Īstenības izteiksme 15 minūtēs

Brāļi un māsas arvien tiek šķirti, ja vecākiem atņemtas aizgādības tiesības

Īstenības izteiksme 15 minūtēs

Brīvais elektrības tirgus - vai patērētāji spēj izmantot tā dotās iespējas?

Studiju kredīts neatbrīvo no vairāku simtu eiro pirmās iemaksas augstskolām

Studenti ceļ trauksmi par birokrātijas mudžekli studiju kredītu saņemšanā

Lai gan studentu kredīti ļauj lielās augstskolu studiju maksas izlīdzināt vairāku gadu garumā, tie neatbrīvo studentu no vairāku simtu eiro pirmās iemaksas augstskolai. Augstskolas pirmās iemaksas prasa uzreiz pēc studentu iestāšanās. Šajā laikā studenti nevar paspēt studiju kredītus noformēt, jo birokrātiskā procedūra ir gara. Augstskolas pieļauj izņēmumus un mēdz būt elastīgas pret studentiem ar naudas problēmām, taču sistēmu mainīt negrasās.

Tiem studentiem, kam sekmes nav bijušas pietiekami labas budžeta vietai vai arī aicinājums un intereses sakrīt ar nozarēm, kurām valsts budžeta vietas nav piešķīrusi, kredīts bieži vien ir vienīgais ceļš uz augstāko izglītību.

Lai kredītus studenti varētu saņemt ar zemām likmēm, valsts piedāvā sevi kā galvotāju, apliecinot bankām, ka to piešķirtā nauda agri vai vēlu atgriezīsies bankas portfelī. Tomēr ne viens vien students ir gatavs dalīties ar savu stāstu par šķēršļiem, gariem termiņiem un birokrātijas mudžekli kredītu sakarā.

Par pirmo iemaksu sūdzas bieži

"Mums bija jāsameklē naudiņa par pirmo semestri, jo šis datums, kad bija jāsamaksā, bija ātrāks, nekā mēs varējām iesniegt kredītu, un mums tika nosegta maksa," stāsta Latvijas Kultūras akadēmijas studente Patrīcija.

Viņas stāsts ir klasisks - tā vietā, lai obligāti nokļūtu kādā budžeta vietā, Patrīcija izlēma sekot aicinājumam un no Madonas pārcēlās uz Rīgu, lai studētu audiovizuālo mākslu. Lai gan jau reģistrējoties augstskolā Patrīcija pieteicās studiju kredītam, skola  nesāk skatīt kredīta pieprasījumu, pirms students ir uzņemts augstskolā, taču, lai uzņemtu augstskolā, ir jāsamaksā daļa studiju maksas. Parasti vairāki simti eiro.

"Man šķiet, ka tur ir problēmas, jo, ja es paņemu šo studiju kredītu, kāpēc man ir vispār jāmeklē tā pirmā nauda? Arī tas process ir tik ilgs. Ja es jūlija pusē pieteicos, tas kredīts man tika apstiprināts tikai oktobra sākumā," teica studente.

"Laika periods no kredīta pieteikuma līdz kredīta saņemšanai ir neadekvāti ilgs," stāsta Latvijas Studentu apvienības pārstāve Maira Belova. Pēc viņas teiktā, par līdzīgām problēmām studenti sūdzoties bieži.

Tādēļ apvienība jau ir aicinājusi atbildīgās iestādes vērtēt, vai kredītu nevar saņemt ātrāk - pirms iemaksas veikšanas. Visgrūtākajā situācijā nonāk tie studenti, kuri par pirmo iemaksu neko nav zinājuši.

"Piemēram, studiju maksa ir 2000 eiro gadā, tad par pirmo semestri ir jāsamaksā 1000 eiro. Bieži vien tad ir tā krīzes situācija, kad studenti, izlasot arī Ministru kabineta noteikumus, kur viss ir ļoti skaisti sarakstīts, neapzinās reālo situāciju, kad bieži vien ir šie gadījumi, kad augstskolas pieprasa samaksāt studiju maksu, bet kredīts vēl nav ieskaitīts, un studentam pašam no personīgajiem līdzekļiem ir jāatrod naudiņa," teica Belova.

Augstskolām pirmā nauda kā garantija

Valsts galvotos kredītus studentiem pārrauga Studiju un zinātnes administrācija. Iestādes direktors Andis Geižāns stāsta, ka studiju kredīta saņemšanas kārtība ir gara. Vispirms studenti vēršas augstskolā, tad augstskolas vēršas administrācijā, kas dokumentus saskaņo Izglītības un zinātnes ministrijā un vēršas bankā, līdz visbeidzot banka naudu pārskaita skolai.

"Viens no tādiem mūsu puses ierosinājumiem būtu atteikšanās no papildus saskaņošanas ar ministriju, kurā Studiju un zinātnes administrācija, izvērtējot šos sarakstus, iesniedz ministrei, un ministre paraksta sarakstus, un mēs operatīvi sūtam bankai. Ietaupījums varētu būt aptuveni nedēļa," sprieda Geižāns.

Ar to gan būtu par maz, lai kredītu saņemtu, pirms jāmaksā augstskolai, tādēļ vienīgais glābiņš studentiem būtu augstskolu piekāpšanās.

Tomēr augstskolas pirmo studenta samaksāto naudu uzskata par garantiju, ka students tiešām mācīsies. No šīs drošības atteikties augstskolas nevēlas.

Atšķirīga pirmās iemaksas prasīšana

Pieeja pirmās iemaksas prasīšanai gan atšķiras. Biznesa augstskola „Turība” prasa studentiem samaksāt 10% no gada maksas – aptuveni 200 eiro. Pēc kredīta saņemšanas naudu studentam atdod.

Latvijas Kultūras akadēmijā naudu pirms kredīta saņemšanas neprasa augstāko kursu studentiem, kas ir izkrituši no budžeta. Taču pirmā kursa studentiem gan jāsamaksā puse semestra maksas, stāsta Latvijas Kultūras akadēmijas pārstāvis Juris Goldmanis.

"Tas ir jādara, jo viņi ņem to kredītu diezgan daudzi, un bez tam ir arī tāda pieredze, ka kredīts ir noformēts, pienāk decembris, un tad noskaidrojas, ka students un galvotājs vai nu nav gribējis, vai arī nav varējis tās saistības bankā nokārtot," teica Goldmanis.

Viņš gan uzsver, ka Latvijas Kultūras akadēmija kā maza augstskola katram var pieiet individuāli. Ja tiešām naudu nevar samaksāt, ir iespējams vienoties. Līdzīgi rīkojas arī Rēzeknes Augstskolā, stāsta augstskolas studiju daļas vadītāja Alvīne Kazinika.

"Mums ir arī gadījumi, ka students nevar samaksāt šo naudu. Attiecīgi viņš raksta iesniegumu, vēršas fakultātes domē vēl pirms viņa imatrikulācijas, un tad attiecīgi mēs izvērtējam šo studenta problēmu un maksātnespēju uzreiz. Ir gadījumi, kad mēs atliekam to pirmo studiju maksas iemaksu, kura ir paredzēta līguma nosacījumos," teica Kazinika.

LU izlemj dekāni, RTU strikta nostāja

Latvijas Universitāte (LU) pirmās iemaksas jautājumu ir atstājusi dekānu pārziņā. Tie pēc saviem ieskatiem var samazināt parasti prasīto pirmā semestra maksu līdz dažiem desmitiem eiro. Tomēr LU Studentu servisa direktors Jānis Saulītis uzsver, ka dekāniem ir arī jārūpējas par fakultātes ienākumiem.

"Mēs nevaram garantēt to, ka students tagad atnāks un pateiks: "Labi, es gribētu samaksāt 10 eiro, lai jūs mani imatrikulējat, un tad es ņemšu kredītu.” Mēs viņu imatrikulēsim, viņš kredītu neņems. Mēs viņam būsim iedevuši atlaidi pusgadu, samazinājuši pirmo iemaksu, respektīvi, viņam tie termiņi būs citi. Un viņš tīri teorētiski var izmantot šo situāciju ļaunprātīgi - faktiski nemaksāt līdz kādam brīdim, kad mēs būsim tiesīgi viņu atskaitīt," sacīja Saulītis.

Tikmēr studentu skaita ziņā lielākā augstskola Rīgas Tehniskā Universitāte (RTU) ir strikta savā nostājā. Universitātes mācību prorektors Uldis Sukovskis skaidro, ka kredītu ņēmējiem ir prasība samaksāt divu mēnešu studiju maksu, nevis visa semestra, tomēr cita nākšana pretī studentiem nenotiek.

"Tāda ir šī kārtība. Tas nav pārāk liels finanšu slogs – tas ir tiešām dažu simtu eiro apmērā. Tā [nauda studentam] ir jādabū, jāaizņemas vēl kaut kur, iespējams.

Tieši tā, jo šis ir pakalpojums, kuru mēs jau sākam sniegt. Viņš jau studē, viņš apmeklē nodarbības. Mums ir atalgojums jāmaksā pasniedzējiem katru mēnesi.

Telpās ir elektroenerģija, apkure un citi resursi tiek patērēti, un tie ir kaut kā jāapmaksā, jo pretējā gadījumā iznāktu, ka mēs kreditējam," uzsvēra  Sukovskis.

Studējošā kredīts jāgaida mēnešiem

Otrs kredītu veids ir studējošā kredīts, ko students saņem savā kontā katru mēnesi – apmēram 170 eiro.

"Atšķirība no studiju kredīta ir tāda, ka studējošā kredītu tu pats vari samedženēt, kam maksāt. Vai nu tev vajag dzīvokļa īrei, ēdienam, vai tai pašai studiju maksai, ka tev nav tā, ka studiju kredīts automātiski pāriet studiju maksai," stāsta "Turības” komunikācijas studente Džoanna.

Viņa jau pēc pirmā semestra saprata, ka izdzīvošanai Rīgā ir vajadzīgs studējošā kredīts. Cēsiniece Džoanna kredītam pieteicās decembrī, lai jaunajā semestrī justos drošāka par savām finansēm. Džoanna domāja, ka kredītu saņems viena vai divu mēnešu laikā, taču sekoja nepatīkams pārsteigums.

"Aizpildīju visus papīrus, tas bija vēl mēnesis, kamēr viņi apstiprināja, un janvāra beigās deva slēdzienu - jā, jūs esat akceptēts, mēs jums izmaksāsim, bet maijā, un tad maijā ienāca visa pilnā summa. Manā gadījumā tas vēl bija normāli, jo tad es to visu summu varēju nomaksāt par skolu uzreiz.

Bet, ja man nebūtu darbs tajā brīdī, tad man būtu diezgan grūti, jo es būtu pusgadu gaidījusi, kamēr man būtu studējošā kredīts, kam es biju pieteikusies," stāstīja jauniete.

Arī citās augstskolās situācija nav labāka. Latvijas Radio jau iepriekš ir vēstījis par LU studentu Oskaru. Viņš mācās otrajā kursā, taču kredītam tik un tā nevarēja pieteikties agrāk par augustu. Tas nozīmē gaidīšanu līdz novembrim. Arī divus mēnešus uzturēt dēlu Rīgā ir grūts uzdevums Oskara ģimenei.

"Jāsavelk ciešāk josta, kā tas ir darīts jau vairākas reizes. Tas nebija patīkami, kad es pateicu, ka būs tik ilgi jāgaida, bet cīnāmies, cīnāmies," stāsta Oskars, kurš nāk no ģimenes ar maznodrošinātās statusu.

Latvijas Studentu apvienība vēlas, lai maznodrošinātajiem studentiem kredītam pietiktu tikai ar valsts galvojumu. Taču Izglītības un zinātnes ministrijai pagaidām šādu plānu nav.

Nesola krasas izmaiņas kredītu sistēmā

Ar galvotāju problēmu saskaras liela daļa studentu. Latvijas Universitātes (LU) studente Annija studējošā kredītu izmantoja bakalaura studijās, taču tagad, studējot jau maģistrantūrā, viņas māte vairs nepiekrita būt par galvotāju.

"Viņa teica, ka viņa jutās, it kā viņu čeka nopratinātu. Viņa iegāja bankā, un tagad viņai prasīja arī sešus mēnešus izejošos maksājumus, un tad es aizdomājos, kāpēc vispār vajag galvotāju šim kredītam, jo es pati strādāju jau vairāk nekā... drīz jau būs divi gadi, kopš es neesmu mainījusi darba vietu, un es nesaprotu, kāpēc ar to nepietiek, kāpēc es pati nevaru galvot savam kredītam, kāpēc man vajag traucēt citus cilvēkus?" sprieda Annija.

"Tāpēc, ka bankām ir vajadzīga zināma drošība, ka kredīts tiks atgūts," tā atbild Izglītības un zinātnes ministrijas Augstākās izglītības departamenta direktore Agrita Kiopa.

Viņa apstiprina, studentu kredītu sistēmas pārskatīšana ir valdības rīcības plānā, tomēr uz krasām izmaiņām par labu studentiem pagaidām var necerēt.

"Darbs ir uzsākts, un skatāmies, bet ir jāsaprot tā reālā situācija, kas mums šobrīd ir augstākās izglītības finansēšanā. Ir mazliet atkarīgs no tā, cik lielā mērā mums ir cerība dabūt papildu finansējumu šim jautājumam," teica Kiopa.

Pēdējos gadus valsts galvotos kredītus izsniedz "SEB banka". Tās pārstāve Veronika Vīksne kredīta galvotāju prasības pamato ar valdības lēmumiem.

"Tie ir Ministru kabineta noteikumi, kas nosaka, ka galvotājam ir jābūt obligāti. Tas ir obligāts nosacījums. Valsts galvo, bet paralēli valsts prasa arī, lai būtu šis te galvotājs. Ja students strādā un viņam ir pietiekoši ienākumi, tad students var izskatīt un noformēt "SEB bankas" studiju kredītu, līdz ar to viņš var būt kā vienīgais aizņēmējs. Ja šie līdzekļi ir nepietiekoši, tad var izskatīt un piesaistīt galvotāju. Tā kā izvēles iespējas jau studentam, protams, ir," uzskata bankas pārstāve.

Tomēr kredītiem bez valsts galvojuma ir jārēķinās ar augstākām likmēm. Tāpat secen ies citi valsts piedāvātie labumi, piemēram, kredīta dzēšanas iespējas atsevišķās profesijās strādājošajiem valsts finansētās iestādēs, kā arī studējošā kredīta daļas dzēšana bērna piedzimšanas gadījumā.

Grib lielāku konkurenci studentu kreditēšanā

Katru gadu valsts rīko konkursu bankām uz valsts galvoto kredītu izsniegšanu, taču atsaucība ir neliela. Šogad "SEB banka" bija vienīgā banka, kas bija ar mieru strādāt ar valsts galvotiem studentu kredītiem. Studiju un zinātnes administrācijas vadītājs Andis Geižāns to uzskata par sliktu tendenci, ko vajadzētu labot.

"Iespējams, bet tas ir darba grupas jautājums, viens no priekšlikumiem varētu būt, ka valsts nosaka visām komercbankām konkrētu likmi, par kādu šie galvojumi - valsts galvojumi - studiju un studējošā kredītam tiktu piešķirti, un studentam būtu tiesības iet uz jebkuru no komercbankām un šādu valsts galvotu kredītu saņemt par vienotu likmi. Bet esošā prakse liecina, ka pēdējā laikā piesakās tikai viena banka," teica Geižāns.

Vaicāts, kāds ir risks no tā, ka piesakās viena banka, Geižāns noteica: "Salīdzinoši risku nav, vismaz studentiem un arī valsts budžetam, bet ir jāapzinās, ka jebkura konkurence veicina pakalpojumu pieejamību, arī zemākas cenas un izmaksas studentiem, un no tāda viedokļa konkurence būtu apsveicama arī šajā sektorā, valsts galvoto studējošo un studiju kredītu sektorā."

Šogad līdz novembrim valsts ir galvojusi par gandrīz 1300 kredītiem studentiem, kuru kopējā summa ir tuvu septiņiem miljoniem eiro.

Kā stāsta "SEB bankas" pārstāvji, studenti kredītus atmaksā godīgi, un tikai daži procenti studentu maksājumus kavē. Banka kredīta summu var atgūt no valsts tikai tad, ja pats students un arī galvotājs ir atzīti par maksātnespējīgiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ziņu analīze
Ziņas
Jaunākie
Interesanti