Sprādzieni Šrilankā - «trešās paaudzes» terorisms?

Otro Lieldienu rītā pasauli pāršalca ziņa par sen neredzēta mēroga teroraktiem Šrilankas galvaspilsētā Kolombo, kur sprādzienos trīs ekskluzīvās viesnīcās un divās  kristiešu baznīcās tika nogalināti teju 260 cilvēku un ievainoti 500, tajā skaitā 37 ārzemnieki. Lai gan atmosfēra Šrilankā un tās galvaspilsētā joprojām ir nokaitēta, pasaule, šķiet, jau piemirsusi pagājušās nedēļas karsto ziņu. Taču analītiķu izteikumi neļauj Lieldienu teroraktu Šrilankā pieskaitīt pie “kārtējiem” radikālo islāmistu asinsdarbiem un izskanējušie novērtējumi liek secināt, ka tie iezīmē pāreju uz jaunākās paaudzes terorismu. Vai ir pamats šādam trauksmainam apgalvojumam?

 

ĪSUMĀ:

  • Lieldienu terorakti Šrilankā iezīmē “Daīš” jeb “Islāma valsti” kā “trešās paaudzes” teroristisku organizāciju, kas spēj efektīvi eksportēt savu ideoloģiju un prasmes uzbrukumu organizēšanā.
  • “Islāma valsts” ir parādījusi spēju veidot atzarus arī valstīs, kur radikalizācijai nav ne sevišķi sociāli un ekonomiski iemesli, ne iepriekšējas radikālisma vēstures.
  • Atrašanās globāli vienotā informācijas telpā sola reliģijā un identitātē balstītu augošu vardarbību, ko neierobežo lieli attālumi un valstu robežas.
  • “Islāma valsts” pārtapšana “trešās paaudzes” terorisma organizācijā prasa tikpat globāli koordinētu un lokāli organizētu atbildi, kāds ir pats drauds.

Ar ko izceļas Lieldienu terorakts Šrilankā?

Pirmkārt, pret kristiešiem vērstais uzbrukums bija lielā mērā negaidīts. Līdz šīm Šrilankā nebija novērota konfrontācija starp valstī dzīvojošajiem musulmaņiem un kristiešiem, kas sastāda attiecīgi tikai aptuveni 9,7 un 6,2 procentus no iedzīvotāju skaita. Vēl vairāk, iepriekš nav notikuši vērā ņemami džihādistu uzbrukumi. Vietējie mērenie musulmaņu līderi pat ir aktīvi centušies atturēt šādu uzbrukumu veikšanu, norāda Niels Devota no ''Foreign Policy''. Arī pilsoņu karā, kas beidzās tikai 2009. gadā, nebija iesaistīta valsts musulmaņu minoritāte, bet gan Šrilankā dominējošajiem sinhaliešu budisti un tamili, kas reliģiski lielākoties ir hinduisti. Šo iemeslu dēļ Lieldienu terorakti Kolombo pārsteidza pasauli nesagatavotu.

Džihādisti (tiešā tulkojumā no arābu valodas “centieni” vai “cīņa”) ir rietumu akadēmiķu un mediju plaši lietots termins, kas apzīmē un nošķir vardarbīgi noskaņotos sunītu musulmaņus, kas uzskata, ka musulmaņu kopienas un ideoloģijas aizstāvībai nepieciešams vest karu pret neticīgajiem, jeb džihādu. Džihādisti karu pret neticīgajiem uzskata ne tikai par musulmaņu kopienas, bet arī katra musulmaņa personisku pienākumu.

Otrkārt, grūti saskatīt iemeslus neapmierinātībai Šrilankas musulmaņu kopienā, kas varētu šādu radikalizāciju ierosināt, tas ir, vērā ņemamu sociālu nevienlīdzību vai kāda veida diskrimināciju. Tieši otrādi, tagadējie musulmaņu iedzīvotāji Šrilankā ir bagāto arābu tirgotāju pēcteči, kas joprojām baudas salīdzinoši labu ekonomisko stāvokli, norāda Eduards Liniņš raidījumā ''Divas puslodes''. Šrilankas valdība atzinusi, ka niecīgais skaits valsts iedzīvotāju - tikai 32 - kas pievienojušies “Islāma valsts” rindām, nāk no “labi izglītotas sabiedrības elites”. Attiecīgi arī sprādzienus divās no trim viesnīcām sarīkojuši brāļi no kādas bagātas Kolombo garšvielu tirgotāju ģimenes.

Treškārt, sprādzieni bija augstākajā mērā koordinēti un labi plānoti.  Lai gan tos realizēja mazpazīstamā un skaitliski nelielā vietējā radikālo islāmistu grupa “Nations Thawahid Jaman”, nebija šaubu, ka deviņu vienlaicīgu uzbrukumu sarīkošana ar samērā advancētajiem paštaisītajiem spridzekļiem nevarēja būt pa spēkam nelielajam grupējumam vienam; īpaši tāpēc, ka grupējums tika dibināts tikai pagājušajā gadā un lielākais šīs grupas nodarītais kaitējums līdz šim bijis Budas statuju bojāšana, vēsta CNN.

Neilgi pēc uzbrukuma izskanēja aizdomas, ka “Nations Thawahid Jaman” veikto uzbrukumu iedvesmotājs un kurators bijis starptautiskais terorisma tīkls “Daīš” jeb “Islāma valsts”. 

Lai gan valsts iestādes tam vēl nav sniegušas oficiālu apstiprinājumu, pati teroristiskā organizācija to apliecināja jau nākamajā dienā, uzņemoties atbildību un paužot  gandarījumu par asiņainajiem sprādzieniem.

“Terorisms 3.0 “- vai pasaule ir gatava?

Viss iepriekšminētais liek izdarīt vairākus satraucošus secinājumus. Kā norādījis mediju resursa ''Bloomberg'' analītiķis un bijušais NATO spēku virspavēlnieks Eiropā Džeimss Stavridis, Lieldienu terorakts Šrilankā iezīmē tā saukto “trešās paaudzes” terorisma jeb “terorisma 3.0” ēras sākumu.

Ieva Hūna

Ieva Hūna ir LSM.lv un jauno politikas pētnieku kopprojekta - rubrikas "Status Quo" autore.

Rubrikā analizē starptautiskās politikas aktualitātes no Latīņamerikas līdz pat Tālajiem Austrumiem. “Status Quo” latīņu valodā nozīmē "pašreizējais lietu stāvoklis". Tāds ir arī rubrikas mērķis - informēt par ziņu virsrakstos nepateikto, piedāvāt kontekstu un rādīt, kā notikumi pasaulē atbalsojas arī Latvijā. 

Sākotnēji jeb “pirmajā paaudzē” teroristu organizācijas darbojās nacionālā līmenī tādēļ dalībnieku rekrutēšanas ziņā bija stipri ģeogrāfiski ierobežotas. “Otrās paaudzes” teroristu organizācijas jau darbojās reģionālā līmenī un visai reti organizēja starptautiskus uzbrukumus. Pie šīs paaudzes var pieskaitīt arī ''Al-Quaeda'', ''Al- Shabab'' un ''Boko Haram''. Visbeidzot, “Islāma valsts” šobrīd demonstrē “trešās paaudzes”  jeb teroristu organizāciju iezīmes.

Tā ir “globāli izplatīta, ļoti asinskāra, finansiāli jaudīga, augsti inovatīva organizācija” kas, bāzējoties globālajā tīmeklī, spēj “veikt komplicētus uzbrukumus un iedibināt šūniņas visā pasaulē”, raksturo Džeimss Stavridis.

Pēc notikušā varam secināt, ka “Islāma valsts” var apbruņot un iedvesmot liela mēroga asinsdarbiem nelielas, mazspējīgas radikāļu grupas, kuru mājās šķietami nav ne iemeslu radikalizācijai, ne vēsturisku reliģisku nesaskaņu.

Šie secinājumi būtu jāvērtē kā augstākajā mērā bīstami un prasa šī brīža pretterorisma stratēģijas pārskatīšanu, kā arī esošo nacionālo pretterorisma pasākumu un starptautiskās sadarbības stiprināšanu. Pēc Stavrida domām, rietumvalstis nav gatavas sniegt atbildes reakciju “Terorismam 3.0” un vēl lieto līdzekļus, kas būtu noderīgi “otrās paaudzes” organizāciju apkarošanai.

Lieldienu teroraktu konteksts pilnībā atbalsta šo apgalvojumu. Laikā, kad ASV vadītā koalīcija padzen pēdējos “Islāma valsts” kaujiniekus no teritorijām Sīrijā, kas ir vien paliekas no tās sākotnējās varenības, un ASV prezidents Donalds Tramps pasludinājis ka “teritoriālais kalifāts Sīrijā ir likvidēts”, šķietami uzvarētā teroristu organizācija ir parādījusi spēju turpināt savu darbību citviet pasaulē.

“''Terorisms 3.0'' ar globālā tīmekļa palīdzību turpināsies izplatīties pasaulē kā vēzis,” paredz Stavridis. Kā piekrītoši norāda britu izdevums ''The Economist'', “Islāma valsts” veiksmīgi iemācījusies eksportēt ideoloģiju un prasmes sarīkot uzbrukumus, ''The Economist'' un paredz šādas izcelsmes teroraktu biežāku atkārtošanos nākotnē.

Atriebība par uzbrukumu otrā pasaules malā

Jāpievērš uzmanība uzbrukumu motivācijai, kas arī vēsta par jaunām tendencēm. Kā norādījis Šrilankas aizsardzības  ministrs Dinendra Ruvans Vijeverdene (Dinendra Ruwan Wijewardene), sprādzieni bijusi atriebība par martā Jaunzēlandē  divās mošejās sarīkoto slaktiņu, kurā labēji noskaņots ekstrēmists, Austrālijas pilsonis Brentons Tarants aukstasinīgi nogalināja 41 un ievainoja 21 musulmaņu dievnama apmeklētājus. Viņš savukārt to darīja atriebībā par 11 gadu vecas meitenes slepkavību, ko veica kāds džihādists Zviedrijā 2017. gadā. Par to liecināja uz ekstrēmista  slepkavības ieroča ieskrāpētais meitenes vārds.

Reliģiskai, ideoloģiskai un uz identitāti bāzētai vardarbībai globāli vienotā informācijas telpā vairs nav robežu, ņemot vērā, ka visos trīs gadījumos terorisma motīvi bija meklējami tūkstošiem kilometru attālos notikumos.

Kā izdevumam ''Foreign Policy'' atzīst terorisma eksperte Anne Spekharda: “Mūsdienu pasaule ir ļoti savstarpēji saistīta. Lielākajā daļā gadījumu, uzbrucēji atbild citiem uzbrucējiem kādā citā vietā pasaulē.”

Uzbrukums Rietumu kultūrai

Visbeidzot, nevar atstāt bez uzmanības Lieldienu terorakta mērķus. Kā izskanējis raidījumā ''Divas puslodes'', līdz šim radikālo islāmistu uzbrukumi Rietumu pasaulei lielākoties tika mērķēti uz sabiedriskām vietām.

Taču Lieldienu terorakta mērķi bija kristiešu dievnami, kas izteikti kontrastē ar līdz šim teroristu izvēlētajiem sekulārajiem uzbrukumu mērķiem.

Ekskluzīvās viesnīcas līdzīgi varētu tikt uzskatītas par Rietumu kultūras telpai raksturīgām iestādēm. Uzbrukums tieši šīm vietām nepārprotami norāda uz vēlmi mērķēt tieši uz Rietumu kultūrai un tajā valdošās reliģijas kristietības simboliem.

“Islāma valsts” pārtapšana “trešās paaudzes” terorisma organizācijā prasa gan tikpat globāli koordinētu, gan lokāli organizētu atbildi, kāds ir pats drauds. Visi trīs secinājumi norāda, ka turpmāk reliģijā un identitātē balstīta vardarbība globāli vienotas informācijas telpas apstākļos pieaugs un ir sagaidāma gan no džihādistiem, gan galēji labējiem Rietumos.

Pēc iespējas ātrāka pielāgošanās “Terorismam 3.0” ir izšķiroša, lai nākotnē novērstu vēl lielākus upurus. Jācer, ka Lieldienu terorakti Šrilankā kalpos kā modinātājzvans valstīm un starptautiskajai sabiedrībai.

Ziņu analīze
Ziņas
Jaunākie
Interesanti