Pērn rudenī un šogad pavasarī "Aizliegtais paņēmiens" apmeklēja visus ceļa posmus, kas ved no pašreizējā novada centra uz jauno novada centru, kas paredzēts pašreiz plānotajā jaunajā novadu kartējumā. Plānots, ka pa šiem ceļiem uz jauno centru iedzīvotāji daudz biežāk brauks pēc pakalpojumiem, skolēni – uz skolu, viņu vecāki – uz darbu.
Kopumā tie ir 78 ceļu posmi – aptuveni 2000 kilometri. Vidēji līdz jaunajam centram 25 kilometri. Raidījums vērtēja: cik gluds, salāpīts un nolietots ir ceļš un cik liela tā daļa būtu jāremontē.
Saskaņā ar uzņēmuma “Latvijas valsts ceļi” datiem no visiem reģionālajiem maršrutiem, kas pēc savieno novada centrus ar to reģionālajiem centriem, pilsētas savā starpā un pilsētas ar Rīgu, asfalta betona seguma kvalitāte ir:
- teicama un laba – 34,6%,
- apmierinoša – 22,6%,
- slikta vai ļoti slikta – 42,7%.
“Aizliegtā paņēmiena” aplūkotajos ceļa posmos šī proporcija ir mazliet labāka.
Ceļu posmi ar kvalitatīvu segumu:
- Ikšķile–Ogre – gluda, vairāku joslu šoseja.
- Koknese–Aizkraukle – joslu mazāk, bet kvalitāte ir lieliska.
- Grobiņa–Liepāja – eiroremonts, arī ceļa marķējums drošākai braukšanai.
- Salacgrīva–Limbaži – divas trešdaļas posma sakrīt ar šoseju "Via Baltica", arī pārējais ceļš labs.
Sliktāk novērtētajos posmos ceļu marķējums ir arvien retāka parādība un virsmas gludums arī. Dažos posmos trāpījusi Eiropas Savienības nauda. Un bedru gandrīz nav nekur, ielāpi gan regulāri.
Taču diemžēl ir vēl sliktāki ceļi, kuros braucienā uz centru autovadītājus sagaida gan pārbaudījumi, gan neērtības. Un te iezīmējas septiņi sliktākie maršruti.
#1 Vecumnieki–Bauska
Vecumnieku novadā ir apmēram 8200 iedzīvotāju. Plānotais jaunais administratīvais centrs – Bauska. Maršruta garums līdz centram – 34 kilometri. Izrādās – ne visur uz šī ceļa ir pat asfalts, poti, aptuveni divas trešdaļas no tā ir grants ceļš.
"Uz Bausku mums nav bijusi normāla aizbraukšana jau no 80. gadiem. Nekad nav bijis asfalts. Gan padomju laikā, gan tagad ir tādi mēneši gadā, kad vispār nav iespējams pa šo ceļu aizbraukt ar normālu transportu," zina stāstīt Vecumnieku novada domes priekšsēdētājs Guntis Kalniņš (Latvijas Reģionu apvienība).
Dienu pirms "Aizliegtā paņēmiena" atbraukšanas ceļš gan tika greiderēts. Taču iedzīvotāji zina stāstīt par ikdienu uz šī ceļa.
"Man jāskrien uz Rīgu, jāmeklē detaļas, jāremontē mašīna tikai tāpēc, ka citi, kam būtu jādara savi darba pienākumi, viņi viņus nepilda. Lietuvā līdzeni ceļi. Ja viņi remontē, viņi bedrīti izdauza, iztīra smuki un ielej. Mums pankūkas cep. Tik nolej ar piķi, šķembiņas pa virsu."
"Es neieteiktu pa to braukt, ja grib mašīna vesela palikt. Tur vienkārši ir ļoti bedrains, nevis tieši bedres, bet tā trepe, kad brauc. Un daudz lido akmentiņi, kad brauc pretī mašīnas. Tā kā var gan bez lukturiem palikt, gan riepas ir pārdurtas. Citi jau brauc, kas tur dzīvo, viņiem nav iespējas citas, viņi ir tā kā pieraduši, bet mēs pārsvarā braucam caur Vārpām, pa asfaltu, it kā garāks ceļš, bet pa asfaltu."
"Ļoti slikts. Ļoti [lido] šķembas, lieli akmeņi, un tad, kad nāk pretī lielās mašīnas, tur ir putekļu jūra, vispār tur redzēt neko nevar. Man divreiz pat stiklu izsita ar akmeni, garām braucot, mainoties. Tā kā, kad ir jābrauc uz Bausku, tad ir pilnīgi bail. Pēc iespējas braucu ar autobusu."
Domes vadītājs arī norāda, ka no pašvaldības cilvēki vairāk brauc uz Rīgu, nekā Bausku: "Mums novadā visa šī iedzīvotāju kustība būtībā ir Rīgas virzienā. Mēs, protams, neceram pretendēt uz Pierīgas novada statusu, bet vismaz ceram, ka ņems vērā mūsu argumentus, kur ir galvenā interese iedzīvotājiem pārvietoties."
"Latvijas Valsts ceļu" informācija liecina, ka šajā posmā asfalta nav un asfalta arī nebūs. Remontdarbi nav plānoti.
#2 Baltinava–Balvi
Baltinavas novads ar tūkstoš iedzīvotājiem pašlaik ir viens no mazākajiem valstī, bet novada jaunais centrs plānots Balvos. Ceļa garums – 35 kilometri.
"Ir viens posms, kādi 11 kilometri, kas sastāv no ielāpiem, bet pašlaik tas ir nedaudz salāpīts un vēl kādus pāris mēnešus noteikti būs daudzmaz braucams. Bet visumā tas posms ir ļoti slikts. It sevišķi pavasaros praktiski nevar izbraukt, un arī automašīnu īpašniekiem bieži vien nākas remontēt mašīnas pēc šāda brauciena uz Balviem," stāsta Baltinavas novada domes priekšsēdētāja Sarmīte Tabore ("Mēs – Baltinavai").
Iedzīvotāji pauž, ka ceļam vajadzīgs remonts:
"Kad es braucu, tad bija slikts. Tagad nevaru pateikt, es tagad nebraucu. Tur vajag remontēt, protams. Īpaši ceļš uz Egļuciemu, tur vispār ir bedre pēc bedres."
"Nu, vienos ielāpos. Vajadzētu remontēt."
"Kas tur var būt labs. Tas posms it īpaši, tad, kad te nogriezīsies no Breksenes. Jā, ielāps uz ielāpa."
"Uz Balviem [braucu] ] ļoti reti. Ļoti neizdevīgi. Tāpēc, ka autobuss aiziet reti. Daudzi grib uz Kārsavu tāpēc, ka tur satiksme, ceļš labāks un vispār izdevīgāk būtu. [Ceļš uz Balviem ir] švaks, ļoti švaks. Kā pa kāpnītēm brauc mašīnas. Bet uz Kārsavu ļoti labs."
Saskaņā ar plānoto reformu Kārsavas novada centrs būs Ludzā.
Vai tūkstoš cilvēku dēļ būvēs jaunu ceļu no Baltinavas uz Balviem? Pašreizējā novada vadība gribētu: "Ja piedāvā novadu reformu un mums piedāvā Balvus kā reģionālo centru, tad, protams, tas ir ļoti svarīgi. Vispirms jau jāsakārto, uzskatām gan deputāti, gan iedzīvotāji – jāsakārto ir infrastruktūra, lai cilvēks var aizbraukt uz tiem Balviem. Ja nav ceļa, tad nu ir, kā ir, jo iedzīvotājiem noteikti būs vairāk jābrauc saistībā ar to, ka centrs pārcelsies."
Saskaņā ar "Latvijas Valsts ceļu" plānu remontdarbi šajā posmā nav paredzēti.
#3 Ērgļi–Madona
Ērgļu novadā ir aptuveni 2800 iedzīvotāji. Plānotais nākotnes administratīvais centrs – Madona, līdz kurai mērojami 43 km. Uz ceļa skats nav iepriecinošs: rises, ielāpi, pat neaizlāpītas bedres, marķējuma nav, atstarojošo stabiņu arī lielākoties nav.
Bet izrādās – uz šo ceļu novada vadība daudz neskatās, jo novadā ir kritiskāki ceļi. "Par [ceļu] Ērgļi–Madona mēs nekad neesam runājuši, jo tas nav nemaz tik slikts," saka Ērgļu novada domes priekšsēdētājs Guntars Velcis ("Mēs Ērgļu novadam").
#4 Viļaka–Balvi
Pašlaik Viļaka ir patstāvīgs novads ar aptuveni 5000 iedzīvotāju, bet pēc plāna būs Balvu novadā. Ceļa garums no Viļakas uz Balviem – 27 km. Posms no Viļakas novada robežas līdz novada centram – Viļakai – ir labs, bet pārējais gan ne tik.
To apliecina uzrunāto iedzīvotāju teiktais:
"Pagaidām aizlāpījuši, bet nu briesmīgi. Cik es zinu, labos, esmu dzirdējusi. Mēs ceram, ka labos."
"Daudzi brauc, no rīta uz darbu, vakarā atpakaļ, tiek lauzti transporti."
"Tas ir ārprāts, kāds tur var būt viedoklis. Ja viens pats braucu, nav jāmainās, tad šādi te [zigzagā brauc], bet, ja nāk kolonna, tad vispār tur ir šausmas. Tepat no Viļakas vienai sievietei bija viens ritenis pilnīgi pārsists."
Cerība uz labāku ceļu gan ir, tiesa, ne cilvēku, bet kravu dēļ. "Pašlaik tiek veikti darbi, lai varētu atjaunot kravas plūsmu caur Vientuļu robežkontroles punktu, tāpēc vairākos posmos jau sākušies remonti. Pirms Viļakas atremontēti nepilni 10 kilometri, un tas posms, kas ir starp Balviem un Viļaku, kas ir atlicis, tas ir projektā 2021. gadā," stāsta Viļakas novada domes priekšsēdētājs Sergejs Maksimovs (Latgales partija). Auto skaits dienā būšot 200 līdz 300.
#5 Ropaži–Salaspils
Ropažu novadā ir aptuveni 6600 iedzīvotāju, kuriem jaunais novada centrs plānots Salaspilī. Ceļa garums – 32 km. Ceļš, kas no Salaspils sākas uz šosejas A6, tad A4, ir ļoti labs. Tad nākas nogriezties uz ceļa P4: tas ir plats, bet braucējus mētā kā lunaparkā. Asfalts vietām nosēdies, daudzviet salāpīts.
Autobraucējiem ir ko teikt:
"Par ceļa stāvokli – kas tas par ceļu! Bedre uz bedres."
"Tas ir vienkārši šausmīgs. Es tieši ar motorolleru vakar braucu no Rīgas, bez zobiem var palikt."
"Katru trešo rītu braucam mēs pa Ropažu ceļu, tas ir ļoti briesmīgs, ar aizlāpītām bedrēm."
"Cilvēkiem pārsistas riepas ir bijušas. Man ne. Uz tā ceļa ne, bet citur. Rīgā ir gadījies, bet uz šī ceļa ne."
"Sešdesmitie gadi ir laiks, kad šis ceļš praktiski tapis, un no tā laika ir tikai lāpītas bedrītes un nekāds nopietns remonts nav bijis. Un 2009. gadā jau projektēt sāka, viss pārlikās, pārlikās. Nu, paldies Dievam, tagad tur notiek projektēšana, un tad lielas cerības, kā arī mums ministrs solīja, ka 2021. gadā sāksies šī ceļa remonts," saka Ropažu novada domes priekšsēdētājs Zigurds Blaus (Latvijas Zemnieku savienība).
Naudas ziņā tas prasīšot apmēram 13 miljonus eiro, jo ar mazu remontu vairs nevar glābt. "To remontu tādu pamatīgāku grib taisīt. Jo mums jau ir tā, ka arī visas lielās mašīnas, kas ved šīs šķembas uz Rīgu, mums karjeri vairāki, arī šīs smagās mašīnas izmanto ceļu. Tāpēc tas ceļš arī vairāk nolietojas," saka Blaus.
"Latvijas Valsts ceļu" sniegtā informācija apliecina, ka 2021. gadā šī ceļa remonts sāksies.
#6 Dundaga–Talsi
Dundagas novadā ir apmēram 4000 iedzīvotāju. Plānotais administratīvais centrs no 2021. gada būs Talsi, līdz kuriem ceļš ir apmēram 33 km. Pie Talsiem ceļš ir gludi, bet uz Dundagas pusi kļūst sliktāks: bedru nav, bet ir ielāpi, asfalta lūzuma vietas, dažviet arī asfalta pumpu uzkalniņi un pat veselas kalniņu kaskādes. Izpaliek arī ceļa marķējumi.
Uz to norāda arī autobraucēji:
"Nu, tas jau ir zem katras kritikas, jau ilgus gadus."
"Ielāpus jau liek. Kas tur daudz palīdz, ceļam jau ir apmēram 50 gadu."
"Tur jau ir kāpostgalva, tur ielāpus lāpa, tur jau vairs nav ceļš, tur ir ielāpi vien."
"Lielāks drebeklis vēl pagaidām citur nav."
"Es pa šo ceļu braucu jau 36 gadus un šai laikā tā arī neesmu konstatējis kaut kādus būtiskus uzlabojumus. Protams, tiek līdzinātas bedrītes, tiek uzskaistināta ceļa virskārta, bet tādi būtiski ieguldījumi šajā laikā nav veikti. Šis ceļš, protams, ir ļoti svarīgs Dundagas iedzīvotājiem ne jau tikai reformas sakarā. Tas ir svarīgs tāpēc, ka Talsos atrodas vairāku valsts institūciju reģionālās iestādes, Valsts mežu dienests, CSDD, bankas, Lauku atbalsta dienests, un, protams, arī Talsi savā ziņā ir iepirkšanās vieta Dundagas iedzīvotājiem. Līdz ar to jebkurš brauciens uz Talsiem ir nopietns pārbaudījums viņu mašīnām," atzīst Dundagas novada domes priekšsēdētājs Aldis Felts ("Mūsu cilvēkiem").
Ceļa remonts esot bijis karsts temats, taču solījumu to labot neesot. Arī "Latvijas Valsts ceļu" plānā redzams, ka šajā posmā "remontdarbi nav plānoti".
#7 Jaunpils–Tukums
Jaunpils novadā ir apmēram 2300 iedzīvotāju. Tam ir sava novada administrācija, kas turpmāk būs Tukumā, kur ir arī slimnīca.
Ceļš līdz Tukumam ir 31 kilometru (km) garš. Dažviet tas ir tīri gluds, bet lielākoties salāpīts un skrandainītis. "Kādreiz to sāka remontēt, bet tikai no Tukuma tur pāris kilometrus paremontēja. Un ceļa posms tālāk – 20 un vairāk kilometri – līdz mums patiesībā, kā pašreizējais ceļu uzturētājs sacīja, viņa novērtējums ir īss un vienkāršs: sabrucis," stāsta Jaunpils novada domes priekšsēdētāja Ligita Gintere (Zaļo un Zemnieku savienība).
Par ceļu savs sakāmais ir arī iedzīvotājiem:
"Ir smagi, katru dienu ir jābraukā, ir traki. Nekas, vismaz servisi var dzīvot. Vajag jau kaut kādu darbu laukos ar."
"Cik es braucu, ceļš nav neko diži labs. Drausmīgi bedrains, pats esmu šoferis, braukājis diezgan bieži, drausmīgi."
Vai ir cerības uz labāku ceļu līdz ar novadu reformu? "Nu, solīja. Pirms kādiem sešiem, septiņiem gadiem, kad sāka to remontēt, tad jauno klājumu uzklāja no Tukuma puses. Un mēs jau ļoti cerējām, ka atnāks līdz mums, bet tad tas tika izsvītrots no visiem sarakstiem. No pašreizējā uzturētāja skaidri zinām, ka nākošos trīs gadus tur nav neko paredzēts darīt," zina teikt Gintere.
