Stratēģiskā uzvara pār «lielo četrinieku» – Kataras stāsts

2017. gada jūnija sākumā četras arābu valstis: Saūda Arābija, Apvienotie Arābu Emirāti (AAE), Bahreina un Ēģipte, atbildot uz Kataras “neatkarīgo” ārpolitiku, Katarai uzlika pilnīgu sauszemes, jūras un gaisa blokādi. 24 stundu laikā visi starptautiskie lidojumi tika apturēti uz nenoteiktu laiku un strīds pārtapa par krīzi, nopietni ietekmējot cilvēku dzīves iepriekšminētajās valstīs.


ĪSUMĀ:

  • Pirms gada Saūda Arābija, AAE, Bahreina un Ēģipte sarāva saites ar Kataru, pārmetot terorisma finansēšanu.
  • Katara pārmetumus noliedza, stabilizēja ekonomiku, piesaistīja investīcijas, un Rietumos tai tagad ir vairāk ietekmes.
  • Kataras gāzes eksports palīdz valstij pārvaldīt attiecības ar sabiedrotajiem.
  • Katara aktīvi stiprināja tirdzniecības saites ar citām valstīm.
  • Taču izolācija skara tūkstošiem jaukto ģimeņu  un migrējošo darba meklētāju.
  • Katara vērsās ANO pret AAE, ANO: blokādes pasākumos ir rasu diskriminācija.
  • Katara uzlaboja pozīcijas Rietumos, pateicoties veiksmīgai kampaņai un kaimiņvalstu pašu darbībām.

Lielākajā daļā Tuvo Austrumu konfliktu krīzes ir savstarpēji saistītas, un tām ir nepieciešami visaptveroši risinājumi, stabilitāte var tikt atjaunota tikai tad, ja par to vienojas lielākā daļa reģiona valstu. Bet laikā, kad arābu sabiedrotajiem šķietami vajadzētu sadarboties, lai stabilizētu situāciju Sīrijā, Jemenā, Lībijā un citviet, daži reģionālie spēlētāji ir izvēlējušies paust savas ambīcijas, tādējādi šķeļot reģiona vienotību.

“Lielais četrinieks” (Saūda Arābija, AAE, Bahreina un Ēģipte) saites ar Kataru sarāva aizvadītā gada vasarā, pēc kā no valstu puses sekoja pret Kataru vērsts ultimāts.  Trīspadsmit prasību sarakstā tika iekļautas sekojošas prasības: slēgt “Al Jazeera”  tīklu un visas ziņu aģentūras filiāles, kas saņem finansējumu no Kataras, slēgt Turcijas militāro bāzi, samazināt saikni ar Irānu un pilnībā pārtraukt visas saiknes ar Musulmaņu brālību, “Hezbollah”, “Al Qaeda” un ISIS (''Daīš'').

“Lielā četrinieka” galvenais arguments - Katara finansē terorismu. Pati Katara līdz pat šodienai šādas apsūdzības noliedz. Paralēli trīspadsmit uzstādījumiem tika noteikta arī prasība, kas noteica Kataras piekrišanu ikmēneša auditiem pirmā gada garumā, kam sekotu ceturkšņu revīzijas un ikgadēja revīzija turpmāko desmit gadu garumā.

Prasību saraksts Kataru nepārliecināja.

Tāpat arī neilgi pēc uzstādījumu nolasīšanas Turcija norādīja, ka neplāno pārvietot savu militāro bāzi no Kataras un ka jebkurš pieprasījums, kas saistīts ar bāzes slēgšanu, ir iejaukšanās Turcijas attiecībās ar Līča valsti.

Kopš tā laika bagātākā valsts pasaulē (pēc IKP uz vienu iedzīvotāju) Katara bija spiesta ķerties pie saviem Suverēnās labklājības fondiem (Sovereign wealth funds) un darīt visu iespējamo, lai stabilizētu savu ekonomiku, banku sektoru un valūtu.

Kataras centieni ir atmaksājušies. 2018. gadā Katara piesaistīja 23 miljardus ASV dolāru obligāciju emisijās, kas jau pierādīja to, ka, neskatoties uz radušos plaisu starp Kataru un reģiona kaimiņiem, starptautiskie investori joprojām ir pārliecināti par Kataras nākotnes izaugsmes iespējām.

Šobrīd Katarai Rietumos ir vairāk ietekmes nekā jebkad agrāk.

Kā gadu ilgstošā Kataras blokāde ir ietekmējusi Līča ekonomiku?

Gadu vēlāk Katara ir ne tikai pārvarējusi vētru, bet arī šķietami ir ceļā uz uzvarētāja statusu. Izolētā valsts šobrīd ir daudz labākā stāvoklī, nekā daudzi to paredzēja pirms gada. Valdībai ir izdevies sadarboties ar vairumu uzņēmumu dažādās nozarēs, tādējādi nodrošinot visdažādākās garantijas. Katara arvien atrod veidus, kā pielāgoties šai tik ļoti izaicinošajai situācijai. Lai gan situācija ir pietiekami sarežģīta, Katara tomēr netiek izolēta starptautiskā līmenī, un tas galvenokārt ir, pateicoties gan tās gāzes rezervju un gāzes eksporta apjomiem, gan arī finansiālajai stabilitātei, ko Katara ir ieguvusi, pateicoties suverēnās labklājības fondiem, īpaši "Qatar Investment Authority".

Suverēnās labklājības fondu rezerves ir nozīmīgs instruments, nodrošinot ne tikai stabilitāti, bet arī  atspoguļojot finanšu sektora ticamību tam, ka Katara pārvalda ievērojamas rezerves, lai spētu iekļauties tirgū un palīdzētu valdībai pārvaldīt krīzi.

Tāpat arī Kataras gāzes eksports palīdz valstij pārvaldīt attiecības ar sabiedrotajiem un pārliecināties, ka tirdzniecības saiknes un sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) eksports saglabājās.

Sašķidrinātās dabasgāzes eksports ir bijis stabils, un starptautiskais pieprasījums ir bijis veselīgs. Līča krīzes dēļ Kataras attiecības ar lielāko daļu enerģētikas partneru nav tikušas bojātas.

Ja vien Līča reģionā nav faktisku traucējumu, kas ir maz ticams, ja nu vienīgi militāra konfrontācija ar Irānu, sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) eksports turpinās Katarai sniegt tik ļoti nepieciešamos ieņēmumus.  Paplašinot un attīstot enerģijas ražošanu, Kataras valdībai ir reālas iespējas nostiprināt savas pozīcijas arī ilgtermiņā.

Tajā pašā laikā gada garumā mēs varējām novērot, kā Katara veicināja sadarbību ar alternatīviem sadarbības partneriem, ne tikai ASV, bet starptautiskā līmenī aktīvi strādājot pie jaunu tirdzniecības saišu veidošanas un spēcināšanas.

Izolētās valsts centieni atrast jaunus sabiedrotos nelielu ietekmi atstāj arī uz Saūda Arābijas ekonomiku – ietekme ir diezgan ierobežota, tomēr pastāv. Eksports no Saūda Arābijas uz Kataru, īpaši rūpniecības nozarē un lauksaimniecībā, ir samazinājies. Taču, ņemot vērā Saūda Arābijas apjomīgo ekonomiku, ietekme ir patiešām neliela. Savukārt, kas attiecas uz Apvienotajiem Arābu Emirātiem un Dubaiju, dažas no sekām ir mazliet reālākas.

Tā, piemēram, Kataras finanšu darījumi tiek pārcelti no Dubaijas uz Londonu vai Ņujorku. Tāpat arī Kataras eksports caur dienvidrietumu Dubaijas ostas pilsētu "Jebel Ali" tagad ir novirzīts uz Omānu. Protams, ņemot vērā tīrās ekonomikas izmaksas, ietekme uz Kataru ir daudz smagāka nekā ietekme uz citām iesaistītajām pusēm, tomēr vērienīga ekonomiskā krīze netiek novērota.

Blokādes ietekme uz Kataras sabiedrību

2017. gada jūnija notikumi skāra ne tikai valstu ekonomiku, bet arī tūkstošiem ģimeņu. Reģionā, kurā sociālā struktūra sastāv no pārnacionālām saitēm un ģimenes ir saistītas viscaur reģionam, vairums ģimeņu no dažādām tautībām tika šķirtas, skolēniem bija jāsamazina izglītība, liela daļa zaudēja darbu, tostarp arī svētceļotājiem no Kataras tika aizliegts piekļūt musulmaņu svētajām vietām Saūda Arābijā.

Ņemot vērā, ka politiskās krīzes rezultātā pieauga arī pārtikas cenas, tas negatīvi ietekmēja arī migrējošos darba ņēmējus, no kuriem lielākā daļa ir ar zemu ienākumu līmeni.

Reģiona iedzīvotāji vēl aizvien saskaras ar nenoteiktu nākotni: ģimenes joprojām gaida, kad tās varēs apvienoties, bērni gaida, kad to vecāki pārnāks mājās. Studenti gaida, lai varētu turpināt izglītību.  Svētceļnieki - lai varētu doties svētceļojuma gājienos un piekļūt svētajām vietām Saūda Arābijā.

Līdztekus visiem notikumiem Kataras valdība 2018. gada jūnijā paziņoja, ka Apvienoto Nāciju Organizācijas starptautiskajai tiesai nodod jautājumu par AAE cilvēktiesību pārkāpumiem pret Kataras iedzīvotājiem. Katara iesniegumā tiesai norādīja, ka AAE ir vainojami pie darbībām, kuras ir atstājušas postošu ietekmi uz Kataras iedzīvotāju cilvēktiesībām.

AAE Ārlietu ministrijas pārstāji norādīja, ka Kataras izteiktās apsūdzības nav patiesas.  Savukārt jau 23. jūlijā ANO Augstākā tiesa pieņēma pagaidu lēmumu, norādot, ka AAE veiktie pasākumi blokādes ietvaros ir uzskatāmi par rasu diskrimināciju.

Kas veicināja Kataras pārliecinošo uzvaras gājienu?

Starptautiskajā sabiedrībā pastāv uzskats, ka “lielā četrinieka” galvenais mērķis bija padarīt Kataru par vasaļu valsti, tādējādi padarot neiespējami tai veidot neatkarīgu savas valsts ārpolitiku, tomēr līdzšinējā krīzes attīstība notiek Katarai par labu.

Iemesli var būt dažādi, bet par pagrieziena punktu varam uzskatīt ASV prezidenta Donalda Trampa izteikto piezīmju sēriju, kurā prezidents 2018. gada aprīlī Saūda Arābijai aizrādīja par saistību ar terorisma finansēšanu un izteica atzinību Katarai par tās panākumiem cīņā ar to.

Lielā mērā šāds situācijas pagrieziens veidojās, jo “lielais četrinieks” nespēja prognozēt efektīvi īstenoto Kataras sabiedrisko attiecību kampaņu Rietumos.

Rezultātā atšķirībā no Kataras “lielā četrinieka” valstis gada garumā ir piedzīvojušas vērienīgu reputācijas lejupslīdi.

Kataras blokādes analīzē iezīmējas divas apstākļu sakritības, kas paralēli krīzei veicināja Kataras tēla uzlabošanos. Pirmkārt, Katara ar krīzi nesaistītu iemeslu dēļ samazināja savu iesaisti ekstrēmistu grupējumu atbalstā Sīrijā. Līdz ar Sīrijas valdības gūtajiem panākumiem Dohai bija arvien mazāks stimuls iesaistīties nemiernieku atbalstā.

Tajā pašā laikā Turcijas loma Sīrijā tikai pieauga. Lai gan to nevar uzskatīt par nozīmīgām stratēģiskajām pārmaiņām, šāda situācijas attīstība Katarai ļāva nostabilizēt savas pozīcijas Rietumos.

Otrkārt, Kataras pozīcijas nostiprināja kroņprinča Mohammeda bin Salmana (Mohammed bin Salman) varas pieaugums Saūda Arābijā.  No vienas puses, tas kroņprincim ļāva efektīvi izmantot Kataras krīzi, lai konsolidētu atbalstu Saūda Arābijā, bet no otras puses, kroņprinča atšķirīgais ārpolitikas redzējums nāca par labu arī Katarai. Kritika, kas tika veltīta bin Salmanam, viegli aizēnoja pārējos reģionālos jautājumus. Tāpat arī Saūda Arābijas agresija Jemenā, tās un sabiedroto centieni tuvināties Izraēlai  tika uztverti kā reģionālās vienprātības veicināšana pret Irānu.

Šāda veida reģionālajai dinamikai ir nozīmīga loma Kataras konflikta izlīdzināšanas kontekstā. Kamēr “lielā četrinieka” valdības pārstāvji Irānu cenšas atspoguļot kā reģiona lielāko ienaidnieku, pilsoņi plašākā Tuvo Austrumu reģionā uzskata, ka “lielais četrinieks” ir autokrātiska sazvērestība pret politisko pārmaiņu procesiem, par kuriem liela daļa iesaistās jau kopš Arābu pavasara 2011. gadā.

Saūda Arābija un tās sabiedrotie vēl joprojām atklāti pozicionē savu ārpolitiku opozīcijā islāma un revolucionārām kustībām.

Katara pretēji tam tiek uzskatīta par draudzīgu - uz pārmaiņām tendētu valsti dažādiem politiskajiem spēkiem visā arābu pasaulē.

Līča valstīm ir jāstrādā pie jaunas miera uzturēšanas, drošības veicināšanas un dialoga sistēmas izveides. Vēsturiski Persijas Līča sadarbības padome (GCC), organizācija, kurā iesaistītas ir visas  Līča valstis, ir bijusi reģionāla starpvaldību politiskā un ekonomiskā savienība, kurai ir bijusi stabilizējoša loma Līča valstu jautājumos. Organizācija nav veidota, lai pildītu reģionālā tiesneša lomu. Jautājumiem, ar kuriem saskaras iesaistītas puses, ir nepieciešama plašāka sarunu platforma. Savstarpējo attiecību veidošanai ir jābūt tālredzīgai, un sadarbības mehānismiem ir jābūt veidotiem tā, lai veicinātu mieru, atjaunotu valstu vienotību un veidotu jaunu konfliktu risināšanas sistēmu.

0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālajiem profiliem
Ziņu analīze
Ziņas
Jaunākie
Populārākie
Interesanti