Īstenības izteiksme 15 minūtēs

Māris Zanders: Trīsdesmit gadi pēc Mūra krišanas. Dažas ilūzijas

Īstenības izteiksme 15 minūtēs

Konflikts starp Liepājas skolēniem: pirmie secinājumi izmeklēšanas gaitā

Seksisms internetā: kibervajāšana apklusina sievietes

Seksisms internetā: kibervajāšana apklusina sievietes

Aizskaroši komentāri, vajāšana un uzbrukumi internetā ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā ir izplatīta parādība, ar kuru nākas sastapties sabiedrībā zināmām sievietēm. Negatīvie komentāri ietekmē sievietes un vīriešus, bet pētījumi liecina, ka jaunietes biežāk reaģē uz tiem, izvairoties no savu viedokļu paušanas, un būtībā tiek apklusinātas. Lai to nepieļautu, pazīstamas sievietes aicina neklusēt.

 

“Tieši kas ir tik nenormāli šausmīgs tajā, ka jaunai meitenei var interesēt, kā viņa izskatās un mode, un viņai vienlaicīgi var būt arī pelēkās šūnas, un viņa var kaut ko saprast arī no citām sfērām!?” Tā 1. februārī savā “Facebook” publicētajā videoierakstā jautāja Beāta Jonīte. Toreiz viņa tikko kļuva par padomnieci sabiedrisko attiecību jautājumos ekonomikas ministram Ralfam Nemiro no partijas “KPV LV”. Ziņa par to izsauca daudzus aizskarošus komentārus internetā. Tādēļ sieviete nolēma reaģēt.

 

Jonītes video sasniedza daudzus. Aptuveni mēneša laikā tas ir skatīts jau vairāk nekā 180 000 reižu. Un ir skaidrs, ka runa šeit nav tikai par vienu izolētu gadījumu.

Jaunu vīriešu un jaunu sieviešu pieredze digitālajā vidē mēdz būtiski atšķirties

Sabiedrībā atpazīstamie cilvēki nebūt nav vienīgie, kas mēdz saskarties ar personīgiem uzbrukumiem interneta komentāros vai sociālās saziņas platformās. Tā ir problēma arī daudziem mūsdienu pusaudžiem. Vairums no viņiem internetā un it sevišķi sociālajos tīklos pavada ārkārtīgi daudz laika. Tam ir gan savi plusi, gan savi mīnusi.

Un tos pētīja Blandīna Molāra - Eiropas Dzimumu līdztiesības institūta pētniece.

Blandīna Molāra

“Mēs ļoti skaidri redzam, ka gan jaunu vīriešu, gan jaunu sieviešu digitālās prasmes ir diezgan augstas. Abu dzimumu pārstāvji ļoti aktīvi izmanto internetu un jo sevišķi sociālos tīklus. Tomēr jaunietes pārsvarā izvairās no sava viedokļa paušanas internetā,” atzīst Molāra.

Tātad pētnieki secina, ka jaunu vīriešu un jaunu sieviešu pieredze digitālajā vidē mēdz būtiski atšķirties.

“Jaunietes pielāgo savu uzvedību internetā tad, kad vai nu pašas piedzīvo kādu pāridarījumu, vai arī redz, kā tas notiek ar citiem. Kad viņas redz, kā sociālajos tīklos notiek uzbrukumi žurnālistiem, blogeriem vai citām publiskām figūrām, viņas maina savu uzvedību un pārtrauc iesaistīties sarunās un diskusijās internetā. Arī jauni vīrieši pielāgo savu uzvedību. Bet tas notiek krietni mazākā mērā nekā ar jaunām sievietēm,” stāsta Molāra.

Citiem vārdiem sakot, sievietēm ne tikai vairāk uzbrūk, bet daudzas no viņām šos uzbrukumus uztver sāpīgāk. Un tādēļ sāk sevi cenzēt.

Arī negatīvie komentāri par jau pieminēto ekonomikas ministra padomnieci var likt jaunām meitenēm krietni vairāk aizdomāties pirms kaut ko publiski teikt vai darīt. Un tam var būt tālejošas sekas, atzīst Molāra.

“Jaunieši mūsdienās pavada internetā milzīgu laiku. Viņi izmanto dažādas digitālās platformas, lai lasītu ziņas, lai veidotu savus priekšstatus par pasauli, lai formulētu savu viedokli par daudziem un dažādiem jautājumiem, kā arī lai iesaistītos sarunās. Mūsuprāt, ja jaunas sievietes izmanto šo digitālo vidi tikai pasīvi, nemēģinot to ietekmēt ar saviem uzskatiem, tad viņas neapgūst tās prasmes, ko ir ārkārtīgi svarīgi iemācīties jaunībā,” norāda pētniece.

Tāpat pētījuma dati liecina, ka zēni un gados jauni vīrieši mēdz noliegt, ka kāds viņus izsmej vai vajā internetā. Valda uzskats, ka viņiem būtu jāuzvedas kā īstiem vīriešiem un pašiem jāspēj ar visu tikt galā.

“Aug jaunu vīriešu paaudze, kas aktīvi izmanto sociālos tīklus, izsaka savu viedokli un risina sev nozīmīgas sarunas. Bet tās notiek tikai starp vīriešiem. Varbūtība, ka šādās sarunās un viedokļu apmaiņās būs iesaistītas arī jaunietes, ir zemāka,” stāsta Molāra.

Latvijas jauniešu pieredze

Latvijas Radio devās pie dažiem studentiem, lai dzirdētu  ko viņi par to saka.

“Tagad internetā visur raksta par Kiviču vai vēl ko tamlīdzīgu. Un es vienkārši tikpat nenopietni arī komentāros rakstu...”  stāsta 3. kursa students Emīls Trauliņš. “Un neesmu saņēmis nekādu kritiku par to. Sapratu to, ka cilvēki to īstenībā uztver kā tādu labu humora izjūtu un nekad baigi to neuztvers asi.”

Trauliņš atzīst, ka viņš gandrīz katru dienu atstāj pāris komentāru sociālajos tīklos vai zem kādām publikācijām. Viņš tos pasniedz kā gaumīgus jokus. Tāpat šis students ir sastapies ar kritiku par ārējo izskatu, bet iesaka to neņemt vērā.

“Tas jau vairāk attiecas uz cilvēku personīgo pieredzi. Un es domāju, ka šādu komentārus nevajadzētu ņemt vērā. Arī pat ja vairākums negribēs atbalstīt tavu izvēli par to, ko tu uzvilki vai ko tu izdarīji ar saviem matiem. Vai, nedod Dievs, tagad kāds redzēs, kā čalis nokrāsoja vienu nagu,” spriež Emīls.

Savukārt 2. kursa studente Diāna Calpova uzskata, ka “vēl joprojām sievietes nevar justies komfortabli, izrādot savu ķermeni. Un es to ļoti nesaprotu, jo tā ir viņu izvēle.”

Lai gan viņas pieredze sociālajos tīklos līdz šim lielākoties ir bijusi pozitīva, Calpova tik un tā uzmanīgi izturas pret publisku viedokļa paušanu.  

“Es esmu diezgan uzmanīga ar to, jo es nevēlos izsaukt diskusijas. Es nevēlos internetā diskutēt ar jebkuru cilvēku, tādēļ es izteikti neizsaku savu viedokli interneta vidē,” saka studente.

Uz atšķirīgiem spēles noteikumiem norāda arī 3. kursa studente Dārta Gaigala.

“Ja runa ir par kaut kādā atkailinātām bildēm, tad jā, tas ir skaidrs, ka vīrieši var staigāt apakšbiksēs, ieiet kaut vai veikalā, tas izskatīsies dīvaini, bet nebūs nekas. Ja sieviete tāda ies... Nu kāda būs attieksme!? No tāda skatu punkta ir atšķirība. Bet par kaut kādiem politiskiem viedokļiem, tur nav atšķirības. Ja cilvēkiem nepatiks, ko tu paudi, ja tu aizstāvi kaut kādu partiju, kas lielākai daļai neliekas pareiza, tad vienalga, vai tu esi sieviete vai vīrietis, tu saņemsi kaut kādu kritiku un komentārus,” saka Dārta.

Studentu sacītais vismaz daļēji apliecina Eiropas Dzimumu līdztiesības institūta pētījuma rezultātus.

Taču Blandīna Molāra pievērš uzmanību vēl vienai kopsakarībai.

“Mūsdienās politiķi vai aktīvisti nevar pilnvērtīgi darīt savu darbu bez aktīvas līdzdalības internetā vidē. Bez tā vienkārši nevar iztikt. Un, ja jaunietes turpinās piedzīvot tik daudz pāridarījumu internetā, tad viņas pēc tam negribēs iesaistīties nekādos sabiedriskajos procesos. Turklāt mēs zinām, ka sievietes politikā ir īpašs uzbrukuma mērķis,” norāda Molāra.

Kāda ir sabiedrībā zināmu sieviešu pieredze?

Tādēļ tagad laiks atgriezties pie sabiedrībā zināmām sievietēm. Kāda ir viņu pieredze?  

 “Bieži sievietēm, kas ir aktīvas un kas pauž, iespējams, viedokļus, kas ir atšķirīgi no vairākuma viedokļiem vai nav kādam akceptējami, viņām uzbrūk nevis tāpēc, ka kritizē viņu idejas, bet gan pēc principa, ka viņa nav pietiekami smuka vai jauna, vai viņas roka vai kāja, vai kāda cita ķermeņa daļa neizskatās pietiekami glauni vai atbilstoši komentētāja uzskatiem par skaistumu vai pareizo sievieti,” atzīst  Saeimas deputāte Marija Golubeva no apvienības “Attīstībai/Par!”.

“Tie mēdz būt arī komentāri par dzīvesveidu, par to, vai viņa ir vai nav precējusies, par bērnu skaitu un tml.,” saka Golubeva.

Oktobrī Golubeva pirmo reizi tika ievēlēta Saeimā. Ar kādu attieksmi internetā viņai ir nācies sastapties, nokļūstot lielajā politikā?

“Protams, kampaņas laikā esmu arī daļēji saskārusies [ar negatīvismu], lai gan jāatzīst, ka mazāk nekā dažas manas bijušās kolēģes, strādājot nevalstiskajās organizācijās,” stāsta deputāte.

Tajā pašā laikā Golubeva saka - komentārus interneta portālos viņa jau sen nelasa. Tas gan nenozīmē, ka komentāriem nav nekādas ietekmes.

Beāta Jonīte “Facebook” publicētajā video  atzina, ka viņa “pa gadiem jau patiesi spējusi izaudzēt diezgan biezu ādu tāpēc, ka cilvēkiem patīk ņirgāties par to, ko viņi nezina. Bet es nevaru teikt, ka kaut kādā mērā tas nesāpina. Nav pat runa par šiem personiskiem uzbraucieniem, bet drīzāk par to attieksmi kopumā, jo es zinu, ka, ja es būtu vīrietis, es droši vien ar šādām problēmām nesaskartos.”

 Problēma arī citviet Eiropā

Negatīvie komentāri, uzbrukumi un vajāšana internetā nav tikai Latvijas problēma. Ar to sastopas sievietes arī citur Eiropā.

To spilgti izgaismo gadījums ar beļģu radio un televīzijas žurnālisti Floransu Eno.

“Viņi teica, ka es neko nezināju par savu tematu, ka es izskatījos kā muļķe, ka es izskatījos resna.. Tur bija viss....” par komentāriem stāsta Eno. “Bet neviens neteica, ko viņi patiesībā domāja, proti, ka, viņuprāt, tā nav mana vieta, jo sievietēm tādos raidījumos nav jābūt. Viņi vienkārši teica, ka esmu resna, ka es esmu stulba, ka man būtu jāatgriežas savā patērētāju tiesību raidījumā, jo tur esot mana vieta.”

Floransa Eno

Eno bija Beļģijas sabiedriskās raidorganizācijas RTBF žurnāliste. Kamēr viņa lasīja ziņas radio vai veidoja televīzijas raidījumu par patērētāju problēmām, negatīvo komentāru internetā nebija pārāk daudz.

Tomēr viss mainījās, kad Eno sāka strādāt politikai veltītajā televīzijas pārraidē.

“Tad notika kaut kas patiešām briesmīgs. Pārsvarā tviterī daudzi viltoto profilu īpašnieki sāka man uzbrukt un mani visādi apsaukāt.

Bet visi apkārtējie man vienkārši teica, ka tā esot daļa no spēles noteikumiem. Tomēr es nevarēju to pieņemt, jo uzbrukumi bija patiešām spēcīgi. Man vajadzēja ilgu laiku, lai apjēgtu, ka uzbrukumu ir kļuvis vairāk tādēļ, ka es no patērētāju aizsardzības raidījuma pārgāju uz raidījumu par politiku. Un viņi uzskatīja, ka man tur nav ko darīt, un tādēļ mēģināja nolikt mani tur, kur pēc viņu domām ir mana vieta,” klāsta žurnāliste.

Viņa sacīja, ka arī viņas kolēģes ir saņēmušas nievājošas piezīmes internetā. Tomēr šīs sievietes pārsvarā bija izvēlējušās uz tām nereaģēt. Bet Eno negribēja izlikties, ka nekas nenotiek.

“Mans priekšnieks vienreiz ieteica pārstāt atbildēt viņiem tviterī. Bet es ar to visu cīnījos tāpēc, ka es neesmu nekāds boksa maiss, kuru var dauzīt,” smejoties piebilst Eno.

Savs stāsts ir arī bijušai Itālijas parlamenta spīkerei Laurai Boldrīni. Šā brīža Itālijas vicepremjers Mateo Salvīni no partijas “Līga” pirms dažiem gadiem ir salīdzinājis Boldrīni ar piepūšamo seksa lelli. Savukārt kāds cits politiķis esot mudinājis nosūtīt uz Boldrīni māju izvarotāju grupu, lai viņa beidzot sāktu smaidīt.

“Pēdējā laikā, pieaugot nacionālistiskiem saukļiem, arvien vairāk izplatās arī ideja, ka sievietēm būtu jāatgriežas virtuvē. Un seksisma izteikumi tiek dēvēti vienkārši par tiešu runu.. Viņi it kā saka visu, kā ir. Mērķis ir skaidrs – viņi vēlas mūs iebiedēt,” uzskata Boldrīni.

“Tu gribi iet politikā? Bet vai tu esi gatava to visu izturēt? Viņu vēstījums ir skaidrs: nelieniet tur, kur jums nav jālien. Mēs, vīrieši, paši ar visu tiksim galā…” šo izteikumu iemeslus skaidro Boldrīni.

Aicina neklusēt

Ir jāsecina, ka kopējā aina nebūt nav iepriecinoša. Ar nicinošiem komentāriem un izsmiešanu internetā vispirms saskaras jaunieši. Ne vienmēr tas ir vērsts tieši pret viņiem.

Tomēr, redzot, ar ko nākas sastapties apkārtējiem vai sabiedrībā pazīstamiem cilvēkiem, jaunieši var sākt baidīties izteikt savu viedokli. Un visizteiktāk tas notiek ar meitenēm un jaunām sievietēm.

Negatīvie komentāri un personīgie uzbrukumi no nepazīstamiem cilvēkiem turpinās arī vēlāk, it sevišķi, ja sievietes ir sabiedriski aktīvas.

Ko tad darīt ar šo parādību? Visas Latvijas Radio uzrunātās sievietes iesaka gandrīz vienu un to pašu: neklusēt.

Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja vietniece Mairida Makginesa aicina “ikvienu – sievietes un vīriešus, meitenes un zēnus - nepieņemt nepieņemamo tikai tāpēc, ka tas ir internetā”.

“Ziņojiet par šādiem komentāriem, dzēsiet tos vai paslēpiet – dariet, kā jums labāk tīk. Bet neatstājiet tos bez ievērības. Jo tas, kas paliek neatbildēts, kļūst par daļu no sabiedrības uzvedības normām,” uzsver  Makginesa.

“Un es negribētu, lai rupji, jēli, nepiedienīgi komentāri pārvērstos par daļu no mūsu ikdienas saziņas. Politikā šobrīd notiek procesi, kas man ne visai nepatīk. Un man liekas, ka tie varētu būt saistīti ar to, kas ir kļuvis pieņemams internetā,” viņa piebilst.

Savukārt žurnāliste Floransa Eno norāda, ka “internets ir lieliska vieta, kur sievietes var sarunāties un saprast, ka mums ir līdzīga sāpīga pieredze. Mēs apvienojamies, kļūstam spēcīgākas, atrodam savu balsi. Manuprāt, tieši tādēļ tas vīriešiem kļuva par kaujas lauku, jo tieši tur viņiem svarīgi mūs apklusināt. Ja mēs nebūsim interneta vidē, mūs vispār neviens nedzirdēs.”

 

Ziņu analīze
Ziņas
Jaunākie
Interesanti