Daudzos novados un atsevišķās Rīgas apkaimēs ir liels izaicinājums to panākt. Ir Latvijas novadi, kur vakcinēta nav pat puse. Līdzīgi situācija atšķiras Rīgā. Kamēr centra senioru vidū vakcinēti 65%, Bolderājā – vien 40%. 25. oktobrī tur izvietoja konteinertipa vakcinācijas namiņu, un, lai arī interese par to bija – redzamas pat rindas, kā citviet –, tā darbība pirmajās dienās īsti neveidojās.
Tie, kas tomēr atnāca, neslēpa, ka ilgi domājuši, ļaujot secināt, ka viņiem vajadzīgā uzrunāšana un iedrošināšana izpalikusi.
"Ļoti nožēloju, ka agrāk no nedarīju. Vajadzēja uzreiz tomēr, kad izziņoja vakcināciju," sarunā ar "De facto" atzina Valentīna Gavriļuka. Valentīnai ir varikoze, un viņa baidījusies, ka vakcīnas šī iemesla dēļ ir bīstamas. Zvanījis arī ģimenes ārsts, saucis jau augustā, taču saņēmusies tikai tagad, kad saslimstības rādītāji strauji kāpj.
Bailes ir biežākais iemesls, ko min tie, kas vakcinēties atnākuši tikai tagad.
Piesardzīgs un nogaidošs bijis arī arī 79 gadus vecais Mihails Daņiļēvičs. Viņš sapotējās tikai nesen, jo ziņās sāka stāstīt par saslimstības pieaugumu.
"Mana draudzene pierakstījās vēl augustā – savakcinējās. Es nodomāju, pagaidīšu vēl, paskatīšos, kā uz viņu iedarbosies tas pfaizers," viņš saka. Turklāt noprotams, ka Mihaila gadījumā lielāko lomu nospēlējis dzirdētais tieši Krievijas televīzijas kanālos, kur tagad arī mudina vakcinēties.
"Ja skatās Baltkrievijas kanālus, tad batjka, viņējais, saka: kurš grib, lai vakcinējas, bet piespiedu kārtā nav. Bet Krievijā gandrīz līdzīgi kā Latvijā – darbā vajag. Skolotāji, ierēdņi – tiem pienākums. Deputāti tur daudzi vēl nav vakcinējušies. Uz viņiem arī kliedz, ka jāvakcinējas. Krievijā tagad daudzi mirst. 37 tūkstoši dienā saslimušie un 120–180 nomirušo. Nevajag karu, nevajag atomieročus," viņš secina.
Senioru teiktajā jūtama arī nolemtība un bieži dzirdams – es jau esmu vecs, tāpat jāmirst. Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Gerontoloģijas klīnikas vadītājs, profesors Jānis Zaļkalns gan spriež – tā gan lielākoties ir tāda koķetēšana, kurai nevajadzētu ļauties.
"Jo mēs to redzam, ka ne tikai tuvinieki, bet arī paši seniori tad, kad viņi nonāk tādā ļoti kritiskā veselības stāvoklī un ja viņi ir pie apziņas, – cilvēkam tomēr gribas dzīvot. Ne vienmēr viņš var formulēt konkrētu mērķi, kāpēc, bet cilvēkā tas dzīves vēlmes instinkts ir ierakstīts gana stipri," viņš stāsta.
Ja vakcinētāji visus spēkus organizēšanā un informēšanā mērķtiecīgi būtu ieguldījuši tieši uz senioru vakcinēšanu un rūpētos, lai pieaug tieši šīs grupas vakcinācijas aptvere, ziņas par saslimstības pieaugumu nebūtu tik drūmas. Visskaudrākie ir mirstības rādītāji. 90% mirušo Covid-19 slimnieku ir vecumā virs 60 gadiem.
Seniorus gan sākotnēji solīja vakcinēt pirmām kārtām, taču pavasarī kliboja gan uzrunāšana, gan vakcīnu piegādes, gan organizācija. Toreiz notika politiska izšķiršanās tempu kāpināt uz jaunāko un veiklāko rēķina. Vakcīnas vairāk tika masu vakcinācijas centriem, ne ģimenes ārstiem, izbraukumu īsti nebija, pat solītās vakcinācijas avīzes tā arī neiznāca, – ne vien krievu valodā, ko it kā neļaujot valodas likums, bet arī latviešu valodā. Senioriem ieviesa vien ārpusrindas stundu lielajos vakcinācijas centros.
Maija beigās gan sākās senioru apzvanīšana, bet piecu mēnešu laikā apzvanīti 100 000 senioru. Informatīvas kampaņas reģionu medijos sākās augusta beigās, bet personalizētas vēstules senioriem sūtīs tikai novembrī.
Informētu izvēli par labu vakcinācijai tā arī nepanākot, tagad nostrādājis pātagas princips, novērojusi ģimenes ārste Inese Krastiņa.
"Noreaģēja tad, kad pateica, jūs nelaidīs sabiedriskajā transportā, jūs maksāsiet, nekur nebrauksiet – tas brīdis nostrādāja vislabāk. Nostrādāja 20 eiro par elektrību, ļoti labi nostrādāja. To mēs ar māsiņām runājām," viņa uzskaita.
Krastiņa ir viena no aktīvākajiem Bolderājas ģimenes ārstiem. Viņa jau kopš pavasara pret Covid-19 vakcinē arī to kolēģu pacientus, kuri paši to nedara. Ārste neslēpj, ka, apzvanot pacientus, saņemts daudz atteikumu. Īpaši krieviski runājoši pacienti nereti jautā, cik vakcīna maksā. Pat nezina, ka tā ir par brīvu. Turklāt joprojām cilvēkiem pietrūkt informācijas populārzinātniskā valodā – kas šī ir par slimību.
"Jo cilvēki [domā] – nu tāda plaušu slimība, būs kaut kādi aerosoli, pūtīsim iekšā aerosolus, būs bronhi vaļā, mēs varēsim elpot. Ja cilvēkiem sāk izstāstīt, kas ir kovids, ka aerosoli nedarbojas, ka bloks ir pilnīgi citā vietā, tad viņi sāk – nu īpaši tie, kas ir plaušinieki, – tad viņi sāk padomāt, ka varbūt tomēr ir jāpotējas," secina Krastiņa.
Zaļkalns, kura ikdienas darbs un specialitāte saistīta ar vecāka gada gājuma ļaužu veselības aprūpi, uzsver, ka seniorus, kas šaubās, pārliecināt var. Taču jārēķinās, ka lēmuma pieņemšanai vajag vairāk laika un iesaistītiem jābūt visiem. "Un te es gribu teikt, ka nereti ir nepieciešams ieguldīt zināmu laiku un darbu, lai cilvēks pie lēmuma nonāktu pats. Mēs ļoti labi zinām, ka mums visiem gribas būt lēmuma pieņēmējiem, ar to seniori neatšķiras no pārējiem, bet līdz lēmumam ir jānonāk," viņš saka.
Aktīvāka rosība senioru uzrunāšanai no valsts un pašvaldību puses sākusies tikai deviņus mēnešus pēc tam, kad šai grupai ir iespēja vakcinēties.
Piemēram, ģimenes ārstiem līdz 7. novembrim uzdots apzvanīt nevakcinētos pacientus, un, nākot talkā, to pamazām sāk arī pašvaldības.
Arī galvaspilsētā apsver šo iespēju. Rīgas domē gan norāda, ka līdz šim nemaz neesot no Vakcinācijas biroja bijis informācijas, kuri seniori nav vakcinēti. "Šobrīd ir tā, ka mēs no vakcinācijas centra saņemsim informāciju par tām ģimenes ārstu praksēm, kurās ir vismazākais vakcinēto senioru skaits un tad ar Labklājības departamentu domāsim algoritmu, kā uzrunāt gan šos ģimenes ārstus, gan šos seniorus, kas ir viņu aprūpē, kā veicināt tur, kur visvairāk sastrēdzis, tur, kur viņi netiek galā acīmredzot," stāsta Rīgas domes Sociālo jautājumu komitejas priekšsēdētājs Viesturs Kleinbergs ("Progresīvie/Par!").
Veselības ministrs un par vakcināciju atbildīgie no kritikas vairījušies, allaž uzskaitot dažādas darbības, kas tomēr esot veiktas.
"Fokuss nav pazaudēts nevienu brīdi. Ir pamatoti argumenti, kāpēc seniori atlika šo vakcinēšanos. Varbūt nepievērsa tik lielu uzmanību, sagaidīja šo pamudinājumu no ģimenes ārstiem, šo sarunu. Un es zinu, ka daudzi ģimenes ārsti tiešām vairākkārt ir apzvanījuši. Nu jau pēdējās nedēļas kopš tas viss ir aktivizējies, kopš ģimenes ārsti ir obligāti iesaistīti vakcinēšanā, nu jau, protams, tā aptvere lēnām kāpj uz augšu," saka par vakcinācijas procesu atbildīgā Eva Juhņēviča.
Līdzīgi arī šonedēļ valdības sēdē, kad uz premjera Krišjāņa Kariņa piezīmi, ka jānotur beidzot panāktais vakcinācijas temps, veselības ministrs Daniels Pavļuts to atzīmēja kā īpašu vakcinācijas procesa sasniegumu.
"Šī brīža labā ziņa ir pirmo devu apjoms. Un pagājušā un aizpagājušā nedēļa ir otrā un trešā labākā nedēļa kopš vakcinācijas sākuma pirmo devu skaita ziņā. Tikai viena labāka nedēļa ir bijusi – tā bija maijā," norādīja ministrs.
Jāpiebilst, ka no visiem, kas ar pirmo poti vakcinējušies septembrī un oktobrī, vecumā virs 60 gadiem ir ceturtā daļa, un aizvien aktīvāk tiek vakcinēti gados jaunāki. Turklāt, ja vecuma grupā no 60–69 vakcinēšanās notiek straujāk, joprojām neaizsniegti ir liela daļa cilvēku, kas vecāki par 80 gadiem, bet kuriem ir lielākais risks dzīvībai saslimšanas gadījumā.
