- Krievijas mediji kritizē Rietumos radītās vakcīnas; tas atstāj iespaidu arī uz daļu Latvijas iedzīvotāju.
- Patiesība par sabiedrības domas aptaujām – vai tiešām 44% vēlas potēties ar "Sputņik"?
- "StratCom" analīze neapstiprina, ka "Sputņik" būtu daļa no Krievijas hibrīduzbrukuma.
- Vakcīnu lielākās ražošanas jaudas ir Eiropas Savienībā, kur top 76% ikgadējā pasaules patēriņa.
- Skepse par vakcīnām – mazina spriedzi pošu trūkumā, bet stratēģiski var kļūt par problēmu.
- RSU profesore: Cilvēkus interesē "Sputņik", bet vakcīna nav izgājusi drošības pārbaudi Eiropā.
- Pētījumi: Cilvēki, kas neuzticas demokrātiskām institūcijām, neuzticas arī mediķiem, epidemiologiem un medijiem.
- Vai varētu pirkt "Sputņik"? Premjers: Latvija jau pieteikusi vakcīnas vairāk nekā 3 miljoniem cilvēku.
- Krievija ziņu raidījumos kritizē "AstraZeneca", bet valsti tas neattur no sadarbības.
Lūk, skatītāja zvans kanāla "Rīga TV 24" ēterā, lai uzdotu jautājumu veselības ministram Danielam Pavļutam ("Attīstībai/Par!"): "Kāpēc Latvija grib tikai Eiropas vakcīnas, kādēļ neņem Krievijas vakcīnu "Sputņik", ja Krievija jau sen aizgājusi priekšā Eiropai?"
Ministrs atbildēja: "Par to aiziešanu priekšā varētu diskutēt, bet mēs pieturamies pie viedokļa, ka Latvijā var lietot jebkuras vakcīnas, kas ir drošas un atzītas Eiropas Savienībā. Un Eiropas Zāļu aģentūrā, kas reģistrē vakcīnas un pārbauda to drošību, skata gan "CureVac", gan "NovoVax", gan "Sputņik". Ja reģistrēs, apsvērsim tās piegādi. Bet esam iepirkuši pietiekami. Tad, kad tiks reģistrēta, varēsim lemt arī par šo."
Eiropas Savienība vakcinācijas tempos atpaliek ne tikai no Izraēlas, bet arī ASV un Lielbritānijas. Īpaši slikti uz citu fona izskatās Latvija.
Brauc vakcinēties uz Krieviju?
Kādā LTV februāra sižetā par to, ka Latvijas pierobežā vakcīnas gan arī pārāk negaida, īpašu uzmanību piesaista krāslaviete, kas nevēlas vakcinēties ar Rietumos tapušajām vakcīnām: "Es gribētu potēties ar Krievijas vakcīnu. Neuzticos ne tai amerikāņu, ne angļu. Ja to nepiedāvās? Braukšu uz Krieviju. Zvanīju uz Krievijas konsulātu, tur piedāvāja aizbraukt līdz tuvākajam vakcinēšanās punktam un savakcinēties."
Atsevišķu indivīdu līmenī braukšana pāri Krievijas robežai, lai vakcinētos ar "Sputņik", visticamāk, ir sākusies.
Par to liecina analoģiska situācija Igaunijā, krievvalodīgo iedzīvotāju vairākuma pilsētā Narvā tieši pie Krievijas robežas. Savu Igaunijā dzīvojošo tautiešu vajadzībām Krievija ir pat aprīkojusi vakcinācijas punktu poliklīnikā savā robežas pusē – Ivangorodā. Publikācijā, ko pēc viesošanās šajā centrā publicēja Krievijas aģentūra "Regnum", kāds Narvas iedzīvotājs Valērijs Stapnovs stāstīja, ka Narvā esot daudz gribētāju saņemt "Sputņik". Taču atturot tas, ka pēc atgriešanās no Krievijas desmit dienas jāpavada karantīnā. Pretējā gadījumā būs liela soda nauda.
Dienā, kad aģentūra "Regnum" viesojās Ivangorodas vakcinēšanas punktā, tur savu "Sputņik" vakcīnu saņēma 25 cilvēki. Igaunijas Drošības policija "Kapo" uzskata "Regnum" par Krievijas propagandas rīku. Kopējais ar "Sputņik" vakcinēto skaits nedz Igaunijā, nedz Latvijā nav zināms.
Tā vai citādi "Sputņik" tematu Baltijas valstīs apiet nav iespējams. Līdz šim tikai Viļņa ir paudusi noteiktu nevēlēšanos diskutēt par "Sputņik V" izmantošanu. Rīga un Tallina savu paziņojumu formulēja diplomātiskāk. It kā nav pateikts kategorisks "nē", taču tiek uzsvērts, ka par to nav pamata runāt, un bieži arī atgādināts, ka Krievijai pašai pietrūkst vakcīnu.
Patiesība par sabiedriskās domas aptaujām
Tikmēr politiķu, mediju un pat vakcinācijas komunikatoru vidū trauksme tiek celta par Latvijā veiktu sabiedriskās domas aptauju, kur 44% cilvēku izteikuši vēlmi vakcinēties ar "Sputņik". Bet vai tiešām tā ir?
Minētās aptaujas dati rāda ko citu. Proti, no visiem Latvijas iedzīvotājiem, kas vēlas potēties, vienai daļai ir pilnīgi vienalga, ar kuru vakcīnu. Savukārt citi gribētu, lai viņiem dod iespēju izvēlēties. Lūk, šajā daļā kā pirmo izvēli 44% sauca "Sputņik" un vienlaikus neteica, ka nav gatavi potēties ar citu vakcīnu.
"Tajās aptaujās, ko esam taisījuši, fokuss nav bijis specifiski saprast ar "Sputņik" saistītos jautājumus. (..) Es teiktu, ka principā no visas Latvijas sabiedrības apmēram 20% jeb katrs piektais norādījis, ka viņam patīk "Sputņik". Ja skatītos tos, kas saka tikai un vienīgi "Sputņik", tad skaidrs, ka skaitlis būtu krietni mazāks par šiem 20%. Nevaru konkrēti pateikt, kāds tas ir," skaidroja pētījumu kompānijas SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš.
No otras puses, nemaz nav pētīts, kādēļ šie cilvēki vēlas vakcinēties ar "Sputņik".
Sociologs Kaktiņš pauda, ka viens no skaidrojumiem ir tas, ka informāciju par citām vakcīnām pavadīja arī īstas, puspatiesas vai pat nepatiesas ziņas par bīstamību. "Sputņik" gadījumā šādu ziņu praktiski nav bijis:
"Atcerēsimies vēsturi. Sāka vakcinēt ar "Pfizer", Norvēģijā vai kur medmāsa nomirusi. Pēc tam sāka izmeklēšanas. Izrādās, ka nav statistiski nozīmīgi, un nāve jau nav atcelta. Bet nu tur "Pfizer" dubļu šalts ģīmī. Tad redzam, kā "AstraZeneca" iet, kur pat sabiedriskā TV taisa savu pētījumu un nonāk pie secinājuma, ka tur antivielas tik ātri neizstrādājas. Tātad, ja mēs taisītu šādu kontentanalīzi, mēs redzētu, ka šiem brendiem diezgan daudz parādās mīnus zīmes, kur ir kaut kādas šaubu ēnas. Tur var būt pamatota informācija vai "fake news", bet mēs redzētu, ka ir kaut kas melns vai pelēks un aizdomīgs. Bet tagad, ja mēs runājam par "Sputņik", es personīgi nevienā brīdī neesmu redzējis, atskaitot to, ka tas ir ļaunās Krievijas produkts, ka būtu ziņa, ka te no "Sputņik" arī kāds nomira vai ka viņam arī kaut kāda ļaunā blakne bija, trombi vai kas. (..) Tajā brīdī, kad arī par "Sputņik" parādīsies kaut kādas ķengas – strautiņš, kas pāraug upītē, es domāju, ka mainītos arī Latvijas iedzīvotāju attieksme pret "Sputņik"," norādīja Kaktiņš.
Latvija ir kļuvusi par nejaušo upuri Krievijas naratīvā, kurā tā savu vakcīnu izceļ kā labāko, vienlaikus uzsverot jebkādas problēmas ar Rietumos tapušajām.
Nejaušais upuris
Lai gan atsevišķi politiķi un apskatnieki Latvijā ir paguvuši saistīt "Sputņik" ar Krievijas hibrīduzbrukumu, Latvijā bāzētā NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra jeb "StratCom" analīze to neapstiprina. Tas gan nenozīmē, ka Krievijas mediju naratīvs par labo "Sputņik" un sliktajām Rietumu vakcīnām nenodarītu ļaunumu.
"Es nedomāju, ka Latvija būtu izcelta kā atsevišķs mērķis. Vienkārši krievu valodas saturs pie mums tiek labi patērēts, līdz ar to mēs esam sekundārā auditorija šim stāstam par labo "Sputņiku" un sliktām ārzemju vakcīnām. Un ne tikai krievvalodīgie, bet arī citi Latvijas iedzīvotāji. Otrs, kaut kāds segments nāk atpakaļ no angļu valodas un vēl dažām citām vidēm – vācu, itāļu, kur Krievijas mediji jeb mediju starpnieki operē. Bet, ka Latvija būtu tāds mērķis, – nē, domāju, ka ne.
Esam tāds pastarpināts mērķis," norādīja "StratCom" vadītājs Jānis Sārts.
Kas tad ir šīs Krievijas komunikācijas mērķi? "StratCom" secināja, ka primārais iemesls ir Krievijas iekšpolitiskās problēmas. Krievija nemaz nespētu nodrošināt tik daudz Rietumu vakcīnu, lai vakcinētu visus savus iedzīvotājus. Tādēļ negatīvs "Pfizer", "Moderna" vai "AstraZeneca" tēls ir reāls ieguvums apstākļos, kad šīs vakcīnas plašam iedzīvotāju lokam nemaz nav iespējams piedāvāt.
"Mēs redzam augstu neuzticību pret vakcināciju Krievijas iedzīvotāju vidū. Krievijai, cik saprotu, nav pieejas citām vakcīnām. Tā mēģina šādā veidā gūt cilvēku piekrišanu vakcinācijai. Tas ir viens. (..) Bet otrs ir palielināt savu ietekmi kaut kādās jomās, kur apstākļos, kad vakcīnas ir deficīts, tad kāds, kurš dod pieeju kaut kam deficītam, iegūst papildu kaut kādu, angliski tas sauktos "leverage" jeb ietekmēšanas potenciālu. (..) Lai šī vakcīna varētu būt labāk uztverta nekā jebkura cita, tad par skādi nenāktu arī iebakstīt tām pārējām, vienlaikus tādi izceļot savējo. Kas savā ziņā diezgan labi sanāk. Bieži vien pat sašķeļot sabiedrības viedokli un padziļinot jau tā esošo uzticības krīzi valstīs," skaidroja Sārts.
Lielākās ražošanas jaudas – ES
Krievija nespēj saražot visu tai nepieciešamo "Sputņik" apjomu. Šobrīd vakcinēti vien aptuveni septiņi miljoni, lai gan valstī ir ap 112 miljoniem iedzīvotāju, kas vecāki par 18 gadiem. Tādēļ Krievija pati importē "Sputņik" vakcīnu no valstīm, kas sākušas to ražot. Šis aspekts jāpaskaidro plašāk.
Pasaulē lielākās vakcīnu ražošanas jaudas ir Eiropas Savienībā.
1,7 miljardi vakcīnu devu jeb 76% ikgadējā pasaules patēriņa top Eiropā.
Salīdzinoši: Ziemeļamerikā tikai 13%, bet Āzijā – 8%.
Krievijai vitāli nepieciešamas Eiropas jaudas, lai paātrinātu vakcinācijas tempus savā valstī un nodrošinātu "Sputņik" tām valstīm, kurām tā apņēmusies vakcīnas piegādāt. Šobrīd tādas esot 36 valstis dažādos kontinentos.
Bet, kamēr vakcīnu nav, Krieviju itin labi apmierina esošā situācija, kur oficiālajos kanālos tiek reklamēta vakcinācija pret Covid-19, toties sociālajos medijos plaukst un zeļ "antivakseru" biedinājumi.
Skepse par vakcīnām – ieguvumi un zaudējumi
Ironiskā kārtā vienā ziņā Latvijas un Krievijas situācija ir līdzīga. Vakcīnu trūkst, tādēļ,
kamēr nav iespējams vakcinēt jebkuru, lielas daļas iedzīvotāju vairīšanās no vakcinācijas kalpo par valdības stabilitātes pamatu.
"Iedomājies situāciju, ja šobrīd 70% un vairāk vēlētos vakcinēties un būtu sapratuši, ka vakcinācija ir tiešām glābiņš (..). Un tad nu šajā kontekstā izrādās, ka Latvija nav īsti iepirkusi kaut ko. (..) Neapšaubāmi, tas radītu vēl lielāku neapmierinātību pret valdību, spiedienu, kliegšanu, jukas. (..) Tas, ka cilvēki tik daudz neraujas, zināmā mērā risina sociālas problēmas. Vakcīnas lēnām nāk, un tos, kas vēlas, var vakcinēt un tad var domāt, kā lēnām un pamazām piedabūt tos, kas negrib vakcinēties, to darīt," pauda SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš.
Vai tas, ka Latvija ir nejaušs upuris vakcīnu vēstījumu karā, nozīmē, ka mums nekas nav jādara? "StratCom" vadītājs Sārts atbildēja noliedzoši: "Tā taktika ir divpusēja. No vienas puses, teikt, ka viena ir laba, bet pārējās ir visādi sliktas, tas, manuprāt, nav pieņemami, un tas nav labi, jo tas samazina cilvēku vēlmi vakcinēties, samazina uzticību šai vakcinācijai, un turklāt tā ir apzināti mērķtiecīga darbība. Tāpēc, manuprāt, pret to jāvēršas. Tādā stratēģiskā bildē, ja mēs to redzam, tās sabiedrības, kas ātri savakcinēsies, varēs ātri iziet no ierobežojumiem un tā dēvētajiem lokdauniem. Tās būs ekonomiski spēcīgākas un citādi iegūs. Un tas ir – ja sabiedrība negrib vakcinēties un ir kādi, kas liek papildu šķēršļus, tas pavājina šo iespēju iziet ārā un ekonomiski un savādāk spēcīgi atsperties pēc pandēmijas. Protams, tā ir stratēģiski būtiska problēma. It īpaši, ja to dara valsts, kas nav deklarējusi labvēlīgus mērķus pret mums un citām Eiropas valstīm."
Cita lieta, kā to darīt. Sārts norādīja – diemžēl vakcinācija no racionālo spriedumu jomas pārvērtusies ticības jautājumā, tāpēc racionāli argumenti nedarbojas.
Interese ir, bet drošības pārbaudes trūkst
Rīgas Stradiņa universitātes profesore Juta Kroiča ir ārste un mikrobioloģe, kas aktīvi skaidro vakcinācijas jautājumus. Sarunā ar Latvijas Radio Kroiča atzina, ka "Sputņik" tik ļoti interesē cilvēkus, ka viņa to iekļāvusi arī savā prezentācijā: "Cilvēki ir apmaldījušies informācijā, un vienkārši ir jādod objektīva, zinātniski pamatota un izsvērta informācija. Ļoti daudzās intervijās man uzdod jautājumu – labi, jūs runājat par Eiropas vakcīnām, bet, kad beidzot būs mūsu ilgi gaidītā, kārotā "Sputņik" vakcīna? Tāds ir cilvēku jautājums. Un to nevajag ignorēt, jo zinātniekam vienmēr jāapskata visas iespējas no visām pusēm un jādod zinātniski pamatots redzējums. Absolūti ne politisks, ne ar kādu vakcīnas noniecināšanu, bet izsvērts skaidrojums, kādēļ šobrīd "Sputņik" vakcīna Eiropā netiek izplatīta."
Un kāda ir atbilde?
""Sputņik" vakcīna nav izgājusi drošības pārbaudi. Un tā ir vienīgā atbilde. Tad, kad izies, tad arī varēs lemt par vakcīnas lietošanu.
Neviens nesaka, ka vakcīna ir slikta vai laba. Tas jāatbild kompetentām institūcijām. Tikai tad varēsim runāt par iepirkšanu vai arī tieši otrādi. Tātad ir jāvadās pēc standartiem."
Tomēr dažās Eiropas Savienības valstīs "Sputņik" jau izmanto vai grasās izmantot. Vienošanos ar Krieviju par vakcīnu piegādi bija parakstījis Slovākijas bijušais valdības vadītājs Igors Matovičs. Izcēlās politiskas pretrunas, premjerministrs demisionēja. Sekoja Slovākijas atbildīgā dienesta paziņojums, ka pirmās piegādātās vakcīnu partijas – ap 200 tūkstošiem devu – saturs atšķiras no tā, ko pētījuši starptautiskie zinātnieki un regulatori. Atbildot Krievija pieprasīja atgriezt šīs vakcīnas. Tomēr jaunais premjerministrs Eduards Hegers cenšas izlīdzināt attiecības ar Maskavu. Viņš arī devās uz kaimiņvalsti Ungāriju, kas plaši izmanto "Sputņik", un vienojās, ka tā palīdzēs Slovākijai ar "Sputņik" laboratoriskajām pārbaudēm.
Vakcīnu politisko aspektu Latvijas Radio pārrunāja arī ar profesori Kroiču: "Jautājums, vai ir pieņemams, ja sāksim vērtēt vakcīnas no ražotājvalsts, nevis no tās efektivitātes viedokļa. (..) Bet katrā valstī ir dažādas iespējas. Ir valstis, kur ir iespējas saņemt citas vakcīnas, un tad šīs valstis var tā arī rīkoties. Par Lietuvu, jā, es zinu. Bet redziet otrs gadījums ir Slovākija. Ir Ungārija un ir Slovākija. Ir divas valstis, kur bija ļoti augsta inficētība, hospitalizācijas un nāves. Šobrīd Ungārijā, neskatoties uz vakcināciju, ir pasaulē pirmajā vietā pēc inficētības. Un šeit arī ir tāds paradokss – ir vakcinēti jau 20% iedzīvotāju un tieši ar "Sputņik" vakcīnu. Un vienalga šis inficētības, hospitalizācijas un nāves skaits gan nedēļas, gan dienas griezumā, ir visaugstākais pasaulē."
Neuzticas ne mediķiem, ne medijiem
Rīgas Stradiņa universitātes Komunikācijas fakultātes dekāne, profesore Anda Rožkalne pamanījusi, ka Krievija jau no paša sākuma pandēmiju izmanto savā stratēģiskajā komunikācijā: "Ja mēs turpinām runāt tajā stilā – baidīties, ticēt, neticēt, tad mēs sekojam tam, ko vakcīnas komunikācijas veidotāji grib panākt."
Anda Rožukalne aicina izvairīties no iracionālā diskursa, ko vēlas panākt "Sputņik" komunikācija: "Diemžēl nevaram runāt tikai par vakcīnām kā tādām. Būtu vajadzīgs sabalansēti ieraudzīt un nošķirt informāciju par vakcīnas kvalitāti, izstrādi un ražošanas prasībām un vakcīnas lomu Krievijas varenības, pārākuma un alianšu veidošanā ar vakcīnas piegādes līgumu palīdzību."
Britu raidsabiedrība BBC, pētot iemeslus, kādēļ Francija ir Eiropas Savienības līdere "antivakseru" aktivitāšu ziņā, secināja, ka pret Covid-19 un vakcināciju vērstajās grupās vienlaikus ir arī pret valsti vērsts noskaņojums.
Profesore Rožukalne piekrīt, ka šim naratīvam ir būtiska ietekme: "Tas, ko mēs arī redzam Rīgas Stradiņa universitātes pētījumā "Dzīve ar Covid-19", tieši sakrīt ar to, ka
cilvēki, kas neuzticas demokrātiskām institūcijām, tie paši cilvēki neuzticas arī mediķiem, epidemiologiem un neuzticas arī medijiem.
It sevišķi kritiski skatoties uz sabiedriskajiem medijiem. Tie kuri savā ikdienā jūtas ārkārtīgi izsisti no jebkādas stabilitātes, izjūt lielu nedrošību, to kompensē kā augošu neuzticēšanos, tāpēc varētu būt, ka ļoti intensīvā komunikācija, kas ir bijusi "Sputņik", šie mediji un pati informācija tiek uztverta kā vairāk uzticama nekā sabiedrisko mediju vai profesionālu komercmediju sniegtā informācija. Un diemžēl tā ir, ka pat respondenti, kuriem raksturīga izteikta neuzticēšanās, viņi neuzticas arī saviem kolēģiem un draugiem."
Ja attieksme pret vakcīnām saistīta ar valsts pieņemšanu vai nepieņemšanu un šie cilvēki neklausās pat tuvāko viedoklī, tas var būt bīstams signāls turpmākām neveiksmēm vakcinācijas procesā.
Vai Latvija varētu pirkt "Sputņik"?
Ja noteikta iedzīvotāju daļa vēlas tieši "Sputņik" vakcīnas un tas ir kritiski svarīgi kolektīvajai imunitātei, vai valdība tās tomēr varētu pirkt?
Premjerministrs Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") uz to atbildēja ar norādi, ka Latvijai vairs nav nepieciešamības iepirkt vēl kādu vakcīnu: "Latvija jau pasūtījusi vakcīnas, kas pietiktu vairāk nekā 3 miljoniem cilvēku. Tātad mums galvenais ir, lai esošie līgumi tiktu pildīti."
Bet, ja daļa iedzīvotāju ir skeptiski ar Rietumos izgatavotām vakcīnām. "Es domāju, ka tas laika gaitā mainīsies. Un tam būs divi iemesli. Viens: masveida vakcinēšana un būs vairāk vakcīnas. Radi, draugi, kaimiņi vakcinējušies, un būs mazāk pretestības. Un otrs – Eiropas Padomē jau atkārtoti runāsim par tā saucamajiem zaļajiem sertifikātiem, lai ceļotu, un droši vien būs arī citi pakalpojumi. Cilvēkam būs izvēle, vai nu visu laiku iet testēties, vai arī saņemt kādu no pieejamām vakcīnām," norādīja Kariņš.
Pret iespēju iepirkt "Sputņik" skepsi paudušas arī Igaunijas amatpersonas. Prezidente Kersti Kaljulaida pēc savas "AstraZeneca" potes saņemšanas uzsvēra, ka šī vakcīna ir tuvākais šobrīd Igaunijā pieejamais analogs Krievu "Sputņik". Viņa mudināja tos, kas vēlas "Sputņik", potēties ar "AstraZeneca".
Starp citu, Igaunija jau izstrādājusi savu digitālo vakcinācijas sertifikātu. Informāciju par vakcināciju cilvēks pats lejuplādē no elektroniskās veselības datu sistēmas "Digilugu". Bet šis sertifikāts nedarbojas personām, kas vakcinētas ar "Sputņik".
Kritizē un sadarbojas
Eiropas Savienība šobrīd reģistrējusi divas tā saucamās vīrusa vektora vakcīnas: Oksfordas Universitātes radīto un "AstraZeneca" ražoto vakcīnu, kā arī beļģu vakcīnu ražotāja "Janssen" radīto un "Johnson & Johnson" ražoto vakcīnu. "Sputņik" reģistrācijas pieteikums ir iesniegts, taču process nav noslēdzies un tā iznākums pagaidām nav paredzams.
Izvēlētā vīrusa vektora ziņā "Sputņik" ir tuvāks "Johnson & Johnson" vakcīnai, tomēr daudz kopīga ir arī ar "AstraZeneca" vakcīnu
un ar tās radītājiem notiek sarunas par sadarbību. Savā ziņā tas nozīmē, ka "Sputņik" vakcīnā ir kaut kas, kas nepieciešams "AstraZeneca" vakcīnas efektivitātei.
Skaidroja koronavīrusa pētniecības vadošās iestādes Latvijā – Biomedicīnas pētījumu un studiju centra pētnieks Kaspars Tārs: "Viņi varētu kombinēt kaut kā tās savas vakcīnas. Man gan nav skaidrs, ar kuru no komponentēm, jo tā ir divu komponentu vakcīna. Viņi arī grasījās uzsākt pētījumus. (..) Redzu, ko varētu iegūt "AstraZeneca" puse, kuru vajā arī visādas likstas. No otras puses, varētu teikt, ka "Sputņik" vakcīnai tā nav, jo Krievijā tā vide, cik nu tur demokrātiska, par to es neņemos spriest. Pats fakts, ka vispār vēršas pie Krievijas institūta, viņi jau diezgan atklāti pasaka, ka tur kaut kas ir, kā mums nav."
Skaidrs, ka Krievija šajā procesā cenšas iegūt reputāciju un, iespējams, arī farmācijas giganta "AstraZeneca" vakcīnu ražošanas jaudas. Ironija acīmredzama, jo, lai gan Krievija ziņu raidījumos nekautrējās parādīt "AstraZeneca" vakcīnu negatīvā gaismā, tas neattur no sadarbības.
Starp citu, Krievijas vakcīnā "Sputņik" pirmajā devā kā vektors tiek izmantots cits vīruss, tā saucamais 26. adenovīruss, bet otrajā devā 5. adenovīruss. Šo stratēģiju kā visai atjautīgu dēvē gan bioloģijas doktors Kaspars Tārs, gan profesore Juta Kroiča.
"Protams, ka visas šīs adenovīrusa vektora vakcīnas ir ļoti līdzīgas. Lai arī kā viņi censtos stāstīt, ka mums ir kaut kas šausmīgi unikāls. Atšķiras vīrusi, kādi tiek izmantoti. "AstraZeneca" vakcīnai lieto šimpanzes adenovīrusu kā nesēju. Jo bija bažas, ka cilvēks jau pārslimojis cilvēka adenovīrusu, jau ir priekšā antivielas, ja injicēsim vakcīnu, momentā aizvāks prom. Ar šimpanzu adenovīrusu slimojuši neesam, tādēļ bija šī ideja. "Sputņikam V" filozofija nedaudz citāda. Izmanto divus dažādus. Doma līdzīga: ja ir jau kāda imunitāte priekšā, tad strādās pret vienu, bet ne otru. Un vēl, lai otrā deva pastiprinātu efektivitāti. Bet pastiprinās ne tikai pret koronavīrusu, bet arī adenovīrusu. Domāju, ka tā "Sputņik V" stratēģija ir diezgan jēdzīga. Izklausās labi. Un, ja skatāmies rezultātus, cipari sanāk augstāki, bet tas arī ir nosacīti. Bet dabiski, ka nav testēti pret jaunajiem vīrusa variantiem. Noteikti nevēlos teikt, ka slikta."
"Sputņik V" vakcīnas lielākais ienaidnieks ir tieši ar to saistītā Krievijas propaganda, trāpīgi secināja "Bloomberg View" viedokļa sleju autors Leonīds Beršidskis.
Bailes no Krievijas propagandas, augstais iracionalitātes līmenis, kas šobrīd valda visos ar vakcināciju saistītos jautājumos, kā arī komunikācijas izteikti oficiozais raksturs apgrūtina saturīgu diskusiju.
Pagaidām sabiedrību šķeļ ne tikai Covid-19, bet arī paņēmieni tās pārvarēšanai. Kaut arī eksperti atzinuši, ka šoreiz neesam tiešs Krievijas vakcīnu propagandas mērķis, nav atrasti efektīvi paņēmieni, ja ne aizvērt, tad vismaz nepadziļināt plaisas Latvijas sašķeltajā sabiedrībā.
