Jaunais skolotāju algu modelis paredz palielināt direktoru algas, tomēr direktoriem vairs nepiemaksās par stundu vadīšanu. Ministrija arī ir noteikusi vajadzīgo skolēnu skaita slieksni logopēda, psihologa un bibliotekāra vietām skolā.
Direktoru zemākā algas likme pēc skolotāju algu reformas varētu palielināties par aptuveni trešdaļu. No 1.septembra plānots, ka mazajās skolās līdz 100 skolēniem direktors pirms nodokļu nomaksas saņems 1080 eiro pirms nodokļu nomaksas. Tikmēr lielajās skolās ar vairāk nekā 1000 skolēnu direktors saņems par 600 eiro vairāk.
Uzzinot jauno algu apmērus, Valmieras Viestura vidusskolas direktors Uldis Jansons neslēpj prieku: "Jauki! Man šis jaunais modelis sāk iepatikties."
Ar direktoru algām apmierināta ir arī Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas viceprezidente Aija Melle.
Tomēr pārāk mazas algas ir atvēlētas direktora vietniekiem, kuri pēc reformas varētu saņemt no 900 līdz 1200 eiro pirms nodokļu nomaksas, uzskata asociācijas vadītāja.
"Šobrīd faktiski neapmierina direktoru vietnieku algas, jo direktoru vietnieku algas ir bīstami tuvu pedagogu algām. Direktora vietniekam ir cita atbildība un cita pārraudzība, un tām algām būtu jābūt lielākām, bet ne uz direktoru algu rēķina. Ir jāatrod papildu finansējums," saka Melle.
Jaunās direktora algas būs apmēram tikpat lielas, cik līdz šim direktori saņēma, ja tie papildus pasniedza arī mācību stundas kā skolotāji.
Vēl februāra beigās izglītības ministre Mārīte Seile Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā teica, ka direktoram, pasniedzot stundas, tiks attiecīgās stundas atvilktas no direktora likmes un maksātas kā skolotājam. Tātad par stundu pasniegšanu direktoram alga samazinātos. Tomēr pret šādu ieceri krasi iestājās Latvijas Izglītības vadītāju asociācija. "Direktors ir direktors nepārtraukti, un viņa atbildību neviens nenoņem arī tajā laikā, kad viņš ir klasē kā skolotājs. Tātad šī te viena likme, direktora likme, tai būtu jāpaliek garantētai. Jautājums tikai, kāda ir direktora alga, un kā tajā iekļaujas, ka viens no viņa darba pienākumiem ir arī vadīt stundas," uzsver asociācijas viceprezidente Aija Melle.
Tagad arī Izglītības ministrija sliecas uz direktora algas saglabāšanu pat tad, ja direktors izvēlas pasniegt stundas. Tomēr par tām papildus netiks maksāts.
Stelpes pamatskolas direktore Dagmāra Venclova gan atzīst, viņa pasniegtu stundas arī gadījumā, ja tas samazinātu viņas algu: "Man ir tuvs mans matemātikas priekšmets, un es noteikti saglabātu šīs savas piecas matemātikas stundas, un arī fizika vēl četras stundas, tāpēc ir deviņas kopā, un matemātiku noteikti es mācītu. Lai man atrēķina no algas šīs stundas. Es piekristu tam. Jā, dariet lūdzu, es saņemšu mazāk, bet vismaz es nezaudēšu savu pedagoģisko kompetenci, es būšu kopā ar bērniem, es iešu stundās."
Par katriem 200 skolēniem skolā būs paredzēta viena direktora vietnieka amata vienība. Valmieras Viestura vidusskolā, kurā mācās nedaudz virs septiņiem simtiem skolēnu, šobrīd ir četras pilnas direktora vietnieka slodzes. Pēc algu reformas tās, iespējams, samazināsies. Skolas direktors Uldis Jansons gan cer, ka četras pilnas vietas paliks: "Es gribētu teikt, ka visiem pietiek ļoti daudz ko darīt. Ja pēkšņi kaut kas šajā visā mehānismā nedaudz noiet greizi, kad kādam nāk papildus kaut kādi pienākumi, tad veidojas diezgan kritiska situācija, kad netiekam galā ar tiešajiem pienākumiem. Tāpēc es skatītos diezgan skeptiski uz to, ka samazina šo direktora vietnieku skaitu."
Vēl Izglītības ministrija ir noteikusi, ka viena logopēda un viena psihologa amata vieta pienāksies skolām ar vismaz 600 skolēniem. Skolām ar vismaz 700 skolēniem valsts apmaksās arī karjeras konsultantu, taču pilnai bibliotekāra slodzei būs vajadzīgi vismaz 1000 skolēni skolā.
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja Ingrīda Mikiško gan uzskata, ka vajadzīgais skolēnu skaits atbalsta personāla amata vietām būtu jāpārskata. "Nav pārrunāti psihologi, karjeras speciālisti un logopēdi, arī bibliotekāri. Ja ministrija nosaka šo cilvēku attiecīgo amata vienību skaitu uz konkrētu skolēnu skaitu, tas jautājums noteikti ir jāpārskata, jo iznāk tā, ka uz 600 skolēniem ir viens logopēds. Tas nozīmē, ka pat katrā novadā nav logopēda, un tā logopēda palīdzība ir vajadzīga pirmo sešu klašu skolēniem, lai labotu valodu savlaicīgi," norāda Mikiško.
"Bērniem lauku skolās ir ārkārtīgi nepieciešams logopēds," saka Stelpes pamatskolas direktore Dagmāra Venclova. Viņu uztrauc tieši logopēda pieejamība, jo 600 skolēnu slieksnis par vienu pilnu logopēda slodzi, viņasprāt, ir par augstu: "Nu, es nezinu, cik tad tas iznāks stundas, uz cik stundām mums varēs atbraukt logopēds, un vai ar to pietiks, lai novērstu valodas problēmas bērniem."
Tikmēr sociālos pedagogus tāpat kā līdz šim apmaksās pašvaldības. Arī papildu darbiniekus atbalsta personālā, kuriem nepienāksies valsts finansējums, pašvaldība varēs algot no sava budžeta.
