De Facto

Soda par nekvalitatīvu un laikā nenodotu ceļu; piegādātāji paliek bešā

De Facto

Grib stiprināt politiķu un baznīcas kontroli pār medijiem

Šķēles ģimene iesaistījusies "ātro kredītu" nozarē

Šķēles ģimene iesaistījusies ātro kredītu nozarē

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

 

Atbildīgās Saeimas komisijas deputāti tikai ar vienas balss pārsvaru atbalstīja likuma grozījumus, kas paredz stingrāku regulējumu "ātro kredītu" izsniegšanai. Taču izmaiņas, kas būtu vēlamas patērētājiem, Saeimas gaiteņos virzās lēni. Iespējams, viens no galvenajiem iemesliem ir tas, ka "ātro kredītu" nozarē darbojas ar politiķiem saistītas personas. "De facto" sadarbībā ar Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centru "Re:Baltica" izpētījis, ka lielākajā šīs nozares spēlētājā "4finance" iesaistījusies arī bijušā ekspremjera Andra Šķēles ģimene. Šā gada februārī par vienu no AS "4finance", kas plašāk pazīstams pēc zīmoliem "smscredit" un "vivus", līdzīpašniekiem kļuvis Šķēles znots Edgars Dupats.

"4Finance" līdzīpašnieki ir Maltā reģistrēts ,,FCI Investments Limited" (25%) un Kiprā dibinātā "Tirona Limited" (75%). Tā īpašnieks iepriekš bija Krievijas azartspēļu miljardieris Oļegs Boiko. Pēc "Forbes" aplēsēm, Boiko 2012.gadā daļas "4finance" iegādājās par apmēram 190 miljoniem ASV dolāru. Taču, saskaņā ar "De facto" rīcībā esošajiem "4finance" sniegtajiem dokumentiem investoriem, šā gada februārī nomainījās "Tirona Limited" īpašnieki – 49% ieguva Vera Boiko. "Re:Baltica" izpētītais liecina, ka viņa, visticamāk, ir Oļega Boiko māte. 25,5% pieder Uldim Arnicānam un tikpat daudz Edgaram Dupatam.

Edgars Dupats ir ekspremjera Andra Šķēles znots. Viņš joprojām ir arī padomes priekšsēdētājs Liepājas Autobusu parkā, kas pastarpināti pieder Šķēles ģimenei.

"De facto" vēlējās uzzināt, par kādiem finanšu līdzekļiem Dupats iegādājies daļas "Tirona Limited", kā arī to, vai "4finance" viņš patiesībā pārstāv Šķēles intereses, taču Dupats telefonsarunā bija kodolīgs: "Redziet, tur tad būtu garāka saruna." Dupats lūdza jautājumus iesniegt rakstiski. Taču dienu vēlāk intervijai tomēr laiku neatrada un elektroniskajā sarakstē atbildēja izvairīgi: "Izmaiņas "Tirona Limited" akcionāru struktūrā nav saistītas ar jaunu investoru piesaisti un jauniem ieguldījumiem. (...) Personai (Andris Šķēle – red.), kuru esat minējusi savā e-pastā, nav nekādas saistības ar "4finance Holding" S.A."

"4finance" koncerna peļņa (eiro)

2008             381 759

2009             121 816

2010             4 316 387

2011             12 814 070

2012             25 523 475

2013             35 869 175

2014             47 000 000

"4finance" grupas peļņa septiņu gadu laikā simtkāršojusies, pērn sasniedzot 47 miljonus eiro, salīdzinājumam 2008.gadā tā bija 381 759 eiro. Tajā pašā laikā starptautisko kredītreitingu aģentūru vērtējums ir zems, norādot uz augsta riska spekulatīvām investīcijām.

Arī iepriekš "4finance" padomē bija iecelts ar politiķiem saistītais būvuzņēmējs Māris Martinsons. Viņam piederoši uzņēmumi "4finance"  darbības pirmsākumos aizdeva 1 750 000 eiro. Taču neilgi pēc Ekonomikas policijas veiktajām kratīšanām Martinsonam piederošajos uzņēmumos viņa vārds padomes locekļu vidū vairs nebija atrodams. Pirmos tūkstošus "ātro kredītu" tirgus līderis savulaik saņēma arī no uzņēmuma, kas saistīts ar bijušo Liepājas domes deputātu Ivaru Kesenfeldu. Pēdējās pašvaldību vēlēšanās viņš startēja no Nacionālās apvienības (NA) saraksta.

Savukārt pusmiljonu eiro 2010.gadā aizdeva Rīgas vicemērs Andris Ameriks ("Godas kalpot Rīgai"). Arī vēlāk Ameriks no "ātro kredītu" biznesa tālu neaizgāja.

2013.gada augustā "4finance" Īrijas Fondu biržā izlaida obligācijas 170 miljonu ASV dolāru apmērā. Par 600 000 ASV dolāru tās iegādājās Ameriks. Tas ir sava veida aizdevums, par kuru Ameriks nopelnīja 13 procentus gadā. "Es kā politiķis sen vairs nenodarbojos ar tiešu komercdarbību. Man pilnīgi oficiāli glabājas nauda "Swedbank". Tur ir lieli konsultanti. Es viņiem prasu, kā ir pareizi ieguldīt? Pagājušo reizi viņi teica, ka ir labs variants – ir oficiāli kotētas "4finance" obligācijas. Mēs Jums iesakām iegādāties. Es saku - paldies par padomu! Iegādājos," notikušo atstāsta Ameriks.

Tomēr tieši "ātro kredītu" tirgus līdera ciešās saites ar dažādu partiju politiķiem liek domāt par iemesliem, kāpēc Saeimā tik gausi noritējusi šīs jomas iegrožošana. Izmaiņas izdevīgas būtu "ātro kredītu" ņēmējiem. "Nozares pārstāvji ir ļoti aktīvi lobētāji gan Saeimā, gan arī ministrijā," apliecina ekonomikas ministre Dana Reizniece–Ozola (ZZS). Tajā pašā laikā finanšu ministrs Jānis Reirs ("Vienotība") pauž pretējo: "Mēs neizjūtam spiedienu. Man nekad nav bijušas sarunas ar pārstāvjiem."

Tieši uz "Vienotības" politiķi Dzintaru Zaķi nozares pārstāve Baiba Fromane raidīja neizpratnes pilnu skatienu pēc tam, kad šonedēļ atbildīgajā Saeimas komisijā tomēr pieņēma stingrākus ierobežojumus "ātro kredītu" izsniegšanai, novēroja "De facto".

Savukārt Reiznieces–Ozolas partijas biedrs Ingmārs Līdaka bijis viens no kaismīgākajiem šo grozījumu pretiniekiem.

Politiķu diskusijās novārtā palicis vēl kāds jautājums – kur iegūtu naudu "ātro kredītu" nozares uzņēmumi tālāk aizdod saviem klientiem? Nebanku kreditētājus licencē Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC). Taču tas pārbauda vien pamatkapitāla izcelsmi. Tiesa, tam nav pilnvaru pieprasīt informāciju no Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta, kas apkopo datus par neparastiem un aizdomīgiem darījumiem.

Turklāt pastāv arī risks, ka, piesaistot apgrozāmos līdzekļus, "ātrajos kredītos" varētu tikt atmazgāta nauda.

"Kontroles dienesta līdzšinējā prakse liecina par to, ka aiz "dokumentāri pierādīta" legāla finansējuma avota patiesībā var slēpties organizētas grupas realizēta apjomīga un komplicēta shēma, kuras ietvaros legalizēti noziedzīgi iegūti līdzekļi lielā apmērā, tieši ar šādu galamērķi – sniegt aizdevumus nebanku sektora kapitālsabiedrībām patēriņa kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai," raidījumam "De facto" atzinis Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienests. Taču konkrētus piemērus dienests neatklāj. Tajā pašā laikā norādot, ka tas jau kopš 2012.gada regulāri saņem ziņojumus par aizdomīgiem darījumiem, kas saistīti ar ātro kredītu izkrāpšanu uz izkrāpto līdzekļu legalizāciju.

Ar ietekmīgām personām saistīts arī mazāk zināmais šīs nozares uzņēmums "MiniCredit". Viens no tā akcionāriem ir bijušās "Parex" bankas līdzīpašnieka Valērija Kargina jaunākais dēls Maksims. Savukārt laikā, kad Andris Riekstiņš  darbojās "MiniCredit" padomē, viņš dāsni atbalstīja "Saskaņu".

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti