Sadaļas Sadaļas

Īstenības izteiksme 15 minūtēs

Reportāža: Demokrātisko pārmaiņu procesi Mjanmā

Īstenības izteiksme 15 minūtēs

Zemo algu dēļ bērnudārzos trūkst pedagogu, jaunie neiztur lielo slodzi

Suņu barība "Dogo": biznesa veiksmes stāsts vai vaininieks suņu un viņu saimnieku mocībās?

Suņu barība «Dogo»: biznesa veiksmes stāsts vai vaininieks suņu un viņu saimnieku mocībās?

Labradore Sāra pret viesiem ir draudzīga, bet uztraucies par svešinieku ierašanos savā mājoklī ir deviņgadīgais taksītis Kurmis, kurš spalgā balsī brīdina savus saimniekus – Māri un Lailu Lejas. Ņipro sunīti Māris Leja stingri tur klēpī. Kurmis šobrīd nedrīkst daudz kustēties, jo caur viņa priekšējās ķepiņas katetru tiek vadītas zāles. Februārī viņam atklāja neārstējamu kaiti – barības vada paplašināšanos. Drīz vien tādu pašu diagnozi noteica arī Sārai.

Šie ir tikai divi no aptuveni 200 suņiem Latvijā, kam pēdējā pusotra gada laikā ir diagnosticēta retā slimība. Aizdomās turētais vaininieks ir akciju sabiedrības “Tukuma straume” ražotā sausā barība “Dogo”. Vai tiešām viens no Latvijas biznesa veiksmes stāstiem var būt pie vainas suņu un viņu saimnieku mocībās?


Kurmis cīnās ar slimību; barības paraugos cēloni līdz šim neatrod

 “Modernās tehnoloģijas ir tādas, ka viss process maksimāli tiek automatizēts, un pēc iespējas vairāk tiek izslēgts cilvēciskais faktors,” stāsta “Tukuma straumes” valdes priekšsēdētājs Aivars Podnieks, ar gandarījumu izrādot ražošanas iekārtas, kurās uzņēmums investējis vairāk nekā sešus miljonus eiro.

Lielos cilindrus, konveijera siksnas, malšanas un pakošanas aparātus uzmana vien daži cilvēki. Galvenais atbildīgais šeit ir dators. Kļūdu gadījumā sistēma pati izslēdzas, taču nekādu kļūdu negadoties tāpat.

“Mums ir izdevies tirgū augt. Pirms desmit gadiem mēs sākām no nulles, 2014. gadā mēs sasniedzām pat 300 tonnas mēnesī. Klienti ir ļoti apmierināti. Pretenzijas pret mums vispār, kamēr nebija sacelta šī ažiotāža, nebija nekādas,” saka Podnieks.

Līdz februārim nekādu pretenziju nebija arī Mārim Lejam, kurš, patriotisma vadīts, vienmēr savu suņu barošanai izvēlējās vietējo ražojumu. Māris bija dzirdējis, ka suņu barība “Dogo” varētu būt pie vainas retas suņu slimības uzliesmojumam, taču līdz galam tam nav noticējis.

“Tad pamatinformācija tomēr bija tāda, ka tā ir nomelnošanas kampaņa. Ka tā vispār nenotiek, tādu gadījumu nemaz nav. Tāpēc arī mēs pie sevis pasmaidījām, kas tās par muļķībām, un turpinājām principā barot savus suņus tālāk tādā pašā veidā, kā mēs to darījām pirms tam,” atceras Māris.

Ģimenes dzīve pilnībā izmainījās, kad saslima abi suņi. Sārai paveicies vairāk nekā mazajam taksītim Kurmim, jo viņai simptomi nav tik smagi. Tikmēr Kurmis jau otro reizi pārcieš pneimonijas aspirāciju – iekaisumu, kas rodas barībai iekļūstot plaušās.

“Pirmā reize bija tāda, ka mēs vispār nekā nesapratām, kas notiek, jo divreiz dienā likt sistēmu ikdienas cilvēkam, kas ar to nav nodarbojies, tas nav tik vienkārši. Šobrīd jau mēs tomēr esam ar pieredzi,” saka Māris.

Kurmis ēd tikai speciālu, mīkstu putriņu, stāvot uz pakaļkājām saimnieku uztaisītā nelielā koka kastītē. Pēc ēšanas tajā Kurmis pavada vēl pusstundu vertikālā pozā, citādi barību suns atklepos ārā. Kopš slimības atklāšanas februārī Kurmja cīņa ar barības vada paplašināšanos saimniekiem ir izmaksājusi vairāk nekā 800 eiro. Lejas aktīvi meklē citus cietušos sociālajos tīklos internetā, lai dalītos pieredzē. Nu jau redzeslokā ir aptuveni 40 slimības upuru, un visi ēduši “Dogo” barību.

“Lai gan šobrīd nav skaidri zināms cēlonis, mums ar sievu cēlonis vairs nav jāmeklē. Mēs to zinām,” pārliecināts Māris.

“Tukuma straumes” vadītājs Aivars Podnieks tikmēr norāda - ja tiešām kāda slimību izraisoša viela būtu parādījusies kādā partijā izejvielu piegādēs vai radusies ražošanas procesā, saslimušo suņu skaitam vajadzētu būt daudz lielākam. “Dogo” barību lieto vairāk nekā 30 000 suņu Latvijā. Podnieks ir pārliecināts, ka slimībai nav nekāda sakara ar barību.

“Pirmām kārtām, pasaulē šī slimība nesaistās ar barību. Jūs paši varat pārliecināties, vai ir bijis kāds precedents, kad šī slimība būtu saistīta ar barību. Sazinoties arī ar ārzemju ekspertiem, mums šādas informācijas nav,” uzsver Podieks.

Trauksmes zvani sāka skanēt jau pirms gada

Veterinārārsti pirmos trauksmes zvanus par suņu barības vada dilatācijas uzliesmojumu sāka skandēt pirms gada. Pētnieku grupa veterinārās patoloģes Ilzes Matīses-Van Houtenas vadībā anketēja saslimušo suņu saimniekus un atklāja, ka 94% no tiem ir savus suņus ēdinājuši ar “Dogo” barību. Jauni gadījumi turpina parādīties.

Pārtikas un veterinārais dienests “Dogo” barību ir pārbaudījis vairāk nekā 10 reižu. Analīzes atbilst normām. Tomēr Veterinārārstu biedrība lēma pati meklēt slimības cēloņus, un no Zemkopības ministrijas saņēma naudu pētījumam. Ilzes Matīses-Van Houtenas vadītā pētnieku grupa secināja, ka pie barības vada paplašināšanās vainīga ir polineiropātija.

“Polineiropātija ir perifēro nervu slimība. Polineiropātijai simptomi var būt ļoti dažādi. Šinī gadījumā suņiem šīs polineiropātijas galvenais simptoms ir barības vada paplašināšanās. Tātad nervi, kas skar barības vadu, taču ir skarti ne tikai šie nervi. Ir skarti nervi, kas dod nervu impulsus arī skeleta muskuļiem. Un tāpēc mēs šiem suņiem novērojam arī nespēku un samazinātu aktivitāti,” stāsta speciāliste.

Zemkopības ministrijas piešķirtie līdzekļi beidzās pirms pētījuma pabeigšanas. Lai gan slimības cēlonis netika atrasts, ministrija nolēma vairāk naudas pētniekiem nedot. Kopš tā laika veterinārārstiem nav izdevies pārliecināt valsti, ka slimība tiešām ir problēma.

Aprīļa vidū veterinārārstus uzklausīja Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisija. Zemkopības ministrijas un tās iestāžu bezdarbība izsauca Nacionālās apvienības deputātes Ingūnas Rībenas dusmas.

“Es saprotu, ka jūs kā speciālists varat vēl gari to visu stāstīt, bet tieši šobrīd viss ir apstādināts, un nekas netiek darīts, vai ne?” sašutumā vaicāja Rībena.

Lai gan Zemkopības ministrija aizbildinājās ar naudas trūkumu, tas nav vienīgais ierēdņu arguments. Iepriekš ministrija arī norādījusi, ka tai nav pārliecības, vai šeit vispār ir vietas runām par kādu uzliesmojumu. Latvijā ir apmēram 160 000 suņu, taču slimība konstatēta vien aptuveni 0,15%.

Visskarbāko kritiku pētniekiem velta Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes priekšsēdētājs Edgars Treibergs, kurš ir pārliecināts – aiz lielās ažiotāžas stāv citu barības tirgotāju intereses.

Pirms daudziem gadiem Eiropā slimība skāra kaķus

Meklējot viedokli no malas, par slimību iztaujāts arī Helsinku veterinārās klīnikas „Aisti” vetārsts Jānis Jeserēvičs.

Jeserēviča pārstāvētajā klīnikā Somijā suņu barības vada dilatāciju mana reti – aptuveni piecas reizes gadā. Tādēļ Latvijā saslimušo suņu skaitu viņš sauc par milzīgu. Ar Jeserēviču Latvijas pētnieku grupa ir kontaktējusies arī iepriekš.

Viņam jau sākumā bija pārliecība, ka pie barības vada paplašināšanās vainojami nervu bojājumi. Taču galvenais jautājums – vai tos varētu būt izraisījusi barība?

“Līdzīgs gadījums bija kaķiem, ja es nemaldos, pirms kādiem 10 vai 15 gadiem. Tur bija aizdomas par kaķu barības firmu, un beigās viņi atrada barībā antibiotiku, kas ir lietota pret kokcīdijām vistām, putniem. Antibiotika saucās salinomicīns. Viņi bija kaķu barībā ielaiduši vistas, un principā vistām tā antibiotika nonāca kopā ar barību, jo viņām tā bija piedeva barībai, normāla prakse. Taču izrādījās, ka tas salinomicīns ir toksisks tieši kaķiem. Daudzi Rietumeiropas kaķi apmira tajā laikā,”  stāsta Jeserēvičs.

Lai gan Latvijas suņu saslimšanā Jeserēvičs nesteidz vainot ražotāju, viņaprāt, nedrīkst ignorēt ciešo slimības saistību ar “Dogo” barību.

“Barības veids, kas tiem suņiem ir bijis dots 94%... Es atvainojos, bet tas ir kliedzošs skaitlis! Statistiski jūs varat ņemt viņu, kā gribat. Tas ir nopietni. Tur ir jābūt kaut kam apakšā. Jautājums – vai to varēs pierādīt vai ne? Varbūt tur ir kāda izejviela, kas ir producēta ar kaut ko, un kas beigu galā tam sunim izraisa polineiropātiju,” norādīja ārsts.

Veterinārārsti uzņēmuma ziedojumus nepieņems

Gan politiķi, gan arī pats “Dogo” barības ražotājs “Tukuma straume” atbalsta pētījumu turpināšanu. Uzņēmums tagad piedāvā pētniekiem noziedot visu vajadzīgo naudu bez jebkādām saistībām – aptuveni 32 000 eiro. Laikā, kad tapa šis raidījums, Zaļo un zemnieku savienību pārstāvošais zemkopības ministrs Jānis Dūklavs atradās ārzemēs, taču Dūklava nostāju pētījuma turpināšanā varēja pastāstīt viņa partijas vadītājs Augusts Brigmanis.

“No Dūklava kunga es esmu sapratis, ka viņš līdzekļus nedos, un ir ar šo piedāvājumu nākusi klajā pati “Tukuma straume”. Manuprāt, šo naudu vienkārši vajadzētu pieņemt. Ja ir šaubas par to institūciju, kas iepriekš pētīja, iedot varbūt kādai citai institūcijai, lai izveido komisiju no saviem cilvēkiem, jo nekur jau nav nekādi uzstādījumi pateikti, ka tur jābūt tādiem cilvēkiem vai tādam rezultātam. Es neredzu te problēmas,” saka Brigmanis.

Ilze Matīse-Van Houtena gan joprojām negrasās pieņemt ''Tukuma straumes'' naudu, lai saglabātu neitralitāti.

“Mēs gribam saglabāt gan suņu saimnieku uzticību, gan sabiedrības uzticību, un veikt šo pētījumu gan par grantiem, gan par sabiedrības ziedojumiem, bet ne par barības ražotāja finansējumu. Ja mēs redzēsim, ka ir iespēja šo finansējumu novirzīt uz kādiem konkrētiem izmeklējumiem, tad mēs ar viņiem kontaktēsimies un arī par to, protams, būsim pilnībā atklāti,” viņa skaidro.

Pētījumā vēl vajadzīgs izveidot kontrolgrupu. Tāpat vēl jāveic neirotoksīnu izmeklējumi savāktajiem slimo suņu audiem un arī barībai. Vēl ir garš saraksts ar nezināmām vielām, kuras pētnieki vēlas izmeklēt plaša veida skrīningā.

Ziedot naudu pētījumam sola arī Latvijas Kinoloģijas federācija, kura savā mājaslapā jau ievietojusi aicinājumu suņu saimniekiem nebarot mājdzīvniekus ar “Dogo” suņu barību, stāsta federācijas viceprezidente Baiba Rumba.

“Kamēr nav vēl konstatēts cēlonis vai noliegts, ka varētu būt “Dogo” šīs slimības izraisītājs, mēs iesakām saviem biedriem un arī citiem cilvēkiem atturēties no šīs barības izmantošanas. Latvijas Kinoloģiskā federācija ir arī gatava piedalīties finansiālā veidā, lai turpinātu šos pētījumus un beidzot tiktu konstatēts, vai tas ir barības iemesls suņu saslimšanai vai kāds cits,” saka Rumba. 

Ziedojumu vākšanā plāno iesaistīties arī saslimušo suņu saimnieki, kas dibinās savu organizāciju. Tās galvenais mērķis gan nebūs vākt ziedojumus, bet gan informēt cilvēkus par slimību.

“Mēs neļausim noklusēt, mēs neļausim šīm runām apklust tieši tikai tāpēc vien, ka mēs paši uzskatām, ka esam upuri nezināšanas dēļ, informācijas trūkuma dēļ,” uzsver Māris Leja.

“Tukuma straume” tikmēr uzsver, ka jau kopš pirmajām ziņām par slimības saistību ar “Dogo” barību uzņēmums ir pilnībā pārskatījis savu ražošanas procesu. Viss ar to esot kārtībā. Tādēļ uzņēmums labi zinot, ka pie viņiem iemesls nav jāmeklē.  Aivars Podnieks stāsta, ka ažiotāža ap slimību ir novedusi pie apmēram 100 000 eiro negūtas peļņas. Kad medijos parādās ziņas par “Dogo” saistību ar slimību, pārdošanas apjomi krītas.

Uzņēmums 2014. gadā strādāja ar 1,7 miljonu eiro lielu peļņu. Tieši augošie peļņas rādītāji, nevis slimības parādīšanās medijos esot bijis iemesls tam, kāpēc Aivars Podnieks pirmo reizi izlēma ziedot politiskajām partijām. “Vienotībai” pērn Podnieks noziedoja 11 000 eiro, taču šā gada februārī, kad pie varas nāca Zaļo un zemnieku savienība, Podnieks jaunajai varas partijai noziedoja 5000 eiro.

Nogurusi no ierēdņu pārliecināšanas, Latvijas Veterinārārstu biedrība vēlas pēc iespējas ātrāk savākt vajadzīgo naudu, lai turpmāk varētu strādāt neatkarīgi no valsts iestādēm. Pētnieki arī cer, ka Zemkopības ministrija neliks šķēršļus un atļaus izmantot iepriekš savāktos paraugus izmeklējumiem, lai viss darbs nebūtu jāsāk no gala. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ziņu analīze
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt