Slikta masveida Covid-19 testēšana, iespējams, ir labāka par efektīviem ierobežojumiem

Bieža masveida testēšana, lietojot lētus un ātrus, lai arī salīdzinoši neprecīzus testus, spēj strauji samazināt Covid-19 izplatību. Šādu metožu izmantošana padara nevajadzīgus stingrus ierobežošanas pasākumus visiem, ļaujot tos aizstāt ar “personīgiem” ierobežojumiem, kā arī dod iespēju minimāli iegrožot cilvēku ierasto dzīvi, liecina jauns amerikāņu zinātnieku pētījums. Vairākas valstis jau pārbaudījušas šo metodi.

Zinātniskais darbs, kas publicēts interneta žurnālā “Science Advances”, liecina, ka, lai iegrožotu pandēmijas izplatību, analīžu veikšanas biežums un atbildes iegūšanas ātrums ir svarīgāki par testu augstu precizitāti.

Par vispārpieejamas un ātras testēšanas galveno rezultātu kļūs tas, ka atklātie jaunie inficētie saņems “personalizētus norādījumus par pašizolācijas ievērošanu”, un tādējādi  varēs iztikt bez sabiedrisko vietu totālas slēgšanas, uzskata pētījuma autori – Hārvarda un Kolorādo universitāšu zinātnieku grupa, kurā bija eksperti lietišķās matemātikas, molekulārās bioloģijas, imunoloģijas, epidemioloģijas un bioķīmijas jomās.

Mazāk precīzs rezultāts, bet šodien

“Mūsu galvenais secinājums – labāk mazāk jutīgs tests ar rezultātiem šodien nekā jutīgāks tests ar rezultātiem rīt. Nevajag sūtīt visus mājās, lai viņus neinficētu slims cilvēks, tā vietā var noteikt karantīnu tikai vīrusa nēsātājiem, bet pārējie var dzīvot ierasto dzīvi,” paskaidro pētījuma vadītājs, Kolorādo Universitātes docents Daniels Laremors.

Zinātnieki izpētījuši pieejamos datus par to, kā vīrusa slodze (koncentrācija) organismā infekcijas laikā pieaug un samazinās, kurā slimības brīdī parādās simptomi un kad vīrusa nēsātāji kļūst infekciozi.

Pēc tam zinātnieki izmantojuši matemātiskās modelēšanas metodi, lai prognozētu iespējamos rezultātus iedzīvotāju skrīningam, izmantojot dažāda tipa testus trīs hipotētiskos scenārijos – masīvā, kurā ir 10 tūkstoši cilvēku, universitātes apstākļos, kad ir 20 tūkstoši studentu un darbinieku, kā arī megapolē ar 8,4 miljoniem iedzīvotāju.

Infekciozitātes samazināšanās par 80%

Tika konstatēts, ka testēšanas biežums un atbildes saņemšanas operativitāte ir daudz svarīgāki par testa jutīgumu (t.i, vīrusa klātbūtnes paraugos konstatēšanas precizitāti).

Piemēram, megapoles scenārijā masu testēšana divas reizes nedēļā, izmantojot ātru, bet mazāk jutīgu testu, samazināja reprodukcijas indeksu R0 par 80%. (Parametrs R0 raksturo slimības infekciozitāti, tas ir, cilvēku skaitu, kuru inficēs tipisks inficētais, kurš atrodas pilnīgi neimunizētā vidē, kurā netiek īstenoti īpaši epidemioloģiskie pasākumi.)

Tajā pašā laikā tāda paša apmēra testēšana divas reizes nedēļā, izmantojot polimerāzes ķēdes reakcijas testus, kas ir daudz precīzāki un tāpēc tiek uzskatīti par diagnostikas “zelta standartu”, lai gan atbilde jāgaida līdz 48 stundām (praksē mēdz būt arī ilgāk), samazināja indeksu R0 tikai par 58%. Citos scenārijos, kad testu skaits bija vienāds, eksprestests arī vienmēr bremzēja infekcijas izplatīšanos efektīvāk nekā lēnākais un jutīgākais polimerāzes ķēdes reakcijas tests. To var izskaidrot tā, ka apmēram divām trešdaļām inficēto (pēc citiem datiem — vairāk nekā 85%) nav simptomu un, gaidot polimerāzes ķēdes reakcijas testa rezultātus, viņi turpina izplatīt vīrusu.

Kad testa jutīgums nav pozitīvs faktors

Testu jutīguma līmeņi būtiski atšķiras atkarībā no izmantojamajām tehnoloģijām. Infekcijas konstatēšanai testiem antigēnu noteikšanai nepieciešama relatīvi liela vīrusa slodze (vīrusa koncentrācija paraugos) – apmēram tūkstoš reižu lielāka, nekā nepieciešama polimerāzes ķēdes reakcijas testiem. Citiem ātrajiem testiem, kas pazīstami kā RT-LAMP, vīrusa slodzei jābūt apmēram simt reižu lielākai nekā polimerāzes ķēdes reakcijas testiem. Par etalonu uzskatītais polimerāzes ķēdes reakcijas tests spēj atklāt vīrusu ļoti agrā (vai ļoti vēlā) inficēšanās stadijā.

“Agrīnā inficēšanās stadijā ir ļoti neliels “logs”, kad polimerāzes ķēdes reakcijas tests spēj konstatēt vīrusu, bet tests antigēnu noteikšanai vai RT-LAMP – nespēj,” skaidro zinātniskā darba līdzautors, Kolorādo Universitātes institūta “BioFrontiers” direktors Rojs Pārkers. Tomēr šajā periodā cilvēks bieži nav infekciozs, jo vīrusa slodze vēl ir maza.

“Eksprestesti ir domāti infekciozitātes noteikšanai. Tie ir ārkārtīgi efektīvi Covid-19 konstatēšanai tieši tad, kad cilvēki ir infekciozi,” piebilst cits līdzautors, Hārvarda Universitātes epidemioloģijas katedras docents Maikls Mina.

Līdz šim eksprestestus ne pārāk labprāt izmantoja, jo bija bažas, ka liela daļa Covid-19 gadījumu agrīnā inficēšanās stadijā var tikt palaisti garām testu zemā jutīguma dēļ (tā dēvētie viltus negatīvie rezultāti).

Tomēr realitātē inficēta cilvēka organismā 5000 vīrusa RNS kopiju (tās var atklāt tikai ar polimerāzes ķēdes reakcijas testiem) 18–24 stundās var pārvērsties miljonā, ko var atklāt ar ātrajiem testiem, skaidro zinātniskā darba autori. Citiem vārdiem, ja analīzes tiek veiktas ļoti bieži, inficētais, kas “palaists garām” vienā testu kārtā, gandrīz neizbēgami tiks atklāts nākamajā.

Tikt galā ar pandēmiju trīs nedēļās

Pētījums arī demonstrē biežas testēšanas efektivitāti nolūkā panākt, lai slimības uzliesmojums pilnībā apdziest. Pēc viena scenārija, kas paredzēja, ka 4% pilsētas iedzīvotāju tikuši inficēti, trīs ceturtdaļu iedzīvotāju ātrā testēšana reizi trīs dienās galīgo inficēto skaitu samazināja par 88%. Pēc darba autoru domām, “ar to pietiek, lai epidēmija beigtos sešu nedēļu laikā”.

“Šis raksts ir viens no pirmajiem, kas parāda, ka mums mazāk jāsatraucas par testu jutību un galvenā uzmanība jāvelta testēšanas biežumam un ātrumam,” uzskata Rojs Pārkers. Viņš arī norāda, ka eksprestesti ir pilnībā pieejami cenas ziņā – tie var maksāt tikai vienu ASV dolāru un dot atbildi pēc 15 minūtēm.

Covid-19 testus – katrās mājās

Kopš pandēmijas sākuma uzņēmumi un zinātniski pētnieciskie centri izstrādā ātros testus, kas nav dārgi un kurus būtu iespējams izmantot operatīvam masveida skrīningam sabiedriskās vietās vai patstāvīgai diagnostikai.

Zinātnieki uzskata par pilnīgi iespējamu katras ģimenes nodrošināšanu ar vienkāršiem un lētiem testiem. Pat ja puse amerikāņu sevi testēs un pašizolēsies pozitīva rezultāta gadījumā, efekts būs būtisks. “Dažu nedēļu laikā mēs varētu redzēt, kā milzīgais jaunu gadījumu skaits samazinās līdz pilnībā pārvaldāmam līmenim,” domā Maikls Mina.

Ātrā testēšana varētu atgriezt dzīvību potenciālajās “superinficēšanās” vietās – futbola stadionos, koncertu norises vietās un lidostās, ja cilvēki pirms tam sevi testētu un joprojām piesardzības dēļ valkātu maskas.

Pēc zinātnieku vērtējuma, tēriņi ASV iedzīvotāju masveida testēšanai, izmantojot ātros testus, gada laikā var veidot mazāk nekā 0,1% no pašreizējām ar pandēmiju saistītajām izmaksām.

Slovākija un Anglija. Teorijas pārbaude praksē

Autorus iedvesmo masu testēšanas kampaņas, kuras jau notiek vairākās valstīs, konkrēti – Slovākijā. Oktobra beigās un novembra sākumā tur tika veikti divi testēšanas posmi valsts mērogā un vēl divi – dažos apriņķos, kur epidemioloģiskā situācija bija visnopietnākā. Sākotnējie rezultāti liecina, ka trīs nedēļu laikā pozitīvo testu īpatsvars samazinājās par apmēram 55%.

Nupat varas iestādes paziņojušas, ka līdz Ziemassvētkiem tiks veikti vēl divi masu skrīninga posmi – pirmais valsts mērogā decembra pirmajā nedēļas nogalē, bet divi citi – apriņķos, kur pirmajā posmā tiks konstatēts visaugstākais inficēšanās līmenis. Šim nolūkam tiks izmantoti astoņi miljoni jau iepriekš iepirkto eksprestestu komplektu.

Iedzīvotāju masu skrīninga kampaņa, izmantojot eksprestestus, novembrī tika sākta Liverpūlē. Rezultāti ir šādi: tikusi testēta nedaudz mazāk nekā puse šīs Anglijas pilsētas iedzīvotāju, un dažās nedēļās jaunu inficēšanās gadījumu skaits pilsētā samazinājās par divām trešdaļām.

Bez šaubām, Liverpūlē un Slovākijā bija iedarbīgi arī parastie vīrusa izplatības ierobežošanas pasākumi. Savukārt Slovēnijā, kur jau gandrīz mēnesi noteikti ļoti stingri ierobežojumi, pakļaut epidēmiju kontrolei neizdodas. Valsts valdība paziņojusi par gatavošanos iedzīvotāju masu testēšanai. Lēmums tika pieņemts pēc tam, kad pēc stingrāku ierobežojumu noteikšanas jaunatklāto inficēšanās gadījumu skaits nedaudz samazinājās, taču pēc tam atsāka palielināties.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt