Īsumā:
- PSRS iebrukums Afganistānā 1979.gadā kalpoja kā būtisks pamats narkotiku ražošanas uzliesmojumam šajā valstī, kas ļāva attīstīties "Taliban".
- ASV izlūkdienestu atbalsts nemierniekiem, kas cīnījās pret PSRS karaspēku, veicināja Afganistānas-Pakistānas robežas kļūšanu par nozīmīgu ceļu starptautiskajai heroīna tirdzniecībai.
- Pēc tam, kad 2013.gadā NATO uzsāka savu karavīru izvešanu no Afganistānas, krasi palielinājies "Taliban"kontrolētās teritorijas apmērs.
- Mūsdienās "Taliban" aizvien veiksmīgi nostiprina savas pozīcijas starptautiskajā narkotiku tirdzniecībā.
"Taliban" pirmsākumi un nonākšana pie varas
PSRS iebrukums Afganistānā 1979.gadā – šis notikums ir uzskatāms par starta šāviņu straujam opija audzēšanas pieaugumam, kur lauksaimnieki meta pie malas tradicionālās augu kultūras un pievērsās opija audzēšanai. Šāda "biznesa modeļa" maiņa ļāva krietni vairāk nopelnīt kā pašiem lauksaimniekiem, tā arī nemierniekiem, kas cīnījās pret PSRS karaspēku. Likumsakarīgi auga arī opija produkcijas apjoms: 1984.gadā 140 tonnas, 1985.gadā 400 tonnas, 1986.gadā 800 tonnas. Saražotā opija transportēšanā un tirdzniecībā plaši iesaistījās Afganistānā esošie nemiernieki, kas šajā jautājumā strādāja kopā ar Pakistānas kolēģiem-militārpersonām. Aplēses liecina, ka līdz 1984.gadam 70% no visa pasaulē pieejamā heroīna tika transportēti caur Pakistānu.
Narkotiku ražošana un tirdzniecība ļāva Afganistānā nostiprināties vairākiem savā starpā konfliktējošiem grupējumiem, un "Taliban" bija viens no tiem.
Vairākas personas, kas piedalījās "Taliban" dibināšanā, ir uzvērušas, ka viens no mērķiem bija apturēt grupējuma iesaisti narkotiku biznesā. Realitāte gan rāda ko pavisam citu. Tas nebija Allāha pirksts, kas ļāva "Taliban" ar laiku iedibināt spēcīgas varas pozīcijas Afganistānā, kontrolējot pašas teritorijas, bet tas bija spēcīgs finansiāls atbalsts, kā būtiskākais pamats bija gaužām grēcīgs elements: narkotiku ražošana un tirdzniecība.
Grupējumam nākot pie varas 1996.gadā, tika izvērsts plašs aizliegumu saraksts, tostarp meitenēm apmeklēt skolu, iedzīvotājiem lietot alkoholu, arī opiātu patērēšanu un to izmantošana narkotiku ražošanā, tomēr netika aizliegta opiātu audzēšana un tirdzniecība. Šīs aktivitātes pievērsa starptautisko mediju uzmanību "Taliban" interpretācijai par islāma ticību, un ar laiku starptautiskā sabiedrība sāka izvērst plašāku spiedienu, lai ierobežotu Afganistānas iesaisti opiātu tirdzniecībā.
No tā izrietēja 1997.gada septembrī "Taliban" publicētais paziņojums, kurā tika noteikts aizliegums opiātu audzēšanai un tirdzniecībai. Uzreiz pēc aizlieguma pieņemšanas 1998.gadā saražotais opija daudzums bija mazliet zemāks nekā 1997.gadā saražotās 2,8 tonnas. Ražošanas samazināšanās iemesls gan bija reģionālais sausums. Pie labvēlīgākiem audzēšanas apstākļiem 1999.gadā opijs tika saražots 4,6 tonnu apmērā. Līdz ar to rodas jautājums, ko īsti 1997.gadā pieņemtais aizliegums ierobežoja.
Ko mēs mūsdienās saprotam ar "Taliban"?
"Taliban" ir Afganistānā bāzēts radikālā islāma teroristiskais grupējums, kas no 1996. līdz 2001.gadam valdīja Afganistānā un kā aktivitātes ir novērojamas arī šodien.
Mūsdienās vairums cilvēku "Taliban" redz kā vienu no pasaulē aktīvākajiem teroristiskajiem grupējumiem, kas džihāda vārdā veic dažāda mēroga teroristiskus uzbrukumus. Pēc tam, kad NATO 2013.gadā uzsāka savu kareivju izvešanu no Afganistānas, ir krasi pieaudzis "Taliban" kontrolētās teritorijas apjoms, par ko gan citādākās domās ir Afganistānas valdība. Pēc 2014.gada ir arī palielinājusies teroristiskā grupējuma "Islāma valsts" jeb "Daīš" aktivitāte Afganistānā, lai gan tā uz "Taliban" fona ir ļoti vāja.
Britu raidorganizācijas BBC veiktajā izpētē ir secināts, ka 4% no kopējās Afganistānas teritorijas atrodas pilnīgā "Taliban" kontrolē, bet 66% teritorijas konstatējamas "Taliban" izvērstas aktivitātes, piemēram, uzbrukumi.
Dati liecina, ka teritorijā, kurā aktīvi darbojas un kuru kontrolē "Taliban", dzīvo aptuveni 15 miljoni afgāņu – puse no kopējās Afganistānas populācijas.
"Kad es pametu savas mājas, es neesmu drošs, vai atgriezīšos dzīvs. Sprādzieni, terors un "Taliban" ir mūsu ikdiena," saka viens no apgabala iedzīvotājiem, kurā ir aktīva "Taliban" klātbūtne. Šajās teritorijās uzbrukumu skaits Afganistānas valdības pozīcijām svārstās no uzbrukuma reizi trijos mēnešos līdz pat diviem uzbrukumiem nedēļā. 2018.gada pirmajos sešos mēnešos pēc Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) datiem Afganistānā ir cietuši 5 122 civiliedzīvotāji, no kuriem 1 692 ir nāves gadījumi, bet pārējie – ievainojumi. Kopējais cietušo skaits gan par 3% ir samazinājies, taču nāves gadījumu skaits ir palielinājies par 1%.
ASV loma
Amerikas Savienoto Valstu (ASV) acīs nepalika nepamanīts PSRS iebrukums Afganistānā 1979.gadā. Lai veicinātu pretestību PSRS karaspēkam, ASV turpmākos desmit gadus līdz PSRS karaspēka iziešanai no Afganistānas 1989.gadā apgādāja afgāņu nemierniekus ar bruņojumu, kā vērtība ir mērāma 3 miljardu dolāru apmērā.
Šis konflikts radīja augsni, lai Afganistānas - Pakistānas robeža kļūtu par vienu no svarīgākajiem elementiem starptautiskajai heroīna tirdzniecībai, uz ko ASV izlūkdienesti pievēra savas acis,
jo narkotiku tirdzniecības uzliesmojums nebija dienas kārtības pirmais uzdevums. Rezultātā 1984.gadā 60% ASV un 80% Eiropas heroīna tirgu veidoja tieši Afganistānā saražotais heroīns. Nozīmīgs arī ir fakts, ka 1979.gadā Pakistānā heroīna lietotāju skaits bija tuvu 0%, bet 1985.gadā lietotāju skaits sasniedza 1,5 miljonu atzīmi.
Nozīmīgi, ka no 1989.gada, kad PSRS karavīri pameta Afganistānu un aizsākās pilsoņkarš, līdz 2001.gada 11.septembrim, kad ASV notika postošie terorakti, ASV nepievērsa pastiprinātu uzmanību notiekošajam Afganistānā. Viss mainījās ar 2001.gada oktobrī, kad ASV uzsāka militārus uzlidojumus pret Afganistānu un kopā ar sabiedrotajiem organizēja un atbalstīja Afganistānā esošos militāristus, kas iestājās pret iedibināto "Taliban" režīmu.
Pēc salīdzinoši neilga laika "Taliban" režīms tika sakauts. Daļa nemiernieku bija tie paši, kas iesaistījās cīņā pret PSRS karaspēku, taču šoreiz liela daļa iesaistīto nemiernieku kontrolēja plašas narkotiku tirdzniecības ķēdes, līdz ar to ASV atbalsta rezultātā sāka uzplaukt arī narkotiku tirdzniecība.
Ar laiku narkotiku tirdzniecība ļāva "Taliban" atkal nostiprināties, jo daļa no ASV atbalstītajiem nemierniekiem izrādījās saistīti ar "Taliban".
Grupējuma attīstīšanās notika tik strauji, ka Baraka Obamas administrācija 2009.gadā nolēma palielināt ASV militāristu klātbūtni Afganistānā līdz 102 000 vienībām.
Teroristisks grupējums vai tomēr narkotiku kartelis?
Narkotiku tirdzniecība veido vismaz 60% no "Taliban" ienākumiem, un "Taliban" rūpīgi strādā pie tā, lai vairotu no narkotiku tirdzniecības gūto peļņu. Piemēram, attiecībā uz teritoriju pārņemšanu no Afganistānas valdības spēkiem grupējums fokusējas uz tiem reģioniem, kur var veiksmīgi izvērst opija ražošanu.
Viena no afgāņu amatpersonām norādījusi, ka,
"Taliban" grupējumam nostiprinot savas pozīcijas narkotiku tirdzniecībā, samazinās iespēja starp abām konfliktējošajām pusēm pasludināt mieru.
Iemesls ir faktā, ka lokālie "Taliban" komandieri mēnesī var saņemt pat miljons dolāru lielu peļņu, ko ekonomiski vārgā Afganistāna miera apstākļos nespēj piedāvāt, kas attiecīgi ļoti pārtikušajiem komandieriem var nešķist tik pievilcīgi.
Statistika liecina, ka Afganistānas opija nozares vērtība 2016.gadā pieauga līdz 3 miljardiem dolāru, kas ir aptuveni 16% no kopējā Afganistānas iekšzemes kopprodukta. Šis pieaugums ir saistāms ar "Taliban" spēju apgūt lielāku daļu no kopumā 60 miljardus dolāru vērtā starptautiskā opija tirgus, jo pieprasījums pēc heroīna saglabājas relatīvi augstā līmenī gan Ziemeļamerikā, gan Eiropā. Šo pieprasījumu "Taliban" nekautrējas izmantot savā labā, jo, piemēram, 90% no Kanādā un 85% no Lielbritānijā pieejamā heroīna pirmo reizi dienas gaismu ieraudzīja Afganistānā.
Afganistānas drošības spēki 2014.gada 12.jūlijā aizturēja paklāju pārdevēju Muhamedu Ešaku (Muhammed Eshaq), pie viņa atrodot plašu ieroču arsenālu un vienu tonnu opija. Pēc rūpīgākas personas izmeklēšanas tika secināts, ka paklāju pārdevēja īstā identitāte ir cita – viņu sauc Mulahs Abduls Rašids (Mullah Abdul Rashid). Šī persona bija no "Taliban" rindām izvirzīts Nimruzas provinces pārvaldītājs cieši saistīts ar augstākajiem "Taliban" līderiem, plaša terorakta organizētājs Ramadāna (musulmaņu svētais mēnesis) laikā un viens no ietekmīgākajiem narkotiku tirgoņiem Afganistānā.
Šis ir viens no vairākiem gadījumiem, kas norāda uz aizvien lielākām grūtībām "Taliban" darbības nošķirt no narkotiku karteļa darbībām. Kontekstam ir nepieciešams uzsvērt faktu, ka Rašids tika arestēts nevis pretterorisma, bet gan narkotiku apkarošanas operācijā, un viņu notiesāja par narkotiku noziedzību atbildīgā tiesa.
Vērtējot "Taliban" vēsturisko izcelsmi, pašreizējo galveno ienākumu avotu un augsta ranga amatpersonu iesaisti narkotiku tirdzniecībā, iespējams savilkt paralēles starp "Taliban" un citiem narkotiku karteļiem, piemēram, Pablo Eskobara Medeljinas karteli vai Joakina Guzmana (El Chapo) "Sinaloa" karteli, kuri savā darbībā arī ir pielietojuši teroristiskas darbības, iesaistījušies cīņās ar savu valstu valdību spēkiem un iedibinājuši spēcīgas varas pozīcijas. Tas liek pievērst uzmanību starptautiski organizētiem noziegumiem un to ietekmei uz terorismu.
