Izmaiņas virknē pašvaldību
Līdz šim ierasts, ka katrs lēmums par kādas skolas slēgšanu uztverts ļoti asi. Līdz ar iedzīvotājiem, kurus konkrētas skolas slēgšana ietekmē, izglītības iestāžu sardzē stājās arī pašvaldības. Nu situācija, šķiet, ir mainījusies. Līdz ar administratīvi teritoriālo reformu atkal aktuālāki kļuvuši jautājumi par skolu tīklu sakārtošanu, kas nozīmē arī atsevišķu izglītības iestāžu slēgšanu un reorganizāciju. Pašlaik izskatās, ka kārtotāji ir jauno novadu politiķi.
Latvijas Radio jau ziņojis par vairākiem gadījumiem. Piemēram, Daugavpilī pret skolas slēgšanu un apvienošanu iedzīvotāji sarīkoja arī piketu. "Mēs gribam pateikt, ka mēs esam pret to, lai mūs iekļautu kaut kādā kopējā izglītības finansiālā projektā. Mēs gribētu, lai Daugavpils pilsēta saprot, ka mēs esam tiesīgi būt patstāvīgi," piketā pauda kāda iedzīvotāja.
Tāpat bijušas ziņas par iespējamām plašām reformām Alūksnes novada skolu tīklā. Par to Latvijas Radio stāstījusi laikraksta "Alūksnes un Malienas Ziņas" galvenā redaktora pienākuma izpildītāja Sandra Apine: "Redakcijas rīcībā esošais aptuvenais plāns, kas izskanējis, – skolās ir plānots atstāt tikai divas pamatskolas pagastos ar pirmo līdz devīto klasi kopā ar pirmsskolas grupām Liepnā un Ziemeru pagastā. Savukārt piecas – Jaunannas, Pededzes, Malienas, Bejas un Strautiņu [pagastos] likvidēt vai atstāt dažas sākumskolas klases ar pirmsskolas grupām."
Tāpat Latvijas Radio jau ziņojis, ka bez vidusskolas klasēm var palikt Skrundas pilsēta. Laikraksta "Kurzemnieks" galvenā redaktore Daiga Bitiniece apstiprināja – arī Kuldīgas novadā skolu tīkls tiks pārplānots. Jau pieņemts lēmums slēgt Laidu pamatskolu.
"Tur mācās vēl šobrīd no 1. līdz 9. klasei 41 bērns. Ir vēl arī pirmsskolas grupa viņiem – to apmeklē 28 bērni. Un pamatā mācības notiek apvienoto klašu veidā, un daļai vecāku pret to ir iebildumi. Daļa bērnu jau tagad brauc mācīties uz citām skolām. Laikraksts ir vaicājis vecākiem, ko vecāki par to saka. Vairums atbild, ka ir ļoti bēdīgi, ka skolas vairs tur nebūs, bet nu ir laiks pārmaiņām – to vecāki arī saprot," pastāstīja Bitiniece.
Novadu reforma un finansējuma modelis
Bet kādēļ tik daudz un straujas izmaiņas plānotas pašvaldību skolu tīklos? Latvijas Pašvaldību savienības padomniece izglītības un kultūras jautājumos Ināra Dundure norādīja – nevar tā vienkārši pateikt, vai šādi lēmumi ir pareizi vai nav, taču tie ir loģiski. Iepriekšējā novadu sistēmā skolu tīkls esot bijis vairāk vai mazāk sakārtots, bet, mainoties novadiem, sistēmā jāveic atbilstoši labojumi.
"Šobrīd, it īpaši tur, kur tika pievienotas vai apvienotas vairākas pašvaldības, tad, protams, šis jautājums atkal ir kļuvis aktuālāks. Un ir jāskata šis skolu tīkls jau plašākā kontekstā, proti, kā veidot skolu tīkla stratēģiju, ņemot vērā iedzīvotāju skaitu, vecuma struktūru, svarīga arī iedzīvotāju migrācijas plūsma. Būtiski – jānovērtē esošās izglītības iestādes, arī tehniskais nodrošinājums, infrastruktūra, nodrošinājums ar pedagogiem, pedagogu vecuma struktūra," norādīja Dundure.
Tātad jāpielāgojas realitātei, un tas prasa skolu tīklu pārkārtošanu.
Tikmēr Izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece (Jaunā konservatīvā partija) aktīvās izmaiņas nesaista tikai ar administratīvi teritoriālo reformu, bet arī citiem notikumiem.
"Arī tās sarunas un ieceres, kas mums ir attiecībā uz pedagogu atalgojuma finansējuma modeļa maiņu, es pieļauju, ir tāds papildu stimuls kārtot izglītības iestāžu tīklu.
Sakārtojot skolu tīklu, arī pašvaldībai atbrīvojas līdzekļi, pirmkārt, nodrošināt konkurētspējīgu atalgojumu
un, otrkārt, arī nodrošināt tās vajadzības, kurām līdz šim nereti nav pieticis līdzekļu. Nu, piemēram, papildu personāls, kas ir atbalsta personāla nodrošināšana, logopēdi, psihologi, sociālie pedagogi. Tās ir lietas, kas ir jākārto, un šobrīd šie procesi notiek gan administratīvi teritoriālās reformas ietekmē, gan droši vien arī tāpēc, ka pašvaldībās nav priekšvēlēšanu laika," sacīja ministre.
Muižniece ir pārliecināta, ka iedzīvotāji no šīm reformām necietīs. Ministrija seko arī katram lēmumam un iespējamu draudu gadījumā ir gatava arī iesaistīties. Tā bijis, piemēram, lēmumā par skolu apvienošanu Daugavpilī, kas apdraudētu latviešu skolu skaitu. Ministre gan uzsvēra – Daugavpils gadījums līdz šim ir bijis vienīgais, kas radījis jautājumus un tiek risināts ar ministrijas iesaistīšanos.
Pārāk daudz mazu skolu
Latvijas Universitātes pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes profesors Andris Kangro aktīvo pašvaldību rosību, kārtojot skolu tīklu, sauc par pareizu.
"Mums ir pārāk daudz mazu skolu. Tajā ir tā problēma.
Tas bija redzams jau 90. gadu vidū starptautiskos pētījumos, ka mums ir daudz mazu skolu.
Nu labi, tas ir dārgi, uzreiz skaidrs, bet izglītība prasa naudu. Bet redziet – kvalitāte šajās mazajās skolās vidēji statistiski, – pētījumi rādīja, ka tā nav augsta. Tā bija tieši zemāka nekā lielajās skolās. Ja mēs kļūstam bagātāki, un mēs tādi kļūstam kā valsts, tad, protams, mēs varam vairāk atļauties un kāpēc mums "uzbrukt" mazajām skolām. Nē, nevajag. Bet redziet, ja tie skolēni ir 5–7 vienā klasē, tad kādi tur virzieni, kāda izvēle. Pēc šī principa skolotāju algas tad nevar nodrošināt. Tā kā problēmu tur ir daudz. Šīs mazās pašvaldības aizstāvēja savas skolas. Loģiski. Tagad arī pašvaldības aizstāvēs un rūpēsies par savām skolām. Ļoti labi. Bet tagad tas mērogs būs lielāks tām pašvaldībām," sacīja Kangro.
Viņš norādīja – notiekošais ir loģisks process un ieguvēji būs visi. Gan pedagogi, kuriem būs iespēja mācīt vairāk audzēkņu, gan arī bērni, jo lielāks skaits klasē ļauj īstenot dažādus mācību virzienus un attīstīt skolu, tostarp piesaistot tai dažādas mācību procesam nepieciešamās tehnoloģijas.
Vienlaikus Kangro mierina – noteikti svarīgākais ir skolas sasniegtie mācību rezultāti un, ja sekmes ir labas, tad mazākas skolas, kurās bērni mācās labi, nav nepieciešamības reformēt.
