Šlesera jaunajai komandai raiba politiskā pagātne

Pagājušajā nedēļā par vēlmi startēt Saeimas vēlēšanās oficiāli paziņoja bijušais satiksmes ministrs un Rīgas vicemērs, vairāku partiju dibinātājs un vadītājs Ainārs Šlesers. Partijas „Vienoti Latvijai” sarakstā viņš ir pulcējis vairākus politikas veterānus, kas savulaik arī bijuši partiju priekšsēdētāji.

Šlesers - atgriešanās pēc dažu gadu pārtraukuma

„Ir cilvēki, kas runā par reformām, un ir cilvēki, kas reformas īsteno (..)” šādi Šlesers tika slavēts savā pagaidām pēdējā kampaņā - Saeimas ārkārtas vēlēšanās pirms trim gadiem, kandidējot kā Šlesera Reformu partijas Latvijas Pirmās partijas/"Latvijas ceļa" (LPP/LC) līderim.

Iepriekšējās Saeimas atlaišanu toreizējais Valsts prezidents Valdis Zatlers pamatoja ar tās balsojumu, kas liedza Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) veikt kratīšanu deputāta Šlesera dzīvesvietā tā dēvētās „oligarhu lietas” ietvaros. Zatlers netika pārvēlēts amatā un nodibināja Zatlera Reformu partiju. Šlesers uz to reaģēja, pārdēvējot partiju. Taču vēlēšanas bija neveiksmīgas, un neilgi pēc tām biedri nobalsoja par tās likvidēšanu. Daļa no tiem nodibināja partiju „Gods kalpot Rīgai,” kas šobrīd līdz ar „Saskaņas centru” valda Rīgas domē. Savukārt pats Šlesers uz dažiem gadiem no politiskās skatuves nokāpa.

Pagājušā gada nogalē iestājies reģionālajā partijā „Vienoti Latvijai” un kļuvis par tās vadītāju, nu Šlesers ir gatavs atgriezties. Palīgos viņš ir sapulcējis vairākus politikas veterānus, kas kļūs par „Vienoti Latvijai” vēlēšanu apgabalu sarakstu pirmajiem numuriem. Ar dažiem Šlesers gan ir sadarbojies jau agrāk.

Godmanis – no EP pie Šlesera; ticība nācijas izlīgumam

Piemēram, ar divkārtējo ekspremjeru Ivaru Godmani, kuram nupat izbeigušās Eiropas Parlamenta (EP) deputāta pilnvaras. Kampaņā pirms pieciem gadiem tika izmantots video no koncerta „Arēnā Rīga,” kad premjers Godmanis kāpa uz skatuves un sēdās pie leģendārās grupas „Queen” bungām. Partija LPP/LC savulaik izveidota pēc tam, kad Šlesera vadītā Latvijas Pirmā partija apvienojās ar Godmaņa vadīto „Latvijas ceļu”. Tagad Godmanis atkal ir nostājies blakus Šleseram.

Mēs skaidri redzam savu vietu Eiropas Savienībā un NATO. Mēs skaidri redzam, ka jebkādas spekulācijas par to, ka Latvija var eksistēt ārpus šīm divām struktūrām, nāks par sliktu mums. Otrs princips – viņš jau ir izskanējis sabiedrībā – tas ir nācijas izlīgums. Es esmu dziļi pārliecināts - (..) tas ir kaitīgi visiem, kas šeit dzīvo, jo īpaši latviešu tautai, ja mēs turpināsim vinnēt vēlēšanas ar radikāliem lozungiem – „Latvieti, nepadodies!”, „Krievi nāk!”, un es vēl varētu minēt citus. Ja mēs turpināsim šo sistēmu - un ir partija, kas to dara, - tad mēs neko labu nepieredzēsim,” paredzēja Godmanis.

Jurkāns – ir laiks, kad katram kroplim jānāk palīgā

Arī kādreizējais Tautas saskaņas partijas līderis, bet pēdējā laikā - nu jau bijušā Eiroparlamenta deputāta Alfrēda Rubika palīgs ārlietu jautājumos Jānis Jurkāns ar Šleseru sadarbosies atkārtoti.

Pirms trim gadiem viņš bija Šlesera Reformu partijas ārlietu ministra kandidāts. „Latvija ir briesmās un ir kaut kas jādara, jo jūs atceraties, kā [slavenais čehu literārais varonis] Šveiks teica: „Ja dzimtene briesmās, tad katram kroplim jānāk palīgā!”. Bet, kā jūs redzat, mēs esam spēka gados un vēl varam,” norāda Jurkāns.

Kalvītis – trekno laiku solītāja pārnākšana

Taču starp Šlesera uzaicinātajiem ir arī cilvēki, kuri vēlēšanās nav piedalījušies ilgāku laiku. Aigars Kalvītis pēdējo reizi vēlētājus uzrunāja 2006.gadā pirms 9.Saeimas vēlēšanām - toreiz viņš bija premjers un valdošās Tautas partijas priekšsēdētājs. „Mēs esam cēluši algas, un mēs to turpināsim. Mēs esam cēluši pensijas, un mēs to turpināsim. Mēs esam cēluši slimnīcas, un mēs to turpināsim. Mēs esam cēluši skolas, un to mēs turpināsim,” toreiz priekšvēlēšanu laikā sacīja Kalvītis.

Gadu vēlāk trekno gadu solītājs Kalvītis pēc tā dēvētās „lietussargu revolūcijas” zaudēja premjera amatu, tad atkāpās no Tautas partijas vadības, bet vēlāk nolika arī Saeimas deputāta mandātu.

Pati partija tika likvidēta pirms Saeimas ārkārtas vēlēšanām, paliekot valstij parādā vairāk nekā miljonu latu - sodu par pārsniegto pieļaujamo priekšvēlēšanu izdevumu apmēru un prettiesiski saņemtajiem ziedojumiem. Tie caur trešajām personām - dažām biedrībām - nāca galvenokārt no Andra Šķēles tā dēvētās „pozitīvisma kampaņas” ietvaros.

Runas par iespējamajiem parādiem valstij sauc par liekulību

Šobrīd Kalvītis ir hokeja kuba „Dinamo Rīga” valdes priekšsēdētājs un „Latvijas balzama” padomes priekšsēdētājs, un par KNAB uzlikto sodu partijai atbildīgs nejūtas. „Runa ir par liekulību.

Atvainojiet, es kā brīvas pasaules pilsonis, šīs valsts pilsonis, uzskatu, ka trešajām personām ir tiesības paust publiski savu viedokli. Tas, ka tika samudžināta konkrētā likumiskā bāze, kas pie tam kontrolēja un kontrolē attiecīgās drošības iestādes… tāpēc mēs tādā situācijā nonācām. Es līdz šai dienai neredzu nekādu pārkāpumu, ja kādi ārsti vai citi cilvēki teica labu vārdu par Ministru prezidentu vai mūsu partiju [Tautas partiju]. Tās ir cilvēktiesības, un tās stāv daudz augstāk nekā vienas partijas intereses,” sacīja Kalvītis.

Līdzīgi arī Šlesers skaidro to, kāpēc LPP/LC palika valstij parādā pusmiljonu latu kā sodu par šo trešo personu apmaksāto kampaņu. „Šis ir atbalsts, kurš guļ piecas stundas dienā, strādā 14 stundas dienā un pārvērš īstenībā to, par ko citi pat neiedrošinās sapņot. Šlesers – kurš gan cits!” toreiz vēstīja kāds no Šleseru slavinājošajiem reklāmas rullīšiem.

Straume – pagātnē izkārtoti amati, braukšana dzērumā…gatavs atkal strādāt

Atbalsts Šlesera tagad vienā laidā piesauktajam „nācijas izlīgumam” atgriezties politikā pamudinājis arī Jāni Straumi - bijušo Saeimas priekšsēdētāju un apvienības „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK vadītāju.

Es domāju, ka lozungi par kuriem jau minēja Ivars [Godmanis] ir tiešām, īpaši pēdējā laikā, nesuši kaitējumu Latvijai. Es pats šos lozungus izmantoju 1990.gadu sākumā, ieejot politikā, bet es gribētu teikt, ka tā bija cita situācija. Latvijā valdīja okupācijas armija, Latvijā nevaldīja latviešu valoda (..),” norādīja Straume.

Patiesībā Straume pret šādu retoriku vismaz publiski neiebilda vēl pirms pieciem gadiem, kad no „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK saraksta ar astoto numuru kandidēja Rīgas domes vēlēšanās. „Krievu cilvēki atklāti balso par partijām, kas rūpējas par viņu interešu aizstāvību. Savukārt latviešu valsts ir sadrumstalota un latvieši ir sašķēlušies,” bija vēstīts tā laika reklāmas rullīti.

„Tēvzemieši” toreizējā Rīgas mēra Jāņa Birka vadībā piedzīvoja izgāšanos, galvaspilsētā saņemot vien 3,3% vēlētāju atbalstu. Straume, kuru vajāja "Jūrmalgeitas" sarunās piesauktā iesauka „Batjka”, kā svītrotākais palika pēdējais sarakstā.

Pusotru gadu vēlāk Straume zaudēja „tēvzemiešu” ministru izkārtoto Rīgas brīvostas valdes locekļa amatu. Vēl pēc pusgada Straume mediju uzmanības lokā nonāca, jo pēc braukšanas 1,9 promiļu alkohola reibumā nokļuva policijas izolatorā.

Pēc iznākšanas brīvībā Straume Latvijas politiķiem veltīja skarbus vārdus intervijā, kas uz brīdi kļuva par interneta sensāciju. „Ziniet, tāpēc man jau šobrīd bija jāvāc dvēsele, ka es biju augšā, tajos varas ešelonos. Cilvēkam ir ļoti grūti palikt cilvēkam. (..) Viens no iemesliem, kāpēc es aizgāju no partijas [VL/TB-LNNK], bija vēlme atbrīvoties – lai mani nesaista statūti, programmas, liekulīgas politiskas intrigas. Es varu šobrīd brīvi, un es to arī darīšu,” toreiz klāstīja Straume.

Ironiski, ka atgriezties politikā Straume tagad nolēmis kopā tieši ar Šleseru, kurš pirms pieciem gadiem bija viens no „tēvzemiešu” kampaņas uzbrukumu mērķiem.

Zemie reitingi – kā jauns izaicinājums Šleseram

Pēdēji publiskie partiju reitingi „Vienoti Latvijai” rāda nedaudz vairāk kā viena procenta vēlētāju atbalstu. Tomēr Šleseru tas nebiedējot.

Redziet ļoti daudzi šodien uzvedas tā, it kā vēlēšanas jau būtu notikušas. Vēlēšanas notiks 4.oktobrī. Es atceros, 1998.gadā,  - kad es, būdams jauns, nolēmu dibināt politisko partiju un nepievienoties nevienai no politiskajām partijām, lai arī aicināja, - daudzi teica – kur ir tava niša, kāpēc tu ej, kāpēc tu gribi peldēt pret straumi? (..) Man bija izaicinājums,” atminas Šlesers.

Šlesera pārstāvētās partijas vēlēšanu kampaņās tradicionāli lielus resursus izmantojušas televīzijas reklāmām. Pavasarī to darīja arī Šlesera vadītā biedrība „Nācijas izlīgums,” kas Saeimas priekšvēlēšanu aģitācijas periodā šīs aktivitātes gan pārtraukusi. Taču septembrī spēkā būs likumā noteiktais televīzijas reklāmu klusuma periods, tāpēc „Vienoti Latvijai” cer, ka spēs kvalificēties dalībai priekšvēlēšanu debatēs.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ziņu analīze
Ziņas
Jaunākie
Interesanti