Svastika pie Brīvības pieminekļa 18. novembrī: Kāpēc policija nereaģēja un kas notiks tālāk

Latvijas Republikas simtgades svinību vakarā laukumā pie valsts galvenā monumenta, Brīvības pieminekļa, dažas personas atritinājušas karogus ar simboliem, kuri bija ļoti līdzīgi svastikai, kas, iespējams, ir likumpārkāpums. Fotogrāfijas nonāca sociālajos tīklos, un lietotāji apsprieduši dažādas versijas, tajā skaitā, ka šie foto ir viltus ziņas.  Rus.Lsm.lv un un Spektr.press noskaidroja – fotogrāfijas nav viltotas un tajā brīdī likumsargi uz notiekošo nereaģēja.  Tiesa, tagad incidentu izvērtē Drošības policija. 
  • BRĪDINĀJUMS: zemāk redzamas fotogrāfijas ar nacistu svastiku un simboliem, kas ir ļoti līdzīgi tai.  

Kas notika pie Brīvības pieminekļa un blakus

Četri vīrieši pacēluši četrus karogus. Viens no tiem bija Latvijas Republikas valsts karogs, trīs citos karogos bija svastikas attēli, tajā skaitā “pagriezti” kā nacistu simbolikā. Likumsargi notiekošajā neiesaistījās.

Tajā pašā laikā Raiņa un Aspazijas bulvāros pie Brīvības pieminekļa notika lāpu gājiens, ko organizēja Nacionālā apvienība par godu Latvijas simtgadei. Gājienā piedalījās vairāk nekā 25 000 cilvēku.

Ko paredz likums

Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likums 4.1 pants nosaka:
 (1) Publiska pasākuma norises laikā aizliegts:

4) izmantot, arī stilizētā veidā, bijušās PSRS, bijušo PSRS republiku un nacistiskās Vācijas karogus, ģerboņus un himnas, nacistisko svastiku, SS zīmes un padomju simbolus — sirpi un āmuru līdz ar piecstaru zvaigzni, izņemot gadījumus, kad to izmantošanas mērķis nav saistīts ar totalitāro režīmu slavināšanu vai izdarīto noziedzīgo nodarījumu attaisnošanu;

(2) Par šā panta pirmajā daļā minēto noteikumu pārkāpšanu personas saucamas pie atbildības normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

 (20.06.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 19.07.2013.)  

Administratīvo pārkāpumu kodeksa 174.3 pants  
Sapulču, gājienu un piketu, kā arī publisko izklaides un svētku pasākumu organizēšanas un norises kārtības pārkāpšana

Par sapulču, gājienu un piketu, kā arī publisko izklaides un svētku pasākumu noteiktās organizēšanas un norises kārtības pārkāpšanu -

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz trīssimt piecdesmit eiro (..).

Kā izskatās “nacistu svastika”

Svastikas izmantošanas varianti nacistiskās Vācijas pastmarkās (mērogs nav ievērots).

Kādi ir pierādījumi, ka tā nav viltus ziņa

Spektr.press izdevās iegūt incidenta fotogrāfiju oriģinālus, kurus uzņēma Rīgas sinagogas rabīns, ASV pilsonis Kalevs Krelins. Viņš publicēja dažus no attēliem savā “Facebook” profilā, taču drīz vien sociālais tīkls viņa ierakstu izdzēsa, acīmredzot tāpēc, ka kadros bija redzama svastika

Abu redakciju rīcībā ir kopumā 10 faili ar fotogrāfijām. Rus.Lsm.lv pārbaudīja tos ar vairākiem tiešsaistes instrumentiem, un netika atrastas apstrādes pazīmes, bet EXIF ieraksti ( kas satur pilnus tehniskos datus par fotogrāfijām) atpazīti kā īstie. 

Tie norāda, ka fotogrāfijas uzņemtas ar mobila telefona fotokameru laika posmā no šī gada 18. novembra plkst. 18:20:43 līdz 18:20:55.

Kas vēl redzams attēlos

“Karognesējs” pie Brīvības pieminekļa šī gada 18.novembrī (pa kreisi) un Igors Šiškins aģentūras LETA fotogrāfijā 2016.gada 16.martā. 

Viens no četriem vīriešiem, pēc Rus.Lsm.lv un Spektr.press novērojumiem, ir ļoti līdzīgs nacionālradikālās organizācijas “Gustava Celmiņa centrs” līderim Igoram Šiškinam. 

Viņš vairākkārt minēts aģentūras LETA arhīvos, tajā skaitā saistībā ar pārkāpumiem un kriminālprocesiem, skaļākais no tiem ir tā sauktā “Uzvaras pieminekļa” lieta.

Saistībā ar vairākiem nelegālās organizācijas “Pērkoņkrusts” pārstāvju mēģinājumiem uzspridzināt Uzvaras pieminekli 1997.gadā Šiškinam bija piespriests cietumsods, no kura viņš atbrīvots 2001.gadā. 

Kādi jautājumi uzdoti policijai

Rus.Lsm.lv nosūtīja Rīgas Pašvaldības policijai, Valsts policijai un Drošības policijai vienādus jautājumus. 

1. Vai incidents tika fiksēts? Ja nē, tad kāpēc?

2. Vai veikti kaut kādi procesuālie pasākumi saistībā ar šo situāciju? Ja nav, tad kāpēc? Ja ir, tad kādi? Ja tie turpinās, tad kad tie aptuveni beigsies?

Ko atbildēja likumsargi  

No Rīgas pašvaldības policijas preses sekretāra Toma Sadovska atbildes izriet, ka, pirmkārt, karogus policijas darbinieki pamanīja, bet šajā gadījumā pārkāpumi netika konstatēti, otrkārt, četras personas ar karogiem bija Nacionālās apvienības rīkotā gājiena dalībnieki. (Gājiena rīkotāji paziņojuši, ka savā kolonā nemanīja cilvēkus ar šādiem karogiem. Viņu viedoklis izklāstīts tālāk). 

“Šajā gadījumā pārkāpumi netika konstatēti. Tāpat arī no pasākuma organizatoriem netika saņemti nekādi iebildumi pret lāpu gājiena dalībniekiem, kuriem bija šie karogi.

Vienlaikus atgādinām, ka 18. novembra masu pasākumos par sabiedrisko kārtību un drošību atbildīga bija Valsts policija, kas bija izstrādājusi pasākuma plānu. Rīgas pašvaldības policija atbalstīja Valsts policiju plāna izpildē,”

teikts Rus.Lsm.lv saņemtajā Rīgas Pašvaldības policijas preses sekretāra Toma Sadovska rakstiskajā atbildē. 

Valsts policijas preses sekretāre Sigita Pildava arī rakstiski Rus.Lsm.lv nesniedza atbildes pēc būtības, norādot, ka jāvēršas pie Drošības policijas:

“[Tas ir] Drošības policijas jautājums. Lūdzu vērsieties pie viņiem.”

Drošības policija sniedza īsu rakstisku atbildi: “Atbildot uz Jūsu uzdotajiem jautājumiem varam informēt, ka

DP minētais gadījums ir zināms, kā arī DP par to ir saņēmusi iesniegumu un veic tā izvērtēšanu. Ņemot vērā minēto, DP sīkākus komentārus šobrīd sniegt nevarēs, lai netraucētu izvērtēšanas gaitu.”

Ko paziņoja Nacionālajā apvienībā saistībā ar iespējamo cilvēku ar svastiku uz karogiem dalību lāpu gājienā 

Rus.Lsm.lv telefoniski sazinājās ar Nacionālās apvienības ģenerālsekretāru Raivi Zeltītu, kurš atbildēja par lāpu gājiena rīkošanu, norādot, ka no policijas atbildes izriet, ka cilvēki ar šiem karogiem piedalījās lāpu gājienā.  Rus.Lsm.lv lūdza šo informāciju apstiprināt vai noliegt. 

“Es drīzāk varētu noraidīt, jo, cik mēs redzējām, mūsu atbildības zonā šādu karogu nebija. Protams, ņemot vēra, ka gājiens ir vairāk nekā kilometru garš un tur jebkurā brīdī kāds var pievienoties ar saviem simboliem, un tur visu nevar izkontrolēt, tā iespējamība pastāv, ka kāds tuvumā bija tā atnācis. [..] Cik bija mūsu ziņā, mēs šādus karogus neredzējām savā tuvumā, savu atbildības zonu kontrolējām. Cik es skatījos bildēs, tas bija vairāk pie Brīvības pieminekļa, ne tik daudz gājienā. Tāpēc.. Šajā dienā, kad tik daudz pasākumu ar tik daudz cilvēkiem, Rīgā viss kas var būt”.

Uz papildu Rus.Lsm.lv jautājumu, kā reaģētu gājiena rīkotāji, pamanot cilvēkus ar svastiku uz karogiem kolonnā, Raivis Zeltīts atbildēja: 

“Droši vien pieietu klāt un sāktu apjautāties, kas viņi ir un no kurienes, un kāpēc tieši ar šādiem karogiem. Parasti mēs ļaujam nacionālos valstu karogus izmantot, un īpaši organizāciju karogi tur neparādās, jo mēs gribam uzsvērt, ka tas ir gājiens par godu Latvijas neatkarībai un galvenais ir Latvijas karogs”. 

Formulējot savu personisko viedokli par incidentu pie Brīvības pieminekļa, Zeltīts Rus.Lsm.lv sacīja:

“Tur būtu vēlreiz jāizvērtē tieši viss salikums uz tā karoga, [..]

Latvijā šim simbolam ir cita vēsture.

Un tas ir arī uz Lielvārdes jostas un atsevišķās Zemessardzes vienībās ir stilizēts ugunskrusts (svastika, taču pagriezta pret pulksteņrādītāju virzienu, t.i, pretējā virzienā nekā nacistiskā - Rus.Lsm.lv).

Tā kā tas ir jautājums par kombinācijām, krāsu salikumu, kurā brīdī tā robeža no kultūrvēsturiskās nāk uz kaut ko citu, un ir pārkāpts [likums].

Tāpēc es tā nevaru uzreiz pateikt jā vai nē, bet tas katrā gadījumā būtu jāizvērtē, vai tas iederas, vai var raisīt kaut kādas pretrunīgas atsauksmes no citiem pasākuma dalībniekiem, ko mēs droši vien negribētu…”

Globālais konteksts  

Attiecībā uz svastikas uztveri mūsdienu rietumvalstīs ir konsenss – šis simbols, neatkarīgi no tam kādreiz piemītošās mītiskās vai etnogrāfiskās nozīmes, nenovēršami kompromitēts. 

“Mūsu Rietumu sabiedrībā svastika ir aptraipīta.

Noziegumi pret cilvēci, ko pastrādāja nacistu kustība, piešķīra Hakenkreuz (nacistu svastikai — Rus.Lsm.lv) nozīmi, kuru nav iespējams paslēpt vai izdzēst,” rakstīja, piemēram, pērn Kanādas Vaterlo Universitātes asociētais profesors Džeims M. Skidmors. 

Kas notiks tālāk 

Tā kā Drošības policija neprecizē, kāda tieši rakstura iesniegums ir saņemts un kurš ir iesniedzējs, ir grūti pateikt, kādos termiņos to varētu izvērtēt. Piemēram, saskaņā ar likumu, resoriskā pārbaude jāpabeidz mēneša laikā, ja iesniedzējs ir fiziskā persona. Ja šī fiziskā persona lūgusi sākt kriminālprocesu, tad likumā nav noteikti izskatīšanas termiņi. 

Rus.Lsm.lv plāno sekot līdzi šai lietai.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ziņu analīze
Ziņas
Jaunākie
Interesanti