De Facto

De Facto

De Facto

Kā pārtraukt Covid-19 izplatības ķēdes

Strīdu dēļ miljonus izmaksājušu pārvadu nespēj nodot ekspluatācijā

Strīdu dēļ Daugavpilī nespēj nodot ekspluatācijā miljonus izmaksājušu pārvadu

Daugavpilī vērojama savdabīga paraugstunda tam, kā salaist grīstē vērienīgu būvniecības projektu un pašvaldības un būvnieku savstarpējo strīdu dēļ pat netuvoties problēmu atrisinājumam. Tur par 13 miljoniem eiro uzbūvēts ceļa pārvads, kuram vajadzēja atvieglot satiksmi pilsētā. Taču ekspluatācijā tas tā arī nav nodots. Par to šovakar ziņo Latvijas Televīzijas raidījums “De facto”.

Turklāt pārvada pakājē, Smilšu ielā, būvniecības laikā saplaisājušas vairākas privātmājas. Plaisas ir labi redzamas, un vismaz vienai no Smilšu ielas mājām arī acīmredzami sēdušies pamati.

Jauno pārvadu nolēma būvēt, lai bez apstāšanās tiktu pāri dzelzceļa sliedēm, novirzītu tranzīta un kravas transportu no vietējās nozīmes sabiedriskā transporta plūsmām, kā arī savienotu divus pilsētas mikrorajonus. Agrāk te bija klusa iela, kuru no abām pusēm ieskauj privātmājas. Tagad tām pāri - tilts.

Māju īpašnieki gaida kompensāciju par radītajām neērtībām un sabojātajiem pamatiem un fasādi. “Te viss ir plaisās. Tur, kur pirts – plaisa, tur, kur māja – plaisa; viņi taču visi zina! Nāca, uztaisīja novērtējumu. Bet velk un velk garumā mērs. Es nezinu, kāpēc viņš velk garumā,”  sacīja vienas no Smilšu ielas māju īpašniecēm Svetlana. Kaimiņiene Teraisa no pretējās mājas atceras, ka būvdarbu laikā, kurus tolaik veica SIA “Binders”, bedres raktas teju zem pašas mājas. “To, ko mums sabojāja, dome atteicās labot, sakot, ka nav viņu vaina, bet “Binders” Rīgā! Ko mēs varam pie “Bindera” prasīt? Saka, sūdziet tiesā! Bet par kādu naudu?” Teraisa ir neizpratnē.

SIA “Binders” pārstāve Vita Noriņa skaidro, ka projektā vispār nebija ņemta vērā ēku klātbūtne.

“Šai teritorijā vispār nebija veikti nekādi aprēķini, it kā tādu ēku nebūtu. Un, protams, ka ēka ar savu smagumu arī sāka darīt savu darbu un rezultātā šie nepiemērotie balsti sāka deformētos, viņi cēlās uz augšu un savukārt deformēja ēkas fasādi. Apturot darbus, mēs izvēlējāmies citus balstus – jā, dārgākus, bet drošākus,” saka Noriņa.

Būvnieks uzskata, ka no savas puses izdarīja visu, tiklīdz pamanīja projektā atrunāto būvdarbu ietekmi uz ēkām. Savukārt projektētājs “BRD projekts” komentēt radušos situāciju atteicās.

Tikmēr domē skaidras atbildes aizvien nav. Līdz šim par 42 tūkstošiem eiro pašvaldība atpirkusi tikai vienu ēku, turklāt vēl pirms būvdarbiem, kad domi vēl vadīja Jānis Lāčplēsis (“Latgales partija”) – tagad Daugavpils vicemērs. Viņš sākotnēji intervijai negribēja piekrist. Lāčplēsim šis jautājums ir neērts, jo starp vienīgās atpirktās ēkas īpašniekiem bija arī Lāčplēša partijas biedrs.

Daugavpils vicemērs gan apgalvo, ka tiesisks pamats tikai vienas ēkas atpirkšanai bijis pēc projekta. “Tās trīs vai piecas mājas, tā nav problēma, ka pašvaldība nebūtu risinājusi. Bet ir vajadzīgs juridisks tiesiskais pamatojums,” viņš norāda.

Par pašu projektu, ko pašvaldība viņa laikā pieņēma, Lāčplēsis runāt nevarot, jo speciālistu atzinumi bijuši pozitīvi.

Pašvaldības šomēnes pasūtītais novērtējums liecina, ka ēku vērtība bojājumu un pārvada tuvuma dēļ kritusies par 50%. Eiro izteiksmē par visām mājām tie ir 150 000.

Tuvākajā laikā ar iedzīvotajiem būšot apspriede, ko darīt. Taču tikpat neskaidrs joprojām ir jautājums, kad šo pārvadu vispār varēs sākt lietot.

Daugavpils mērs Andrejs Elksniņš (“Saskaņa”) norāda, ka otrās kārtas būvnieku – SIA “Tilts” un “Kauno Tiltai” - uzstādītās trokšņu sienas neatbilst projektam – iespējams, plānāka, ar lielāku trokšņu un vibrācijas caurlaidību. Tāpēc tagad notiks ekspertīze. Tikmēr būvnieks skaidro, ka projektā paredzēto vairs neražo, tāpēc esot analogs. Pašvaldība par to zinājusi, ko apliecina arī paraksti uz dokumentiem.

Būvnieks uzskata, ka pašvaldības vilcināšanās skaidrojama ar jau būvniecības sākumā uzsākto tiesvedību par divu miljonu eiro zaudējumu piedziņu, jo nepabeigtas pirmās kārtas dēļ laikā nevarēja laikā sākt būvdarbus.

“Viņi var uztvert objektā notiekošo, kā viņi grib,” - uz to atbildēja Elksniņš. Viņa ieskatā vienīgais risinājums ir būvniekiem pašiem atsaukt pret domi iesniegto prasību. “Tai pašā laikā tas neatbrīvo viņus no saistību izpildes pašā objekta realizācijas laikā,” norāda Elksniņš. Pēc Elksniņa teiktā - tiklīdz Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB) teiks, ka objekts ir drošs un dokumentācija atbilstoša - tajā pašā dienā uz pārvada tiks atļauta satiksme.

Tiesa, Būvniecības valsts kontroles birojā norāda, ka oficiāla lūguma no pašvaldības pieņemt pārvadu ekspluatācijā nemaz nav bijis. Ir bijis lūgums paust viedokli par dokumentiem, ko birojs sniedza un vairākus trūkumus arī konstatēja.

“Bet, runājot par šīm neatbilstībām, es viņas nevarētu saistīt ar būves bīstamību jeb neatbilstību būtiskajām prasībām, tas ir vairāk tā kā sakārtošana, arī dokumentu tai skaitā, pirms objekta pieņemšanas ekspluatācijā,” sacīja BVKB Būvniecības kontroles departamenta direktors Māris Demme. Būvniecības valsts kontroles birojā atzīst, ka nojauš par konfliktu pušu starpā, kas bremzē nodošanu ekspluatācijā, un neizslēdz iespēju šajā situācijā darboties arī kā mediators. Taču, vai to darīt, tas būtu jāizlemj iesaistītajām pusēm.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ziņu analīze
Ziņas
Jaunākie
Interesanti