Pusē speciālo internātskolu ar lielu pārsvaru mācās vairāk citu novadu, nekā vietējo bērnu. Turklāt internātskolās dzīvo arī daļa bērnunamu audzēkņu. Šīs skolēnu migrācijas modelis rada arī dubulto samaksas modeli, bet uz internātskolām nosūtītie bērnunamu audzēkņi uzskata, ka viņiem liegta kvalitatīva izglītība un iespēja pēc tam veiksmīgi iekļauties darba tirgū. Bet skolu un bērnunamu dati par bāreņiem, kas mācās internātos atšķiras.
Svaida pa skolām un liedz iegūt labu izglītību
Bijušie "sistēmas bērni" Ineta no "Līkumiem" un Genādijs no Rīgas, un vēl daudzi citi uzskata, ka pieaugušo lēmums viņus ievietot speciālajās skolās liedzis kvalitatīvu izglītību un labākas izredzes darba tirgū. Genādijs kādā cehā ir palīgstrādnieks, bet Ineta lielveikalā strādā par kasieri.
Statistika par pagājušā gada rezultātiem 9.klašu eksāmenos rāda, ka speciālo un vispārējo internātskolu skolēnu rezultāti ir stipri līdzīgi vakarskolu audzēkņu sniegumam. Tie ir viduvēji. Jāņem gan vērā, ka valsts pārbaudes darbus šajās skolās kārto bērni ar mācīšanās traucējumiem, bet skolēni ar garīga rakstura problēmām no eksāmeniem tiek atbrīvoti.
Psihologs, sociālais darbinieks, fizioterapeits un ergoterapeits, kas pusgada garumā vērtēja bērnu vajadzības Jelgavas bērnunamā, konstatēja, ka liela daļa aprūpes centra audzēkņu faktiski dzīvo un uzturas citās pašvaldībās. Mācās internātskolās, kurās īsteno programmas bērniem ar mācīšanās traucējumiem vai garīgu atpalicību.
Arī "Līkumos", bāreņu namā Jēkabpils pusē, kādā darbadienas pēcpusdienā nevarēja sastapt nevienu bērnu, jo visi atradās internātskolās, tai skaitā citās pašvaldībās. Tas nozīmē, ka bērnunamā daļa pavada tikai brīvdienas, vēl cita daļa bērnunamos atgriežas tikai skolēnu brīvlaikos.
To, ka lielu daļu bērnunama audzēkņu vadība nosūta uz tālākiem internātiem, kur bērni arī nakšņo, aktualizēja Tiesībsarga birojs.
Bērnunami kā biežākos iemeslus šādai izvēlei min bērna nespēju mācīties vispārizglītojošā skolā, vēlmi izolēt no nelabvēlīgiem draugiem.
Viena no bijušajiem bērnunamu audzēkņiem, kas mācījušies internātos, Miranda Šnepste skolas bijusi spiesta mainīt teju katru gadu. No Ludzas uz Rēzekni, Koknesi, tad Rīgu.
Vairākus gadus mācījusies arī Rēzeknes novada Adamovas speciālajā skolā, kur ievieto bērnus ar garīgās veselības traucējumiem.
"2.klasē mani pārsūtīja uz internātskolu līdz 5.klasei. Pēc 5.klases mani pārveda atpakaļ uz iepriekšējo skolu. Tad atkal uz citu skolu. Tajā skolā es nomācījos līdz septītajai klasei, un tad, kad mūs aizveda uz Koknesi, uz "Iršiem", bija tā, ka mūs aizveda uz to skolu, kas bija tieši pie mājām, bet tad no tās skolas uz vakarskolu. Vienkārši svaidīja pa skolām," stāsta Miranda.
Bērnu ievietošana internātskolās bērnunamiem ir finansiāli izdevīga, jo tā iestāde saglabā pašvaldības piešķirto summu pilnā apmērā. Šis apjoms daudzviet pārsniedz pat 1000 eiro mēnesī. Tikmēr valsts maksā par bāreņu uzturēšanos internātskolā, izglītošanu un ēdināšanu.
Tā teikt, par vienu un to pašu samaksā divreiz. Piemēram, Aglonas internātvidusskolā 12 no 84 bērniem ir bāreņi, bet Aglonas vidusskolā, kas ir netālu, mācās pieci bāreņi. Par tiem 12, kas ir internātā, pašvaldība mēnesī saņem aptuveni 3600 eiro, bet par pieciem pārējiem – nesaņem neko.
Maltas internātā arī bērni no netālu esošajiem bērnunamiem
Bērnus bieži nogādā uz Latgali, un tā ir tendence. Rēzeknes novadā atrodas trīs speciālās internātskolas un viena pašā pilsētā. Interesi novads piesaistīja ar īpatnējo skolēnu migrāciju. Ap reģiona bērnunamiem izvietotas skolas, bet bērni nereti dodas uz speciālajām skolām blakus pašvaldībā vai tā paša novada citā pagastā.
Latvijas Radio apciemo Maltas speciālo internātskolu. Kad piebrauc pie skolas, zēni ārpusē spēlē volejbolu, tad izklīst. Fonā telefonā skan mūzika. Skolā mācās 135 bērni ar garīgās attīstības traucējumiem.
"Nav pamata apšaubīt pedagoģiski medicīnisko komisiju slēdzienu, sevišķi, ka tas ir acīmredzami," šādi skolas direktors Georgs Ignatjevs atbild uz jautājumu, vai visi bērni pamatoti nonākuši šeit.
Attālā Rēzeknes pagastā trīsstāvīgā skolā viss trešais stāvs izveidots internāta pakalpojumiem. Maltā mācoties seši bērnunamu bērni, kas nāk no institūcijām ar nosaukumu "bērnunams". Divi nākot no Rēzeknes pilsētas bērnunama, viens no Tiskādu bērnunama Rēzeknes novadā, viens no aprūpes iestādes Ludzā un vēl divi no Daugavpils "Priedītes".
Par spīti tam, ka attālumi līdz bērnunamiem ir mazi, bērni internātā arī nakšņo.
Pašvaldības sniegtā informāciju par bērnunamu bērnu skaitu novada speciālajās skolā liecina, ka Maltā vēl aprīlī mācījušies 28 bāreņi, nevis seši. Interesants ir fakts, ka Tiskādu bērnunama tuvumā ir internātskola, bet bērns mācās citā pagastā. Speciālās programmas īsteno arī Rēzeknē un Daugavpilī.
Mēnesī par šiem sešiem bērniem pašvaldības bērnunamiem maksā vidēji 4500 eiro, bet skola no valsts budžeta saņem 1500 katru mēnesi. Par 28 bērniem tai būtu jāsaņem vairāk.
"Mums ir skolā savs budžets, viņš veidojas no valsts mērķdotācijām, pašvaldības līdzekļiem, ir nelieli pašu ieņēmumi. Nu jā, mēs neanalizējam bērnunamu budžetu, nevaru pateikt, kā tas veidojas," saka skolas direktors.
Skolas budžets svārstās ap miljonu eiro. Maltā mācās pat bērni no Rīgas un Ventspils.
Direktors ir manāmi uztraucies un vaicā, vai mums ir kāda kompromitējoša informācija pret viņa vadīto skolu.
Par valsts finansējumu bērnus arī pārģērbjot, ja tas ir nepieciešams, nodrošinot kancelejas preces. Neesot jau tās summas tik lielas. Februārī skola pieņēmusi divus bērnus no Rēzeknes. Situācija faktiski apstiprina jau pieminēto soda mehānismu, kad pašvaldības un bērnunami atbrīvojas no problēmu bērniem.
"Pirmkārt, pret kolēģiem no bērnunama es neteikšu neko… nu… Ko es varu pateikt par viņiem sliktu? Kā jau minēju, tur izveidojās situācija Rēzeknē… Viņi dzīvoja mājās pie savas mātes. Tā situācija izveidojās tāda, ka tie nepilngadīgie bija Rēzeknē, Raiņa parkā, cik es dzirdēju, piedzērušies. Un viņus, protams, nogādāja turpat, pilsētas patversmē. Tas bija, nu, vēl bija aukstais laiks," piemēru par audzēkņiem stāsta Ignatjevs.
Bērnu stāvoklis esot pārāk smags, tāpēc ar viņiem Latvijas Radio aprunāties nedrīkst.
Adamovas skolā aptuveni trešdaļa audzēkņu no bērnunamiem
Rēzeknes novadā ir viens bērnunams un trīs speciālās skolas. Bērnunamā esot 38 bērni, no kuriem tikai pieci mācoties internātskolās, saka novada Sociālā dienesta vadītāja Silvija Strankale.
"Tātad ir medicīniski pedagoģiskā komisija noteikusi šo diagnozi, un, ja vispārizglītojošā skola nav nodrošinājusi šādas izglītības pieejamību skolā, tad arī šie bērni mācās speciālajās internātpamatskolās," saka Strankale.
Bērni no Tiskādu pagasta braukājot uz Maltu un otrādāk.
"No Tiskādiem līdz Maltai tas jau arī, teiksim tā, nav tas tālākais variants. Tas ir turpat, teiksim, kaimiņu pagasts," saka Strakalne.
Latvijā ir 59 speciālās internātskolas. Gandrīz pusē no tām pamatā mācās bērni, kas deklarēti citās administratīvajās teritorijās.
Detalizētus datus par bērnu dzīvesvietām skolas atklāj nelabprāt vai to darīt atsakās. Daudzas apgalvo, ka bērnunamu audzēkņu skolās faktiski neesot vai esot ļoti maz.
Adamovas speciālajā skolā, kas arī atrodas Rēzeknes novadā, mācās 87 bērni, aptuveni trešdaļa nāk no bērnunamiem. Katru mēnesi skola par šo bērnu uzturēšanu un izglītošanu saņem aptuveni 6500 eiro no ministrijas budžeta.
Par Adamovas skolu jau stāstīts "Sistēmas bērnu" sērijā - skolēnu pavasara brīvlaikā no tās kāds Jelgavas bērnunama audzēknis atgriezies piekauts.
Intervijās skolas vadība uzsver, ka atšķirībā no citām speciālajām skolām, nevienam neatsakot.
Skolas direktora vietniece audzināšanas darbā Zigrīda Vasiļkova saka:
"Ir izstrādāta katram bērnam individuāla rehabilitācijas programma, ko viņš saņem. Regulārais psihologa atbalsts, sociāla pedagoga atbalsts."
Tas arī maksājot. Datus par to, no kādām pašvaldībām bērni nonākuši līdz Adamovai, vadība neatklāj. No visas Latvijas. Speciālajās skolās pašlaik mācās vairāk nekā 6000 bērnu, no kuriem gandrīz puse nemācās savai dzīvesvietai tuvākajā skolā.
Piemēram, Jelgavas bērnunams, audzēkņus sūtot uz Rēzekni, saglabā pašvaldības summu bērna uzturēšanai mēnesī pilnā apmērā, un vienlaikus valsts maksā nedaudz virs 200 eiro bērnunamu audzēkņu izglītošanai, ēdināšanai, vēl aptuveni 100 eiro par nakšņošanu. Tādā veidā par vienu bērnu mēnesī samaksā vairāk nekā 1500 eiro.
Bērnunamu un internātskolu rēķini nesakrīt
Raugoties uz cipariem, redzams, ka uz daudzām skolām bērni migrē pat no Latvijas attālākajām vietām. Pārsvarā speciālie internāti koncentrēti Latgalē. Ap Rēzekni un Daugavpili ir astoņas šādas skolas, relatīvi tuvu cita citai.
Radio rīcībā ir dati, cik daudz internātskolās mācās vietējo, cik – citu pašvaldību bērnu. Noteikt, cik no viņiem ir bāreņi, ir grūti, ņemot vērā, ka skolas visai atšķirīgi raugās uz aicinājumu atklāt datus. Pirms diviem gadiem šādus datus pieprasījis Tiesībsarga birojs. Bērnunami norādījuši, ka internātskolās kopumā mācījušies 288 bērni, bet pašas skolas atklāja, ka tādu ir bijis 344. Vairāk, nekā 80% internātskolās arī dzīvojuši.
Arī Radio skola un pašvaldība nosauca divus dažādus ciparus par bāreņiem, kas mācās internātskolā. Pieņemot, ka vidēji 300 bērni internātos dzīvo un arī nakšņo, valsts budžetā viņiem ik mēnesi paredzēti aptuveni 90 000 eiro. Vēl 30 000 eiro ik mēnesi paliek bērnunamiem, kuros bērni atgriežas vien brīvdienās.
Rēzeknes novada Sociālā dienesta vadītāja Strankale saka - nauda, kas sekojot uz internātiem, tiekot izmantota bērnu vajadzībām. Tiskādos un Adamovā esot trenažieru zāle, pirtis un vēl un vēl.
"Viņiem gan ir baseins, gan pirtiņa, gan medicīnas kabinets aprīkots, ir pieejamas masāžas, ir pieejamas fizioterapijas dažādi veidi," klāsta Strakalne.
Bet Maltas internātā šādus labumus Radio nemanīja. Internātā, vienā istabā nakšņo pieci līdz pat septiņi bērni, katram ir savs skapis, bet galds, pie kā mācīties, tikai viens. Izklaidei ir volejbola tīkls un televizors.
Tiesībsargs, kas pētījis šo situāciju, iepriekš uzsvēris, ka problēmu risināšanai trūkstot valdības atbalsta.
Intervijā Latvijas Radio premjers Māris Kučinskis (Zaļo un Zemnieku savienība) norāda, ka skolās šajā kontekstā vajadzētu veikt finanšu auditu, tomēr valdības dienaskārtībā jautājums varot tikt iekļauts tikai pēc tam, kad to lūgtu par nozari atbildīgais – labklājības mistrs Jānis Reirs ( "Vienotība").
"Tas, kas mani pārsteidza, ir tie viedokļi, kas nāk no pašvaldībām, ka viss ir kārtībā, un kontrolieri saka, ka nav kārtībā. Tad kā ir patiesībā? Tieši tāpēc es raugos uz Labklājības ministriju, kurai kā atbildīgajai arī būtu jāpasaka tas," toreiz pauda premjers.
IZM atzīst: pašvaldībām beidzot jāatver acis
Bez speciālajām skolām valstī ir arī 15 vispārējās internātskolas. To uzturēšanai valsts tērē vairāk nekā 4 miljonus eiro gadā, un nākamgad Izglītības ministrija tās finansēt atteiksies. Par speciālajām skolām gan turpinās maksāt, bet tas neliedzot arī bāreņiem ar speciālām vajadzībām mācīties parastajās skolās, ja tās licencē attiecīgo programmu.
Izglītības iestādes par šādu bērnu integrēšanu var saņemt arī papildu naudu, taču skolas nav gana aktīvas un skaitļi rāda, ka nepilni 6500 bērni mācās izolēti, un daļa internātos arī dzīvo. Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) vecākā eksperte Modra Jansone stāsta, ka pašvaldībām pašreizējā sistēma ir finansiāli izdevīga.
"Tādi gadījumi mums ir arī parastajās internātskolās un lielākajā daļā pašvaldību, kurās ir šīs internātskolas, 100 metru, puskilometra attālumā ir arī parastā skola, turpat blakus bieži vien ir arī bērnunams. Tās situācijas ir izveidotas ne tādas, kas būtu bērnu interesēs, kur bērni dzīvo šķirti ļoti ilgu laiku," saka Jansone.
"Tas ir - vietējām varām beidzot jāatver acis un, pirmkārt, pašvaldību sociālajiem dienestiem," uzsver IZM pārstāve.
Tomēr jānorāda arī uz iespējamu valsts lomu sistēmas barošanā un problēmu nepietiekamā risināšanā. Proti, speciālajās skolās bērni nonāk pēc tam, kad speciālo mācību programmu ieteic valsts medicīniski pedagoģiskā komisija. Tā atrodas Rīgā, Valsts izglītības satura centrā, kuru pārrauga Izglītības ministrija.
Cik godprātīgi centrs nosaka diagnozes bērnunamu bērniem? Un cik ļoti tas popularizē šādu bērnu integrēšanu vispārējās skolās? Pašlaik izskan, ka komisiju slēdzieniem pieaugušie varot uzticēties, bet ministrijā saka – vispārējo skolu skaits, kuras ir licencējušas kādu speciālo programmu, ir pietiekami liels. Daudzi bijušie "sistēmas bērni", kas savus stāstus uzticējuši Radio, liecina, ka internātskolās mācījušies ne vien skolēni ar garīgu atpalicību, bet arī nepaklausīgākie, kas klaiņojuši, dzēruši.
Bērnu tiesību sargi sola pievērst uzmanību bāreņu diagnozēm
Arī Jelgavas bērnunama gadījums, kur ekspertu komanda konstatēja nesakritības bērnu lietās un medicīnas kartēs. Secināts, ka medicīnas kartes neuzrāda diagnozes, kas rakstītas bērnu lietās, piemēram, smaga garīga atpalicība, vidēji smaga garīga atpalicība.
Šādas diagnozes vērtētāji ieteikuši izņemt, jo ir aizdomas, ka bērnu lietās tās pierakstītas mehāniski un apzināti. Tās dod pamatu manipulēšanai ar bērna mācību spējām un ārstēšanas paņēmieniem. Bērnu tiesību inspekcijā atzīst, ka pie šādiem pārkāpumiem jau pieraduši, bet Veselības inspekcija klusē.
Bērnu tiesību aizsardzības inspekcija savās pārbaudēs sola vērīgāk pievērst uzmanību tam, vai bērni patiesi dzīvo tā saucamajās mājās.
Jelgavas gadījumā bērnu ievietošana internātskolās nosaukta par bērnu tiesību pārkāpumu, kas institūcijas vadībai jānovērš.
Inspekcijas Bērnu tiesību aizsardzības departamenta direktores vietniece Liene Masļeņikova skaidro, ka "laikā, kamēr bērns ir ievietots ārpus ģimenes aprūpes iestādē, pēc būtības ārpus ģimenes aprūpes iestāde ir uzskatāma par bērna mājām".
"Tā ir bērna ģimene, kas veidojas no citiem audzēkņiem, no ārpus ģimenes aprūpes iestādes darbiniekiem. Līdz ar to arī inspekcijas viedoklis ir, ka bērniem ir jādzīvo mājās un jāapmeklē izglītības iestāde, nevis, ka izglītības iestāde kļūst par bērna mājām, un, ka viņš bērnunamā ir tikai kā ciemiņš," norāda Masļeņikova.
Internātskolām, bērnunamiem un citiem iesaistītajiem vērts padomāt, ka šādā sistēmā tās lemj par bērnu likteni, liedzot ne vien veidot saites ar tā saucamajām mājām, bet ietekmējot tālāk arī pieaugušo dzīves.
