Sadaļas Sadaļas

De Facto

Trešdaļa Rīgas budžeta – par VID vadītāju nekļuvušā Skujiņa pārziņā

De Facto

De Facto

Personālu masu vakcinācijas centriem vēl tikai meklē

Steigā meklē personālu masu vakcinācijas centriem

Kamēr arvien skaidrāk iezīmējas, kur varētu būt centri masu vakcinācijai pret Covid-19, daudz sarežģītāk risināma problēma var izrādīties personāls, kas šajos centros veiks vakcināciju un vai tam vispār pietiks resursu, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums “De facto”.

ĪSUMĀ

  • Vakcinācijas centriem vajadzēs ap 700 ārstniecības personu – lielākoties māsas un ārstu palīgus.
  • Šajā sektorā medicīnā vērojams īpaši liels mediķu trūkums.
  • Daugavpils nav vienīgā, kur personāla meklējumi lielajiem vakcinācijas centriem sākas tikai tagad.
  • Pēc Vakcinācijas biroja ieskatiem, masu vakcinācija balstāma privātajā sektorā.
  • Privātie centri skaidru signālu par to, ka tiešām būs vajadzīgi, ilgi nesaņēma.
  • Līdz šim pietrūcis skaidrības.
  • Vakcinācijas projekta birojā nesaskata lielus riskus, ka varētu nespēt nokomplektēt vakcinācijas komandas.
  • Valdībā šonedēļ atkārtoti uzsvēra, ka vilcināties vairs nedrīkst.

Meklējumi konkrētām vakcinētāju komandām sākās tikai marta otrās nedēļas pēdējās dienās ar steidzīgu atlases izsludināšanu. Pēc Vakcinācijas projekta biroja aplēsēm šiem centriem vajadzēs ap 700 ārstniecības personu – lielākoties māsas un ārstu palīgus.

Tieši šajā sektorā medicīnā vērojams īpaši liels mediķu trūkums. Veselības ministrija to bija iecerējusi risināt ar papildspēkiem, vakcinācijai pret Covid-19 apmācot mediķus, kuriem vakcinācija nav ikdiena, bet kuri gatavi veikt šo darbu. Šādi kursi sākās 11. martā, bet interese līdz šim nav bijusi liela – tiem pieteicās ap 100 cilvēku, kamēr Veselības ministrijas cerības bija līdz pat pieciem simtiem.

Uz potenciālu problēmu norāda arī fakts, ka personālu grūti atrast jau šā brīža vakcinētājiem. Piemēram, Rīgas Austrumu slimnīcā, kurā šobrīd vakcinē vairākus simtus nedēļā, bet masu vakcinācijas laikā  mērķis ir 2500, tehniskos palīgus izdevies atrast, bet no medicīnas māsām, kā norāda slimnīcas ambulatorās daļas vadītāja Sarmīte Dzene – brīnumainā kārtā – atrasta tikai viena, lai gan vajadzīgas četras. Turklāt masu vakcinācijas mērogiem Austrumu slimnīca būs neliels punkts.

Vakcinējot septiņas dienas nedēļā 16 stundas dienā, pēc vakcinācijas biroja aplēsēm, kopējai vakcinācijas jaudai būs jābūt vairāk nekā 150 000 vakcinētu cilvēku nedēļā, Rīgā pat 20 tūkstoši vakcinēto vienā punktā.

Reģionos lielākajā punktā Daugavpilī – astoņi tūkstoši vakcināciju nedēļā. Bet, kas to darīs, vēl ir neatbildēts jautājums. Vakcinācijas koordinatore Daugavpilī Ilona Skrinda stāsta: “Vieta ir. Tagad, cik mēs sapratām no vakcinācijas biroja un no Nacionālā veselības dienesta, tiks uzrunāti veicēji, kas to darīs. Pirmām kārtām, cik es sapratu, būs uzrunāta mūsu slimnīca. Ja neizdosies ar slimnīcu vienoties, tad darba grupā bija pieminēts, ka privātās struktūras gatavas iesaistīties.”

Daugavpils nav vienīgā, kur personāla meklējumi lielajiem vakcinācijas centriem sākas tikai tagad. Marta otrās nedēļās sākumā pat nebija skaidrs, kurš šīs vakcinētāju komandas meklēs.

Kamēr 9. martā valdībā Vakcinācijas projekta biroja pārstāvji stāstīja, ka pieteikšanos izsludinās Nacionālais veselības dienests, tur par šo savu pienākumu tobrīd vēl nezināja;

skaidrība nāca vēlāk, un 11. martā pieteica pakalpojumu sniedzēju atlasi, nosakot termiņu – 15. marts. Rezultātus ar sadalījumu sola līdz 17. marta rītam.

“Termiņš ir tik īss tāpēc, ka no mūs pieredzes, ja ir izsludināta brīva iespēja pieteikties uz vakcinācijas pakalpojumiem, daudz jaunu pakalpojumu sniedzēju neparādījās. Un mēs saprotam, ka  šīs atlases pakalpojumi būs, visticamāk, jau no mūsu esošiem līgumpartneriem, vienkārši tiks sadalīts šis teritoriālais princips,” skaidro Nacionālā veselības dienesta eksperte Līga Gaigala.

Pēc Vakcinācijas biroja ieskatiem, masu vakcinācija balstāma privātajā sektorā, jo lielajām slimnīcām cilvēku, ko dot šādiem centriem, lielākoties nebūs.

Taču privātie skaidru signālu par to, ka tiešām būs vajadzīgi, ilgi nesaņēma.

“Veselības centru apvienības” valdes priekšsēdētāja Stella Lapiņa atzina, ka tikai pēdējās dienās palikusi skaidrāka privāto veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju vieta vakcinācijas procesā. “Līdz šim laikam man bija tāda sajūta, ka ar to nodarbosies ģimenes ārsti un lielās slimnīcas, bet nu pēdējā laikā un pēdējās dienās mūs sāk uzrunāt. Principā mēs bijām  gatavi jau pirms tam. Esam uzrakstījuši plānus, padomājuši par cilvēkiem, un mēs jau esam gatavi (..) Sagaidīsim atlases procedūru, kad būs atvēršana, sapratīsim, kur braukt,” viņa saka.

To, ka skaidrības līdz šim pietrūcis, atzīst arī “Veselības centra 4” valdes priekšsēdētājs Māris Rēvalds, taču arī norāda, ka cilvēki jau apzināti.

“Šie papildresursi ir ne tikai medicīnas māsas, kuras jau ir diezgan noslogotas, bet tie piemēram ir arī podologi, kuriem daudziem ir medicīniskā izglītība, tie ir kosmētiķi, kuriem ir medicīniskā izglītība, un tie pat ir radiologu asistenti, kas  arī  mēdz veikt sarežģītas manipulācijas, piemēram, ievadīt vēnā katetrus. Tā kā pietiekami kvalificēts personāls – tie ir tie resursi, kurus šobrīd mēs koncentrējam,” viņš stāsta.

Tiesa, arī papildu personāls lielajiem vakcinācijas centriem atsevišķos gadījumos patiesībā nozīmē pat šī paša pakalpojuma samazināšanu citviet. S. Lapiņa atzīst: “Protams, papildu  personāla nav, jūs saprotiet! Latvijā viņu ir tik, cik viņu ir. Cilvēki nevakcinēs uz vietas vakcinācijas kabinetā, bet pārcelsies vakcinēt uz lielo sporta halli.”

Taču Vakcinācijas projekta birojā nesaskata lielus riskus, ka varētu nespēt nokomplektēt vakcinācijas komandas.

“Tas ir vakcinācijas pakalpojumu sniedzēja uzdevums. Bet es varu minēt vienu piemēru no vienas konkrētas pašvaldības, kur pašvaldība ir uzrunājusi esošās skolu medicīnas māsas, kuras varētu pieslēgties. Līdz ar to arī pašvaldības ir iesaistīti šajā procesā. Un tāpēc mums ir tik ļoti svarīgi pēc iespējas ātrāk noslēgt šo atlases konkursu, lai jau ar katru vakcinācijas pakalpojuma sniedzēju varētu šo situāciju apzināt un vajadzības gadījumā vēl uzsākt papildus aktivitātes, lai varētu nodrošināt to,” norāda biroja vadītāja Eva Juhņēviča.

Tikmēr valdībā šonedēļ atkārtoti uzsvēra, ka vilcināties vairs nedrīkst un 1. aprīlī masu vakcinācijas punktiem ir jābūt gataviem, lai tie varētu sākt darbu, tiklīdz ienāk vakcīnas, jo – kā 9. marta valdības sēdē norādīja premjers Krišjānis Kariņš – vakcinācija ir galvenā valsts izejas stratēģija no Covid-19 krīzes.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ziņu analīze
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt