Īstenības izteiksme 15 minūtēs

Aug robežsargu aizturēto noziedznieku skaits, atvērtās robežas izmanto bēgšanai no tiesas

Īstenības izteiksme 15 minūtēs

“Vienotības” jaunā gvarde. Kampaņas anatomija

Izšķirošās sarunas ANO Klimata pārmaiņu konferencē. Diskusijas ir karstas

Speciāli no Parīzes: Klimata konferencē klāt izšķirošās dienas; rezultāti neskaidri

Nepieļaut vidējās temperatūras paaugstināšanos par vairāk nekā diviem grādiem - tas ir centrālais mērķis Parīzē notiekošajai ANO Klimata pārmaiņu konferencei. Jau otro nedēļu politiķi, eksperti un nevalstisko organizāciju pārstāvji no visas pasaules ir sapulcējušies Francijas galvaspilsētā, lai panāktu vienošanos par klimata pārmaiņu novēršanu. Diskusijas ir karstas gan par to, kas un kā īsti būtu jādara, gan arī par to, kurš par to visu maksās.

Klimata konference kā pasaules ciemats

ANO Klimata pārmaiņu konference Parīzē ir īsts pasaules ciemats. Jau gandrīz divas nedēļas te čum un mudž no dažādu rasu un tautību cilvēkiem.

Konference ir organizēta lielā izstāžu centrā pilsētas nomalē, blakus vecam lidlaukam. Kamēr vienā ēkā ierēdņi, politiķi un nevalstiskā sektora pārstāvji strīdas par vienošanās principiem, blakus angārā dažādas organizācijas, apdraudēto tautu pārstāvji un mākslinieki runā par to, kas, viņuprāt, būtu jādara, lai apturētu neatgriezeniskās klimata pārmaiņas.

Piemēram, kāda inuītu sieviete, ģērbusies drēbēs ar tautas tērpa elementiem, repa stilā dzied par to, ka ir iespējams dzīvot pilsētā, nezaudējot saikni ar dabu un savu senču garu.

Vēlāk viņa uzliek galvā cepuri un uzvelk cimdus, kas simbolizē balto lāci. Tie ir domāti, lai pievērstu uzmanību šai izmirstošajai dzīvnieku sugai. Ziemeļu ledāju kušanas dēļ viņiem paliek arvien grūtāk atrast ēdienu un mazāk vietas, kur dzīvot.

Gerhards: Klimata pārmaiņas ir realitāte arī Latvijā

Kūstošie ledāji paceļ ūdens līmeni pasaules okeānos. Tas arvien vairāk apdraud dažādas salu valstis, kas atrodas Indijas un Klusajā okeānā, tūkstošiem kilometru attālumā.

“Ledāji kūst, klimats mainās, vērtas, viesuļvētras. Mazās salas zaudē savas teritorijas. Arī mēs redzam, ka ūdens līmenis palielinās visā pasaulē. Arī mēs ar to saskaramies. Mēs redzam klimata izmaiņas,  tajā skaitā arī Latvijā,” saka vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (VL/TB-LNNK).

“Mēs redzam arī vētras. Mēs redzam, ka slimnīcai nones jumtu un tūkstošiem cilvēku paliek bez elektrības. Tā ir šodienas realitāte Latvijā," viņš piebilst.

Pirms brīža viņš bija uzrunājis klātesošos, mudinot līdz piektdienai panākt vienošanos. Latvija šoreiz runā vienā balsī ar pārējo Eiropas Savienību (ES), uzsverot, ka ir nepieciešams rīkoties strauji un visiem kopā.

“Protams, mums kā ES dalībvalstij ir ļoti būtiski, lai šī vienošanās būtu saistoša, jo kopējais Eiropas lēmums ir, ka mēs samazināsim izmešus par 40% salīdzinājumā ar 1990. gadu. Latvijā šis skaitlis ir 58%, līdz ar to mēs esam krietni virs ES vidējā līmeņa. Protams, ka šīs izmaiņas nav iespējams izdarīt, ja tām līdzi neiet visas pasaules lēmums. Nevar būt, ka vienā vietā kaut kas notiek, bet citās nenotiek," piebilst ministrs.

Tāpat Eiropa vēlas panākt, lai pasaules temperatūra nepaceltos vairāk nekā par diviem grādiem, salīdzinot ar pirmsindustriālo laikmetu, saka Gerhards. “Otrs, kas mums ir svarīgi, lai šī vienošanās tiktu regulāri pārskatīta, vismaz reizi piecos gados lai tiktu izvērtēts, kas ir izdarīts un kādu tas atstāj iespaidu. Trešā svarīgā lieta, lai tas būtu caurskatāms un uzskaitāms," mērķus un vajadzības uzskaita Gerhards.

Kas maksās par klimata pārmaiņām?

Eiropas pieeju atbalsta arī Āfrikas, Karību jūras un Klusā okeāna valstu grupa, kurā ir apvienotas 79 valstis. Viņu ekonomikām Eiropa ir apsolījusi 475 miljonus eiro, lai veicinātu pāreju uz videi draudzīgākām tehnoloģijām un modernizētu ražošanu. Par to trešdien Parīzē paziņoja Āfrikas, Karību un Klusā okeāna valstu grupas ģenerālsekretariāta vadītājs Patriks Gomess un ES klimata pārmaiņu komisārs Migels Ariass Kanjete. “Ir nepieciešams, lai šī vienošanās būtu ļoti skaidra un taustāma. Reizi piecos gados būtu jāizvērtē progress, lai mēs varētu redzēts, kas ir panākts. Atpakaļceļa vairs nav. Visas 79 Āfrikas, Karību jūras un Klusā okeāna valstis vienoti atbalsta ES turpmākajās sarunās," saka Gomess.

“Ir ļoti būtiski, ka šobrīd esam spējuši panākt šo kopējo pozīciju. Mūsu nostāja ir bijusi vienota arī iepriekšējās konferencēs, un esam vienoti arī tagad. Mēs visi kopā gribam mudināt pārējos sarunu dalībniekus darīt visu iespējamo, lai panāktu ambiciozu vienošanos," stāsta Kanjete.

Tomēr nebūt ne visas pasaules valstis atbalsta Eiropas nostāju. Daudzas no tām uzskata, ka ražošanas pārorientēšana uz videi draudzīgākām tehnoloģijām, atkritumu šķirošana un investīcijas atjaunojamajos energoresursos pārāk sāpīgi sitīs pa viņu ekonomiku.

Šādas valstis faktiski vaino Eiropu, Ameriku un citas attīstītās valstis klimata pārmaiņu radīšanā, jo tās ir kļuvušas turīgas, dedzinot ogles, gāzi un naftu. Tādēļ tagad attīstītajām valstīm arī būtu jāmaksā par klimata pārmaiņu novēršanu.

Tādu nostāju sarunu sākumā pauda Dienvidāfrikas prezidents Džeikobs Zuma. “Klimata finansējums nav nedz ziedojums, nedz attīstības sadarbības finansējums. Tās ir juridiskas saistības palīdzēt attīstības valstīm, ko saskaņā ar ANO konvenciju ir uzņēmušās attīstītās valstis," teica Zuma. "Ja attīstītās valstis nepildīs to, kas tām būtu jādara, tiks radīts iespaids, ka klimata pārmaiņas ir radījušas atsevišķas priviliģētas nācijas, kurām ir vienalga, kādu iespaidu tas atstāj uz vairākumu," sacīja Dienvidāfrikas prezidents.

Aktīviste: Kaut kāda vienošanas būs, taču darbs neapstāsies

Tāpat karstas cīņas notiek arī par to, vai šī vienošanās būs saistoša vai tikai deklaratīva. Nebūt ne visas valstis vēlas uzņemties juridisku atbildību. Tās drīzāk gribētu, lai solījumu izpilde paliktu tikai citu ziņā. Tomēr šādā gadījumā nebūs gandrīz nekādu garantiju, ka politiķi tiešām darīs to, ko ir solījuši.

Sarunu iznākumu mēģina ietekmēt daudzi. To vidū ir ne tikai politiķi, bet arī naftas kompānijas un citi lielā biznesa lobiji, kā arī nevalstiskās organizācijas un vides aktīvisti. Starp pēdējiem ir arī Līga Efeja no starptautiskā nevalstisko organizāciju tīkla “Climate Action Network”. "Tas ir tīkls, ka aptver vairāk nekā 900 organizācijas visā pasaulē. Viņam tā ievirze ir tieši specifiska šajās klimata sarunās un visos klimata procesos piedalīties un nodrošināt to, lai tajās būtu ne tikai valdības, bet arī iedzīvotāji, kas piedalās un izsaka savas domas un prasības," klāsta Efeja.

Viņai visa diena esot pagājusi vienā virpulī, jo ap 300 dažādu nevalstisko organizāciju pārstāvju sanāksmju telpās rīkoja akciju, mudinot politiķus iekļaut topošajā līgumā piecus būtiskus punktus. Tiem būtu jāpalīdz novērst klimata pārmaiņas.

Efejai šī ir jau trešā pasaules klimata konference. Viņas organizācijas galvenais mērķis esot nodrošināt, lai politiķu panāktais vienošanās teksts patiešām spētu mazināt klimata pārmaiņas. Ne tikai vārdos, bet arī darbos. "To var darīt dažādos veidos, ko mūsu biedru organizācijas arī dara. Tajā skaitā pat rakstot dažādus politiskos dokumentus, iesniedzot tos delegācijām un mēģinot izskaidrot, kāda ir atšķirība starp risinājumu A un risinājumu B no sabiedrības viedokļa. Bet arī plašākā mērogā, kur mēs saprotam, kādas vajadzības ir dažādām valstīm. Ne tikai politiskā līmenī, kā to noformulēt, bet kā cilvēkiem dzīvē atšķiras šie apstākļi. Mēs mēģinām palīdzēt to saprast," saka Efeja.

Viņa atzīst, ka "kopējais uzskats ir tāds, ka kaut kas jau tiks parakstīts". "Visticamāk, tas, kas tiks parakstīts, būs labāk nekā tad, ja nekas netiks parakstīts. Tajā pašā laikā tas noteikti nebūs pietiekami," Efeja atzīst.

"Līdz ar to liela daļa sabiedrisko organizāciju uzskata, ka mūsu darbs jebkurā gadījumā turpinās: darbs uz pāreju no fosilās enerģijas uz atjaunojamo un izmešu samazināšana. Tas darbs turpinās un, iespējams, tas pat ir daudz svarīgāks par kādu politisku vienošanos," viņa saka.

Pret naftu, slānekļa gāzi, ogļu elektrostacijām

Savu attieksmi pret klimata pārmaiņām cilvēki Parīzē šajās dienās mēģina paust ļoti dažādi. Piemēram, pie ieejas vienā no metro stacijām pilsētas centrā ir atstāts divritenis. Tam aizmugurē ir neliels pašdarināts karodziņš ar uzrakstu “NO OIL” jeb “Nē naftai”. Šī ir klusā protestu forma, bet notiek arī krietni skaļākas akcijas.

Kāda indiāņu izcelsmes aktīviste no ASV Ziemeļdakotas štata mudina vērsties pret slānekļa gāzes iegūšanu ar hidrosprādziena metodi, kas pēdējos gados ir kļuvusi plaši izplatīta Amerikā. “Tas nogalinās mūsu nākamās paaudzes. Esmu pierādījums tam, ka tas izraisa vēzi! Tas padara cilvēkus slimus un liedz jebkādu nākotni," viņa uzsver. "Nē slānekļa gāzes iegūšanai ar hidrosprādziena metodi! Tā nav alternatīva. Alternatīva ir atjaunojamā enerģija, kas nesaindē ūdeni un gaisu un nepadara zemi neauglīgu. Ieklausieties tajā, ko saku, ja jūs nevēlaties, lai arī jūsu cilvēki sāktu mirt!” viņa brīdina.

Kopā ar citiem protestētājiem šī sieviete iekļuva konferencē, kas tika veltīta dažādiem risinājumiem klimata pārmaiņu mazināšanai. Tas bija viens no daudziem pasākumiem, kas Parīzē notiek līdztekus centrālajām sarunām. Šajā konferencē tika plaši pārstāvētas dažādas lielas energokompānijas, kā “Suez”, kas nodarbojas ar slānekļa gāzes iegūšanu, un “Engie”, kam pieder ogļu elektrostacija Austrālijā.

Tādēļ kāda austrāliešu aktīviste mēģināja pievērst žurnālistu uzmanību šo uzņēmumu dubultmorālei. "“Engie” pieder viena no netīrākajām elektrostacijām Austrālijā, kas tiek darbināta ar oglēm. Tās nosaukums ir “Hazelwood". Šī ogļu elektrostacija rada vienu no lielākajiem dabas piesārņojumiem pasaulē un atrodas Viktorijas štatā, kur es dzīvoju. Austrālijas aktīvisti ir mēģinājuši panākt tās aizvēršanu jau vairāk nekā desmit gadu, jo tā rada būtisku ietekmi uz klimatu," norāda austrāliete.

Tomēr jau pēc brīža apsardze šos aktīvistus izraidīja no konferences norises vietas.

 

Iesaistās arī kinozvaigznes un mūziķi, taču šaubas par klimata «izveseļošanos» paliks

Mudināt rīkoties politiķus mēģina arī dažādas sabiedrībā pazīstamas figūras: aktieri, dziedātāji, bijušie politiķi.

Starp tiem arī pazīstamais aktieris un bijušais ASV Kalifornijas štata gubernators Arnolds Švarcenegers. Pēdējos gados viņš ir aktīvi iesaistījies klimata pārmaiņu mazināšanas kampaņā. Parīzē Švarcenegeram nācās atbildēt uz žurnālistu jautājumiem par gaļas ēšanu, jo, no vienas puses, pieaugošais gaļas un piena produktu patēriņš pasaulē negatīvi ietekmē klimata pārmaiņas, bet, no otras puses, daudzi jaunieši vēlas ēst gaļu, lai varētu izskatītos kā terminators.

“Par laimi mēs zinām, ka jūs varat iegūt proteīnu no ļoti dažādiem avotiem, arī no dārzeņiem. Esmu redzējis daudzus veģetāriešu svarcēlājus, kuri ir spēcīgi un veseli. Es esmu redzējis arī daudzus, kuri ēd gaļu un izskatās veseli un stipri. Bet ir jāsaprot, ka 28% no oglekļa gāzes izmešiem  nāk no gaļas ēšanas, proti, no lopu audzēšanas un gaļas pārstrādes," stāsta slavenaais aktieris. "Mans draugs, režisors Džeimss Kamerons iesaka pilnībā atteikties no gaļas. Es domāju, ka tā ir laba ideja, bet diez vai vairums cilvēku zem tās parakstīsies. Es domāju, ka būtu jāmudina cilvēki neēst gaļu vienu vai divas dienas nedēļā. Un tad pamazām viņi pieradīs neēst gaļu pavisam. Bet tas ir ļoti smags izaicinājums," saka Švarcenegers.

Klātesošos uzrunāja arī aktieris Leonardo di Kaprio. Viņš uzsvēra, ka valstu līderiem ir jārīkojas šeit un tagad, jo laika ir atlicis maz un daba mums to apliecina gandrīz katru dienu.

ANO kampaņā iesaistījās arī popdziedātāja Keitija Perija. Video uzrunā, kur dziedātāja izskatās kā televīzijas laika ziņu diktore, Perija aicina rīkoties, lai pasargātu bērnus no sausuma, plūdiem, vētrām un citām klimata pārmaiņu sekām. “Paskatīsimies, kā cilvēka radītās klimata pārmaiņas ietekmē bērnus visā pasaulē. Šobrīd mēs redzam ekstrēmus dabas apstākļus visā pasaulē. Sausums ir ne tikai Kalifornijā, kur es dzīvoju. Arī pretējā Klusā okeāna krastā Filipīnās mēs redzam arvien spēcīgākas vētras. Savukārt Bangladešā miljoniem bērnu un pieaugušo ir zaudējuši mājokļus plūdu dēļ," saka Perija. "Bērni vienmēr ir pirmie, kas cieš šādās situācijās. Āfrikā klimata pārmaiņas palīdz izplatīties insektiem, kas pārnēsā malāriju. No šīs slimības jau tagad katru dienu mirst 800 bērni. Tādēļ prognoze ir: situācija pasliktināsies," viņa secina.

Faktiski visas sabiedrības grupas uzsver, ka šis ir vispiemērotākais brīdis, lai panāktu jaunu vispasaules vienošanos. Vēl viena izgāšanās šobrīd diez vai būtu pieļaujama. Tam sliecas piekrist arī vairāki politiķi. Ja ne tagad, tad kad? Tomēr jautājums ir par ambīcijām.

Ir dzirdamas arī šaubas par to, cik lielā mērā šī vienošanās, pat ja tā tiks pieņemta un pilnībā īstenota, varēs palīdzēt novērst klimata pārmaiņas.

Atsevišķi pētījumi saka, ka mums tik un tā būs jāmācās sadzīvot ar jauno situāciju. Bet par to varēs spriest tikai krietnu brīdi pēc tam, kad visi Parīzes klimata konferences delegāti jau būs devušies mājās.

 

Ziņu analīze
Ziņas
Jaunākie
Interesanti