21 maijā Rīgā tiek atklāts Austrumu partnerības samits. Iepriekšējais Viļņas samits iezīmēja liela mēroga pārmaiņas Eiropā. Kad toreizējais Ukrainas prezidents Viktors Janukovičs atteicās parakstīt asociācijas līgumu, ielās izgāja neapmierinātie iedzīvotāji. Nemieru rezultātā valstī nomainījās vara. Tam sekoja karadarbība valsts austrumos starp Ukrainas karaspēku un pašpasludinātajām tautas republikām. Šis stāsts ir par cilvēkiem, kurus šis karš ir skāris vistiešāk – bēgļiem no Austrumukrainas Kijevā.
- Bēgļu centrs - līdzīgs tirgum vai nometnei
- Izsniedz pārtiku, gultas veļu, sadzīves preces...
- Apnicis šis karš
- Bezcerīgie skatieni tukšumā
- Mieru Austrumukrainā tik drīz neparedz
Bēgļu centrs - līdzīgs tirgum vai nometnei
Saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas datiem, kopš karadarbības sākuma Ukrainas austrumos uz citiem valsts reģioniem ir pārvietojušies vairāk nekā miljons cilvēku. Visā valsts teritorijā, arīdzan Kijevā, bēgļi var saņemt palīdzību speciāli izveidotos brīvprātīgo centros. Vislielākais bēgļu centrs Kijevā atrodas Frolovskaja ielā.
Tuvojoties centram, Latvijas Radio redz melnas krāsas furgonu piebraucam pie mājas loga, kas vērsts uz ielas pusi. No auto izkāpušais šoferis steidzīgi padod segas, apģērbu un citu humāno palīdzību Mario, kas redzams logā. Mario ir gados vecāks, vidējas miesas būves vīrietis ar spāņiem ļoti raksturīgo koši sarkanu bereti galvā un gaiši zilu lakatu ap kaklu. Lai arī šis vīrs runā tikai savā dzimtajā spāņu valodā - un vēl zina itāļu valodu – darbam Ukrainā tas viņam netraucē.
Centrs vairāk atgādina nelielu tirgu vai nometni. Pārtika tiek uzglabāta milzīgos kravas konteineros, ko vairāk pierasts redzēt ostās.
Karstas maltītes, apģērbu, traukus un citas noderīgas lietas izsniedz konstrukcijās no koka paliktņiem vai arī tās pieejamas teltīs. Bēgļi vai, kā šeit šos cilvēkus dēvē, - "iekšzemē pārvietotās personas" - te nedzīvo, bet tikai nāk pēc palīdzības un atbalsta.
Izsniedz pārtiku, gultas veļu, sadzīves preces...
Centra reģistratūra ir pirmā vieta, kur nāk karā cietušie. Iestādi vada televīzijas žurnāliste un arī brīvprātīgā Ļesja Ļitvinova. Milzīgās noslodzes dēļ Ļesjai nav pat pāris minūšu nelielai intervijai. Viņa dod norādījumus citiem brīvprātīgiem par nepieciešamo apģērba un trauku daudzumu un vēl virkni citu lietu tiem, kas te griezušies pēc palīdzības, vienlaicīgi atbildot arī uz telefonzvaniem. Pēc Ļesjas lūguma viens no bēgļiem vārdā Viktors parāda Latvijas Radio apkārtni un pastāsta par šo vietu.
Viktors ir slaids, apmēram 45 gadus vecs vīrietis, tērpts sporta tērpā, kas ir Ukrainas nacionālā karoga krāsās. Viktora acīs var manīt skumjas un izmisumu. Vīrietis ieradies no Pervomaiskas pilsētas, kura atrodas Luhanskas apgabalā.
No kara zonas viņš aizbrauca 3. augustā, kad tur bija mīnmetēju apšaude. Viņš brauca kopā ar vēl sešiem cilvēkiem pavisam nelielā "Tavrija" markas automašīnā. Ierodoties Kijevā, Viktors sāka strādāt brīvprātīgo centrā, kur arī palicis, un jau sniedz palīdzību citiem no kara bēgošajiem.
Viņš parāda noliktavu ar pārtiku, karsto maltīšu izsniegšanas punktu, aizved un parāda arī apģērba saņemšanas vietas. Viņš vadā pa šīm vietām un stāsta, ka cilvēki, aizbraucot no tā dēvētās "antiteroristiskās operācijas zonas", vienkārši nespēj paņemt līdzi pietiekoši daudz mantu, kas nepieciešamas ikdienas dzīvei.
"Mūsu brīvprātīgo centrs palīdz cilvēkiem iekārtoties. Šeit izsniedz pārtiku: saulespuķu eļļu, cukuru, putraimus, konservus, zīdaiņu pārtiku. Tāpat var saņemt sadzīves ķīmijas komplektus, apģērbu, apavus, gultas veļu, traukus. Tādā veidā mēs cenšamies kaut nedaudz atvieglot bēgļu un iekšzemē pārvietoto cilvēku dzīvi," stāsta Viktors.
Vēl patvēruma meklētājiem no valsts austrumiem šeit palīdz atrast darbu. Kopš pagājušā gada augusta beigām, pēc Viktora aplēsēm, palīdzību centrā saņēmuši vairāk nekā 20 000 cilvēku. Ir bijis, ka sestdien vien, kad ir ēdiena izsniegšanas diena – apkalpojuši tūkstoti bēgļu, - atvadoties piebilst Viktors.
Apnicis šis karš
Jau bez pavadoņa, pie sadzīves ķīmijas izsniegšanas punkta Latvijas Radio sastop Annu, jaunu sievieti ar gaišiem matiem un zilām acīm. Aņa nāk no Jasinovatajas, pilsētas Doņeckas apgabalā. Kijevā meitene uzturas jau četrus mēnešus. Stāsta, ka Kijevā viss esot ļoti dārgi. Plānojot braukt atpakaļ, tiklīdz viņas dzimtajā pusē kļūšot mierīgāk.
"Katru dienu zvana radinieki. Stāsta par skaļām apšaudēm… Nevarot aizmigt. Viņiem tur ir ļoti grūti dzīvot. Netālu no manas pilsētas, kaimiņu Avdejevkā pastāvīgi kaut kas sprāgst, notiek cīņas… Doņeckā un Jasinovatajā arī ik pa laikam," saka Anna.
"Kapsētas ir mīnētas. Ir ļoti bail iet ārā. Cilvēki baidās atstāt savus dzīvokļus, tāpēc ka uzdarbojas laupītāji un marodieri. Nes no mājas ārā pilnīgi visu, līdz pat dakšām un nažiem," piebilst meitene.
Vovam no Makejevkas ir ap 20 gadu. Neskatoties uz piedzīvoto, jaunekļa acīs netrūkst optimisma. Kijevā Vova uz dzīvi apmetās Baltajā baznīcā. Latvijas Radio jautā, vai Makejevkā arī uzdarbojas marodieri, par ko iepriekš stāstīja Anna. "Nē. Kad es tur uzturējos, nekā tāda nebija. Tur viss ir stingri, tur nav nekā tāda… Ļoti vēlos, lai viss beigtos. Ir apnicis šis karš," nosaka Vova.
Vairāki atbraucēji no Luhanskas un Doņeckas apgabala nav diez ko runīgi, ko, protams, var saprast. Kāda sieviete no Horlivkas, kas vēlējās palikt anonīma, atzinās, ka baidoties par viņas komentāru publikācijas sekām. Šī trauslā, neliela auguma sieviete ar pārgurušu skatienu, stiepa trīs pārpildītas somas ar apģērbu saviem bērniem. Vīrs esot miris vēl pirms kara, un tagad viņa kopā ar bērniem mēģina izdzīvot bez jebkādas pārliecības par rītdienu.
Bezcerīgie skatieni tukšumā
Radio apmeklējuma laikā centra reģistratūrā bija ap 20 cilvēku. Vairums no viņiem bezcerīgi raudzījās kaut kur tukšumā.
Pamanot Latvijas Radio ar diktofonu un korespondenta apliecību rokās, cilvēki izvairījās no jebkādas vārdu apmaiņas. Viņu prāti bija aizņemti ar pavisam citām rūpēm un domām.
Visatsaucīgākais izrādās Viktors. Tas pats, kas sarīkoja nelielu ekskursiju pa centru. Viņš dalījās dažās nepatīkamās atmiņās par notikušo "mājās", kuras nācies pamest. "Mana paziņa atnāca pēc maizes un pateica – "Mans vīrs ir slimnīcā, vai es drīkstu saņemt maizi viņa vietā? Vakar es nevarēju atnākt." Lietojot necenzētu leksiku, sievietei lika klusēt. Taču, kad paziņa pauda savu sašutumu, viņu vienkārši piekāva un aizveda nezināmā virzienā. Kur viņa atrodas šobrīd – nav zināms. Vai vispār ir dzīva? Tā kā mājās nerādās – diezin vai," spriež Viktors.
Viņš apliecināja, ka karadarbības zonā Ukrainas austrumos darbojas nevienam nepakļautie militārie veidojumi, kuri laupa un siro. Bēgļi no kara liesmās ieskautajiem Ukrainas austrumiem dodas arī uz kaimiņvalstīm – Krieviju un Baltkrieviju. Tādu, pēc ANO datiem, ir vairāk nekā 800 000.
Mieru Austrumukrainā tik drīz neparedz
Izņemot lielo bēgļu skaitu, šis asiņainais karš jau prasījis vairāk nekā 6000 cilvēku dzīvību.
Kad tas īsti beigsies? – ir jautājums, uz ko vēlas rast atbildi visas iesaistītās puses. Taču pagaidām analītiķi noskaņoti pesimistiski.
Kopš otrās Minskas vienošanās spēkā stāšanās ir pagājuši nu jau trīs mēneši. Lai arī šobrīd nenotiek tik asa karadarbība kā agrāk, tomēr simtprocentīgu efektu Minskas vienošanās nesniedz. Vietām joprojām notiek sadursmes.
Neskatoties uz to, Ukrainas Ārlietu ministrija uzskata, ka tas esot šobrīd vienīgais risinājums, atzīst Ārlietu ministrijas politiskais direktors Aleksejs Makejevs. "Visus šos dokumentus caurvij viena pamatideja: pretestībai var pielikt punktu - izbeidzot apšaudes, panākot pamieru, atvelkot bruņotos spēkus no Ukrainas teritorijas, kā arī sarīkojot demokrātiskas vietējās vēlēšanas atsevišķos Luhanskas un Doņeckas apgabalu rajonos, kuru rezultātus atzītu arī Eiropas Drošības un sadarbības organizācija," saka Makejevs.
Bijušais avīzes "Kijevas Telegrāfs" galvenais redaktors Vladimirs Skačko uzskata, ka konflikta iznākums atkarīgs no divu valstu – ASV un Krievijas – ģeopolitiskā pretspara iznākuma.
Viņaprāt, Donbasa nestabilitātes zonā ieinteresētie spēki var izmantot konfliktu, lai gūtu labumus šajā ģeopolitiskā cīņā. Karš Ukrainas austrumos nebeigsies, kamēr vai nu Krievija, vai nu ASV negūs absolūtu uzvaru viena pār otru - noslēdz sarunu Skačko.
Savukārt Atklātās politikas institūta eksperts Bohdans Oļeksjuks apgalvo, ka konflikta iznākums, pirmkārt, atkarīgs no Krievijas, konkrētāk – no Krievijas vadības ietekmes uz Doņeckas un Luhanskas separātistiem.
Ja šī ietekme mazināsies, kas ir iespējams tikai destabilizējoties situācijai pašā Krievijā, – konfliktu izdosies izbeigt ātrāk. Taču tas ir maz ticams iznākums, turpina Oļeksjuks.
"Visdrīzāk tas būs iesaldēts konflikts uz ilgu laiku. Visdrīzāk, tas nāks par labu Ukrainas ekonomikai, kas šobrīd ir ļoti sarežģītā situācijā. Arī sabiedrībai, jo Krimas un Austrumu Ukrainas iedzīvotāju politiskās prioritātes un mentalitāte atšķiras no centrālās, rietumu un tagad arī dienvidu Ukrainas iedzīvotāju prioritātēm," saka Oļeksjuks. "Ekonomika izjuta atvieglojumu, kad atbrīvojās no novecojušām rūpnīcām un šahtām. Gan Krima, gan Austrumukraina saņēma valsts dotācijas. Tāpēc budžeta kontekstā ir vienkāršāk nedomāt, ko darīt ar šiem apgabaliem un kā tos restrukturizēt," uzsver eksperts.
Bet, kamēr analītiķi nāk klajā ar aizvien jaunām prognozēm, jau atkal pie palīdzības centra Frolovskaja ielā pietur mašīna ar kārtējo humānās palīdzības kravu.
