Marta beigās Āzijas valstī Mjanmā notika vēsturiska ceremonija – amatā stājās šīs valsts jaunais prezidents Tins Čo. Pēc vairāk nekā 60 gadus ilgās militārā režīma valdīšanas viņš ir kļuvis par pirmo demokrātiski ievēlēto civilo personu Mjanmas vadītāja postenī. Taču Tins Čo, visticamāk, būs tikai simbolisks valsts prezidents, jo reāli valsti vadīs pavisam cita persona – Nobela miera prēmijas laureāte Auna Sana Su Čī.
Jaunajai Mjanmas valdībai priekšā stāv milzum daudz izaicinājumu, lai vienu no pasaules nabadzīgākajām valstīm nostādītu uz patiesas demokrātijas ceļa.
- Reālā valsts vadītāja būs Auna Sana Su Čī
- Izaicinājumu sarakstā arī etniskie jautājumi
- Sagaidāmas izmaiņas konstitūcijā
- Ievērojamu palīdzību sniedz ES
Mjanmas lielākās pilsētas Jangonas ielas ir automašīnu un sastrēgumu pilnas – te redzami gan tādi spēkrati, kas Eiropā nekad vairs neizietu tehnisko apskati, gan jaunas luksus klases automašīnas. Ar automašīnu piemēru varētu raksturot milzīgo nevienlīdzību, kas pastāv šajā valstī – lai arī Mjanma ir 55. nabadzīgākā valsts pasaulē, iegādāties vai īrēt īpašumu Jangonā var izrādīties ārkārtīgi dārgi un sarežģīti. Pat rietumniekiem.
Taču ar katru dienu Mjanmā arvien vairāk ir sajūtamas pārmaiņu vēsmas. Pēc 50 gadu ilgās militārās huntas valdīšanas 2008.gadā referendumā tika apstiprināta jaunā Mjanmas konstitūcija, kas vismaz teorētiski iezīmēja reformu procesa sākumu.
Demokrātiskā diktatore
Pagājušā gada nogalē Mjanmā notika pirmās, oficiāli par caurskatāmām un godīgām atzītās parlamenta vēlēšanas. Tajās pārliecinošu uzvaru guva Nacionālā demokrātijas līga, kuru vada pasaulē visatpazīstamākā Mjanmas persona – Mjanmas demokrātijas simbols un Nobela miera prēmijas laureāte Auna Sana Su Čī, kas dzimtenē bieži vien tiek dēvēta vienkārši par Lēdiju.
Nacionālā demokrātijas līga vēlēšanās ieguva absolūto vairākumu abās parlamenta palātās, kas partijai ļauj iecelt valsts prezidentu. Tikai pirms mēneša par jauno prezidentu kļuva Aunas Sanas Su Čī tuvs līdzgaitnieks Tins Čo, kurš savā pirmajā uzrunā solīja īpaši rūpēties par mieru un likuma varu valstī, kā arī par jaunu valsts konstitūciju.
Taču eksperti ir vienisprātis – Tins Čo būs tikai simbolisks prezidents, jo reālā valsts vadītāja faktiski būs Auna Sana Su Čī, kurai par prezidenti liedz kļūt pašreizējā konstitūcija. Viņa jaunajā valdībā faktiski būs premjerministre, ārlietu ministre, kā arī izglītības, enerģētikas un elektrības lietu ministre. Daži Rietumu preses izdevumi viņu jau nodēvējuši par demokrātisko diktatori.
Līdzīgu viedokli pauž arī bijušais politiskais aktīvists un tagad Mjanmas demokrātijas institūta direktors Čo Sva Sve.
"Viņa mēģina leģitimizēt savu pagātnes mantojumu, jo ar pašreizējo konstitūciju nav labākais laiks, lai kļūtu par prezidentu," uzskata Čo Sva Sve.
"No otras puses, starptautiski viņa ir ļoti labi atpazīstama kā Mjanmas nacionālā līdere. Lai viņa tiešām tāda būtu, ir vajadzīga šī leģitimitāte. Taču no otras puses, mēs esam nedaudz satraukti par pašreizējo konstitucionālo stāvokli. Pašreizējam prezidentam šī situācija ir gana izdevīga, taču mēs satraucamies par nākotni, kad, iespējams, kāda cita likumīgi ievēlēta partija varētu vēlēties īstenot tieši tādu pašu praksi," saka Čo Sva Sve.
Lai arī eksperti norāda, ka ne visi nacionālās Demokrātijas partijas biedri ar sajūsmu uzņem faktu, ka viņiem turpmāk nāksies pildīt gandrīz vai vienpersoniski pieņemtus lēmumus, citi analītiķi norāda, ka tieši Lēdijas labās attiecības ar militāro vadību ir nodrošinājušas varas mierīgu pāreju. Tieši tas, ka par spīti dažādiem etniskiem un militāriem konfliktiem varas maiņa ir notikusi bez asinsizliešanas un šajā situācijā valsts joprojām nav sabrukusi, tiek minēts par vienu no lielākajiem fenomeniem.
Taču militārie līderi ir skaidri pateikuši, ka joprojām kontrolē nozīmīgu Mjanmas politiskās dzīves daļu – aizsardzības, iekšlietu un robežapsardzes ministrijas joprojām atrodas bijušā militārā režīma rokās, turklāt ceturto daļu parlamentāriešu ieceļ tieši militāristi.
Izaicinājumu sarakstā arī etniskie jautājumi
Visticamāk, ka tieši no attiecībām ar militāristiem būs atkarīga turpmākās valdības stabilitāte. Bet cerības uz jauno valdību tiek liktas milzīgas. Jaunā valdība ir solījusi atjaunot sagrauto valsts ekonomiku, izveidot jaunu izglītības sistēmu, izbeigt korupciju, samazināt birokrātiju, kā arī mazināt nabadzību un izbeigt karus ar dažādiem etniskiem grupējumiem un pierobežu armijām.
Šajā uzdevumu sarakstā īpaši gribētos izcelt jautājumu par etniskajām kopienām, jo šis ir ļoti jūtīgs un vienlaicīgi arī ļoti sarežģīts jautājums, galvenokārt jau tāpēc, ka Mjanmā dzīvo aptuveni 100 dažādu tautību pārstāvji. Kā uzsver Kajas nacionālās partijas izpildkomitejas pārstāve Andžela Tauna, pēc tam, kad būs norimusi uzvaras eiforija, valdībai būs jānāk klajā ar konkrētiem piedāvājumiem.
"Pirms vēlēšanām tika prognozēts, ka etnisko minoritāšu partijas uzvarēs viņu kontrolētajos reģionos. Taču iznākumā pārliecinošu uzvaru guva Nacionālā demokrātijas līga. Arī tās rindās ir etnisko kopienu pārstāvji, un tas etniskajām partijām ne visai patīk. Ja runā par Aunu San Su Čī, tad jāatzīst, ka vairums cilvēku viņu mīl. Taču papildus tam ir nepieciešama arī spēcīga politika, kas vērsta gan uz federālas valsts izveidi, gan uz etnisko kopienu labklājību," klāsta Tauna.
"Etniskās kopienas vēlas dzīvot mierā un bez diktatūras, kā arī vēlas izmaiņas 2008. gada konstitūcijā. Valdībai pie tā būs jāstrādā," saka Andžela Tauna.
Kā karsts kartupelis Aunai Sanai Su Čī un viņas valdībai ir rohingja tautības iedzīvotāju liktenis un stāvoklis valstī. Rohingjas ir musulmaņi, kas galvenokārt budistu apdzīvotajā Mjanmā ir pakļauti vajāšanai un kuri nav šīs valsts pilsoņi. Līdz šim rohingjas tika pakļauti diskriminācijai gan no valdības, gan radikālo budistu puses. Jā, tieši tā – budisma radikalizācija kļūst par arvien lielāku problēmu Mjanmā.
Lai arī priekšvēlēšanu laikā Auna Sana Su Čī bieži izvairījās no šī jautājuma komentēšanas, viņa ir solījusi šo problēmu risināt, cik vien ātri iespējams. Viens no pirmajiem soļiem ceļā uz to ir komandantstundas atcelšana Rakhainas štatā, ko gan vēl pirms savu pilnvaru beigām paveica bijušais prezidents Teins Seins.
Sagaidāmas izmaiņas konstitūcijā
Atsevišķi skeptiķi norāda, ka Auna Sana Su Čī savu politisko ambīciju dēļ, iespējams, kādā brīdī var attiekties no saviem demokrātiskajiem principiem. Viņas atbalstītāji gan ir pārliecināti, ka virzība pretī demokrātijai tiešām ir neatņemama Aunas Sanas Sū Čī rakstura iezīme un kļūšana par reālu Mjanmas prezidenti ir vairs tikai laika jautājums.
Protams, tam būs nepieciešamas izmaiņas konstitūcijā, jo tiek uzskatīts, ka 2008. gadā militāristu ierosinātā un vēlāk referendumā apstiprinātā konstitūcija ir nepilnīga. Nacionālās demokrātijas līgas pārstāvis, politiskais aktīvists un žurnālists Auns Šins norāda, ka par īstām reformām un virzīšanos pretī demokrātijai būs iespējams runāt tikai tad, kad jaunās konstitūcijas veidošanā iesaistīsies visa sabiedrība.
"Jaunās konstitūcijas veidošanā ir jāiesaistās arī vienkāršajiem cilvēkiem, nevalstiskajām organizācijām un pilsoniskās sabiedrības aktīvistiem, kā arī ekspertiem un etnisko organizāciju pārstāvjiem," norāda Auns Šins.
"Ir jādara viss iespējamais, lai konstitūcija būtu patiesi iekļaujoša. Kamēr ceturto daļu parlamenta joprojām kontrolēs militāristi un kamēr trīs drošības ministrijas atradīsies militāristu kontrolē, to izdarīt būs ļoti grūti. Taču mēs ceram, ka nepieciešamos grozījumus mums varētu izdoties sasniegt divu trīs gadu laikā," saka Auns Šins.
Vēl viens strīdīgs, bet vienlaicīgi ļoti nozīmīgs jautājums ir valsts konstitucionālā uzbūve. Kopš pagājušā gada oktobrī noslēgtā pamiera starp valdību un astoņiem lielākajiem militārajiem grupējumiem, diskusijas par valsts federalizāciju ir uzjundījušas ar jaunu spēku, dažādiem etniskajiem grupējumiem cenšoties panākt lielāku pašnoteikšanos. No vienas puses, šāds pamiers ir iemesls zināmai stabilitātei, bet atsevišķu reģionu ietekmes stiprināšanās varētu kļūt par apdraudējumu valsts vienotībai.
(Tins Mauns O. Foto: Tim Webster)
Bijušais armijas komandieris un tagad parlamenta deputāts, Legālo jautājumu un īpašo jautājumu komitejas biedrs Tins Mauns O, kurš nodarbojas tieši ar miera un reģionu attīstības jautājumiem, atzīst, ka federāla valsts, iespējams, ir viens no retajiem, ja ne vienīgajiem risinājumiem nākotnei, taču situācija ir gana sarežģīta.
"Ar federālo sistēmu var būt nopietnas problēmas. Tas tāpēc, ka 1947.gada konstitūcijā visiem etniskajiem grupējumiem tika noteiktas vienādas tiesības, un dažādo grupu vidū atbalsts federālisma idejai bija atšķirīgs," skaidro Tins Mauns O.
"To pašu nevar teikt par vēlākajām konstitūcijām, arī tagadējo. Par spīti nevienlīdzībai, pastāv gandrīz pārliecinoša vienprātība par to, ka federālisms ir nepieciešams. Pašlaik mēs jau esam piešķīruši lielākas pilnvaras parlamentam, bet nākotnē tiesības būtu jāpalielina arī atsevišķiem štatiem," uzskata Tins Mauns O.
Palīdzību meklē arī Rietumos
Kā noprotams, Mjanmas jaunajai vadībai priekšā stāv ļoti daudz un ļoti sarežģīti izaicinājumi, un ir tikai saprotams, ka šajā situācijā palīdzība tiek meklēta arī Rietumos. Par spīti kritikai, kas brīžiem vērsta pret Aunu Sanu Sū Čī, viņas vēlme un iespējas sadarboties ar ārzemju ekspertiem un politiskajiem konsultantiem nevajadzētu novērtēt par zemu. Turklāt, arī palīdzēt gribētāju ir ļoti daudz.
Viena no pirmajām ārvalstu organizācijām, kas piedāvāja savu palīdzību Mjanmas transformācijas procesā, bija Eiropas Savienība, kas cita starpā bija pirmā, kas atcēla pret Mjanmu savulaik ieviestās sankcijas, izņemot ieroču embargo. Eiropas Savienības pārstāvniecība Mjanmā darbojas jau kopš 2012.gada un, lai cik tas varbūt kādam neliktos dīvaini, tieši Mjanma laika posmā līdz 2020.gadam saņems otru lielāko attīstības palīdzības portfeli Āzijas reģionā aiz Afganistānas. Kopumā tie ir gandrīz 700 miljoni eiro, kurus paredzēts novirzīt tādām sfērām kā reģionu attīstība, lauksaimniecība, pārtikas drošība, izglītība, kā arī atbalstīt labu pārvaldību un veicināt miera procesu valstī.
Eiropas Savienības vēstnieks Mjanmā Rolands Kobia atzīst, ka viņš ir strādājis daudzās valstīs ar daudziem izaicinājumiem, taču Mjanma pilnīgi noteikti esot pats sarežģītākais gadījums un palīdzība valstij esot nepieciešama praktiski jebkurā sfērā.
Rolands Kobia gan ir pārliecināts, ka Eiropas Savienībai ir savas priekšrocības.
"Galvenais politiskais vēstījums, ko mēs cenšamies nodot šejienes sabiedrībai, ir tāds: ja jūs skatāties uz Eiropas Savienību un Mjanmu, tās ir ļoti līdzīgas. Mēs liekamies ļoti atšķirīgas. Taču Mjanma ir dažādu štatu un etnisko grupu savienība. Arī Eiropas Savienība ir dažādu etnisku grupu savienība, kas dzīvo un strādā kopā Eiropas projekta dēļ," saka Rolands Kobia.
(Rolands Kobia. Foto: Tim Webster)
"Mjanma ir multikulturāla, daudzvalodīga un multireliģiska – tāpat kā Eiropas Savienība. Mjanma ir piedzīvojusi karu – arī Eiropas Savienība ir uzbūvēta uz kara pelniem. Un viņi to saprot, uzskatot, ka mēs viņus saprotam labāk un ka mēs viņiem varam palīdzēt atgūt šo kopības garu," norāda ES vēstnieks.
Diplomāts gan īpaši uzsver, ka pārmaiņas Mjanmas vietā neviens cits neveiks, turklāt, ņemot vērā joprojām trauslo līdzsvaru starp jauno varu un militāristiem, Eiropas Savienība Mjanmas iekšpolitiskajos procesos neiejaucas.
Tas gan netraucē stingri paust savu nostāju par dažādiem jautājumiem, piemēram, cilvēktiesību ievērošanu. Taču, kā uzsver Rolands Kobia, pārmaiņām ir jānotiek ar mjanmiešu rokām, ne mūsu. Šim viedoklim piekrīt arī Taguna politisko pētījumu institūta valdes loceklis un Tautas alianses godīgām vēlēšanām izpilddirektors Ko Sajs.
"Politiskajā līmenī Eiropas Savienība faktiski nevar darīt neko, jo tā nevar iejaukties iekšējos procesos. Taču tā var vairot kapacitāti un mēģināt uzlabot civilo un militāro struktūru attiecības. Eiropas Savienība varētu apmācīt Mjanmas militāristus, mainot viņu domāšanu un attieksmi pret reformām. Ja mēs gribam redzēt patiesi demokrātisku valsti un mainīt arī valdības domāšanu, Eiropas Savienības (un ne tikai tās) loma ir izšķiroša," saka Ko Sajs.
Pilsoniskās sabiedrības un žurnālistu izglītošana, nabadzības apkarošana, izglītības veicināšana un darba apstākļu kvalitātes palielināšana Mjanmas uzņēmumos – tās ir tikai dažas no sfērām, kurās Eiropas Savienība ir apņēmusies ieguldīt savus spēkus un līdzekļus, veicinot sarežģīto politiskās transformācijas procesu Mjanmā.
Šis ceļš ir tikai sācies, un, kā novērojuši Eiropas diplomāti, Mjanmā nav novērojama tāda steiga pārmaiņu pieņemšanā uz papīra kā, piemēram, Ukrainā, vai tādi protesti un režīma maiņas kā Arābu pavasara protestu laikā. Ņemot vērā šo piesardzību, vēstnieks Rolands Kobia ir pārliecināts, ka mjanmieši ir izvēlējušies pareizo taktiku un virzība pretī īstai demokrātijai turpināsies.
"Manuprāt, ceļojums pretī demokrātijai turpināsies, taču tādā ātrumā, kā viņi paši izlems. Viņi noteikti ir labākā pozīcijā nekā mēs, lai to noteiktu. Attiecībā pret citiem mēs parasti esam ļoti nepacietīgi. Taču mums ir jādod viņiem laiks izstrādāt savu modeli – federālu valsti izveidot nevar ātri. Iespējams, ka šis darbs nebūs pabeigts arī pēc 10 gadiem, un mēs nezinām, kāda būs šīs valsts struktūra, taču Eiropa var piedāvāt dažādus federālo valstu modeļus. Otrkārt, es ceru, ka būs miers, jo ne ilgtspējīga demokrātija, ne ekonomiskā attīstība nav iespējama valstīs, kurās ir karš," saka Rolands Kobia.
