Sociologi: Valoda - svarīgākais «savējo» atpazīšanas faktors

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 7 gadiem.

 

Autoritatīva sabiedriskās domas pētījumu organizācija "Pew Research Center" ieviesusi zināmu skaidrību, ko nozīmē būt "īstam" amerikānim, vācietim u.tml. Pētījumā, kas veikts 14 valstīs, aptverot 14,5 tūkstošus respondentu, par galveno faktoru atzina valodas zināšanu, turpretim tādi nosacījumi kā dzimšanas vieta, reliģiskā piederība un uzticība tradīcijām izrādījās relatīvi maznozīmīgi, vēsta rus.lsm.lv

"Pew Research Center" aptauju pērn maijā veica Lielbritānijā, Ungārijā, Vācijā, Grieķijā, Spānijā, Itālijā, Nīderlandē, Polijā, Francijā, Zviedrijā, kā arī ASV, Kanādā, Austrālijā un Japānā.

Sabiedriskās diskusijās par to, kas ir "īsts (ierakstiet paši)", ļoti bieži pirmajā vietā min dzimšanas vietu. Intuitīvi tas šķiet loģiski: šo diskusiju saasināja migrācijas krīze. To pašu iemeslu dēļ bieži piesauc arī reliģisko piederību. Tomēr "Pew Research Center" pētnieki konstatēja, ka iedzīvotāju un tā dēvēto sabiedriskās domas līderu viedokļi šajos jautājumos nesakrīt.

Piemēram, tikai 33% (mediānas rādītājs) respondentu Eiropā norādīja, ka viņiem ir svarīgi, lai cilvēks būtu dzimis viņu valstī, lai atzītu viņu par "savējo". Dažādās valstīs rādītāji atšķiras - Zviedrijā tie ir tikai 8%, Vācijā - 13%, Nīderlandē 16%. Maksimālie rādītāji bija Ungārijā un Grieķijā, kā arī Itālijā un Polijā - attiecīgi 52%, 50% un 42%, Klasiskās imigrantu sabiedrībās - ASV, Kanādā un Austrālijā - rādītāji bija ļoti atšķirīgi: 31%, 21% un 13%.

Tikpat negaidīti rezultāti bija jautājumā par reliģisko piederību. ASV 32% aptaujāto atzina, ka ir "ļoti svarīgi" būt kristietim, lai būtu amerikānis. Austrālijā bija 13% šādu atbilžu, Kanādā - 15%. Mediānas rādītājs Eiropas valstīs bija tāds pats - 15%, lai gan rezultāti dažādās valstīs atšķiras. Zviedrijā kristīgo ticību par "ļoti svarīgu" nosauca tikai 7%, Nīderlandē - 8%, Spānijā - 9%. Visnopietnāk šo jautājumu uztver Grieķijā, Polijā un Itālijā - attiecīgi 54%, 34% un 30%. 

Daudz būtiskāka izrādījās vietējo tradīciju un paradumu ievērošana: Eiropā no 26% Zviedrijā līdz 68% Ungārijā.

div>Europeans differ on importance of customs and traditions to national identity

Tomēr par galveno faktoru visās valstīs bez izņēmuma atzina valodas zināšanu. Turklāt nevienā Eiropas valstī nebija mazāk kā 95% respondentu, kuri šo nosacījumu atzina par "ļoti svarīgu" vai "svarīgu". Uz kopējā fona relatīvi maznozīmīgāks valodas jautājums ir Itālijā, kur par "ļoti svarīgu" to atzina 59% aptaujāto. Savukārt Nīderlandē valoda aptaujā atzīta praktiski par absolūtu vērtību - par "ļoti svarīgu" to nosauca 84%.

Ability to speak the national language viewed as very important across Europe

"Pew Research Center" sociologi arī norāda, ka uzticību tradīcijām un kultūrai, kā arī reliģijai un dzimšanas vietai, augstāk vērtē vecāka gadagājuma cilvēki un/vai mazāk izglītotie, kuri biežāk balso par labējiem un/vai populistiskiem spēkiem. Starpība salīdzinājumā ar vidējiem rādītājiem šiem respondentiem sasniedz pat 20 līdz 25 procenta punktus. Arī valodas faktorā respondentu grupām vērojamas būtiskas atšķirības, tomēr visās grupās bez izņēmuma vairums respondentu to atzina par "ļoti svarīgu".

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti