SPECIĀLI no Moldovas: Kurss uz Rietumiem, bet sašķeltība un korupcija aizvien aktuāli

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

 

Pārāk ilgi nevarējām izšķirties, kurā virzienā doties - tā par aizvadītajiem neatkarības gadiem saka Moldovā sastaptie cilvēki. Tagad Moldova ir starp sešām Eiropas Savienības (ES) Austrumu partnerības valstīm, kas izlēmusi tuvināties Rietumiem. Taču gan politiskā vide, gan sabiedrības doma joprojām ir sašķelta. Un Moldovas situāciju apgrūtina arī divi separātiskie reģioni – Piedņestra un Gagauzija, kas vēlas ciešākas saiknes ar Krieviju.

Impēriju iekārota

Kišiņevā visu nakti plosījies stiprs vējš. Rīta ziņās rāda nolauztus kokus un zarus, kas galvaspilsētā sakrituši uz automašīnām. Valstī daudzviet sarauti vadi un sagāzti elektrības stabi. "Tā vienmēr pirms pareizticīgo Lieldienām, lai kādā laikā tās arī neiegadītos," saka vietējie. Latvijas Radio Moldovā ir tieši tādā laikā, kad ļaudis ar īpašu rūpību gatavojas Lieldienām. Veikalos un tirdziņos pārdod ar cukura glazūru un krāsainām pērlītēm rotātu Lieldienu maizi, kuliču. Pie laukuma, iepretī baltajai Kristus Dzimšanas katedrālei zālē gozējas milzīgas, spīdīgi sarkanas Lieldienu olas.

Te naktī sestdienas vakarā pulcēsies ļaužu tūkstoši, lai no Jeruzalemes sagaidītu ierodamies Svēto uguni, no kuras katrs varēs aizdegt pa mazai liesmai savām mājām un ģimenei. Tikpat enerģiska un ritmiska kā nacionālā mūzika ir arī  Moldovas cilvēki, kuri turklāt apveltīti ar lielisku humora izjūtu, taču Moldovas vēsture te nesusi daudz skaudru dienu, un kā saka vietējie: "Citiem par mums allaž ir bijusi interese, esam lauzti un drupināti – gan cilvēki, gan zeme."

Būdama stratēģiskā vietā starp Āziju un Eiropu, Moldovas teritorija allaž bijusi impēriju iekārota. Te uzkundzējusies Krievzeme, Mongoļu impērija, tā pievienota un atkal atšķelta no Rumānijas.

Okupācijas ledus sakustējās kā visur citur tolaik vēl PSRS blokā tuvāk deviņdesmitajiem gadiem, pie varas nāca Moldovas Tautas fronte un pēc Neatkarības deklarācija pieņemšanas 1991.gadā Moldāvija kļuva par Moldovas Republiku. Taču atšķirībā no Baltijas šajos gados tā nespēja izrauties ceļam uz Eiropas Savienību vai NATO – gan politisko kolīziju, etniskās sašķeltības, Krievijas ietekmes un Piedņestras konflikta dēļ.

Tuvināšanās ES maksājusi dārgi

Tagad Moldova ir, iespējams, jaunāko laiku vēsturē lielāko pārmaiņu priekšā, jo ir to sešu bijušo PSRS republiku vidū, ar kurām Eiropas Savienība cenšas veidot tuvāku sadarbību. Moldova ir ES Austrumu partnerības programmā un viena no pirmajām ir noslēgusi Asociācijas un tirdzniecības līgumu, ir ieviesusi bezvīzu režīmu, ko iedzīvotāji jau aktīvi izmanto, un kopumā Moldovu uzskata par programmas līderi un slavē par straujo progresu. Tiesa gan, valsts par to dārgi ir samaksājusi attiecībās ar Krieviju, Maskavai slēdzot robežas Moldovas vīnam un augļiem.

Tuvināšanās Eiropas Savienībai ir temats, par ko daudz runā varas gaiteņos, bet ko ļoti dažādi vērtē sabiedrība. Pirms dažiem mēnešiem Moldova aizvadīja kaislību pilnas parlamenta vēlēšanas. Vairākumu ieguva kreisie sociālisti, kuri atbalsta Kremļa politiku un kuru priekšvēlēšanu plakātos bija redzami partijas līderi sēžam pie viena galda ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu.

Moldova bija par mata tiesu no Eiropas Savienībai pilnīgi pretēja politiskā kursa, taču divas proeiropeiskās partijas -  Demokrātiskā un Liberāli demokrātiskā partija - izveidoja mazākuma valdību, sociālistus atstājot opozīcijā un par premjerministru ieceļot 38 gadus veco bijušo uzņēmēju Kirilu Gaburiču.

Pirmrindniece, bet vēl vajadzīgs reformas

Latvijas Radio ar Moldovas premjerministru Kirilu Gaburiču tiekas vakarā valdības ēkā, jau pēc ierastā darba laika. Intervijai ierādīta neliela balta viesu zāle, ar tikpat žilbinoši baltu apaļu galdu un krēsliem pašā vidū. Gaburičs, kā iepriekš sacīs viņa palīgi, ir no tās paaudzes, kas labāk izvēlas runāt angļu valodā.

No vairākiem avotiem dzirdēts, ka Moldova tiek uzskatīta par visprogresīvāko Austrumu partnerības valsti. To apliecina arī Gaburičs: "Viss notiek diezgan labi un paldies, ka to pieminējāt, mēs tiešām patlaban esam tādi kā pirmrindnieki. Mēs smeļamies zināšanas no citām Eiropas valstīm un dalāmies tajās ar pārējām Austrumu partnerības dalībniecēm. Tā patiešām mums ir liela pieredze, taču tajā pašā laikā vēl garš ceļš ir priekšā. Mēs esam parakstījuši Asociācijas līgumu, bezvīzu režīmu, kura iespējas ir izmantojuši jau 36 000 cilvēku. Šī pieredze mums palīdz palielināt ekonomiskās attiecības ar Eiropu. Taču mums vēl ir vajadzīgs daudz un dažādu reformu, kas, es ceru, padarīs mūsu valsti labāku."

Ir lietas, ko Eiropas Savienība nemitīgi prasa no Moldovas. Arī Gaburičs, nesen būdams Briselē, runāja par cīņu ar korupciju, organizēto noziedzību. "Tās ir valdības prioritātes – cīņa ar korupciju, reformas tiesu sistēmā, ekonomikas izaugsme, banku sektora uzraudzība. Briselē bija asociācijas līguma progresa izvērtējums, un pievērsāmies arī tām problēmām, kas joprojām pastāv. Jāteic, ka plaisu un pārtraukumu darbos radīja vēl novembrī notikušās vēlēšanas, jo līdz februārim mums nebija valdības, un tādēļ vairums no darbiem gluži vienkārši bija iesaldēti un tagad mums jāpanāk tas, kas ir iekavējies," skaidro premjers.

Kirils Gaburičs arī apliecina, ka gatavojas Austrumu partnerības samitam Rīgā:

"Es vēlētos ar savu komandu no samita Rīgā atgriezties ar labu motivāciju, ar vīziju, ka mēs virzāmies uz priekšu, ka mūs stabili atbalsta mūsu Eiropas Savienības partneri. Mums ir ārkārtīgi svarīgi būt motivētiem un turpināt virzīties uz priekšu pa šo pašu ceļu."

Politiskās intrigas un oligarhu ietekme

Gluži cits vēstījums, protams, dzirdams no opozīcijas, vēlēšanās faktiski uzvarējušajiem, taču aiz valdības borta palikušajiem sociālistiem. Uz viņu biroja mājas sienas redzams milzu plakāts ar smaidīgu Putinu, kurš sēž pie apaļa galda ar partiju līderiem. Tas plakāts, kuru Kišiņevas ielās varēja vērot vēlēšanu laikā.

Priekšsēdētājs ir aizņemts, tādēļ Latvijas Radio tiekas ar partijas pārstāvi un politologu pēc izglītības Bogdanu Cirdju, lai runātu par to, kādēļ sociālisti kā ievērojams politiskais spēks valstī ir pret Moldovas tuvināšanos Eiropas Savienībai. "Mēs neiederamies Eiropas kontekstā kaut vai savas mentalitātes dēļ. Mums ir jābūt Austrumu blokā gan no civilizācijas, gan no ekonomikas viedokļa. Pat sliežu platums mums ir tāds kā Krievijā, paskatieties, kā mēs maizi cepam, kādas mums ir pudeles, ņemat kuru produktu gribat, tas ir viss ir padomju standarts. Arī reliģiski, valodas ziņā piederam tai civilizācijai. Moldovā visi zina krievu valodu. Tas, ka mēs tagad ejam Eiropas Savienības virzienā, ir varas elites – pirmkārt, Vašingtonas, un, otrkārt, Briseles iegriba," saka Cirdja.

Moldova ir tādā brīdī, kad tai varētu būt daudz iespēju, taču politiskās intrigas, oligarhu ietekmes dalīšana un ekonomisko interešu savīšana ar politiskajām traucē Moldovai pildīt Eiropas asociācijā noteikto – tas dzirdams no vairākiem ārvalstu ekspertiem, kuri strādā Moldovā, un pārstāvjiem nevalstiskajā sektorā.

Un tā domā arī Moldovas Ārpolitikas asociācijas programmu direktore Viktoriju Bukataru:  "Pilsoniskā sabiedrība aktīvi izdara spiedienu uz politisko eliti, valdību, lai tā turpinātu Eiropas Savienības Asociācijas līguma prasības un nekavētos ar reformām. Šīs ir smagas prasības, jo prasa mentalitātes, institūciju izmaiņas."

"Mēs redzam, ka politiskās elites patlaban ir fokusējušās uz savām personiskajām politiskajām interesēm, nevis raugās uz valsts labumu kopumā, un tas patlaban ir lielākais izaicinājums gan Moldovas attīstībai, gan līguma ieviešanai ar Eiropas Savienību," saka Bukataru.

Politisko partiju atšķirīgais viedoklis ir arī sabiedrības spogulis. Kišiņevas ielās var sastapt cilvēkus ar visdažādākajiem uzskatiem: ir ļaudis, kuri slavē Putinu un Krieviju, un ir tādi, kuri ļoti priecājas par skatu uz Eiropu, kā, piemēram, studente Jana. "Es par to ļoti priecājos, jo atveras jaunas durvis. Man ļoti patīk ceļot un man tas ir ļoti svarīgi, jo mana nākamā profesija arī būs ar to saistīta. Es par to arī balsoju vēlēšanās. Tas mums tiešām ir ļoti svarīgi, īsāk sakot, es par to ļoti priecājos," saka Jana.

Un tikai pāris metru tālāk ar mazmeitiņu ratiņos pastaigājas Veronika: "Padomju laikos te bija uzplaukums. No visām republikām dzīves līmeņa ziņā bijām trešajā, ceturtajā vietā. Tagad esam iegāzušie tādā bedrē, no kuras nevaram tikt laukā."

Padomju mantojums - korupcija

Papildus daudzām citām rūpēm Moldovas dienas kārtībā ļoti aktuāls temats ir banku drošība, jo pēdējā laikā no trim Moldovas bankām nezināmā virzienā ir aizplūdis miljards dolāru. Medijos nopludināts slepens parlamenta ziņojums vēsta, ka nauda, visticamāk, pārskaitīta trim Krievijas bankām. Notiek izmeklēšana, taču daudzi ir skeptiski, vai valstī ar augstu korupcijas līmeni vainīgos atradīs.

Korupcija, tas ir milzīgs padomju laikos iekrāts mantojums, un būs vajadzīgi gadi, lai no tā atbrīvotos - to Kišiņevā saka daudzi. Ar kukuļu sērgu cīnās Nacionālais pretkorupcijas centrs. Ar direktoru Viorelu Četraru un pārstāvi Kristīni Carnu Latvijas Radio tiekas birojā, kur plauktā aiz stikla arī plāksnīte ar Latvijas KNAB simbolu. Iepriekš plānoto piecpadsmit minūšu sarunā pavadītas divas stundas. Biroja pārstāvjiem pilna sirds. Viņi teic, ka intervijas sniedz reti, jo vietējie mediji viņus pārprotot.

Būdami korupcijas apkarotāji, viņi paši bieži nonākot kritikas ugunīs, jo korupcija joprojām Moldovā ļoti lēni tiekot atzīta par netikumu.

Centrs pēdējos gados cenšoties mainīt ilgstošo sabiedrībā iesēdušos praksi, ka ķer tikai, tā teikt, mazos zagļus, bet priekšnieki un augstas amatpersonas arvien tiek sveikā.

"Šajos 20 gados par spīti tam, ka strādāja uzraudzības iestādes, ekonomikas policija un parādījās informācija, ka par kukuļņemšanu aizturēts tāds un tāds darbinieks vai muitnieks, - cilvēki, kuri bija vadošos un nesa par  to visu atbildību, nekad neizpelnījās sodu. Par spīti tam, ka varas iestāžu rīcībā ik gadu nonāca ziņas par 500 līdz 600 korupcijas gadījumu un tiesās nokļuva ap 70% no tiem, mēs konstatējām, ka cietumos neatradās neviena amatpersona. Labākakā gadījumā priekšniekiem kā sodu piemēroja pārkvalificēšanos, noteica administratīvo pārkāpumu, bet tam absolūti nebija nekāda efekta," stāsta Viorels Četraru. Tas nebūs vienas dienas jautājums, tas prasīs gadus, saka abi Nacionālā pretkorupcijas centra darbinieki.

Korupcija ir vesels temats arī Moldovas ekonomikā, viens no iemesliem, kas traucē gan pašmāju uzņēmējiem, gan dara bažīgus ārvalstu investorus. "Bumba ir mūsu pusē," saka Moldovas investīciju un eksporta veicināšanas organizācijas direktore Dona Skola, norādot, ka investoru interese ir, tikai Moldovai tagad ir svarīgi to nezaudēt: "Mēs vērojam interesi no dažādām valstīm, un viens no iemesliem ir tas, ka viņu acīs mēs esam tādi, kas izskatās - ir izlēmuši par savu nākotni. Mums ir vajadzīgas ne tikai finanšu investīcijas, bet arī inovācijas un jaunas, labākas darba vietas, kas liktu cilvēkiem izglītoties un sagatavoties labākai kvalifikācijai. Viena no sekmīgākajām investīciju ziņā patlaban ir apstrādes rūpniecība, kurā gatavas investēt Vācijas un ASV kompānijas. Dažas jau ir Moldovā, citas vēl vēro situāciju."

Moldova patlaban ir starp nabadzīgākajām Eiropas valstīm. Vidējā alga valsts sektorā strādājošajiem ir aptuveni 200 eiro, kas ir vismaz teju trīs reizes mazāk nekā Latvijā.

Daudzi darba spējīgā vecumā dodas uz tuvākām un tālākām ārzemēm – Itāliju, Franciju, ASV, arī uz Krieviju. Vīri iesaistās celtniecībā, sievietes tīra mājas un auklē bērnus. Valsts ir pilnībā atkarīga no Krievijas enerģijas, ienākumus nes vīna rūpniecība, lauksaimniecība, tūrisms.

Piedņestra – būtisks spēlētājs ceļā uz ES

Kišiņevā ir skaists, ziedošs pavasaris un tāds tas ir arī ārpus pilsētas robežām, esot ceļā uz Dņestras upes kreiso krastu Piedņestru – zemes strēli starp upi un Moldovas austrumu robežu ar Ukrainu, deviņdesmito gadu sākumā no Moldovas atšķēlušos teritoriju, tā arī asiņainās cīņas neatgūtu un starptautiski joprojām neatzītu. Piedņestra, kas joprojām ir daļa no Moldovas teritorijas, ir arī būtisks spēlētājs valsts ceļā uz Eiropas Savienību.

Piedņestra ir starptautiski iesaldēta konflikta teritorija, kurā jau vairāk nekā 20 gadus atrodas tā sauktie Krievijas Federācijas miera uzturētāji. Kišiņeva iespēju robežās šobrīd cenšas risināt sarunas un veidot attiecības, pirmkārt, ļoti praktiski. Dienā, kad dodos uz Piedņestru, tur atrodas arī Moldovas premjerministrs Kirils Gaburičs, lai tiktos ar Piedņestras vadību, prezidentu Jevgēņiju Ševčuku un vienotos par auto apdrošināšanas kārtību, kas būtu vienāda gan Moldovai, gan Piedņestrai.

Uz atšķelto teritoriju dodas arī Latvijas vēstniece Moldovā Vita Dobele. Tā kā automašīnai ir diplomātiskais numurs, to pārlaiž pāri visām robežām bez apstādināšanas, arī tai, kuru uzrauga Krievijas tā sauktie miera uzturētāji. Taču pirms kāda laika Piedņestras teritorijā bez īpašiem paskaidrojumiem nav ticis ielaists kāds Eiropas Savienības pārstāvis, un arī žurnālistiem akreditācija darbam teritorijā ir jāiegūst vismaz mēnesi iepriekš. Prezidents Jevgēņijs Ševčuks, aizbildinoties ar saspringtu grafiku, interviju ir atteicis.

Vizīte Piedņestrā ir īsa, bet spilgta, tā ir kā atgriešanās 30 gadu senā pagātnē. Galvaspilsētas Tiraspoles centrā stāv Ļeņina piemineklis, tanks uz postamenta, no kura gabaliņu tālāk mirdz zeltains dievnama kupols, turpat milzīgs plakāts ar padomjlaiku ģerboni ar sarkanu sirpi un āmuru vidū.

Gan iebraucot Tiraspolē, gan to atstājot, nākas braukt garām lielam cietoksnim, aiz kura slēpjas gleznains pils tornis. Lēš, ka tieši šī ir vieta, kas tik būtiska Krievijas karaspēkam - te glabājoties ieroči, militārās tehnoloģijas, kuras liekām acīm nav paredzētas un kuru dēļ Krievija Piedņestru nemūžam neatdošot.

Atšķēlušais reģions Gagauzija

Saulaina un silta ir arī diena, dodoties ceļā uz otru Moldovas teritorijā esošu atšķēlušos reģionu – Gagauziju. Tiesa, atšķirībā no Piedņestras, tai ir oficiāli piešķirts autonoma teritoriālā apgabala statuss. Gaugauzijas vadītājam jeb baškanam ir arī savs kabinets Moldovas valdības ēkā. Gagauzija ar 200 000 iedzīvotāju ir neparasts reģions, kura iemītnieki uzskata, ka ir cēlušies no turkiem, arī runātā valoda tai līdzinās, taču gagauzi prot arī rumāniski un krieviski, kas abas ir oficiālās valodas, un norēķinās ar moldāvu lejām.

Gagauzija ir vairāk nekā stundas braucienā no Kišiņevas. Kalnainas nogāzes nomaina līdzeni lauki, vīnogulāji, valriekstu koku audzes, aitu ganāmpulki, ceļi brīžam gludi, brīžam neiedomājami grambaini, vijas gar ciematiem, kuru namiem izrakstīti logu slēģi un pat visgreizāko žogu rotā grezni, augsti vārti kā spoža sprādze novalkātas jostas vidū. Gagauzijā arī māju pagalmos varot atrast Ļeņina bistes. Bijušais baškans Mihails Formuzals vēlāk atzīsies, ka labprāt būtu Gagauziju iztīrījis no ļeņinekļiem, bet iedzīvotāji neļaujot.

Formuzals tikšanos norunājis zirgu fermā, vienīgajā, kas reģionā vēl palikusi. Zirgi ir vietējais lepnums un gagauziešu neatkarības simbols, tas viesiem jāizrāda. Tikpat cēli kā baltie, brūnie, ābolainie rikšotāji, ir arī bijušā līdera vārdi par savu tautu, taču spītīgs un nepiekāpīgs ir viņa viedoklis par pasauli ap Gagauziju.

Tieši viņa valdīšanas laikā notika referendums, kurā vairums iedzīvotāju nobalsoja pret tuvošanos Eiropas Savienībai un par pievienošanos Krievijas Muitas savienībai. Formuzals teic, ka tas bijis neuzticības balsojums Moldovas valdībai: "Mēs nekam nevēlamies pievienoties. Mēs vēlamies dzīvot Moldovas teritorijā. Šajā ziņā mūsu pozīcija ir absolūti skaidra. Mēs šeit mierā un saticībā esam dzīvojuši vairāk nekā divsimt gadu un vēlamies tā arī turpināt."

Krietnā vakarā, kad jau satumsis, atpakaļceļā uz Kišiņevu vairāku māju pagalmos deg ugunskuri, tādi kā Latvijā Jāņos. Tikai malkas vietā sadeg riepas un gumijas gabali. Moldovā tā ir Lieldienu zīme, un vietējie stāsta, ka, tuvinot gaismu zemei, degošos gabalus ar nūjām met pret debesīm.

Bet Kišiņevas centrā pie Kristus Dzimšanas katedrāles atvesta Svētā uguns no Jeruzalemes un pulcējušies cilvēku tūkstoši, katrs ar cerību iedegt arī savu svecīti un aiznest gaismu mājās, kā arī iegūt svētību savai līdz rīta gaismai taupītajai Lieldienu maizei – kuličam. Lieldienu rītā Moldovā būs kluss, visi sapulcējušies ģimenēs, norimst politiskās kaislības un pareizo kursu meklējumi, pirmā vietā ir ģimene, uguns un miers.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti