Pērn decembrī Eiropas Parlaments un Eiropas Padome panāca vienošanos, ka būs izmaiņas vairākās direktīvās, nosakot mērķa apjomu un laika grafiku atkritumu pārstrādes palielināšanai. Tagad izmaiņas ir apstiprinātas Eiropas Komisijā.
Eiropas amatpersonas ir apņēmušās palielināt atkritumu izmantošanu tālākā apstrādes ciklā, nodrošinot, ka arvien mazāk no mūsu miskastes satura nonāk atkritumu poligonos, bet arvien vairāk tiek lietderīgi izmantots, ražojot vai nu enerģiju vai jaunas lietas.
Kopumā no sadzīves atkritumiem līdz 2035.gadam atkārtotā lietošanā vai pārstrādē būs jānonāk ne mazāk kā 65%. Atsevišķs mērķis ir noteikts iepakojumam, no kura līdz 2030.gadam atkārtotā izmantošanā vai pārstrādē būs jānonāk 70%. Visvairāk papīram un kartonam, kā arī melnajiem metāliem un stiklam.
Tiek izteikta cerība, ka
šie nosacījumi nopietni motivēs ražotājus savām precēm arvien vairāk lietot vai nu atkārtoti izmantojamu vai pārstrādājamu iepakojumu.
Tāpat vienošanās paredz, ka no 2022.gada visā ES būs jānodrošina iespējas atsevišķi nodot mājsaimniecībā radušos bīstamos atkritumus, no 2023.gada bioloģiskos atkritumus, vai arī jānodrošina to kompostēšanas iespējas pie dzīvojamām mājām, bet no 2025.gada – tekstila atkritumus. Tādējādi tiks papildināts šķirojamo atkritumu klāsts, kurā pašlaik ir papīrs un kartons, stikls, metāls un plastmasa.
Savukārt atkritumu poligonos nonākušo atkritumu daudzumam tiks noteikti griesti. Visās ES dalībvalstīs būs jānodrošina, ka pēc 2030.gada atkritumu poligonos netiek pieņemti tādi atkritumi, kuri ir piemēroti pārstrādei vai cita veida atkārtotai izmantošanai, ja vien poligons nenodrošinās atkritumu izmantošanu videi labvēlīgākā veidā.
Tostarp līdz 2035.gadam atkritumu poligonos nedrīkstēs nonākt vairāk par 10% no valstī radītajiem sadzīves atkritumiem.
Turpmāk tiks noteiktas arī visā ES vienotas minimālās prasības ražotāju atbildības shēmām, lai nodrošinātu, ka ražotāji pietiekamā apmērā uzņemas atbildību par savu ražojumu tālāko dzīvi jau atkritumu stadijā. Pirmkārt, ražotājiem būs jāiemaksā noteikta summa, par kuru uzturēt valsts atkritumu apsaimniekošanas sistēmu. Otrkārt, jau Eiropas līmenī tiks ieviestas obligātas atbildības shēmas par visa veida iepakojumiem.
Eiropa arvien noteiktāk iet uz principu "piesārņotājs maksā". Jo videi kaitīgākus un biezākos tālāk neizmantojama iepakojuma slāņos satīstītus produktus kāds ražos, jo vairāk arī maksās. Vēl gan nav noteikts, tieši kādas būs papildus izmaksas par jaunajām ES atkritumu samazināšanas iniciatīvām, bet ir
ļoti iespējams, ka tagadējās vaimanas par dzērienu iepakojuma depozīta sistēmas ieviešanu jau pēc dažiem gadiem šķitīslieka gaisa tricināšana.
Kā Latvija pašlaik izskatās uz jauno ES mērķu fona? Ne īpaši slikti, bet arī ne īpaši labi. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) dati par 2015.gadu liecina, ka valstī tika radīts izlietotais iepakojums 233,4 tūkstošu tonnu apjomā, no kā reģenerācijai kopumā nodoti 62%, tostarp pārstrādei – 54%. Līdz tagad paredzētajiem 65% 2025.gadā un 70% 2030.gadā aizsniegties var, bet būs jāpiepūlas. Turklāt īpaši tas attiecas uz noteiktām iepakojumu grupām. Papīra un koka iepakojuma pārstrādē mēs pat pārsniedzam ES jaunos mērķus, bet būs krietni jāpiedomā pie plastmasas un arī stikla pārstrādes vai nodošanas atkārtotā lietošanā.
Problēmas gaidāmas arī ar ražotāju atbildības shēmām. Tās kļūs daudz nopietnākas, bet Latvijā to darbībā pašlaik ir konstatētas problēmas un nepietiekama kontrole pār noteikto mērķu izpili.
Cerams, ka jaunās ES iniciatīvas tiešām dos jaunu elpu atkritumu saimniecībai, jo kā norāda zinātnieki, mūsdienās ir ļoti maz atkritumu veidu, kurus nevar vai nu izmantot atkārtoti vai pārvērst kā citādi izmantojamos materiālos vai enerģijā.
Labi piemēri nav jāmeklē necik tālu. Uzņēmums "Gertliņi Eko" Rīgas pievārtē esošo drūmo izgāztuvi ir spējis pārvērst visai inovatīvā saimniecībā. Atkritumu trūdēšanas process tiek izmantots elektrības un siltuma ražošanā. Elektrību "Getliņi Eko" pārdod "Latvenergo", bet, lai pilnvērtīgi izmantotu siltumu, ir uzbūvējuši siltumnīcas un tagad aktīvi konkurē tomātu tirgū.
