Panorāma

Panorāma

Panorāma

Diskutē par Valsts prezidenta aizstāšanu

„Skola kā iespēja”: nauda ir, rezultātu nav

«Skola kā iespēja»: Izglītībā kvalitāte Latvijā netiek līdzi finansējumam

Attiecībā uz izglītības nozari pierasts dzirdēt, ka naudas nav, tāpēc nav arī vēlamo sekmju un panākumu. Taču dati par izdevumiem izglītībai, salīdzinot ar citām Eiropas Savienības (ES) valstīm, rāda pretēju ainu. Tikmēr Izglītības un zinātnes ministrijā norāda - nozarei paredzētā nauda ne vienmēr nozīmē tieši paša izglītošanas procesa finansēšanu.

 

Salīdzinājumā ar citām Eiropas Savienības valstīm Latvija ir pirmajā vietā izdevumu pozīcijā, cik valdība procentuāli atvēl izglītībai no valsts budžeta līdzekļiem. 2014.gadā tie bija 15,8%. Savukārt pēc izdevumiem izglītībai no iekšzemes kopprodukta (IKP) Latvija ir septītajā vietā ES ar nepilniem 6%. 

Tomēr pēc mācību sasniegumiem neesam ne pirmie, ne septītie. 

Valsts budžeta izdevumi izglītībai Latvijā ir teju 700 miljoni eiro, liecina Finanšu ministrijas dati. Lauvas tiesu no tā tērējam vispārējai izglītībai. Turklāt, kā liecina dati Latvijas Bankas pētījumā, kopējie izdevumi izglītībai ir pastāvīgi auguši, kamēr izglītojamo skaits samazinājies. 

Bet, vērtējot skolēnu sasniegumus, aina vairs nav tik laba. Šo situāciju jau pērn savā pētījumā izcēla arī Latvijas Banka. “Šis naudas daudzums ir adekvāts tam, kas būtu jāiegulda.

Lielākais jautājums – vai tiešām par šo ieguldīto naudu mēs dabūjam pretī pietiekami kvalitatīvu izglītību.

Un šobrīd tā atbilde ir, ka nē,” saka Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītāja vietnieks Mārtiņš Bitāns.

Turklāt Latvijas Bankā pētījumā secina, ka šī problēma ir visos līmeņos: gan vispārējā, gan augstākajā izglītībā. “Izglītības dokuments bieži vien ir starptautiski nekonkurētspējīgs, iegūtās zināšanas neatbilst tam, ko viņi gaida, un diploms daudz neatšķiras no konfekšu papīrīšiem. Tie ir skaisti, spīdīgi, bet faktiski bez satura,” saka Bitāns.

Skolu tīkls un pārdomāts saturs

Lai tā nebūtu, jādomā gan par izglītības iestāžu tīklu, gan par pārdomātu mācību saturu skolā, uzsver Latvijas Bankā. Tam jābūt vērstam nevis uz iekalšanu, faktu uzskaitīšanu, bet domāšanu, starpdisciplināru saišu izprašanu. Tāpat esot jāsaprot, ka skola primāri ir izglītības iestāde, bet sociālās funkcijas ir citu institūciju darbs.

Tās gan ir lietas, par kurām runā jau ilgstoši un kuras apzinās arī Izglītības ministrija. Tajā atzīst, ka izglītības nozarei paredzētā nauda lielākoties nenozīmē tieši paša izglītošanas procesa finansēšanu. “Ir rādītāji, kuri skaidri un precīzi parāda, ka daudzkārt lielākā mērā

izdevumi tiek novirzīti iestāžu uzturēšanai, skolu uzturēšanai, transportam, dažādām citām saistītām lietām, daudz mazāk tie nonāk pie paša studenta vai audzēkņa.

Piemēram,  augstākā izglītībā Eiropas Savienībā mēs esam ar trešo viszemāko finansējumu uz vienu studentu,” norāda Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāre Līga Lejiņa.

Izglītības ministrijā saka – daudz apspriestās reformas arī esot vērstas uz to, lai šo naudu pārdalītu par labu kvalitātei. “Kvalitatīvu izglītību mēs saprotam ar mācību saturu, kvalitatīvu pedagogu. Tas ir skolu tīkla sakārtošana, un es nerunāju tikai par vispārējo izglītību. Ir jau liels darbs izdarīts profesionālajā izglītībā, un mēs esam uzsākuši, arī redzams, augstākās izglītības jomā. Un tas, protams, ir arī pati mācību vide,” saka Lejiņa.

Politiķu un pašvaldību atbalsts?

Izglītības ministrijā met akmeni arī pašvaldību dārziņā, kas administrē lielu daļu izglītības naudas un ilgi pretojās pārmaiņām, kurām Izglītības ministrijas ieskatā kvalitāte būtu jāceļ. Pašvaldības savukārt ministrijai pārmetušas neiedziļināšanos katrā konkrētā situācijā, jo mazas skolas, kuras mudina slēgt vai reorganizēt, ne vienmēr nozīmē – nekvalitatīvs.

Tuvināšanās gan panākta, un pērn Latvijas Pašvaldību savienībā atzina, ka kopumā Izglītības ministrijas un ministra Kārļa Šadurska (“Vienotība”) izraudzīto reformu ceļu atbalsta, joprojām gan ar iebildēm.

Izglītības ministrijai atbalstu sola arī politiski, tostarp Finanšu ministrijā, kas ir valsts maka turētājs. “Es domāju, ka mēs no savas puses arī vismaz Šadurksa kunga uzsāktās reformas ļoti atbalstām gan praktiski, gan ar padomu, gan ar balsojumiem,” saka finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (Zaļo un zemnieku savienība).

Finanšu ministrijā norāda – to, ka jaunas iespējas ir jau esošā finansējuma ietvaros, apliecina tas, ka arī pedagogu algu reformai lielākoties vajadzīgo naudu Izglītības ministrijā atrada, pārdalot iekšējos resursus.

Ziņu analīze
Ziņas
Jaunākie
Interesanti