Skotija ceturtdien dodas pie balsošanas urnām, lai izvēlētos, vai palikt Lielbritānijas sastāvā, vai iegūt neatkarību. Lēš, ka būs teju simtprocentīga iedzīvotāju aktivitāte. Balsotājiem ir jāatbild uz vienu jautājumu – "Vai Skotijai ir jākļūst par neatkarīgu valsti?" un atbilde sniedzama ar "jā" vai "nē". "Jā" un "nē" atbalstītāju nometnes līdz pēdējam brīdim iet soli solī. Ar aizturētu elpu notikumiem Skotijā līdzi seko gan pašā Lielbritānijā, gan Eiropā, gan pasaulē.
Skotijā prognozē milzīgu balsotāju aktivitāti
Rīts. Skotijas galvaspilsēta Edinburga, kā allaž, steidzīga. Mainās luksoforu gaismas, plūst auto straume, šūpojas divstāvu autobusi, ļaudis dodas savās gaitās, bet, vaicā kam gribi, visi saka vienu un to pašu - šīs dienas ir citādas. Sarunas par Skotijas referendumu par atdalīšanos no Lielbritānijas ir visur - kafejnīcās, veikalos, avīžu kioskos, virtuvēs, skolās, tramvaja pieturās. Spriedzē ir abās nometnēs – gan tie, kuri prasa neatkarību, gan otri, kas ir par palikšanu Lielbritānijas sastāvā. Edinburgā min piemērus no dzīves – kāda ģimene pat atteikusies braukt uz tuvu draugu kāzām ārpus valsts, lai varētu iet un nobalsot.
Mediji prognozē vēsturē lielāko sabiedrības aktivitāti – vairāk nekā 97% balsstiesīgo gatavojas piedalīties referendumā un nesēdēt mājās. Aptaujas līdz pat pēdējam brīdim rāda teju līdzīgu rezultātu gan neatkarības atbalstītājiem, gan pretiniekiem.
Pie Edinburgas vilciena stacijas pilsētas Rietumos Latvijas Radio sastop pulciņu ļaužu, kuri rokās tur sarkanus bukletus, uz kuriem lieliem dzelteniem burtiem rakstīts "Es balsoju "Nē"".
Starp viņiem ir arī ārsts Endrjū, kurš teic, ka Skotijas atdalīšanās no Lielbritānijas nesīs milzu zaudējumus tieši viņa nozares speciālistiem. "Pirms mēneša es pats strādāju Anglijā un tad ar ģimeni atgriezos Skotijā, jo mēs sevi redzam šeit. Nacionālā veselības aprūpe Anglijā ir ļoti sliktā stāvoklī, bet šeit tā ir laba, tādēļ ir labi to saglabāt kvalitatīvu šeit, bet Anglijai [derētu] to ņemt vērā un mainīties.Cilvēki runā, ka šis ir protesta balsojums, bet tā nav, šis lēmums ir uz mūžiem, pēc tam neko nevarēs mainīt, tās nav vēlēšanas, te nebūs ceļa atpakaļ," saka Endrjū.
"Nē" - citādi nav nākotnes ekonomikai
Bailes zaudēt sakarus, ietekmi, finansējumu, partnerus, ir viens no iemesliem, kādēļ "Nē" kampaņā iesaistījušies arī vairāku citu nozaru pārstāvji un arodbiedrības. Edinburgā lasāmais "Daily Express" vēsta, ka 20 kuģu būvniecības sektora pārstāvju iesnieguši vēstuli Skotijas valdības vadītājam, Neatkarības partijas līderim un faktiski referenduma tēvam - Aleksam Salmondam. Vēstulē paustas bažas par to, ka Skotijas atdalīšanās apdraudēs vietējai ekonomikai būtiskās industrijas nākotni, jo saruks pieprasījums pēc Skotijā ražotajiem kuģiem; Lielbritānija varētu lauzt līgumus un ar pašmāju pieprasījumu vien nepietikšot, simtiem cilvēku varētu zaudēt darbu, bet neviens līdz šim neesot izstāstījis vai sniedzis skaidru atbildi par kuģu būvniecības vīziju neatkarīgās Skotijas apstākļos.
Līdzīgu, tieši ekonomisku bažu vadīts, "Nē" kampaņā aktīvi iesaistījies arī viens no Aberdīnas pilsētas lauku apvidus zemniekiem Pīters Čapmens. Pīters ir kampaņas "Labāk kopā" reģionālās organizācijas viceprezidents.
Skotijas zemnieki, būdami Lielbritānijas sastāvā, bauda daudz un dažādus Londonas savulaik izkarotos labumus izņēmuma statusa dēļ, turklāt saņem miljoniem vērtas subsīdijas no ES.
"Ir ļoti liela nenoteiktība, un tā negatīvi ietekmē jebkuru biznesu. Ja nobalsos par Skotijas neatkarību, tad mums būs daudz neatbildētu jautājumu – kādu valūtu lietosim, kas notiks ar Skotijas dalību Eiropas Savienībā, jo tagad mēs baudām daudz un dažādas priekšrocības. Mums ir vairāki izņēmumi, piemēram, mums nav jāpievienojas eirozonai, bet, ja to visu nāksies pārskatīt un diskutēt no jauna, tad daudz ko no tā riskējam zaudēt. Bet viena no, iespējams, tieši mums lauksaimniekiem vissvarīgākajām lietām ir, ka – mēs esam ievērojami eksportētāji un mūsu lielākais tirgus atrodas Lielbritānijā, Anglijā. Un, ja tā kļūs par faktiski ārzemju teritoriju, daudz kas var sarežģīties, - ar nosacījumiem, valūtu un tamlīdzīgi. Arī cilvēki var domāt – kādēļ gan mums pirkt skotu preces, ja reiz viņi negrib būt ar mums un ir nolēmuši iet savu ceļu," savus apsvērumus izklāsta Čapmens.
Tātad "Nē" kampaņas galvenie pīlāri līdz šim bijuši –
neskaidrība par Skotijas ekonomisko un finanšu nākotni pēc atdalīšanās no Lielbritānijas; kas notiks ar valūtu – vai paliks mārciņas, vai būs jāpāriet uz ko citu, piemēram, uz eiro, kā lēš viens otrs eksperts; kas notiks ar sociālo sistēmu, pensijām, ko līdz šim garantējis Apvienotās Karalistes labklājības modelis; vai Skotija varēs izdzīvot ar savām naftas rezervēm Ziemeļjūrā, kuras, kā saka zinātnieki, pamazām izsīkstot; kā būs ar dalību Eiropas Savienībā; vai skoti nenonāks starptautiskā izolācijā.
"Jā" - Skotija ir stipra un bagāta valsts
Taču tikpat aktīvi kā atdalīšanās pretinieki pēdējos mēnešus un nedēļas aģitējuši "Jā" piekritēji - Skotijas kā neatkarīgas valsts atbalstītāji.
Argumenti – Skotija ir spējīga beidzot atgūt sev pienākošos neatkarību, izmantojot un apkopojot visus resursus, kas ir tās rīcībā – gan ekonomiskos, gan politiskos; pēdējos 300 gadus tā ir bijusi tikai daļa no britu impērijas un par spīti pārstāvjiem parlamentā, Londonā, nav varējusi iegūt pietiekamu spēku un atbalstu; skotiem ir pašiem sava valoda, kultūra un tā ir jau gatava neatkarīga valsts.
Skotijas valdības vadītājs Alekss Salmonds argumentē, ka nebūt ne visi uzņēmēji ir uztraukušies, un esot tādi, kuri gaidīt gaida Skotijas neatkarības dienu, cerot uz fantastiskām iespējām bagātas valsts veidošanā. To Alekss Salmonds apliecina arī sarunā "Latvijas Radio".
"Viss ir ģeogrāfiski noteikts. Tās vērtības, kas pieder Skotijai, paliks Skotijai, kas Anglijai – Anglijai. Jautājums, kas notiks ar finanšu uzkrājumiem, valūtu, ieguldījumiem bankās. Ģeogrāfiski viss ir vienkārši, viss ir sadalīts.
Skotija ir ļoti bagāta ar naftu, zivju, atjaunojamās enerģijas resursiem, taču tas nav vienīgais, ir ļoti spēcīgs lauksaimniecības sektors. Tomēr nebūt ne tas vien Skotiju dara par plaukstošu valsti – tās ir arī mūsu smadzenes, mūsu zināšanas, Skotijas cilvēki. Ejot šo ceļu uz neatkarīgu valsti, tas ir tas, uz ko mēs paļaujamies – uz mūsu prātu un smadzenēm. Dabas resursi ir bonuss, bet ne pamats," ir pārliecināts Alekss Salmonds.
"Sabiedrība ir sadalīta!", tā šonedēļ ziņo arī Skotijas laikrakstu virsraksti un tā nudien ir, jo Edinburgā, aptaujājot cilvēkus uz ielas, viegli ir uzzināt gluži pretējus viedokļus. Te gan jāpiebilst, ka jūtami drošāki runātāji ir tie, kuri joprojām redz Skotiju Lielbritānijas sastāvā.
Iedzīvotāju viedokļi dalās gandrīz līdzīgās daļās
"Es balsošu "pret". Saprotu neatkarības atbalstītāju argumentus, īpaši tos, ka Skotija nav pienācīgi pārstāvēta valdībā Vestminsterē, taču man šis ir vairāk emocionāls jautājums, jo allaž sevi esmu uzskatījis vairāk par britu nekā skotu, lai gan es esmu skots. Es nevaru iedomāties Skotiju esam ārpus Lielbritānijas. Mēs jau tik ilgi esam tajā bijuši.
Lielbritānija ir veiksmīga valsts, tā, protams, nav perfekta, ir daudz nevienlīdzības problēmu, taču, manuprāt, Skotija būs stiprāka, esot tikai Lielbritānijas sastāvā," saka pensionētais jurists Dankans.
"Es stingri ticu, ka mēs iegūstam no abām pasaulēm. Mums ir spēcīgs, pirms 15 gadiem demokrātiskā referendumā izveidots Skotijas parlaments. Daļa no mūsu sekmēm ir arī finanses un resursi, ko iegūstam no pārējās Apvienotās Karalistes. Lielbritānija iegūst no mūsu naftas rezervēm, bet mēs no nacionālās apdrošināšanas, ienākuma nodokļiem, pievienotās vērtības nodokļa, tas nozīmē, ka mūsu ekonomika mutuļo pat lejupslīdes laikā," savus uzskatus pauž Sāra.
Jauna sieviete ar bēbīti: "Es balsošu "par", jo tad Skotija būs godīgāka vieta, runājot par sociālo taisnīgumu, izdevumiem labklājībai, izglītībai, veselības aprūpei, kas tagad tā nav, ja salīdzinām ar Angliju jo īpaši."
Arī Pīters vēlas neatkarīgu Skotiju:
Es sliecos "jā" virzienā, jo es gribētu, lai Skotija ir tāda valsts, kura pārstāv manus politiskos uzskatus, piemēram, par atbruņošanos. Es daudz kur nepiekrītu britu parlamentam, arī tā sistēmai, ka ir lordu palātas un tādā garā. Ar šo "jā" balsojumu, cerams, mēs varētu no saviem politiķiem prasīt lielāku atbildību, un viņi pārstāvētu Skotijas iedzīvotājus labāk, nekā līdz šim."
Skotijas ceļš līdz referendumam ir bijis gana garš un trauksmains
Tāda Skotija, kāda tā ir tagad, izveidojās jau viduslaikos, kad Skotijas karaliste ar Anglijas karalisti bija izkarojusi vairākus karus par neatkarību. Abas monarhijas vēlāk apvienojās zem vienas pārvaldības un 18.gadsimta sākumā izveidoja Lielbritānijas karalisti. Tālākajos vēsturiskajos notikumos no kopējā lietussarga atbrīvojās Īrija, un arī Skotijā allaž saglabājās separātisma alkas, līdz 1999. gadā pēc ilgstoša spiediena un aktivitātēm, skoti referendumā nobalsoja par Skotijas parlamenta izveidošanu ar īpašām tiesībām, piemēram, ietekmēt nodokļu sistēmu, lai gan lielāko varas daļu joprojām saglabāja britu parlaments Londonā.
Par to, ka būtu jānotiek referendumam par Skotijas neatkarību, jau pirms septiņiem gadiem iestājās skotu neatkarības partija, kas pēc uzvaras vēlēšanās ieguva varu parlamentā un pirmā ministra vietu un Skotijas valdības vadītāja krēslu ieņēma Neatkarības partijas līderis Alekss Salmonds. Pēc vairāku gadu sarunām, dokumentu virzīšanas un pārstrādāšanas gan Skotijas parlaments, gan Londona atbalstīja referenduma rīkošanu par Skotijas neatkarību.
Neatkarīgas valsts nākotne un referenduma rezultātu ietekme grūti prognozējama
Kas notiks tālāk, ir jautājums, ko uzdod gan paši skoti, gan eksperti ārvalstīs.
Uz spēles ir ļoti daudz – ne tikai Skotijas ekonomika un labklājība, bet arī tālāka dalība organizācijās – NATO un Eiropas Savienībā. Mediji un politiķi runā dažādi - iespējams, ka Skotijai vajadzēs iestāties no jauna, varbūt šis process nebūs tik sarežģīts.
Eiropas Komisijas prezidents Žozē Manuels Barrozu vēl nebūt ne tik sen vēstīja, - ja Skotija referendumā nobalsos par izstāšanos no Lielbritānijas, tai būs lielas problēmas, ja ne neiespējami atgriezties Eiropas Savienībā. Šie Eiropas Komisijas vadītāja izteikumi pamatīgi saniknoja Skotijas neatkarības piekritējus. Un tam, protams, nepiekrīt arī Alekss Salmonds.
"Nav iedomājami nekādi racionāli argumenti, kādēļ Skotija būtu jāizslēdz no ES. ES neiestājas par teritoriju atgrūšanu, bet gan par paplašināšanos. Mēs esam ES dalībvalsts jau 40 gadu. Es esmu ES pilsonis, un šādas pilsonības atņemšana būtu pretrunā ar demokrātiskiem instinktiem. Skotija sastāda vienu procentu no visas ES iedzīvotājiem, bet mums ir 20% no visiem zivju krājumiem un 25% no atjaunojamās enerģijas resursiem, un 60% no naftas rezervēm. Kurš gan varētu iedomāties, ka šāda bagāta Skotija tiks atstāta ārpus ES teritorijas? Tādam, kurš tā domā, kā mēs te Skotijā sakām, galva ir mugurpusē," saka Salmonds.
To, ka Skotijas atjaunošanai ES lielu šķēršļu nevajadzētu būt, uzskata arī Eiropas Politikas studiju centra pētniece Sonja Pedrafita:
"Lielbritānija gribētu palikt kopā ar Skotiju, un tāda, visticamāk, arī ir Eiropas Savienības pozīcija, proti, ka kopā ar Skotiju Lielbritānija būtu ekonomiski spēcīgāka. Taču, ja Skotija tiešām nobalsotu par neatkarību mierīgā, izdiskutētā procesā, tad es nedomāju, ka Lielbritānijai būtu iemesls bloķēt Skotijas kā neatkarīgas valsts uzņemšanu Eiropas Savienībā. Protams, Lielbritānijai, kā ikvienai Eiropas Savienības dalībvalstij šajā procesā var būt sava pozīcija, ja Skotija izvirza nosacījumus, kas to vai citas dalībvalstis ietekmē, piemēram, institucionālo balansu, pārstāvniecību Eiropas Parlamentā un tā tālāk. Sarunas nebūtu vieglas, taču es neredzu iemeslu, kādēļ Lielbritānija vai kāda cita Eiropas Savienības dalībvalsts bloķētu Skotijas uzņemšanu bloķēšanas pēc."
Jautājums, cik tālu Skotijas referendums tagad atbalsosies arī citur Eiropā, kur briest sadalīšanās un atdalīšanās idejas - Katalonijā, kura cer, ka 9. novembrī varēs sarīkot (nu jau, tiesa gan, maz ticams) referendumu par atdalīšanos no Spānijas, Beļģijā, kur pieaug plaisa starp flāmu un valoņu sabiedrībām.
Katalāņu neatkarības atbalstītāju grupas jau nopirkušas reklāmas vietu skotu laikrakstos, kur ar lieliem burtiem vēstīts: "Apsveicam, Skotija! Balsot ir uzvarēt!"
"Gan Katalonijā, gan citur Eiropā, kur patlaban ir ar nacionālismu saistīti konflikti, šos notikumus Skotijā var uzskatīt par iespēju, taču citādi nekādas sekas šim notikumam nevar būt, jo katras gadījums ir citādāks. Atšķirībā no Londonas Madride uzskata, ka tikai visai Spānijai ir tiesības balsot par Katalonijas neatkarību, nevis Katalonijai vienai pašai," komentē pētniece Sonja Pedrafita.
Vēlēšanu iecirkņi Skotijā durvis ver pulksten 7 no rīta, kas ir plkst. 9 pēc Latvijas laika un strādās līdz plkst. 22 jeb pusnaktij pēc Latvijas laika.
Balsotājiem ir jāatbild uz vienu jautājumu – "Vai Skotijai ir jākļūst par neatkarīgu valsti?" un atbilde sniedzama ar "jā" vai "nē". Referendumā var piedalīties visi Skotijas rezidenti, kuri ir vecāki par 16 gadiem, un referenduma iznākumu noteiks ar vienkāršu vairākumu.
