De Facto

«Daīš» grib novirzīt uzmanību no savām problēmām Sīrijā un Irākā

De Facto

Atklāj nesamērīgus ierobežojumus ienākšanai veselības aprūpes tirgū

Eksperti: terors piespiedīs Eiropu mainīties

Terorisma eksperti: Uzbrukumi jau ir piespieduši Eiropu mainīties

Pagaidām Salahs Abdeslams ir vienīgais arestētais dzīvais terorists, kurš tieši piedalījās Parīzes terora aktos novembrī, kad bojā gāja 130 cilvēki un vairāki simti tika ievainoti. Viņš slēpās Briselē un viņa arests pirms pusotras nedēļas kalpoja kā katalizators otrdien, 22.martā notikušajiem terora aktiem Briselē, aiznesot 31 dzīvību. Tādēļ pastāv iespēja, ka, ka Eiropa no liberālas kļūs par represīvāku struktūru, lai cīnītos ar organizēto ir džihādistu tīklu.

Trīs vīrieši ar koferiem, kas pilni ar sprāgstvielām, otrdienas rītā ienāca Briseles lidostā. Divi no viņiem uzspridzināja sevi pasažieru pilnā terminālī. Lidostas videonovērošanas kamerās trijotne nofilmēta. Pa kreisi kameru kadros redzamais varētu būt Nadžims Lakrauī. Viņu uzskata par spridzekļu jostu izgatavotāju novembrī notikušajam slaktiņam Parīzē. Baltā tērpies Vīrietis labajā pusē nav zināms – viņam izdevās aizbēgt.

Fotogrāfijas centrā ir par bruņotu laupīšanu tiesātais Ibrahims el Bakrauī. Viņa brālis Halids uzspridzinājās stundu vēlāk metro vagonā Malbekas metro stacijā – tieši līdzās Eiropas institūcijām.

Halida īrētajā dzīvoklī notikusi teroristu tikšanās pirms novembra Parīzes uzbrukumiem un tur atrasti arī teroristu grupas līdera Abdelhamīda Abauda pirkstu nospiedumi.

Pēdējā laikā, izmantojot citu vārdu, Halids īrēja dzīvokli Briseles Forestas priekšpilsētā. Šajā miteklī marta vidū policija reida laikā nošāva Mohamedu Belkaidu. Viņam blakus atrada teroristu organizācijas "Daīš" karogu. "Daīš" uzņēmusies atbildību par Briseles teroraktiem.

Šajā dzīvoklī uzturējies arī Salahs Abdeslams -  meklētākā persona pēc Parīzes terora aktiem. Viņu uzskata par teroristu grupas loģistikas ekspertu. Viņš vadāja kaujiniekus pa Eiropu, piegādāja ekipējumu.

Četrus mēnešus Salahs Abdeslams slēpās Beļģijā, līdz galu galā policija viņu atrada ēkā Molenbekā – astoņu minūšu gājienā no viņa vecāku dzīvesvietas.

Cerības, ka Prīzes uzbrukumu galvenā plānotāja Abauda likvidēšana novembrī būs izjaukusi teroristu tīklu, nav piepildījušās. Grupas locekļi spēja pārgrupēties vēl vienam nāvējošam triecienam Briselē, kas ticis gatavots mēnešiem, jo bijis gana sarežģīts  – tā uzskata pret-terorisma eksperts Klods Monikē, kurš 20 gadus strādājis Francijas ārējās izlūkošanas aģentūrā:

Jums jāiedomājas viņi kā atsevišķas šūniņas – katra grupa ir labi organizēta ar vienu vai diviem sprāgstvielu izgatavotājiem, ar vairākiem loģistikas speciālistiem, kas atbildīgi par dzīvokļu atrašanu, mašīnu ieguvu, ieroču un munīcijas sagādi un tad ir ierindas karavīri, kas veic operāciju. Tagad mēs zinām, ka "Daīš" pagājušajā vasarā iefiltrēja Eiropā vairākus dučus cilvēku zem bēgļu aizsega. Ieskaitot Briseles teroristu grupu, šie cilvēki veido apmēram no piecām līdz 10 teroristu grupām Eiropā.

Šīs grupas savā starpā nekoordinējas, jo tas viņiem būtu pārāk bīstami – rakstīt epastus viens otram, zvanīt vai satikties.

Bet viņiem ir globālā dienas kārtība - uzdevums un viņi tiek koordinēti šī uzdevuma ietvaros. Šis lielais uzdevums ir - dodieties uz Eiropu un nodariet vislielāko iespējamo ļaunumu Eiropai."

Eiropas stratēģiskās izlūkošanas un drošības centra vadītājs Klods Monikē atzīst, ka Salah Abdelsamas, kura arests paātrināja terora aktus Briselē, četrus mēnešu slēpties varēja tikai ar kopienas atbalstu: "Šeit darbojas divi tīklu līmeņi. Ir "Daīš" tīkls, kurš dod uzdevumu uzbrukt, nogalināt cilvēkus, un pēc tam "Daīš" tīkla biedriem ir jāatrod pašiem savi loģistikas risinājumi, kā paslēpties un aizbēgt.

Viņi atrada Abdelslamu slēpjoties musulmaņu kopienā - bet ļoti nelielā kopienas daļā. Policija atrada viņu kriminālās aprindās - starp cilvēkiem kas ir noziedznieki un kas ir musulmaņi.

Tikai pārsimts metrus tālāk no Salah pēdējās dzīves vietas Molenbekā, tagad dēvētā arī par džihādiststu Eiropas galvaspilsētu – atrodas Molenbekas lielākā mošejā, kas ieslēpusies vecā autostāvvietā, bet piektdienas pēcpusdienā pulcē daudzus ticīgos. Latvijas Televīzijas filmēšanas grupai izdodas te iekļūt. Apavi, protams, jāatstāj pie durvīm un palūdz piesegt matus. Te klātesošie cenšas norobežoties no notikušajiem terora aktiem....

"Mēs esam lasījuši par Salahu Abdeslamu un viņam nebija nekāda sakara ar reliģiju. Tāpēc, ka viņš ir arābu izcelsmes nenozīmē, ka islams ir vainīgs pie tā, ko Salahs izdarījis. Jūs zināt līdzīga problēma bija Norvēģijā, kad Breivīks nogalināja cilvēkus, arī musulmaņus – mēs taču nesakām, ka par to ir atbildīgi katoļi. Viņš pats par to ir atbildīgs. Mēs, musulmaņi neatbalstām šādu rīcību," norāda Molenbekas mošejas apmeklētājs Abdel Alaoui.

LTV: Vai jūsu kopiena var kaut ko darīt, lai atturētu jaunu cilvēku, jaunu musulmaņu pievēršanos "DaĪš"?

Molenbekas mošejas apmeklētājs Karims Šemlals: "Jā, atbildība ir visos līmeņos. Un es uzskatu, ka atbildība jāuzņemas visiem – valsts institūcijām, pilsoniskajai sabiedrībai, asociācijām, imamiem, reliģiskajiem līderiem. Un mums tas ir jādara kopā."  

Paralēli sociālo jautājumu risināšanai, kas prasīs laiku, Eiropa mainīsies arī citā veidā.

LTV: Vai jūs sagaidāt, ka valstis – Beļģija, Francija kļūs represīvākas reaģējot uz šiem notikumiem?

Klods Monikē: "Pavisam noteikti – jā. Es domāju, ka la-lā zemes jeb sapņu valsts laiks ir beidzies."

To, ka šie terora akti radīs daudz lielākas izmaiņas Eiropā - atzīst arī politologi, piemēram, pētniece un Eiropas reformu centra pārstāve Briselē Kamino Mortera-Martineza: "Valstis parasti kļūst saliedētākas, stiprākas un represīvākas, kad sastopas ar terorismu. Un mēs to esam redzējuši jau iepriekš daudzās Eiropas valstīs, kur bija teroristu uzbrukumi – kā Spānija, no kurienes es esmu, vai Itālija, Lielbritānija, tagad – Francija un iespējams – arī Beļģija.

Tas ietekmēs drošības dienestu pilnvaras attiecībā uz cilvēkiem – vai viņi var noklausīties mūsu sarunas, vai viņi var redzēt mūsu epastus, vai viņiem tiek atļauts spiegot, noklausīties un tamlīdzīgi. Valstis ir daudz gatavākas atteikties no šīm brīvībām tādās situācijās kā šī."

Pasažieru datu reģistrs, par kura ieviešanu ilgstoši notiek cīņas Briseles gaiteņos – ir tikai viens no pasākumiem. 

Jau tagad Briselē, gatavojoties lielajām Eiropas valstu līderu sanāksmēm, kas notiek teju katru mēnesi, visā pilsētā tiek pievērsta īpaša uzmanība drošībai. Snaiperi uz Eiropas Savienības Padomes jumta ir ierasta lieta. Visticamāk – drošības pasākumi tiks tikai pastiprināti. Jau šobrīd Briseles iedzīvotāji ir pieraduši redzēt ikdienā uz ielām smagi bruņotus karavīrus, kas te tika izvietoti pirms vairāk nekā gada. Tagad tie nevienu vairs nepārsteidz.

Pēc teroraktiem armijai kopā ar policiju tiks atļauts arī pārbaudīt cilvēku somas uz ielas.

Terorisma eksperts gan apgalvo – teroristu uzbrukumi notiks arī turpmāk. Taču tie ir jau piespieduši Eiropu mainīties.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ziņu analīze
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt