Sadaļas Sadaļas

Sīkpartijas turpina nepiekāpīgi cīnīties par iekļūšanu Saeimā

No 12.Saeimas vēlēšanu dalībniekiem trīs partijas iesniegušas sarakstus, kuros kandidātu ir mazāk par 50. Tas nozīmē, ka, pat ievēlot sarakstu pilnībā, vairākumu Saeimā šīs partijas iegūt nevarētu. Arī politisko spēku reitingi liecina, ka šīm nelielajām partijām būs nopietni jāpapūlas, lai pārvarētu piecu procentu barjeru.  

„Suverenitāte”

Pirms astoņiem gadiem dibināta kā Pensionāru un senioru partija, vēlāk dēvēta gan par "Latvijas Atmodu," gan par Rīgas partiju - šāda ir vēsture pirms gada par „Suverenitāti" pārsauktajai partijai, kas piedalās abās šī gada vēlēšanās. No 43 Saeimas deputātu kandidātiem ceturtā daļa pārstāv biedrību „Antiglobālisti", arī  "Suverenitātes" premjera amata kandidāts Andris Orols. Viņš gan nav partijas biedrs, tāpēc vairāki saraksta pārstāvji sociālajos tīklos kurn par to, ka viņš vienīgais piedalās visās diskusijās, pārējos atstājot ēnā. Pārmetumi par to tiek veltīti arī par partijas vadītāju pirms gada kļuvušajam Andžejam Zdanovičam. Viņš gan noliedz kādas būtiskas domstarpības.

„Partija dod iespēju paust savu viedokli visiem. „Suverenitāte" ir sabiedrisko organizāciju apvienība. Mums ir vairāk nekā piecdesmit sabiedrisko organizāciju. Sarakstā gandrīz visi kandidāti vada kādu organizāciju. Ja mums sakrīt ideoloģija, tad mēs cilvēku ņemam sarakstā. Tomēr katru zem mikroskopa pārbaudīt mēs nevaram. Dažreiz tur nokļūst cilvēki, kas mūsu diskusijās runā vienu, bet, kad nonāk medijos, - kaut ko citu. Taču tā ir normāla parādība. Arī mūsu pretinieki mēģina savus cilvēkus iebāzt mūsu sarakstā, lai to diskreditētu,” skaidroja Zdanovičs.

Eiropas Parlamenta vēlēšanās par „Suverenitāti" savu balsi atdeva vien 0,13 procenti vēlētāju, un partija palika pēdējā vietā. Zdanoviču tas gan nemulsina.

„Pirmkārt - mēs piedalījāmies vēlēšanās pirmo reizi. Otrkārt - ja jūs paskatīsieties, mūsu tēriņi reklāmai bija nulle. Kad jauna partija absolūti bez reklāmas piedalās, tas ir pilnīgi normāli. Tā bija savu spēku pārbaude. Tagad mums pat ir sava avīze. Jā, mums nav tāda budžeta kā valdošajām partijām, bet mēs strādājam, un šoreiz, esmu pārliecināts, rezultāts būs daudz labāks. Mūs interesē mūsu valsts. Bet Eiropa - atvainojiet,  tā ir tālu,” sacīja Zdanovičs.

„Brīvība. Brīvs no bailēm, naida un dusmām”

Visīsāko kandidātu sarakstu ir iesniegusi partija „Brīvība. Brīvs no bailēm, naida un dusmām". 12.Saeimā mēģina iekļūt 18 partijas pārstāvji. Partijas neformālā līdere ir Ventspils dziedniece Anita Pukaļeva, kas sevi dēvē arī par Virsmāti. „Brīvībai" šīs ir jau otrās parlamenta vēlēšanas - pirms trim gadiem tā piedalījās ārkārtas Saeimas vēlēšanās, iegūstot 0,22 procentu vēlētāju atbalstu. Vēlāk partija nesekmīgi mēģināja iekļūt arī Ventspils novada domē.

Formāli ceļš uz partijas dibināšanu aizsākās jau 2010.gada pavasarī, kad vairāki domubiedri sāka notariāli apstiprināt savus parakstus šim mērķim. Dibināšanas sapulce gan notika pusotru gadu vēlāk - neilgi pēc referenduma par 10.Saeimas atlaišanu.

Partija tika dibināta pļavā pie Virsmātes mājas, un savā mājaslapā biedrus viņa aicināja šādi: „Mēs aicinām visus, kas vēlas piedalīties, jo mums ir idejas, bet tikai mēs visi kopā tās varam izvest dzīvē. Aicinām piedalīties visus, kas vēlas, ne tikai ventspilniekus, kuriem piedalīties šādā slietās ir sarežģītāk, jo Ventspilī var zaudēt darbu, ja tu domā savādāk nekā dažs labs. Es ļāvu sevi lamāt un rāt, jo labāk es to ņemu uz sevi, es izturēšu. Dievs man devis gan spēku, gan spēju palīdzēt cilvēkiem. Bet runāt ar cilvēkiem es nenāku kā dziednieks, bet kā Latvijas pilsone, kurai nav vienaldzīgs  Latvijas liktenis un Latvijas cilvēku liktenis. Es tikai palīdzu organizēties, pārējais ir jādara jauniem cilvēkiem, un mums viņu pilna Latvija, kas ir zina, kas ir godaprāts, kas ir gods, kas ir gudri.”

 „Brīvības" līdzpriekšsēdētāju Anriju Aumali nebiedē tas, ka partijas dibināšanas apstākļu dēļ to varētu uztvert kā joku. Viņš pārliecināts, ka daudz dīvaināka ir balsošana par varas partijām, kas atkal un atkal nepilda solīto.

„Izaugsme”

Viena no jaunākajām partijām Latvijā ir „Izaugsme," kas piedāvā 39 kandidātus. Partijas vadītājs ir ārsts kardiologs Andris Skride, un partija pulcējusi vairākus ar medicīnu saistītus cilvēkus. Dibināta pagājušajā gadā vien dažus mēnešus pirms pašvaldību vēlēšanām, partija startēja divos novados - Ķekavā bez panākumiem un Madonā, kur iegūts viens mandāts.

Madonas novada deputāts, zemnieks Artūrs Čačka šobrīd ir vienīgais partijas pārstāvis, kas ir vēlētā amatā, un uzskata, ka dibināt jaunu partiju esot bijis vērts, jo viņa idejas pašvaldībā arvien biežāk tiekot uzklausītas. No varas politiķiem bieži dzirdēti pārmetumi jaunu partiju dibinātājiem, kam Čačka piekrīt vien daļēji.

"Neapšaubāmi, mazas partijas paņem savu procentu, kas netiek pārstāvēts parlamentā, un pavelk latiņu uz leju," atzīst Čačka. "Bet, ja Latvijā 20 gadu laikā nav izveidojusies politiskā sistēma, kurā dažas virzās uz priekšu, tas nozīmē, ka arī pašreizējas partijas laika gaitā pazudīs, un tik ātri vēl neizveidosies viena - divas stabilas partijas, tā kā sīkpartijas vēl būs," paredz Čačka.

Politisko partiju reģistrā šobrīd ir ierakstītas 75 partijas un to apvienības. Saeimas vēlēšanās - gan startējot atsevišķi, gan deleģējot pārstāvjus citos sarakstos - šogad piedalās vien apmēram trešā daļa.  

Plašāk par sižetā minēto partiju idejām un solījumiem varēs dzirdēt pirmdien, 22.septembrī, Latvijas Raduo  raidījumā  "Krustpunktā" pēc plkst. 13:00 studijā diskutēs visu trīs partiju līderi.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ziņu analīze
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt