Arvien biežāk un biežāk skolu iekšējās kārtības noteikumos tiek iestrādātas prasības skolā valkāt formas tērpu. Lielai daļai vecāku šāda prasība ir pa prātam, tomēr nereti veidojas arī nepatīkamas situācijas, kuru risināšanā vecāki mēģina iesaistīt gan Izglītības kvalitātes valsts dienestu (IKVD), gan Konkurences padomi (KP).
- Drīkst noteikt, kādā apģērbā jānāk uz skolu
- Singrākas prasības esot elitārajās skolās
- Formu ieviešanas prakse arī KP redzeslokā
- Skolas forma dārga, sagāde - novēlota
- Dažviet forma tikai pēc Ziemassvētkiem
- KP: Vecākiem jābūt aktīvākiem - jāvērtē piedāvājumi
- Formu biznesā - arī Rīgas vicemēra sieva
- Vecāki vēlētos veikalā nopērkamas formas
Formas - skolu un vecāku kompetencē
Jau piemirstās skolas formas, ko bez īpašas mīlestības atceras pieaugušie, kam tās reiz piespiedu kārtā bija jāvalkā, atgriežas skolās. Nu jau tās ieviestas vairāk nekā simt Latvijas skolās. Un, pieaugot skolas formu popularitātei, aug arī vecāku neapmierinātība ar tām. Neapmierināti ar pašreizējo praksi ir pat vecāki, kuri idejiski atbalsta skolas formu valkāšanu. Konflikti jau samilzuši tiktāl, ka, nespējot rast kopīgu valodu ar skolu vadību, vecāki sūdzas IKVD un KP.
Valstiskā līmenī skolas formu nepieciešamība netiek regulēta. To ieviešana vai neieviešana ir skolu vadības un vecāku padomju kompetencē, skaidro IKVD vadītāja Inita Juhņēviča.
"Es gribētu minēt normu, kas ir iestrādāta Izglītības likumā. Tur ir teikts, ka izglītojamā pienākums ir atrasties izglītības iestādē iekšējās kārtības noteikumiem atbilstošā apģērbā.
Tātad – likumā nav skaidri noteikts, ka jābūt skolēnu formām, bet katra skola savos iekšējās kārtības noteikumos drīkst noteikt, kādā apģērbā bērniem būtu jānāk uz skolu.
Parasti iekšējās kārtības noteikumos ir iestrādātas tādas normas kā - tīrā, nesaburzītā apģērbā, lietišķā apģērbā, ir arī speciāli noteikts, kādā apģērbā bērniem būtu jāierodas svētkos. Ir, protams, arī skolas, kas iekšējās kārtības noteikumos ir noteikušas, ka bērniem ir jāvalkā skolas formas," sacīja Juhņēviča.
Te gan jāņem vērā, ka prasība valkāt skolas formas nedrīkst būt tik kategoriska, kā tā noteikta atsevišķās skolās, kur skolēniem, kas mācību iestādē ieradušies citā apģērbā, tiek liegts apmeklēt stundas.
"Skolas formas neesamība arī tajā gadījumā, ja šajā skolā ir noteikts, ka skolas forma ir obligāta, ja bērns kādā dienā neierodas skolas formā, tas nekādā gadījumā nedrīkst kalpot par iemeslu nelaist bērnu klasē vai liegt viņam mācīties.
Diemžēl no sūdzībām, ko esam saņēmuši kvalitātes dienestā un izskatījuši, ir bijuši arī šādi gadījumi, kad skolēni netiek ielaisti klases telpā, ja nav ieradušies skolas formā," atzina Juhņēviča.
Elitārajās skolās prasības esot stingrākas
Mārupes vidusskolā skolas formas ieviestas pirms vairākiem gadiem. Skolas direktors Jānis Lagzdkalns stāsta, ka skolas vadības rīcībā neesot sviru, kas ļautu panākt, ka visi skolēni valkā formas.
"Tur nav jēdziens obligāti, ka - ja nebūs, tad metīs no skolas ārā. Te jau citi saka: "Ja nebūs formu, kas tad būs?" Nu tad būs tas, ka tu, latvieti, neizkārsi karogu valsts svētkos pie mājas. Citu sviru reāli nav. Tas ir ļoti smags jautājums, kuram nav sviru, kuram ir tikai griba, un, ja tu ieslēdz sviras, tad iestājas tiesībsargs un visi pārējie sargi…," noteica Lagzdkalns.
Mārupes vidusskolas direktors gan zina teikt, ka elitārajās skolās prasības esot stingrākas.
"Es pieļauju, ka elitārajās skolās vecāki un bērni nerunā pretī un dara visu, ko liek, jo viņi trīc un dreb par palikšanu šajā skolā. Es varu tikai prasīt, lai nekavē stundas un mācās. Es uzskatu, ka tā ir arī patriotisma lieta un, kā jau es teicu, savu lomu spēlē arī tas, kur tu mācies," stāsta Lagzdkalns.
IKVD vadītāja atzīst, ka dienestā saņemtas jau vairākas sūdzības saistībā tieši ar skolas formām. "Šis nav tas aktuālākais jautājums, ko mēs izskatām, reaģējot uz vecāku sūdzībām. Bet ir bijuši atsevišķi gadījumi, kad skolēns netiek ielaists klases telpā, ja viņš nav ieradies formas tērpā.
Tāpat ir bijuši jautājumi no vecākiem par to, vai tiešām mums ir jāiegādājas konkrētā ražotāja forma, ja tā ir dārga un vecāki uzskata, ka kvalitāte ir neatbilstoša šai cenai," atklāj Juhņēviča.
Formu ieviešanas prakse arī KP redzeslokā
Gluži nesen jautājums par skolas formu ieviešanas praksi nonācis arī KP redzeslokā. Šajā institūcijā vērsušies vecāki, kurus neapmierina pašreizējā situācija, ka lielā daļā skolu, kur ir ieviestas skolas formas, vecāki ir spiesti tās iegādāties no konkrētiem skolas vadības un vecāku padomes izraudzītiem piegādātājiem.
"Mēs nevērtējam to, vai skolai ir jābūt vai nav jābūt obligātai skolas formai, jo Konkurences padome uzskata, ka, ja skolā vairākums vecāku ir to akceptējuši, tad skolai ir tiesības ieviest obligāto formas tērpu. Cits jautājums, ka ne visi vecāki var atļauties to iegādāties un tādā gadījumā šis jautājums ir risināms arī ar pašvaldībām, lūdzot kādu finansiālo atbalstu.
Bet no konkurences viedokļa problēma ir tad, kad vecāki, kas varbūt varētu paši uzšūt šo formu un ietaupīt līdzekļus, nevar saņemt informāciju ne no paša piegādātāja, ne no skolas vadības, kas ir izvēlējusies šo piegādātāju," stāsta KP priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama.
Iepazīstoties ar vecāku sūdzībām, KP secinājusi, ka skolas formu iegāde ir dažkārt ir visai "dārgs prieks", piebilst Ābrama.
"Konkrēti tajā gadījumā, kuru mēs izskatījām, skolas forma vecuma grupā līdz septītajai klasei maksāja aptuveni 140 eiro. Vecāki uzskatīja, ka tas ir par dārgu," piebilst KP vadītāja.
Skolas forma dārga, sagāde - novēlota
Par skolas formu cenām sūdzas arī vecāki. Pārdomās par skolas formu izgatavotāju biznesa modeli dalās Kristīne Kazāka, kura darbojas biedrībā "Vecāki par izglītību" un sava dēla skolas vecāku padomē.
"Pirmkārt, ir cena. Man šķiet, ka tās cenas, ko piedāvā firmas, ir samērā augstas. Piemēram, adīta veste maksā 22 eiro, man liekas, ka tas tomēr ir diezgan daudz. Vai arī bikses, kas maksā 25 eiro. Otra problēma ir komplicētais pasūtīšanas veids – pasūtījums ir jāveic vismaz trīs mēnešus iepriekš, tad ir jāgaida, jāsamaksā avanss par to visu un beigu beigās tu aizbrauc norunātajā datumā pakaļ un tev paziņo:
"Jūsu vestes nav, tā ir atdota kādai citai mammai!" Jums ir jābrauc vēlāk pakaļ vēlreiz. Tad kāda jēga bija trīs mēnešus iepriekš pasūtīt, ja manu vesti atdod kādai citai mammai?" par savu pieredzi stāsta Kazāka.
Arī skolas formu kvalitāte, viņasprāt, neatbilst prasītajai cenai. "Jāsaka diemžēl, ka tā kvalitāte ir diezgan slikta. Skolā ir skolas formas paraugs, tas paraugs ir tīri sakarīgs, bet tas, ko tu saņem rezultātā…pirmajā mirklī šķiet, ka tā forma ir laba, skaista un rūpīga, bet pēc nedēļu ilgas nēsāšanas viss saveļas un izskatās, ka tas apģērba gabals ir lietots vismaz gadu, ja ne vairāk," atzīst Kazāka.
Skolas formu sola tikai pēc Ziemassvētkiem
Skolai, kurā mācās Kristīnes Kazākas dēls, skolas formas piegādā divas firmas. Nelāgā pieredze gūta, pasūtot skolas formu uzņēmumā "PRO fashion". Spriežot pēc mājaslapā pieejamās informācijas, šis uzņēmums piegādā skolas formas aptuveni 20 Latvijas skolām. Nepatīkama pieredze, pasūtot skolas formu šim piegādātājam, ir arī pirmās klases skolnieka mammai Ilzei.
"Bija jāpasūta forma līdz 15. jūnijam, bet kaut kā sanāca, ka vasara, termiņu nokavēju. Pēc tam, kad vēlāk gribēju pasūtīt to formu, tas vairs nebija iespējams. Tad es aizgāju pēc septembra, bet tad bija situācija, ka forma būs gatava tikai uz Ziemassvētkiem, tas nozīmē – tikai nākamajā mācību semestrī," klāsta pirmklasnieka mamma Ilze.
Līdzīgā situācijā, pēc Ilzes teiktā, nonākuši arī citu skolēnu vecāki. "Faktiski jau nebijām mēs vienīgi, kas bija nokavējuši, pusei klases nav formu. Sanāk, ka tām firmām ir garantēts bizness, bet ir sliktāk nekā padomju laikos, vispār nevar dabūt neko, sēdi un gaidi!".
Pati ideja par skolas formām Ilzei gan šķietot atbalstāma.
"Forši jau īstenībā, ka ir tās formas, lai tur neviens īpaši neizlektu. Manuprāt, tām formām ir jābūt, jo tas tomēr disciplinē un neļauj bērniem savā starpā izlekt: "Redziet, man ir "kruti" džinsi!"," tā pirmklasnieka mamma.
KP: Vecākiem jābūt aktīvākiem un jāvērtē piedāvājumi
Ņemot vērā to, ka skolas formas vecākiem jāpērk par savu naudu, iepirkumi par skolas formu iegādi nav jārīko. KP priekšsēdētāja Ābrama gan piekodina, ka tas vēl nav attaisnojums izvēlēties tikai vienu piegādātāju un faktiski nodrošināt tam monopolstāvokli konkrētajā skolā.
"Mums ļoti gribas cerēt, ka skolās, kurās ievieš skolas formas, tiešām tiek rīkots godīgs iepirkums, tiek aptaujāti iespējamie piegādātāji, šuvēji, tiek vērtēta cenas un kvalitātes attiecība un tiek izvēlēts tiešām optimālais piedāvājums.
Bet nekādā gadījumā nav akceptējams tas, ka šis piegādātājs slēpj informāciju, nerāda ne skices, ne fotogrāfijas, ne auduma specifikācijas. Respektīvi, vecākiem, mātēm, kas varētu šo formu pašas pašūt, viņām tiek liegta jebkāda informācija par to, kā šo formu varētu pašrocīgi sagatavot. Nekādā ziņā nevarētu uzskatīt, ka šis piegādātājs, kurš nu ir izvēlēts, būs tas mazais monopolists, kurš "sēdēs" uz šīs informācijas un nevienam neko nedos," norāda Ābrama.
Pēc viņas teiktā, aktīvāka loma šeit būtu jāspēlē arī skolēnu vecākiem.
"Droši vien, ka vecākiem, kas ir vecāku padomē, jābūt aktīvākiem, jāizvērtē vairāki piedāvājumi, lai varētu novērtēt cenas un kvalitātes attiecību.
Un, protams, pēc tam, kad skolēni jau šīs formas ir kādu laiku lietojuši, noteikti būtu jāveic kādas aptaujas, jājautā vecāku viedoklis, lai noskaidrotu, vai šis piegādātājs ir bijis maksimāli efektīvs un godīgs, kas par attiecīgo cenu arī nodrošina skolēnu formas tērpu," uzskata KP vadītāja.
Skolu formu biznesā arī Rīgas vicemēra Amerika sieva
Skolas formas Latvijā piedāvā vairāki uzņēmumi. Vizuāli gan viņu piedāvātie apģērbu modeļi šķiet visai līdzīgi, taču katrai skolai izstrādātais piedāvājums ir nedaudz atšķirīgs, piemēram, trikotāžas vestēm ir atšķirīgu krāsu apmalojumi.
Mārupes vidusskolas skolēnu formas izstrādājusi Rīgas vicemēra Andra Amerika sievas Gintas vadītā firma "Ameri", kura piegādā formas vairāk nekā pussimtam Latvijā esošu izglītības iestāžu.
Firmas biznesa modelis ir līdzīgs jau pieminētā uzņēmuma "PRO fashion" un citu konkurentu īstenotajam – formas tērpus ir jāpasūta un rēķini jāapmaksā vairākus mēnešus iepriekš. Mārupes vidusskolas direktors Jānis Lagzdkalns, kura vadītās skolas skolēni gan var iegādāties formas arī citur, skaidro: tas tādēļ, ka skolas formas būtībā top pēc individuāla pasūtījuma.
"Tad tos citus vajag radīt! Kā es saku, ja nepatīk piens "Maxima", ej uz "Rimi", nepatīk "Rimi", ej uz "Supernetto". Nepatīk tur? Tad pasūti no ārzemēm.
Šīs skolas formas ir gandrīz tāds kā individuāls pasūtījums, tā nav masveida produkcija kā ķīniešu preces, ko sataisa tūkstošiem. Un tie cilvēki, kas viņas taisa, arī nav gatavi ieguldīt naudu kaut kādās nezināmās formās, par ko nav zināms, viņas aizies vai neaizies," skaidro Lagzdkalns.
Vecāki vēlētos, lai formas varētu nopirkt veikalā
Kristīne Kazāka no biedrības "Vecāki par izglītību" domā, ka vecāku neapmierinātība ar pašreizējo situāciju lielā mērā izriet tieši no uzstājīgas vēlmes nodrošināt to, lai katras skolas skolēni valkātu tieši konkrētai skolai izstrādāto formas tērpu.
"Man liekas, ka Latvijas skolas un skolu vadība ir izvēlējusies pārāk komplicētas formas ar īpašām rūtiņām, īpašām vestēm, kur vajag iestrādāt obligāti noteiktas krāsas svītru apkaklē. Man liekas, ka tas ir neadekvāti mūsu situācijai. Anglijā, cik es saprotu, īpašas formas ir tikai privātskolām, bet valsts skolās ir formas, kuras var nopirkt lielveikalā.
Man gribētos, lai arī mūsu pašvaldību skolās tās formas nebūtu tik sarežģītas, komplicētas, lai jebkurš vecāks varētu nopirkt veikalā atbilstošas, neitrālas, skolas izvēlētas krāsas formu.
Bet skolas vadība ir visai neelastīga šajos jautājumos, jo, kad ieminas, ka varbūt būtu vērts kaut ko pārskatīt vai atvieglot, viņi iestājas pozā un pasaka: "Nē!","atzīst Kazāka.
Savukārt IKVD vadītāja Juhņēviča piekodina, ka, izvirzot prasību par skolas formu valkāšanu, skolu un pašvaldību pienākums ir parūpēties, lai šīs formas būtu pieejamas arī tiem skolēniem, kuru vecāki tās nevar atļauties.
"Skolām ir tiesības to noteikt, bet ir jārēķinās ar to, ka arī tad, ja vecāki, skolēni un skolotāji vienojas, ka šajā skolā būs konkrētas skolas formas, ir jārēķinās ar to, ka var būt vecāki, kuri nevar atļauties nopirkt šo skolas formu. Un tādā gadījumā ir skolai un pašvaldībai jāmeklē iespēja, ka arī šiem bērniem tā forma ir," norāda Juhņēviča.
Salīdzinot vecāku nosauktās skolas formu cenas Latvijā ar skolas formu cenām citviet, nākas secināt, ka individuāli izgatavotās skolas formas nudien ir samērā dārgs prieks.
Tā, piemēram, skolas formas bikses zēniem Latvijā maksā vismaz 20 eiro, kamēr Lielbritānijā, kur masveidā ražotas skolas formas nopērkamas pat lielveikalos, to cenas ir sākot no piecarpus eiro. Savukārt skolas formu sarafāni meitenēm Latvijā maksā aptuveni 35 līdz 40 eiro, kamēr Lielbritānijā, kur tie ir vienkāršāki, sarafānu cenas ir no 10 līdz 15 eiro. Tomēr Latvijas skolēnu vecākiem šādas priekšrocības nav un tuvākajā laikā arī nebūs pieejamas, jo standarta skolas formu ieviešana vismaz pagaidām netiek plānota.
