Septiņas dienas Eiropā

Eirosamitā apspriestais - migrācijas krīze, Alepo slaktiņš, "Brexit" tuvošanās

Septiņas dienas Eiropā

Aizvadītā gada lielākie politiskie satricinājumi un izaicinājumi

Saticība, mīlestība un pats svarīgākais - miers. Vērtības, ko pasaule piemirsusi

Teroristi uzbrukumos nevilcinās izmantot bērnus

Eiropols jau pirms kāda laika brīdināja, ka ir ļoti liela iespēja piedzīvot teroristiskus uzbrukumus Eiropā Ziemassvētku laikā. Pieaugušo uzbrucēju fenomenu allaž cenšas skaidrot ar kādu iekšēju vilšanos vai piepildījuma trūkumu, bet bērnu izmantošanu ir grūti aptvert.

Izmanto bailes

Kā izskaidrot cilvēka vēlmi ziedot savu dzīvību, lai noslepkavotu citus? “Tas jautājums laikam ir mūžu vecs, jo manipulācijas, lai panāktu, ka kāds dara kaut ko cita vietā, tās ir tik senas, cik sena ir cilvēce. No otras puses, ir savi priekšnosacījumi, kas palīdz ietekmēt.

Viens no aspektiem ir elementāras bailes.

Tur darbojas bērnu un pusaudžu drošības jautājums, kur var izmantot negatīvu apgalvojumu spēku un pat draudus,” skaidro Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolas lektore, psiholoģe Kristiāna Lapiņa.

Ludvigshāfenē aizturēts 12-gadīgs zēns, kurš centās divreiz atstāt publiskās vietās pie Ziemassvētku tirdziņa somu ar pašdarinātu spridzekli.

Bērnu uzbrucēju fenomens ir milzīgs ārpus Eiropas. Piemēram, salīdzinoši nesen Irākā aizturēja 15-gadīgu jaunieti, kurš centās ienest spridzekli pārpildītā futbola stadionā. Drošības situāciju ziņojumos tiek minēts, ka

bērni ir jaunais teroristu jājamzirdziņš.

Aptuveni 90 bērnu ik gadu aiziet bojā teroristiskās organizācijas “Daīš” jeb “Islāma valsts” rīkotajās misijās kā uzbrucēji.

Bērnus izmanto, domājot, ka viņus neturēs aizdomās par iespējamu pašnāvniecisku uzbrukumu. “Viņi allaž izdomā kaut ko jaunu, un viņi allaž ir vienu soli priekšā drošības spēkiem. Viņi ir ļoti radoši. Izmantot bērnus pašnāvnieciskiem uzbrukumiem – kurš varētu iedomāties, ka bērni ir drauds? Esam centušies cilvēkus informēt, ka šādas programmas pastāv, bet tas nav efektīvi, kamēr “Islāma valsts” kontrolē teritorijas. Ja viņiem ir šāda kontrole, tad viņiem ir pieeja bērniem un pieeja infrastruktūrai, kurā bērnus apmācīt un kurā viņiem izskalot smadzenes,” stāsta Kurdu izlūkdienesta vadītājs Lahurs Talabani.

Talabani darbs ir primāri atrast uzbrucējus, pirms viņi iedarbina savas sprāgstvielas. Jāpiekrīt, ka bērnu izmantošana ir radoša pieeja. Tā saukto „smadzeņu skalošanu” kā svarīgu piesauc arī Kristiāna Lapiņa.

Ja iztīra galvu no iepriekšējām idejām, tad tajā var viegli ielikt iekšā kaut ko jaunu, norāda psiholoģe.

“Tad, kad viņiem ir vajadzīgs jauns adepts, tad tas, kas ir jāizdara, ir jāizmazgā no viņa galvas ārā viss tas, kas tur iepriekš ir bijis. Un tad jāveic psihoindoktrinācija, kad cilvēka psihē ieliek iekšā jaunas doktrīnas. To ir vienkāršāk izdarīt cilvēkam, kam nav iekšējās pārliecības: kas ir pareizi, kas nepareizi, kas ir labi un kas ir ļauni. To pasniedz tādā intensitātē, ka cilvēks zaudē iepriekš pieņemto un pilnībā pāriet uz jauno ideju. Turklāt viņš to dara pietiekami nekritiski, jo nav neviena argumenta, kas būtu pietiekami jēdzīgs, lai radītu pretnostatījumu,” skaidro Lapiņa.

Radīti kaujām

Līdzās tam, ka ik gadu aptuveni 90 bērnu aiziet bojā šādos uzbrukumos, vēl jāpiemin, ka

“Daīš” kontrolētajās teritorijās ir desmitiem tūkstošu sieviešu, kuras izmanto kā džihādistu līgavas, lai radītu pēcnācējus.

Laikmetā, kad arī uzbrucējiem gribas lielīties sociālajos tīklos, drošības dienesti ir identificējuši vairākus kaujiniekus, kuri internetā izvieto lepnas fotogrāfijas ar jaundzimušiem dēliem un ieročiem. Pētnieki skaidro, ka šis fenomens ir ļoti biedējošs, jo šiem bērniem nebūs atmiņas, kura nav saistīta ar vardarbību un radikālo islāmu. Atsevišķos gadījumos ir bērni, kas ir jauktu ģimeņu atvases un emigrējuši atpakaļ uz Tuvajiem Austrumiem no Lielbritānijas, Vācijas vai Beļģijas, bet jaundzimušie ir piedzimuši milzīgā treniņnometnē.

Kā notiek bērnu iesaistīšana kaujinieku rindās, to stāsta aizturētie spridzinātāji. Viens no viņiem ir Mahmuds Ahmeds, 15 gadus vecs zēns, kuru aizturēja Mosulā: “Viņi mums vispirms mācīja, kā rīkoties ar automātiskajiem ieročiem, piemēram, Kalašņikova automātu. Tad mūs pārveda uz bāzi. Tur mūs sagaidīja četri vecāki vīrieši, kas stāstīja par paradīzi un tamlīdzīgām lietām. Par paradīzi un Dieva gribu viņi mums stāstīja visu dienu, gandrīz 24 stundas diennaktī. Nometnē  kopumā bija ap 60 puišu. Visi dzimuši pēc 2002.gada.

Vēlāk viņi sāka mūs iebiedēt – rādīt video ar slepkavībām, kur nogriež galvas.

Kad es sasniedzu stadionu, man bija bail un es sapratu, ka negribu spridzināt. Tur bija ļoti daudz cilvēku, arī bērnu. Es nobijos un aizgāju atpakaļ pie sava vadītāja, kurš gaidīja netālu. Viņš man lika tūlīt pat izpildīt misiju un atgriezties, jo tāda ir “Islāma valsts” komandiera pavēle. Tad es atgriezos, bet drošības spēki jau mani bija pamanījuši. Viņi mani notvēra vēl pirms ieejas.”

Iedod atbildes uz svarīgiem jautājumiem

Rekrutēt bērnus radikālo grupējumu vajadzībām - tā ir spoža ideja no šo grupējumu puses, jo Rietumu vērtību sabiedrība kaut ko tādu nesaprot.

Diemžēl iespējas vēlāk tikt galā ar bērnu sabojāto psihi ir ļoti mazas.

Kā darbojas šāda jaunu cilvēku iesaistīšana, to stāsta Kristiāna Lapiņa: “Viņi tiešām ir ļoti manipulējami, un šausmīgākās bailes ir, ka kaut ko nodarīs viņu ģimenei. Māte vai kāds aprūpētājs kādu laiku tiek idealizēts, tiek uzsvērts, ka viņš ir īpašs un tad seko draudi, ka šis cilvēks pazudīs, ja vien bērns neizdarīs to, ko no viņa vēlas. Citreiz tie ir vienkārši meli, ka bērnam kaut ko apsola iedot vai arī liek spriest par lietām, kuras viņš nemaz nevar adekvāti izvērtēt.”

Vēl viens kritisks moments ir bērna vecums – jauniešiem ir tendence būt īpaši atvērtiem jaunām idejām laikā, kad viņi meklē atbildes uz fundamentāliem jautājumiem.

Ja tajā brīdī jaunietis ir attālināts no savas ģimenes, jebkurš, kuram ir atbildes uz svarīgajiem jautājumiem, var kļūt par jaunieša skolotāju.

“Tā kā jaunieši ir jutīgajā vecumā, tad to brīdi izmanto cilvēki, kam padomā nelāgas lietas. Jo jaunietis tajā brīdī ir jutīgs – viņš uzdod lielos dzīves jautājumus, un atbildes viņš gaida no vecākiem vai ģimenes. Ja no līdzcilvēkiem šo atbilžu nav, tad pēkšņi uzrodas kāds, kuram šīs atbildes ir, kurš zina, kā uzbūvēta pasaule. Tas ir īstajā brīdī noskatīts upuris, ar kuru darbojoties, var panākt vajadzīgo efektu,” skaidro psiholoģe.

Diemžēl katras zināšanas var izmantot gan labām, gan arī sliktām lietām. Ir labi zināt, kā uzbūvēta cilvēka domāšana, bet, ja šīs zināšanas izmanto manipulācijām, tad tās kļūst par ieroci. Drošības dienestos strādājošie atzīst, ka ir vienu soli aiz uzbrucējiem. Iemesls tam ir uzbrucēju mainīgās stratēģijas, lai panāktu lielāku savas darbības efektu.

Šobrīd jau ir diskusija par to, ka ar ierasto stratēģiju "Islāma valsti” apkarot neizdosies. Tās ietekmes mazināšanai ir nepieciešama visaptveroša sadarbība. Tas ietver arī informācijas nodošanu tām iedzīvotāju grupām, kuras ir visatvērtākās radikāļu vēstījumiem. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ziņu analīze
Ziņas
Jaunākie
Interesanti