Īstenības izteiksme 15 minūtēs

Beznosacījuma ienākums - fantastiska utopija vai gluži reāla iecere?

Īstenības izteiksme 15 minūtēs

ASV kara veterānu dzīve pēc dienesta - ne vienmēr viegla un cieņpilna

Slimnīcu tīkla reforma – ar politisku ietekmi un risku par privātbiznesa barotnēm

Slimnīcu tīkla reforma – ar politisku ietekmi un risku par privātbiznesa barotnēm

Lai gan slimnīcu tīkla reformas vēl nav pat uzliktas uz papīra, politiķi jau sākuši aktīvi zvejot pacientu balsis, it kā cīnoties par slēdzamo slimnīcu saglabāšanu. Tomēr aiz slimniekiem un politikas ir vēl divas nozīmīgas intereses – milzīga nauda veselības nozarē un privātais bizness, kas šo naudu iekāro.

Kopš vasaras beigām, kad par Pasaules Bankas ekspertu pētījumu un viņu ieteikto slimnīcu reformu sāka runāt puslīdz atklāti, attīstību šajā sāgā ieguvis tikai runātāju skaits un runu skaļuma palielināšanās. Par reformu gaitu atbildīgā veselības ministre Anda Čakša no Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) līdz šim runājusi izvairīgi, pirmkārt uzsverot pacientus un viņu tiesības nenomirt, bet saņemt labus medicīnas pakalpojumus un dzīvot ilgāk. Slimnīcu slēgšanu vai pārtapšanu aprūpes centros Čakša sola ne agrāk kā pēc diviem gadiem. Tas ir saprotami, jo nākamajos divos gados gaidāmas vēlēšanas.

Nespēj tikt līdz tālākai slimnīcai

Mediju ziņa, ka Alūksnes slimnīca no diennakts stacionāru varētu pārtapt par dienas aprūpes centru, pirms mēneša drīz vien apskrēja Ziemeļvidzemi, ierasti sērīgos toņos ietērptā piketā pie Saeimas pulcējot ap divsimt protestētāju. "Šodien es esmu šeit, bet nezinu, kur rīt būšu. Ja mūs aizvedīs uz Balviem vai nez kur Gulbeni – runā, ka tur nemaz ķirurģijas nav, bet man ir ķirurģiska darīšana!" sacīja kāda pensionāre. "Kā līdz turienei aizkļūt? Kājām neaiziesi, arī Vaidavā nepasmelsi, ko ieliet mašīnā, lai aizbrauktu! Turklāt pie pensijas pielikti tikai trīs eiro, iedomājieties, tāds pienesums!"

Grūti pārvarams attālums līdz tuvākajām slimnīcām un ierasto pakalpojumu trūkums alternatīvajās ārstniecības iestādēs ir galvenie iemesli, kas sacēluši kājās Alūksni un apkaimes novadus.

Kāda cita Alūksnes puses iedzīvotāja izteicās, ka no Alūksnes slimnīcas tālākais punkts ir 60 kilometru attālā Vidaga: "Ja pārveido par dienas centru un cilvēku izmet vakarā ārā, bet nākamajā dienā jātiek atpakaļ, kā tas ir iespējams? Autobusi kursē divreiz nedēļā!"

Īstas reformas sāks pēc abām vēlēšanām

Alūksnes novadā pie varas ir ZZS mērs. Slimnīcas vadītāja Maruta Kauliņa ir domes deputāte no "Vienotības". Mēra vietnieki pārstāv "Vienotību" un Latvijas Reģionu apvienību. Reģionu apvienība iebildusi pret slimnīcas pārvēršanu dienas aprūpes centrā, savukārt "Vienotības" Saeimas deputāti nesen bija vizītē Alūksnē. Iedzīvotāju, esošo un potenciālo pacientu protesta vēstule ar 11 tūkstošiem parakstu vēl nebija no Alūksnes nogādāta Rīgā, kad ZZS veselības ministre Čakša jau koalīcijai apsolīja, ka Alūksnes slimnīca turpinās nodrošināt diennakts veselības aprūpi kā otrā līmeņa slimnīca. Nav gan pateikts, uz cik ilgu laiku dots solījums, tomēr mēnesi ilgās bažas vismaz pagaidām ir gaisinātas.

(Avots: Pasaules Banka. Kartē norādīts, kāds varētu būt slimnīcu un medicīnas centru izvietojums pēc reformas. Slimnīcas un medicīnas centri ir iedalīti piecos līmeņos un katram līmenim kartē ir sava krāsa. Pirmais līmenis - brūnā krāsā, otrais - zilā krāsā, trešais - violetā krāsā, ceturtais - melnā krāsā, savukārt piektais līmenis - sarkanā krāsā).

Tieši gaidāmo pašvaldību un Saeimas vēlēšanu tuvums ir viens no iemesliem, kādēļ par mazo slimnīcu nākotni pagaidām tiek spriests izvairīgi un izšķiroši lēmumi pāris gadu nav sagaidāmi. To gandrīz tieši apliecina Veselības ministrijas valsts sekretāra vietniece veselības politikas jautājumos Daina Mūrmane-Umbraško: "Ministre jau iepriekš ir teikusi, ka lokālo slimnīcu tīkls netiks prezentēts pirmajā piegājienā, par to diskutēs pēc tam. Jo mēs arī ļoti labi zinām, ka nākamgad ir pašvaldību vēlēšanas un ka šis jautājums vienmēr ir sensitīvs."

Uz jautājumu, vai reformu īstenošana atlikta uz 2019. gadu, jo pirms tam vēl gaidāmas Saeimas vēlēšanas, Mūrmane-Umbraško atbild lakoniski: "Jā, iespējams."

Tādēļ, lai kā ministre Čakša censtos skaidrot, ka reformu primārais mērķis ir pacienti un veselības pakalpojumu kvalitātes celšana, notikumu attīstība rāda, ka pacienti un topošie slimnieki nākamajā un aiznākamajā gadā vispirms būs politisko cīņu instruments.

Politiskas un privātas intereses pirms pacientiem

Ja politiskais solījums Alūksnes slimnīcu saglabāt diennakts režīmā paliktu spēkā arī pēc abām vēlēšanām, kad ministrija īstās reformas tikai sola sākt, zaudētājos paliktu ministrei Čakšai pietuvinātie privātās slimnīcas "Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība" īpašnieki Marģers Zeitmanis un Alīda Vāne.

Pārņemot Alūksnes un apkaimes pacientus, Gulbenes un Balvu privātās slimnīcas līdzi saņemtu arī būtiski lielākas valsts dotācijas.

Abu slimnīcu līdzīpašniece Vāne ir ZZS ietilpstošās Zaļās partijas biedre un ministres Čakšas padomniece, kurai ir tieša ietekme uz veicamajām reformām slimnīcu tīklojumā. Savukārt Veselības ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Trupovnieks (ZZS) bija Balvu mērs laikā, kad turienes slimnīca nonāca privātās rokās. Vāne kādu laiku vadījusi arī Ziemeļkurzemes reģionālo slimnīcu, kas atrodas Ventspilī ar filiāli Talsos. Pasaules Bankas ekspertu pirmajos secinājumos Ziemeļkurzemes slimnīcu ieteikts no neatliekamās palīdzības ārstniecības iestādes pārveidot par steidzamas palīdzības jeb otrā līmeņa slimnīcu. Tādā ārstētu astmu, vieglas traumas, akūtas psihozes un palīdzētu grūtniecēm.

"Amerikāņi nezināja, kas ir Aivars Lembergs, tāpēc Ventspils slimnīcu iedalīja nevis trešajā, bet otrajā līmenī", bez ironijas neiztika Saeimas deputātu sēdē, kur Sabiedrības veselības apakškomisijas vadītājs Romualds Ražuks ("Vienotība"), citi deputāti, ierēdņi un nevalstisko organizāciju pārstāvji izteicās par Pasaules Bankas pētījumu, ieteikumiem un uzlaboto scenāriju. Tajā dažām slimnīcām uzlabotas nākotnes darba iespējas, secina apakškomisijas vadītājs Ražuks:

"Piecas ceturtā līmeņa slimnīcas paliek tāpat, kā līdz šim bijis. Piecas trešā līmeņa slimnīcas nepaliek, jo Latvijā, protams, zina, kas ir Aivars Lembergs, un tāpēc Ventspils slimnīca "iebrauc" trešajā līmenī."

Lai gan parlamentam pašlaik nav ietekmes uz slimnīcu jomā veicamajām reformām, kas ir Veselības ministrijas pienākums ar valdības dotu mandātu, deputāts Ražuks ir pārliecināts – līdzšinējās pārmaiņas liecina, ka slimnīcu plānu izmaiņām nepieciešams rūpīgi sekot Saeimas līmenī, neatstājot to tikai Veselības ministrijas un valdības ziņā.

Pašlaik dod naudu par pacientiem, nākotnē prasīs kvalitāti

Runājot par pašreizējo slimnīcu izkārtojumu Latvijas kartē un ārstniecības iestādēm plānotajiem profiliem, Veselības ministrijas valsts sekretāra vietniece Mūrmane-Umbraško uz jautājumu, cik ļoti karte varētu mainīties, īsti konkrēti atbildēt nevar. "Man ir diezgan grūti pašlaik atbildēt. Par to, ka Latvijā noteikti būs universitātes un reģionālās slimnīcas, šaubu nav vispār. Noteikti paliks arī lokālās slimnīcas, bet ir jautājums, cik daudz to paliks – visas, kas ir pašlaik, vai tomēr slimnīcu skaits samazināsies," saka valsts sekretāra vietniece.

Mūrmane-Umbraško uzsver, ka valstij ir jāiepērk pakalpojums, domājot par rezultātu: "Mēs pašlaik bieži vien maksājam vienkārši par procesu – pacients ir, viņam kaut kas ir darīts. Taču par to, vai rezultāts tiek sasniegts, valsts neuztraucas, mēs vienkārši samaksājam par procesu. Bet, ja mēs ejam uz rezultātu, mēs prasām no slimnīcām rezultātu. Tad ir jautājums, vai slimnīcas to vispār varēs izpildīt pie tā iedzīvotāju skaita, ko viņi savā teritorijā apkalpo, un ar to speciālistu nodrošinājumu, kāds Latvijā ir."

Belēvičs: Grūti prasīt kvalitāti, ja slimnīcas nepieder valstij

Valstij arī nemaz nav viegli no slimnīcām prasīt kvalitāti un rezultātu, jo vairums ārstniecības iestāžu pieder nevis valstij, bet gan pašvaldībām un atsevišķiem privātīpašniekiem, kuru mērīs ir no budžeta saņemt naudu un audzēt peļņu. Tā uzskata bijušais veselības ministrs Guntis Belēvičs, kura laikā Pasaules Bankas pētījums par slimnīcām tika veikts un kas pats medicīnisku manipulāciju dēļ caurkrita politikā.

"Jāsaprot, kam tad tās slimnīcas piederēs un kas tās pārvaldīs. Ja valstij nepieder slimnīcas, tai nav ietekmes uz aparatūras iepirkumiem. Tad valstij nav iespējams plānot daudzu ārkārtīgi dārgu veselības aprūpes pakalpojumu, tajā skaitā diagnostikas pakalpojumu, iegādi. Taču līdzekļi tādā veidā tiek izlietoti, un valstij uz to ir maza ietekme. Ir ļoti grūti valstij reorganizēt slimnīcas, ja tās valstij nepieder," saka Belēvičs.

Bijušais ministrs arī uzsver, ka līdz ar pārvaldības sakārtošanu būtiski palielināms veselības aprūpes finansējums, jo citādi lielākā daļa pakalpojumu nonāks privātās rokās, kas diktēs noteikumus. Tā tas ir, piemēram, ar mikroķirurģiju – slimnīcā "Gaiļezers" mikroķirurģijas pakalpojumus, izmantojot valsts infrastruktūru, sniedz privātfirma, kas var diktēt nosacījumus. "Pašlaik nevar atrast ginekologus, kas gribētu strādāt valsts slimnīcās, jo strādāt privātpraksē ginekologiem ir daudz atraktīvāk gan no finansiālā, gan darba noslodzes viedokļa – nav ilgu darba stundu, nav jāstrādā naktīs, nav sarežģītu operāciju. Tuvākajā laikā tas, iespējams, notiks arī ar LOR-iem [otorinolaringologiem]. Un, ja vienas, otras un trešās jomas speciālisti pāriet uz privāto sektoru, valstij pakalpojumi jāpērk par tādām cenām, par kādām viņi tos sniedz."

Jau Belēviča "ministrēšanas" laikā esot bijušas indikācijas gan par jaunu atsevišķu jomu privātklīniku izveidi, gan investoru interesi būvēt privātu daudzprofilu slimnīcu. "Ja netiks būtiski palielināts finansējums veselības aprūpes jomai, ārsti vai nu brauks prom no Latvijas, vai pāries uz privātajiem veselības aprūpes uzņēmumiem, kas būs labāk aprīkoti un maksās pienācīgāku algu medicīnas personālam. Ja visi kādas jomas speciālisti pāriet privātajā sektorā, viņi valstij var diktēt nosacījumus," vērtē Belēvičs.

Slimnīcu biedrība: Vairāk naudas vajag primārajai aprūpei

Latvijas Slimnīcu biedrības vadītājs Jevgēņijs Kalējs par politisko ietekmi naudas sadalījumā slimnīcām un centieniem veselības aprūpi privatizēt runāt negrib.

Taču par jauno slimnīcu karti viņš ir kritisks – daudziem pacientiem būs grūti vai pat neiespējami līdz mediķiem nokļūt dzīviem.

"Svarīga ir pirmā jeb tā saucamā zelta stunda, kurā pacientiem ir jāsaņem pirmā neatliekamā palīdzība. Ja tie ir simt kilometru, diemžēl stundā tos nobraukt Latvijā ir ļoti, ļoti sarežģīti," saka Kalējs.

Biedrība ir pārliecināta, ka, pirmkārt, ir būtiski stiprināt primāro aprūpi, jo tad sekundārās aprūpes jeb slimnīcu pakalpojumi tik izteikti daudz nemaz nebūtu nepieciešami. "Bet ir jābūt primārajai aprūpei, kurā tiek investēta nauda, kur ir speciālisti, izmeklējumi, kas pacientu nevis ārstē, bet novērš slimību. Tas ir galvenais. Taču Veselības ministrijas plāns paredz tieši pretēji – slimnīcās investēt divas trešdaļas no visiem fondiem, bet tikai viena trešdaļa aiziet reģioniem," reformu plānus komentē Kalējs.

Saskaņā ar Pasaules Bankas rekomendācijām stacionārajai aprūpei jeb slimnīcu infrastruktūrai nākamajos astoņos gados tērējami gandrīz 300 miljoni eiro, medicīnas iekārtas sagādājamas par vairāk nekā 70 miljoniem, bet ambulatorajai jeb primārajai aprūpei aplēstas tikai nepilnu 50 miljonu eiro vajadzības. Tādējādi lēšams, ka nākamo divu gadu slimnīcu reformu cīņa būs ne tikai par politisku interesi pēc slimnieku balsīm, bet arī pamatīgas kaujas par naudu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ziņu analīze
Ziņas
Jaunākie
Interesanti