Par kanclera kandidātu izraugoties bijušo Eiropas Parlamenta prezidentu Martinu Šulcu, Vācijas Sociāldemokrātiskā partija trāpījusi desmitniekā. Pāris nedēļu laikā viņš popularitātē jau paguvis apsteigt Angelu Merkeli. Ja kancleru Vācijā varētu vēlēt tiešās vēlēšanās, Šulcam šobrīd kanclera krēsls būtu garantēts. Vieta, kur Šulcu pazīst vistuvāk, gan nav Berlīne. Tā nav arī Brisele, kur viņš ilgus gadus strādājis. Vispersonīgākās attiecības ar Šulcu ir cilvēkiem kādā mazā pilsētiņā Vācijas rietumos.
- Uzlecošā zvaigzne no atvērtās pierobežas
- Grāmatveikals liecina par politiķa izķepurošanos no alkoholisma
- Vēsture Eiroparlamentā - gan trūkums, gan priekšrocība
- Sagaida drošību un rūpes par vidusšķiru
- Vietējos tracinājusi Šulca izveidotā bēgļu mītne
- Vīlies "mazais cilvēks" nepiedod par bēgļiem, naudu un pensijām
- Šulcs jau krietni priekšā Merkelei
Latvijas Radio ciemojās Vācijas pilsētiņā Virzelenē, kur Martins Šulcs gājis skolā, spēlējis futbolu, kļuvis par alkoholiķi un no šī netikuma atsvabinājies, kur reiz ievēlēts par pilsētas mēru un kur viņa ģimene dzīvo joprojām.
Uzlecošā zvaigzne no atvērtās pierobežas
Ir darbdienas pēcpusdiena Virzelenē, pilsētiņā ar 40 000 tūkstošiem iedzīvotāju Āhenes pilsētreģionā Vācijā. Reģionā, kas īpašs kā Vācijas tālākais rietumu punkts, kas robežojas ar divām valstīm valstīm uzreiz: Nīderlandi un Beļģiju.
Līdz Nīderlandei ir vien piecu minūšu brauciens. Līdz Beļģijai - 20 minūšu. Tā, starp trim valstīm, rit arī dzīve šai vietā. Tā ir kā simbols atvērtai Eiropai. Eiropai, kur iekšējās robežas ir izdzisušas, kur viss ir mazliet sajaucies kopā. Bet kur tomēr katram ir sava identitāte.
Radioaparāts šeit tver vācu, belģu un holandiešu radiostaciju viļņus. Beļģijas iedzīvotāji pie kaimiņiem dodas iegādāties apģērbu, kas Vācijā lētāks. Vācieši mēdz dot priekšroku izdevīgākajai Beļģijas nodokļu sistēmai.
Pāri robežām sniedzas pat politiskas iniciatīvas. Autobusu pieturas un māju stūri Virzelenē aplīmēti dzelteniem plakātiem ar saukli: "Izslēgt Tihangi!". Tas nozīmē prasību apturēt Tihanges atomelektrostacijas darbību. Reaktors, kas atrodas 70 kilometru attālumā no Virzelenes, vairāku tur notikušu starpgadījumu dēļ guvis nelāgu slavu. Āhenē iedzīvotāji baidās, ka nopietnas avārijas gadījumā tieši viņi būtu pirmie cietēji. Taču Vācijas politiķi var izslēgt tikai savus reaktorus. Šī atomstacija atrodas Beļģijā.
Tur, Beļģijā, 150 kilometru pāri robežai no Virzelenes, galvaspilsētā Briselē ilgus gadus strādāja arī Martins Šulcs, bijušais Eiropas Parlamenta prezidents. Tagad viņš ir atpakaļ Vācijā. Uz palikšanu. Vismaz nākamos četrus gadus viņš cer pavadīt Berlīnē. Vislabāk - Merkeles vietā.
Vācijas Sociāldemokrātiskā partija Martinu Šulcu ne vien izvirzījusi par savu kanclera kandidātu, bet, nomainot līdzšinējo līderi Zigmaru Gabrielu, Šulcs uzņēmies arī visas partijas vadību. Un kļuvis par uzlecošu zvaigzni Vācijas politikā.
Grāmatveikals liecina par Šulca izķepurošanos no alkoholisma
Grāmatnīcā uz iepirkšanās ielas – Kaiserštrāses – divas sievietes pērk skolas grāmatas. No kādas citas grāmatas vāka plauktā pie kases uz viņām smaidot nolūkojas bārdains vīrs stūrainās brillēs un kailu galvvidu. Tas ir viņš: Martins Šulcs. Ar Šulca ģīmetni rotātā grāmata ir viņa autobiogrāfija. Pieprasījums pēdējā laikā pēc tās audzis, tā stāsta grāmatnīcā.
Virzelenes pilsētiņa, kā raksta Šulcs, esot veidojusi viņa personību. Turklāt viens no būtiskiem pagrieziena punktiem viņa dzīves gājumā saistīts tieši ar šo nelielo grāmatnīcu. Tās saimnieks reiz bija viņš pats. Astoņdesmitajos gados Šulcs to atvēra pēc tam, kad ar sava brāļa palīdzību viņam bija izdevies izķepuroties no alkoholisma. Kopš tā laika politiķis vairs nedzer ne pilītes. Un viņa karjera gājusi vien augšup.
Trīsdesmit viena gada vecumā Šulcs, par spīti tam, ka nekad mūžā nav studējis augstskolā, kļuva par Virzelenes mēru, tolaik jaunāko visā Ziemeļreinas-Vestfālenes pavalstī. Amatā viņš aizvadīja 11 gadus. Tādēļ nav citas vietas Vācijā, kur Šulcu pazītu tik tuvu kā šeit, šajā pierobežas pilsētiņā. Viņš pats ar to lepojas, uzsverot, ka parasto cilvēku dzīvi un raizes zinot no tuvplāna. Par viņu kā kanclera kandidātu Virzelenē ir sajūsmā.
Vēsture Eiroparlamentā - gan trūkums, gan priekšrocība
Viņš ļoti labi runā, nav tāds tāds kā citi, kuri bārstās skaļiem solījumiem. Tā vietā viņš saka: ir jānogaida, jāskatās pēc situācijas, tā Šulcu raksturo kāda pircēja grāmatnīcā. Viņš esot cīnītājs. Nešaubīgi labākais kanclera kandidāts. Tas gan tomēr nenozīmējot, ka viņa noteikti balsošot par sociāldemokrātiem.
Brigite un Rita, divas pensijas vecuma kundzes, steidzas uz vakara dievkalpojumu Virzelenes baznīcā. Izdzirdušas Šulca vārdu, atplaukst smaidā. Izskatās tik lepnas, ka šķiet: ne Šulcs, bet viņas pašas būtu izvirzītas par kanclera amata kandidātēm.
"Jo viņš ir godīgs cilvēks. Viņš domā par cilvēkiem, nešķirojot, vai tie bagāti vai nabagi. Viņš cēlies no vienkāršām aprindām, ar darbu kāpis uz augšu un allaž rūpējies par citiem, gan jauniem, gan veciem. Allaž izpalīdzīgs. Ļoti izpalīdzīgs," stāsta Rita.
Taču arī Rita, lai cik augstās domās būtu par Šulcu, diez vai savu balsi atdošot sociāldemokrātiem. Esot runa tikai par Šulcu pašu. Kā personu un kā iespējamo kancleru.
"Man nav nekas pret Angelu Merkeli, pasarg Dievs. Mums, ļaudīm mūsu vecumā, mums neiet slikti. Mums būtu grēks sūdzēties. Taču varai vajadzīgas svaigas vēsmas. Pilnīgi svaigas vēsmas," viņa saka.
Virzelenes iedzīvotāju vērtējumi par Šulcu kā personu gan lielākoties ir kā iestrēguši pagātnē. Kaut kur astoņdesmito gadu beigās un deviņdesmito gadu sākumā. Ikkatram te ir kas sakāms par viņu kā birģermeistaru. Vecākā paaudze vēl atminas gadus, kad Šulcs trenējās futbolā, sapņoja kļūt par profesionālu spēlētāju, līdz cerības apraka ceļgala trauma.
Par Šulca eiroparlamentārieša karjeru turpretī zināms maz. Šulcs reiz izteiksmīgi kritizējis agrāko Itālijas premjeru Silvio Berluskoni, to manījuši daudzi. Ko vēl paveicis un ar ko īsti Šulcs nodarbojies Briselē, spēj nosaukt vien retais.
Iedzīvotāju interese par Eiropas Parlamenta darbu ir zema ne vien Virzelenē. Arī visā Vācijā Eiroparlaments svarīguma skalā iedzīvotāju acīs atrodas tālu zem Bundestāga, landtāgiem un pat aiz komūnu domēm. Partijas uz Briseli mēdz sūtīt otrās šķiras politiķus.
Tā ir Šulca problēma un stiprā puse vienlaikus. No vienas puses, viņš ir pieredzējis politiķis, strādājis augstā amatā, pazīstams visā Eiropas Savienībā. No otras puses, mazpazīstams pats savās mājās. Taču viņa priekšrocība - uz Šulcu negulstas pieredzes ēna no sociāldemokrātu koalīcijas ar kristīgajiem demokrātiem. Līdz ar to vēlēšanās viņš var startēt kā gluži jauna seja.
Sagaida drošību un rūpes par vidusšķiru
Turku doneru ēstuvē iepretim bijušajai Šulca grāmatnīcai šķind naži. Gaļu griež Riads Štēle, šīs ēstuves saimnieks. Viņš nāk no Sīrijas Kurdistānas. Dzīvo Vācijā jau vairākus gadu desmitus. Jau kopš deviņdesmitajiem gadiem Martins Šulcs pie Riada nākot ieturēt maltīti.
"Martinu Šulcu es personīgi pazīstu 20 gadus. Izcils politiķis. Es patlaban Vācijā neredzu nevienu citu, kurš varētu ieņemt kanclera pozīciju, kā vienīgi viņš. Martins, kā jūs zināt, ir Eiropas Savienības šefs, agrāk bija mūsu pilsētas mērs. Pie mums, ēstuvē, viņš mēdza būt biežs viesis. Viņš allaž ieradās kā normāls, parasts cilvēks, piebrauca ar divriteni," stāsta Riads.
Pat ja nebūtu Šulca, Riads tāpat balsotu par sociāldemokrātiem. Allaž esot balsojis. Esot nedaudz kreiss savos uzskatos. Bet sociāldemokrāti ar, kā saka Riads, Martinu priekšgalā – tas skanot vēl labāk. Ko īsti Riads sagaida no Šulca? Vairāk drošības, vairāk rūpju par Vācijas viduššķiru un spēcīgāku ārpolitiku, viņš uzskaita:
"Lieta, par ko pašlaik Vācijā ir lielas raizes, ir drošība. Katrs otrais saka: "Man bail iet ārā uz ielas!" Ja par bailēm, kas valda Vācijā, rakstītu tikai cilvēki sociālajos tīklos, tam varētu arī neticēt. Taču es pats to redzu savām acīm. Vēl, protams, arī nabadzība un sliktie darba nosacījumi strādājošajiem ir problēmas, kas jārisina. Es ticu, ka Martins Šulcs spētu ko uzlabot," stāsta Riads.
"It sevišķi drošība... Pensionāriem bail staigāt pa pilsētu. Pēc astoņiem vakarā tā ir kā izmirusi. Te staigā narkotiku tirgotāji, dzīvokļu zagļi un vēl citi. Pirms gadiem 20 bija gluži citādi, viss ir mainījies. Arī uzņēmējiem, tādiem "mazajiem cilvēkiem" kā es, ir divtik vairāk darba nekā agrāk. Vairāk birokrātijas, pašnodarbinātajiem jāstaigā pa iestādēm divdesmit reižu turp un atpakaļ. Tās ir lietas, kas jāmaina," viņš klāsta.
Vietējos tracinājusi Šulca izveidotā bēgļu mītne
"Mazie cilvēki" - tādiem sevi nupat pieskaitījis Riads. "Mazos cilvēkus", kuriem Vācijā klājoties arvien sliktāk, piesauc un sevi tajos ierindo arī Rolfs. Viņam ir 75, visu mūžu strādājis par elektrotehniķi. Tērpies ar krāsu notraipītās darba drēbēs, viņš nolicis zemē lielu kartona kasti ar celtniecības materiāliem un atsēdies atvilkt elpu uz mājas ieejas kāpnēm. Martins Šulcs? Nekādā gadījumā, saka Rolfs. Kanclera namam viņu nevarot laist tuvumā.
"Ja šis vīrs kļūs par kancleru, tad Vācijai būs gals klāt!" uztraucas Rolfs.
Par Šulcu Rolfam esot daudz ko teikt. Viņš iestumj savu kartona kasti automašīnas bagāžās nodalījumā un, sameklējis atslēgas, aicina iekšā savas mājas pagrabstāvā.
Tur atrodas neliela viesistaba. Rolfam piederot ne tikai šī, bet arī blakus māja. Paša celta. Abās atrodas dzīvokļi, kurus viņš izīrē. Otrpus ielai reiz esot atradies pussabrucis krogs. Tagad: glīta mazstāvu ēka. Izrādās, Martins Šulcs Virzelenē pēdas atstājis teju it visur. Pat ar šo ēku viņš esot saistīts.
Virzelene reiz esot bijusi jauka, kulturāla pilsēta, stāsta Rolfs. Līdz brīdim, kad deviņdesmitajos gados, izceļoties Balkānu karam, sabiedrības struktūra sākusi mainīties. Ar toreizējā kanclera Helmuta Kola svētību sākusies bēgļu plūsma uz Vāciju. Bēgļus uzņēmusi arī Virzelene. Sākumā no Balkāniem, vēlāk no Āfrikas. Šulcs pret bēgļiem esot bijis izteikti viesmīlīgs, pārlieku viesmīlīgs, pārmet Rolfs. Bēgļu mītni ierīkojis tieši šeit, pāri ielai, iepretim Rolfa mājai.
Tur naktīs gājis tik trokšņaini, ka nav varēts gulēt un strādāt. Viņa un citu kaimiņu dzīve pārvērtusies par elli, ko Rolfs Šulcam nespēj piedot vēl šodien. Vēl Šulcs esot atbildīgs par Virzelenes iedzīšanu parādos ar neprasmīgiem darījumiem. Viņš, ignorējot iedzīvotāju iebildumus, likvidējis vietējo iecienīto brīvdabas baseinu, lai celtu jaunu ūdens atrakciju parku, bet zemi šai skaistajā vietā izpārdevis. Jaunceļamā baseina investors bankrotējis, bet miljonu parādus pilsēta spiesta maksāt vēl šobaltdien, pārmet Rolfs.
Vīlies "mazais cilvēks" nepiedod par bēgļiem, naudu un pensijām
Tomēr Rolfs ir vīlies ne tikai Šulcā. Šķiet, ir maz lietu, kurās viņš nebūtu vīlies. Policijai vairs neuzticoties. Ielās vairs nespējot pastaigāties. Tur vairs nerunājot vāciski, tikai kādās nesaprotamās valodās. Tautai neesot kopības izjūtas. Visas citas tautas - nīderlandieši, poļi - ārzemēs braucot pa autostrādi un pamanot pretimbraucēju ar savas valsts numuru, sveicinādami pamirkšķina viens otram. Tikai vācieši vienīgie nē. Izliekas, ka neredz. Un pensija - pat par to viņš ir aizvainots.
"Kanclers Helmuts Kols, Vācijai atkal apvienojoties, skaļi pasludināja: jums nevajadzēs piemaksāt papildus par atkalapvienošanos! To mēs spēsim finansēt no esošajiem līdzekļiem. Bet kas notika pēc tam? Tika ieviests solidaritātes nodoklis. Sākumā 3,5 procenti, vēlāk jau 5,5 procenti. Šoibles kungs, finanšu ministrs, lielās, ka viņš esot prasmīgi saimniekojis, uz zemo aizņēmuma likmju rēķina panācis budžeta pārpalikumu. Liekulis!" sašutis ir Rolfs.
"Viņš mums, pensionāriem, ir atņēmis naudu! Mēs cītīgi taupījām, cerējām, ka mazliet kādu papildu marku procentos nopelnīsim no ietaupījumiem. Nekā!
Taupīt vairs neatmaksājas vispār. Tā ir cūcība! To viņi izdarīja mākslīgi, lai procenti nokrīt līdz nullei un dienvidu zemes, kas iekritušas parādos, nebankrotē. Šoible no tā lieliski nopelnījis, viņam nav jāmaksā procenti. Bet to naudu viņš ir atņēmis mums, pensionāriem!" Rolfs norāda.
Tamlīdzīgus pārmetumus Rolfs turpina uzskaitīt vēl ilgi. Merkelei, sociāldemokrātiem. Par naudu, par bēgļiem, un tad atkal par pensijām. Taču šis ir vēlēšanu gads, iespēja ko mainīt. Par ko viņš grasās atdot savu balsi?
Šulcs jau krietni apsteidz Merkeli
"Es nevaru iet vēlēt! Vai arī man jābalso par "Alternatīvu Vācijai", lai paustu savu protestu. Nevis tāpēc, lai panāktu radikālas politiskas pārmaiņas, bet gan lai parādītu, cik ļoti pikts es esmu. Es zinu, ka "Alternatīva Vācijai" ir vēl lielāks draņķis. Taču ar viņiem es vismaz iegūstu kādu, kurš piebremzē Merkeles kundzi un Šulca kungu," Rolfs paziņo.
"Ejiet, lūk, pa šo ielu, vien tālāk, atradīsiet vēl daudz Martina Šulca draugu," mūsu sarunas noslēgumā saka Rolfs. Pārsvarā jau visi šeit esot Šulca atbalstītāji. Viņš esot viens no retajiem, kurš noskaņots kritiski. Un tad saka sirsnīgu paldies. Par to, ka varējis izrunāt savu rūgtumu. Esot kļuvis vieglāk ap sirdi.
Vienā no savām pēdējām uzstāšanās reizēm Martins Šulcs īpaši pievērsās partijai "Alternatīva Vācijai". Šī partija esot sociāldemokrātu pretinieki - tāpat kā fašisti. Un sociāldemokrāti esot "Alternatīvas Vācijai" uzbrukuma mērķis. Un, kā teica Šulcs, viņam būtu kauns, ja viņi šāds mērķis nebūtu. Viņš esot lepns par to.
Par Šulca draugu pulku, par ko runā Rolfs, viņam ir taisnība. Cilvēku, kuriem simpātiska šķiet Martina Šulca kandidatūra, ir daudz, un ne tikai Virzelenē. Šulcs sabiedrības atbalsta ziņā jau krietni apsteidzis Angelu Merkeli.
GERMANY | #Schulz effect: SPD plus 8% in latest poll; Schulz 16% ahead of #Merkel in hypothetical direct election, 50% want SPD to lead gvt. pic.twitter.com/q5iIL68dUQ
— Vocal Europe (@thevocaleurope) February 6, 2017
Un, kā liecina pēdējo aptauju dati: sociāldemokrāti, pašiem par pārsteigumu, jau nedaudz apsteiguši kristīgos demokrātus arī partiju reitingos. Cik ilgi tas tā vēl būs? Vai tā ir mirkļa eiforija vai noturīga tendence? To šodien vēl nevar pateikt neviens. Priekšā vēl septiņi cīņas mēneši.
