguma atklāšanā. Blakus lēmums spēkā stājas reizē ar spriedumu. Tad adresātam, piemēram, pilsētas domei, mēneša laikā tiesai jāatskaitās par izdarīto problēmas sakārtošanā.

Tiesnese Signe Grīnberga no Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas stāsta, ka krimināllietās blakus lēmumus visbiežāk pieņem divos gadījumos. Pirmais, iespējams, noticis vēl kāds cits noziegums. Visbiežāk tiesa konstatē, ka kāds no procesa dalībniekiem – liecinieks, cietušais – sniedzis nepatiesu liecību.

“Visvairāk apzināti nepatiesas liecības ir saistītas ar narkomāniem, administratīvās – saistītas ar transportlīdzekļa vadīšanu alkohola reibumā. Bija interesants gadījums, kur esam blakus lēmumu pieņēmuši nevis lieciniekam, bet cietušajai. Tā bija izvarošanas lietā cietusī, kura bija sniegusi apzināti nepatiesas liecības,” atklāj tiesnese. Šādi blakus lēmumi tiek sūtīti prokuratūrai, kurai jālemj, vai ir pamats jauna kriminālprocesa uzsākšanai.

Otra blakus lēmumu kategorija krimināllietās ir aizrādījums par sliktu lietas izmeklēšanu. “Bijuši gadījumi par krimināllietas materiālu viltošanu, par nekvalitatīvu izmeklēšanu, par procesuāliem pārkāpumiem,” stāsta Grīnberga.

Prokurors Aldis Lasmanis saka, ka nereti tieši apsūdzība tiesai norāda uz aizdomām par nepatiesu liecināšanu. Arī prokuroriem un aizstāvjiem ir tiesības aicināt tiesu pieņemt blakus lēmumu.

Lasmanis skaidro, ka ne vienmēr blakus lēmumiem ir kriminālas sekas.

“Piemēram, viens blakus lēmums pieņemts par situāciju, kur tiesa, veicot pierādījumu pārbaudi, konstatēja, ka ārstniecības iestādē, kurai pienākums noteikt alkohola koncentrāciju izelpā, nav attiecīgu iekārtu, lai to varētu konstatēt. Tiesa konkrētajā situācijā pieņēma blakus lēmumu, vēršot uzmanību ārstniecības iestādei, ka jānovērš šis trūkums,” zina stāstīt Lasmanis.

Viņa kolēģis, virsprokurora vietnieks Aleksandrs Voino atminas vēl kādu gadījumu: “Tiesa uzrakstīja blakus lēmumu Ceļu policijai, jo konstatēja, ka iztiesāšanas laikā alkometrs, kurš bija par pamatu dzēruma pakāpes mērīšanai, nebija verificēts vairāk nekā 6 mēnešus.” Ministru kabineta noteikumi verifikāciju paredz. Tāpēc bija pamats pieņemt blakus lēmumu, uz problēmu norādot. Iespējams, šīs darbības neesamība ierīces ticību neietekmēja, bet likuma burts nebija izpildīts.

Kriminālprocesa likumā ļauto uzslavēšanu nedz tiesnese, nedz prokurori praksē neatminas.

Blakus lēmumi administratīvajos procesos

Veronika Krūmiņa no Augstākās tiesas stāsta, ka viņas vadītais Administratīvo lietu departaments pastāvēšanas laikā pieņēmis vairāk nekā 50 blakus lēmumus.

Vēl bez iepriekš pieminētās Rīgas domes atklātības lietas gadījumi ir dažādi. Piemēram, pērn divi lēmumi nonākuši bāriņtiesā un Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijā. Vienā gadījumā bāriņtiesa gadu vilcinājās, neiejaucoties strīdā, kurā tēvs nepildīja tiesas lemto par bērna nodošanu aizgādībā mātei. Otrā gadījumā bāriņtiesas pārstāvis tiesās sēdē neesot ievērojis neitralitāti. Tiesa ar blakus lēmumu bāriņtiesu lūdza situāciju izvērtēt.

Tiesa izteikusi bažas arī par budžeta lietderīgu izmantošanu. Piemēram, kāds iestādes vadītājs rotēts uz amatu citā iestādē, un lietas materiāli likuši bažīties, ka amats radīts mākslīgi. Par to ziņots Valsts kontrolei.

Tiesa vērsusies Valsts kontrolē arī par, iespējams, neadekvātu īpašuma maiņu Jūrmalā. Aizdomas bijušas, ka vērtīga gabala vietā tiek piešķirts mazāk vērtīgs.

Atšķirībā no Kriminālprocesa likuma, kas uz blakus lēmumu pēc sprieduma stāšanās spēkā liek reaģēt mēneša laikā, Administratīvā procesa likumā tādas atrunas nav. Tiesa pati izlemj, vai uzdot noteiktu atbildes termiņu vai ne.

Krūmiņa stāsta, ka atbildīgo reakcijas ir dažāds: “Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija vairākos gadījumos, kad mēs esam vērsušies ar blakus lēmumiem, tik tiešām pārbauda šos lēmumus un reaģē. Pat tādos gadījumos, kad neesam ierakstījuši blakus lēmumā, lai viņi mūs informē, tomēr viņi mūs informē. Tajā pašā laikā man jāsaka – Valsts kontrole atbildēja uz mūsu blakus lēmumu tā ļoti interesanti, jo saskatīja, ka mēs kaut kādā veidā pārkāpjam Valsts kontroles neatkarību.”

Tiesa gan neliek sākt lietu vai izmeklēšanu, tikai norāda uz iespējamu problēmu.

Blakus lēmumi civillietās

Attiecībā uz civillietām Rīgas apgabaltiesas tiesnese Dzintra Balta norāda – nevar teikt, ka blakus lēmumus pieņemtu maz.

“Ne vienmēr tas nozīmē, ka tas ir pārkāpums, kuru vajadzētu sodīt.

Tā var būt arī tāda rīcība, kuru prasa sakārtot, lai kvalitatīvi strādātu. Ja ģimenē katrs rūpējas par to, lai grīda ir izslaucīta, tad šajā brīdī tiesa rūpējas, lai valstī visi rīkotos saskaņā ar likumu, bet varbūt ne tikai formāli sodītu, bet lai procesi kļūtu kvalitatīvāki,” skaidro Balta.

Nereti aicina izvērtēt maksātnespējas procesus, lietas ar datu glabāšanu un citus jautājumus, kurus tienešu redzīgās acis pamanījušas. “Nesen mēs, skatot lietu, konstatējām – maksātnespējas procesa ietvaros pats parādnieks nebija samaksājis valstij PVN, bet bija pārdevis aktīvus un samaksājis šo naudu savam vienīgajam kreditoram – ārzonā reģistrētajam uzņēmumam. Un īsti izskaidrojuma nav. Tāpēc tika nosūtīts prokuratūrai izvērtēt, vai šai ārzonā reģistrētai firmai labuma guvējs nav pats parādnieks,” stāsta tiesnese.

Rīks brāķu novēršanai vai “audzināšanai”

Vidēji gadā tiesās izskata apmēram 300 krimināllietas. Šajā lietu kategorijā pērn pieņemti 19 blakus lēmumu. Ko tas ļauj secināt: vai šis rīks, kurš ļauj novērst brāķi, tiesnešu vidū nav populārs vai arī novēršamo brāķu nav daudz?

“Mani, protams, izbrīna, kamdēļ jūs vispār šai tēmai pieskārāties, tas nebūt nav tas aktuālākais. Varbūt, no otras puses, tiesai vairāk vajadzētu iesaistīties šādā situācijā,” saka Rīgas apgabaltiesas tiesnesis Guntars Stūris.

Viņš pats, esot apelācijas instances tiesneša amatā, šādus lēmumus nav pieņēmis: “Manā skatījumā tas ir tāds instruments, ar kura palīdzību varētu audzināt kādu, norādot uz kaut kādām likumpārkāpumiem, tiesību pārkāpumiem, pārkāpumu veicinošiem apstākļiem.”

Stūris spriež, ka ir tiesneši, kuriem ir vēlme audzināt, un ir tādi, kuri visu pasaka spriedumā:

“Pēc manas saprašanas tā norma ir palikusi no sociālisma laikiem, kad tiesām bija uzdevums cīnīties, novērst, norādīt un tā tālāk.”

Iziešana no izskatāmās lietas robežām krimināllietās tiesnesim uzliek papildu slogu. “Iet ārpus apsūdzības jautājumiem un skaidrot vēl kaut ko, zinot, ka pēc tam tev būs mēnesi jāseko līdzi, kas tad ir noticis, un atkal jāskatās, kurš tas vainīgais. Kā tiesnesim no savas tiesas ir iespējams redzēt kaut ko citu kā tikai to, ka viņam nav atsūtīts atpakaļ?” skaidro Stūris.

Kriminālprocesa likums saka, ja mēneša laikā neseko reakcija, var uzlikt naudas sodu nedaudz virs 100 eiro. Cik tādu sodu ir, tas gan nav zināms. Noprotams, ka formāla atrakstīšanās vienmēr notiek.

Stūra kolēģis citās tiesās uz normu skatās citādāk. Krūmiņa no Augstākās tiesas saka, tas ir sirdsapziņas vai redzošu acu jautājums. Tiesnesim, skatot savu lietu, ir jāsaredz arī tā cita problēma. “Manuprāt, ir jābūt šīm redzošām acīm un ir jāreaģē uz kaut kādām problēmām.

No aktīvas pozīcijas, no taisnīguma viedokļa tiesnesim tas būtu jādara,” saka Krūmiņa.

Viņa gan pieļauj, ka tiesnešiem biežāk būtu jāuzstāj uz atgriezenisko saiti. Tas nebūtu jānosaka ar likumu, kā tas ir kriminālprocesā, jo likumam nav jābūt instrukcijai, bet ar tiesneša lēmumu. “No pieredzes, kas mums ir, tas notiek reti. Un acīmredzot, šobrīd apkopojot informāciju, kā esam strādājuši, jāsaka – varbūt vairāk jāpievērš uzmanība tam jautājumam,” saka tiesnese.

Lēmumu neizpildīšanu varētu sodīt, likums jau tagad paredz naudas sodu līdz 300 eiro.

Arī Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnese Grīnberga instrumentu atzīst par vajadzīgu.

Taču tiesneši savā ziņā ir vienisprātis, ka te ir jautājums par tiesību izmantošanas kultūru.

Dzintra Balta no apgabaltiesas saka, ka dažādo blakus lēmumu raksturs rāda, ka tiesneši ir vērīgi. Bet ne vienmēr problēmu vajag risināt ar īpašu iestādei vai amatpersonai adresētu lēmumu. “Tiesa savā spriedumā kaut ko norāda, kaut ko konstatē, ka tā rīcība neatbilst likumam; ir saprotams, būtu pašsaprotams, ka tās institūcijas, uz ko tas attiecas, to ievēro un tālāk arī sakārto,” saka tiesnese.

Ne tikai audzinātājs, bet arī pātaga

Nesen Satversmes tiesa atzina, ka nomas maksa par kapavietas izmantošanu neatbilst pamatlikumam. Taču vēl pirms Satversmes tiesas lēmuma Augstākā tiesa, lemjot jautājumu par sūdzības piekritību tai vai citai tiesai, spriedumā norādīja, ka nomas maksas prasīšana nav laba prakse. Pareizi būtu, ja iestādes, uz kurām šīs aizdomas attiecas, reaģētu un kārtību labotu bez īpaša tām adresēta sprieduma.

Vēl viens piemērs atspoguļots Latvijas Radio stāstā „Slepkava brīvsolī” par kādu neatklātu slepkavību Saulkalnē. Tajā sākotnēji nepatiesi apsūdzēja vīrieti. Rakstot attaisnojošo spriedumu, Augstāka tiesa norādīja uz likuma neievērošanu, organizējot aizdomās turamā atpazīšanu. Uz to nebūtu jānorāda ar blakus lēmumu. Pietiktu, ja atbildīgie spriedumus analizēti un tur secināto ņemtu vērā.

Tātad blakus lēmumam nevajadzētu būt vienīgajam audzinātājam. Skolot sabiedrību vajadzētu jau spriedumiem.

Bet blakus lēmumam vajadzētu būt jau bargākai pātagai. Un to izpildīšanu vajadzētu uzmanīt stingāk.

Ziņu analīze
Ziņas
Jaunākie
Interesanti