Atvērtie faili

#84 Onkoloģijas pacientus gremdē “Excel” tabulas. Kā novērst nevienlīdzību zāļu piekļuvē?

Atvērtie faili

#86 Ne tikai Uzvaras piemineklis - simtiem monumentu Latvijā sludina Kremļa agresiju

#85 Saules paneļu bums: valsts atbalsta programmās iezīmējas trūkumi

Saules paneļu bums Latvijā: Valsts atbalsta programmās izgaismojas trūkumi

Latvijā iedzīvotāju vidū radusies strauja interese par saules paneļu uzstādīšanu, kam atbalstu sniedz arī valsts. Privātpersonām valsts atbalsta programmas nodrošina divas ministrijas, un jau iezīmējas trūkumi, turklāt atbalsta saņemšanas nosacījumi lika uzdot jautājumu par šo prasību samērīgumu, vēstīja Latvijas Radio raidījums "Atvērtie faili", kura izskanēšanas dienā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) pavēstīja – tā grozījusi noteikumus, kas iepriekš ierobežoja vietas īpašumā, kur drīkst izvietot paneļus, piesakoties atbalsta programmā.

ĪSUMĀ:

Jumtu lieta

Sākoties straujajam elektrības cenu kāpumam, Edijs Vegners no Jūrmalas nolēmis elektrību, vismaz daļu no tās, sākt ražot pats. Lai ražotu videi draudzīgo enerģiju savam mājoklim, elektrības pieslēgumu var papildināt ar mikroģeneratoru, kas ražo elektroenerģiju. Saules paneļi – tāds ir Edija plāns.

Viņš Latvijas Radio pie savas mājas izrādīja: "Tā ēka, uz kuras es plānoju likt, ir šī. Viens vai otrs, divi jumti, šis vislabāk pavērsts pret dienvidu pusi, pret dienvidu puses sauli."

Edijs skaidroja: "Man fiksētās elektroenerģijas līgums beigsies aprīļa beigās, un man būs jāpieņem lēmums, ko darīt. Tagadējā cena, kas ir fiksēta, ir krietni zemāka par to, ko man piedāvāja. [Piedāvātā ir] kādas 4–5 reizes lielāka, ja nemaldos. Tas bija pamudinājums, kāpēc saules enerģija."

Šogad parādījās divas valsts programmas, kuras piedāvā daļu no paneļu maksas iedzīvotājiem atmaksāt. Tas daudziem saules paneļu uzstādīšanu, arī Edijam, padarīja vēl pievilcīgāku. Tomēr Edijs ir viens no tiem, kurš nevar saņemt Ekonomikas ministrijas (EM) sadarbībā ar "Altum" vai Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) īstenoto valsts atbalstu savas energoneatkarības iegūšanai.

Viņš rādīja: "Ēkas, kas būtu pēc Ministru kabineta (MK) noteikumiem nr.150, par ko mēs runāsim VARAM, dzīvojamā māja ir šī, bet dzīvojamās mājas jumts īsti nav foršs, jo mums ir lielais zirgkastanis – rekur, un tas praktiski visu noēno."

Ir agrs pavasaris, un koks vēl nav salapojis. Edijs atklāja, ka arī uzņēmums, kas viņa īpašumā paneļus uzstādīs, ieteicis izmantot saimniecības ēku jumtus. Uz dzīvojamās mājas saules paneļus likt nav jēgas, jo ēnainā vietā tie nestrādās ar pilnu jaudu. Saules ražotā enerģija tiks zaudēta.

Ideja par paneļiem Edijam bijusi  jau sen. Kad parādījās ziņas, ka valsts piedāvās atbalstu, viņš pētīja bukletus, metodiskos norādījumus un citu vispārīgu informāciju par gaidāmajiem grantiem. Sākotnēji detalizētas prasības gan vēl nebija atrodamas. Kad kārtība marta sākumā tika pieņemta, viņš Vides investīciju fondos, kas apsaimniekos VARAM grantu, aizpildīja pieteikumu, lai saprastu, vai kvalificējas. Ekonomikas ministrijas piedāvājums viņam neder, jo tur atbalsta ģimenes ar bērniem.

"Un tad es saskāros ar to, ka uz saimniecības ēkām nevar izvietot. Jo, aizpildot visu pieteikumu līdz galam, pēkšņi izlēca sarkans uzraksts, ka uz saimniecības ēkām un uz citām palīgēkām nedrīkst izvietot. Tas bija pirmais, kad kaut kas tāds nāca gaismā," skaidroja jūrmalnieks.

Edijs sazinājās ar VARAM, arī Vides investīciju fondu: "Mēs kādu stundu norunājām ar to konsultantu tīri cilvēciski, bet bija diezgan smieklīgi, jo viņa apgalvojums bija vienkāršs, ka tā programma ir palaista diezgan strauji un lai pēc iespējas būtu vienkāršāka. Vienkāršāka no apkalpošanas, izvērtējuma viedokļa, ne tāpēc, lai vienkāršāk un vairāk spētu apgūt cilvēki, man tāda sajūta," viņš skaidroja.

Edija gadījumā VARAM programmas konsultants ieteicis izmantot Ekonomikas ministrijas programmu, kuru viņš izmantot nemaz nevar.

Vaicāts, vai panelim ir vieta uz zemes, viņš atbildēja apstiprinoši, tomēr tādā gadījumā nāktos atteikties no zaļās zonas.

"Man ir divas saimniecības ēkas ar ideāli izvietotiem jumtiem. Kāpēc es uz viņiem nevaru likt, bet uz zaļās zonas es drīkstu likt? Būtībā absurds. Zaļo zonu mēs samazinām, ne es to tad varēšu apart, ne es tur varu redīsus iesēt, ne ābeles iestādīt, nevaru neko, ne arī iziet pastaigāties tur apkārt," viņš sacīja.

Taču vīrietis projektu ir sācis un, tiekoties ar Latvijas Radio, sacīja, ka aprīlī grasās paneļus uzstādīt. 

Akciju sabiedrības "Sadales tīkls" (ST) videorullītis, kurā stāsta par soļiem paneļu uzstādīšanā, vēsta:  "Saules paneļu pieslēguma ceļvedis. Vēlies uzstādīt saules paneļus un ražot elektrību pats? Tas ir vienkārši. Sāc ar pāris svarīgiem priekšdarbiem."

Kāda ir Edija pieredze?

Viņš skaidroja: "Jums jāsaprot pamata lietas, kas nav sarežģītas. Cik jūs tērējat, cik tērēsiet, to var saprast no mūsu rēķiniem vai no ST. Un tad nākamais solis ir griezties pie tirgotājiem."

Paneļu tirgotāju ir daudz. Arī pieprasījums aug, un līdz ar to garumā stiepjas izpildes termiņi. Ja tagad sāk procesu, tad var nākties gaidīt mēnešus trīs, līdz paneļus uzstādīs. Edijs atradis paziņas kompāniju, kas visu varējusi izdarīt salīdzinoši ātri. Viņš šo procesu sāka ziemā.

"Jums kā nespeciālistam ir grūti izvēlēties, ir dažādi saules paneļi, ir dažādi invertori. Kas ir labākais, ir grūti pateikt, ja neesat speciālists. Mani izglāba tas, ka es atradu pazīstamu cilvēku, kurš nodarbojas ar to," viņš sacīja.

Vaicāts par izvēlēto jaudu, viņš skaidroja: "Man aprēķins bija ļoti vienkāršs. Man vidēji mēnesī ir kaut kur 700 kilovati. Reizinot ar 12 un tad skatoties, cik jāliek pretī saules paneļi. Ko man piedāvāja pēc aprēķiniem, ir 8,2 kilovati."

Viņam bija jāuzraksta pieteikums "Sadales tīklam", ka vēlas izveidot mikroģenerācijas staciju. Jānorāda invertors, diezgan precīzas jaudas, ko grib. Viņš skaidroja, ka "Sadales tīkls" stundas laikā atbildēja, ka viņa pieslēgums atbilst vēlamajam scenārijam. Bija jāsamaksā nodeva – 75 eiro par jauna mikroģeneratora pieslēgšanu, un jāuzstāda iekārtas.

Tālāk visu "Sadales tīklam" nepieciešamo informāciju iesniedz uzstādītāju sertificēts elektriķis. Uzņēmums triju darba dienu laikā visu vēlreiz izskata un pieņem lēmumu. Tikai tad var pieslēgt saules paneļus pie tīkla.

"Man ir 22 paneļi, kas ir priekš divu kilovatu jaudas, un invertors ir astoņu kilovatu. Kopējā summa ir nepilni 11 tūkstoši ar PVN. Es salīdzināju vairākus piedāvājumus, un šis bija saimnieciski visizdevīgākais," viņš sacīja.

Pirms gada summas bijušas stipri lētākas, atzina Edijs. Ja viņš kvalificētos valsts grantam, tad no valsts atpakaļ saņemtu 3,5 tūkstošus eiro. Viņš komentēja: "Nu, uz ielas es neesmu redzējis, ka mētātos. Tā ir pietiekami nozīmīga summa. Tā būtu vienā gadā atmaksājamā summa."

Daļu naudas Edijs saules paneļu uzstādīšanai ņēmis bankā.

Lēš, ka varēs atpelnīt piecos gados, taču tad, ja būtu valsts subsīdijas daļa, kāds gads ietaupītos.

Vīrietis gan vēl nav metis plinti krūmos: "Esmu uzrakstījis arī trīs pretenzijas vēstules, sūdzības, viena bija VARAM, viena EM un MK, jo [tie ir] MK noteikumi. Ir pagājušas pāris nedēļas, ir pieņemts izskatīšanai, bet kāds būs iznākums, grūti pateikt. Pēc būtības MK noteikumi ir brāķis. Ļoti laba doma, bet līdz galam nav pārdomāti visi aspekti."

Jau pēc raidījuma sagatavošanas VARAM tomēr informēja, ka šonedēļ ir atcelta prasība par konkrētu saules paneļu novietojumu.

Atbalstu varēs saņemt arī tad, ja saules paneļus liks uz zemes vai citas īpašumā esošas ēkas.

Divas kabatas

Iedzīvotāju interese par enerģētisko neatkarību ir liela.

"Sadales tīkla" vecākais korporatīvo klientu attiecību vadītājs Jurģis Vinniņš norādīja: "Mēs pirms Lieldienām skatījāmies, ka pagājušā gada pieteikumu skaita ziņā viss ir pārsists. Mēs ejam uzvaras gājienā, varētu tā teikt, attiecībā uz zaļo enerģiju, visi liek [saules paneļus]."

Tam piekrīt arī Toms Stālmans, "Tet" jauno biznesu attīstības vadītājs. "Tet" ir viena no firmām, kas piedāvā saules paneļu uzstādīšanu. "Aktivitāte pieaugusi, es teiktu, reiz trīs, salīdzinājumā bez valsts atbalsta, aktivitāte ir ļoti liela," viņš teica.

Raidījuma "Atvērtie faili" uzrunātie cilvēki sacīja, ka par šādu alternatīvu sākuši interesēties jau sen. Pirms ziņām par iespējamo valsts atbalstu.

Reinis Jansons, kurš savās mājās saules paneļus cer uzstādīt jūnija beigās, skaidroja: "Es par saules paneļiem domāju jau pirms Ukrainas [kara] un pirms tām cenām. Tas stāsts par vidi kā tādu. Sāc šķirot atkritumus un domā: nu, viens solis ir veikts, ko vēl varētu darīt. Vēl varētu mazāk braukt ar savu personīgo mašīnu. Nu, tad, protams, nākamais bija, jau ilgi tirdīja tie saules paneļi, jo apkārt paziņām ik pa laikam sāka parādīties, un tā doma, ka tu pats sev ražo elektrību, likās saistoša."

Viņš sacīja, ka iepriekš savas enerģijas ražošanas sākšana bija sarežģītāks process. Kaut vai tāpēc, ka sākotnēji viņam nebija pieejami vajadzīgie finanšu līdzekļi.

"Bija jāmeklē vai nu patēriņa kredīti, vai kaut kas tamlīdzīgs. Tad šobrīd šie nomaksu risinājumi, kas ir, piemēram, "Elektrum", man šķita ļoti interesanti un saistošs variants, un tas bija pamudinājums sākt to procesu. Un to procesu es sāku kaut kad pagājušā gada nogalē."

Viņš norādīja, ka granti nebija kā atskaites punkts.

Vīrietis aplūkojis abas programmas un sacīja, ka pēc sākotnējās izpētes kvalificējas abām. Taču vairāk skatās uz "Altum", kurai varēs pieteikties aprīļa beigās.

"Protams, protams, tas ir brīnišķīgi, 20 ar kaut ko procentu atlaide, kurš gan neizmantos iespēju kaut ko nopirkt lētāk," sacīja Reinis.

Savukārt Raivis Dejus, kurš izpētījis abu ministriju programmas un abus piedāvājumus uzskata par gana pievilcīgiem, norādīja: "Es likšu paneļus pie sievastēva, viņam ir lauku māja, tur ir pļava, viņš tērē kaut kādu elektrību, un vajag tagad paneļus, lai tā elektrība nāk no sevis."

Raivis turpināja: "Principā man liekas, ka saules paneļi jau pirms tam atmaksājās bez visiem grantiem, tagad arī atmaksājas, bet, ja ir granti, tad ir vēl foršāk. Atmaksāsies vēl ātrāk. Cilvēkiem, kas gaida, kad valsts kaut ko dos, – tagad valsts dod, tagad ir jāņem."

Bet vai tiešām ir tik vienkārši paņemt?

Privātpersonām valsts piedāvā divas atbalsta programmas. Viena ir tapusi VARAM, otra – Ekonomikas ministrijas paspārnē. Katra piedāvā atbalstu vairākiem energoneatkarību un efektivitāti veicinošiem pasākumiem. "Atvērtie faili" apskatīja tieši saules paneļus. Tas, kas abām programmām ir kopīgs – maksimālā atbalsta summa ir 4000 eiro. To var saņemt, ja izvēlas maksimālo saules paneļu jaudu, kuru konkursi pieļauj, – 11,1 kilovatstundas. Maksimālo jaudu var pieteikt tikai tad, ja tā atbilst vēsturiskajam elektrības patēriņam. Abos projektos nevar pieteikties, ja privātmājā notiek saimnieciskā darbība un ēka nav nodota ekspluatācijā.

VARAM atbalsta maks ir biezāks – 30 miljoni eiro, Ekonomikas ministrijai šim mērķim ir 3,27 miljoni eiro. Summas ir visiem atbalsta veidiem kopā.

Iveta Muceniece no EM Finanšu instrumentu nodaļas skaidroja: "Tā ir nodaļa, kas izstrādā atbalsta programmas privātpersonām energoefektivitātes paaugstināšanai un pārejai uz atjaunojamiem energoresursiem. Tā ir manā pārziņā esoša programma."

Kā minēts, programma ir paredzēta tikai ģimenēm ar apgādībā esošiem bērniem vai ja ģimenē māmiņai ir iestājusies grūtniecība.

Ja šis kritērijs atbilst, tad Muceniece iesaka pārliecināties par pārējiem. Jāpārbauda, vai ēka atbilst nosacījumiem, ir viena vai divu dzīvokļu māja. Der arī dvīņu rindu mājas. Platībai nav nozīmes.

Muceniece sacīja, ja "Altum" redz, ka pretendenta adresē ir reģistrēta saimnieciskā darbība, tad ar īpašnieku sazinās, lai saprastu, kas tā ir par saimniecisko darbību.

"Jo var tā būt, piemēram, lauksaimniecība, kas tiek darīta ārpus dzīvojamās ēkas. Uzrādās, ka saimnieciskā darbība, bet priekš atbalsta programmas tas ir akceptējams. Ja šeit ir reģistrēts, piemēram, kalējs, pašnodarbinātā persona kalējs, ja viņš to dara blakus esošā šķūnī, tad mēs saprotam, ka tā nav saimnieciska darbība, jo netiek veikta tieši šajā ēkā," viņa skaidroja.

Īsāk sakot, ja saimnieciskā darbība tiek veikta ārpus dzīvojamās mājas, piemēram, audzēti kartupeļi laukā, tad viss kārtībā. Taču, ja mājas saimniece ir grāmatvede, kura savā viesistabā arī strādā, tad viņa pretendēt uz valsts atbalstu paneļu uzstādīšanai nevar. Firmas juridiskā adrese var būt mājā, bet ne faktiskā.

Muceniece uzsvēra, ka saules paneļu saražoto elektrību drīkst izmantot tikai dzīvojamās mājas vajadzībām.

Vaicāta, ja, piemēram, ir dzīvojamā māja un otra māja, kurā vīram ir darbnīca un viņš tur ēvelē un tērē elektrību, tad tai šo saules paneļu elektrību nevar izmantot, viņa atbildēja: "Jā, tā tas būtu."

Latvijas Radio: Bet kā jūs to noteiksiet, ka viņi neizmanto to saules paneļu enerģiju? Tad atsevišķu skaitītāju vajag?

Muceniece: Ir tā, ka mēs uzticamies arī pašiem privātmāju īpašniekiem.

VARAM Klimata pārmaiņu departamenta direktora pienākumu izpildītājs Raimonds Kašs norādīja: "Tas ir tas gadījums, kas visbiežāk izpaužas uz individuālajiem komersantiem, grāmatvežiem, tulkotājiem, – nu viņi neiet uz citu ofisa telpu, lai veiktu šīs funkcijas."

Kašs turpināja: "Tur nav svarīgi, vai tas ir individuālais komersants, vai tas ir uzņēmums, vai tā ir biedrība, šajā ēkā nedrīkst veikt saimniecisko darbību. Mēs neskatāmies, vai tas cilvēks iegūst vienu eiro, 1000 eiro vai vienu miljonu eiro."

"Ir nosacījumi, kad mēs mēģinām pielāgot situācijām, kad lauku saimniecības gadījumā var būt govis kā saimnieciskās darbības veikšana, bet māja būtu neattiecināma šinī gadījumā, ka drīkstētu uzstādīt iekārtas," norādīja Kašs.

Bet Muceniece skaidroja: "Ja viņš strādā savā mājā, tad mēs nevaram viņu klasificēt kā privātpersonu, bet kā komersantu, saimnieciskās darbības veicēju. Un tad jau tās ir citas atbalsta programmas, uz komersantiem vērstas. Lauksaimniecība, lopkopība, tā visa ir ārpus dzīvojamās mājas, tas viss kvalificējas."

Taču, ja cilvēks, piemēram, "Airbnb" izīrē vienu mājas istabu un šīs atbalsta programmas ietvaros tāpēc tiek atzīts par komersantu, tad viņš uz uzņēmējiem vērstām programmām pretendēt nevar.

Kašs paskaidroja: "Valsts atbalsta nosacījumi ir kopējs regulējums. Tas nav mūsu izdomājums."

Arī Muceniece norādīja:  "Tas nav mūsu izdomājums. Mums ir jāievēro kaut kādi regulējošie horizontālie noteikumi, kas nosaka, kā vispār atbalstu drīkst sniegt."

Šajā atbalsta programmā biedrības tiek uzskatītas par saimnieciskās darbības veicēju. Tikmēr Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA), kas ir Ekonomikas ministrijas pakļautībā esoša tiešās pārvaldes valsts iestāde, biedrībām neļauj startēt atsevišķās viņu rīkotajās atbalsta programmās. Tātad ir situācijas, kad LIAA uzskata, ka biedrība nevar būt saimnieciskās darbības veicējs. Te kopīgais regulējums pieklibo.

Bet kā ir ar Edija gadījumu?

Muceniece skaidroja: "Mēs saprotam, ka var būt privātmājas, kurām jumts var būt ļoti sliktā tehniskajā stāvoklī. Nebūtu prāta darbs noteikt nosacījumu, ka paneļi ir novietojami tikai uz šī jumta, ja saules paneļi tāpat darbojas un varbūt efektīvāk darbojas, novietojot uz zemes vai citas palīgēkas."

Kamēr vieniem atbalsta sniedzējiem šāds noteikums neliekas prāta darbs, tikmēr citiem tas liekas pilnīgi loģisks.

VARAM skaidro iemeslus un tad paziņo par grozījumiem

Kašs skaidroja, ka viņi atbalsta tikai uz dzīvojamās mājas jumta uzliktus paneļus. Atsevišķos gadījumos arī uz zemes. "Ir vairākas nianses. Ja arī runājam par uzstādīšanu uz zemes, tie parasti ir komercprojekti, tie ir liela apjoma projekti," viņš teica.

VARAM ierēdnis norādīja – ja ēka atrodas starp kokiem, kokos vai tuvu mežam, tad uzlikšana uz zemes ir vienkāršāka. Taču tajā pašā laikā jānodrošina dažāda veida tehniskās prasības. Piemēram, paneļi nedrīkst atrasties tālāk par 25 metriem no mājas.

"Kāpēc mēs nelikām uz citām ēkām? Mūsu mērķis bija ātra, vienkārša uzstādīšana, iegāde un attiecīgi samaksa. Jo vairāk mēs liekam nosacījumus ar cita veida ēkām, īpašumiem, tehniskajām prasībām, jo lielāki riski ir uz dažāda veida, teiksim tā, neatbilstībām, kas var rasties projekta laikā. Ja mēs ļaujam likt uz saimniecības ēkas saules paneli, tad mums ir jāpārliecinās par īpašuma tiesībām, nodošanu ekspluatācijā, un, ja iedzīvotājs nepārbauda nodošanas ekspluatācijā gadu vai savas īpašumtiesības, tas nozīmē, ka projekts neatbilst prasībām. Tas nozīme, ka vērtēšanas komisijai jāiegulda papildu darbs vērtēšanā un palielinās risks iedzīvotājiem, kas neatbildīs prasībām," viņš teica.

Te gan radās jauns jautājums – kāda starpība, kuras ēkas īpašumtiesības un statusu Zemesgrāmatas dokumentos pārbauda un iesniedz. Ja tas būtu tik sarežģīti vai kā citādāk pamatoti, tad šāds noteikums būtu arī otrajā projektā.

VARAM ierēdnis minēja vēl vienu iemeslu prasībai par jumtiem: "Es pieļauju, ka mēs zinām, kāda ir situācija ārpus pilsētām ar lauku saimniecībām, kur tiek būvētas mājas, vai viņas visas tiek nodotas ekspluatācijā, un vai šī te būvniecība ir likumīga vai nelikumīga. Ja mēs uzliekam iekārtas uz šādām ēkām un pēc tam tiek konstatēts, ka šī būve nav atbilstoša normatīvo aktu prasībām, tad kas notiek ar šo iekārtu ilgtspēju."

Uz iebildi, ka tehniski jau tas iekārtu neietekmē, vai tā ir nodota vai nenodota ēka, Kašs atbildēja: "Jā, jā, es piekrītu."

Taču esot nianses, piemēram, garāki savienojumi un līdz ar to enerģijas zudumi. Te gan jāpiebilst, ka, paneļus uzliekot uz apēnota jumta, kā tas ir Edija gadījumā, ietekme uz projekta jēdzīgumu būs nopietni ietekmēta.

"Es uzreiz likšu komatu, bet mēs esam sagatavojuši konkursa nolikuma grozījumus, kuru būtība ir, ka mēs atļaujam uzstādīt iekārtas projekta iesniedzēja īpašumā. Vai tā ir zeme vai cita ēka, to drīkstēs darīt," Kašs sacīja, solot, ka tas varētu būt tuvāko nedēļu laikā.

Un, izskanot raidījumam, VARAM "Atvērtajiem failiem" pavēstīja – grozījumi ir veikti, proti, ir precizētas prasības attiecībā uz iekārtu uztādīšanu, ļaujot projekta iesniedzējam uzstādīt iekārtas ne tikai dzīvojamā mājā, bet arī uz zemes vai citā ēkā, ja tā atrodas projekta iesniedzēja īpašumā vai kopīpašumā un tajā netiek veikta saimnieciskā darbība.

Tātad VARAM atzina kļūdu?

Vaicāts, kāpēc tad tiek mainīti šie punkti, Kašs norādīja: "Iemesli ir vairāki, interese no sabiedrības, interese, ka lauku saimniecības varētu likt uz šīm ēkām, ir pietiekami liela. Un arī argumentācija, ka ir šie apstākļi, es runāju par augstajām cenām, energoresursiem un Krievijas krīzi, kas ļoti stipri palielina šo interesi, ne tikai par paneļiem, un mūsu interese ir maksimāli darīt, lai iedzīvotāji izvēlētos šīs tehnoloģijas."

Abos projektos ir nosacījums, ka 80% no saules saražotās elektrības ir jālieto sadzīvē. 20% drīkst atdot tīklā.

Kašs teica: "Tos 20% nedrīkst pārdod, jāizmanto neto princips, ka nodod tīklā un tad ņem atpakaļ."

Bet Muceniece no Ekonomikas ministrijas norādīja: "Galvenais, lai viņi neskaitās saimnieciskās darbības veicēji, kas pārdod saražoto enerģiju. Nodod tīklā, ņem atpakaļ."

Neto sistēma nozīmē to, ka elektrību, kuru uzreiz nepatērē, nodod "Sadales tīklam".

Jurģis Vinniņš no šī uzņēmuma izskaidroja: "Piemēram, jūs saražojat un nododat ST 125 kilovatstundas, tajā pašā laikā no ST jūs tikai 100 paņemat, tad uz nākamo mēnesi uzkrājumā paliek 25 kilovatstundas."

Šāda mainīšanās ar kilovatstundām notiek no viena gada aprīļa līdz nākamā gada 1. aprīlim. Ja ir saražots tik daudz, ka līdz 1. aprīlim visu neizdodas pašiem iztērēt, tas šīs kilovatstundas paliek "Sadales tīklam".

Tiesa, tad ir jautājums par to, vai ir izvēlētas pareizas saules paneļu jaudas.

Abu ministriju atbalsta nosacījumos ir monitoringa laiks. Ekonomikas ministrijā tas ir 14 mēnešus garš. "Altum" lūdz "Sadales tīklam" informāciju, lai pārliecinātos, vai klients izmanto neto sistēmu. Muceniece skaidroja – ja atbalsta naudas devēji redzēs, ka tīklā elektrība ir nodota, bet nav izmantota, un rodas aizdomas par pārdošanu, tad par līguma noteikumu pārkāpumu var prasīt atmaksāt atbalsta summu.

VARAM monitoringa laiks ir pieci gadi. Šajā laikā reizi gadā iedzīvotājam jāiesniedz informācija par saražoto un patērēto enerģiju.

"Šaja laika nedrīkst iekārtu demontēt, ēkai lietošanas veidu nedrīkst mainīt, var pārdot, bet tad jāmaksā atpakaļ summa. Jo mēs nezinām, kur tā ēka nonāk, ja viņa nonāk uzņēmuma īpašumā," sacīja Kašs.

Privātpersonai pārdot drīkst, bet tad jaunajam īpašniekam jāpārņem visas saistības.

Abās ministrijās skaidroja, ka interese ir liela. Ekonomikas ministrijas pārstāve Muceniece stāstīja, ka pērn nauda tika iztērēta mēneša laikā, tāpēc arī šogad, kad klāt nākušas jaunas atbalsta pozīcijas, paredz lielu interesi.

VARAM pārstāvis Kašs norādīja: "Reāli mēneša laikā ir iesniegti 57 projekti par kopējo summu vairāk kā 173 000 eiro."

Savukārt Muceniece mierināja – interese, visticamāk, nemazināsies un atbalsta programmas būs arī turpmāk.

"No Eiropas Savienības struktūrfondiem ir iezīmēts finansējums arī privātmāju gadījumā. Tur finansējums ir vismaz 40 miljonu apmērā, tur jau varēs skatīties uz plašāku saņēmēju loku," viņa teica.

Tas ir par nākotni, taču cilvēku interese kļūt "zaļākiem" ir tieši tagad.

Kurš pirmais

Nav šaubu, ka cenu kāpums un karš Ukrainā cilvēkus mudinājis pievērsties zaļākas enerģijas veidiem. Kā minēts, saules paneļu uzstādīšanā svarīgs posms ir "Sadales tīkla" jāvārdam.

Toms Stālmans no uzņēmuma "Tet" komentēja: "Ir bijuši klienti, ļoti maz, paldies Dievam, bet ir, kuriem ST neiedod šo atļauju, jo pieslēguma jauda šim objektam ir, pieņemsim, viena fāze, viņam nepietiek jaudas. Tur nepieciešama tīkla pārbūve vai jaudas pieslēgšana lielāka."

No tehniskās puses skatoties, saules paneļu uzstādīšanai ir svarīgi divi cipari – minimālā jauda 16 ampēri un 3 fāzes.

"Trīs fāzes ir svarīgākais faktors,"

viņš piebilda.

"Tet" statistika rāda – kopš ir valsts atbalsts, pusotra mēneša laikā saruna ir bijusi ar vairāk nekā 600 klientiem un tikai diviem bijušas problēmas ar jaudām.

"Sadales tīkla" pārstāvis Jurģis Vinniņš, vaicāts, kāds ir uzņēmuma vērtējums – vai tehniski būtu iespējams un pietiktu jaudas, lai visi kļūtu par saules enerģijas ražotājiem, atbildēja: "Šī ir viena no tām lietām, kā saka, kurš pirmais brauc, tas pirmais dabū pieslēgumu, jo, protams, tīkls nav bezizmēra! Vai nu būs jāliek mazākas jaudas, vai arī var būt šī situācija, ka pienāk tāds brīdis, ja tas kaimiņš ir paņēmis visu, tad var būt tā, ka mēs sakām – mīļais klient, bez pārbūves mēs vairāk neko iedot nevaram."

Savulaik dzīvokļos jaudas projektētas vienam kilovatam.

"Šobrīd mums jau tējkanna ir divi kilovati, pārējās iekārtas arī. Protams, viss tas tīkls ir būvēts ar rezervi," skaidroja Vinniņš.

"Sadales tīkla" transformatoru punkti, kabeļi, tas viss savulaik ir projektēts, pieņemot, ka visi vienlaikus elektrisko tējkannu neieslēgs.

"Vājā vieta šeit ir kabelis līdz transformatora punktam. Mēs rēķinām to pesimistiskāko variantu, smagāko slodzi. Tajā brīdī, kad pilnīgi visi aizbrauc uz "Prāta vētras" koncertu un neviena nav mājās, vai Lieldienās uz muzeju visi ir aizbraukuši un saulīte spīd, un to elektrību nav kam tērēt, tas nozīmē, ka visa tā elektrība aiziet tīklā. Un tad pēc kabeļa tas nākamais ir jau transformators, kurš ir noteiktas jaudas, viņš var transformēt tikai tik, cik viņš var, pretējā gadījumā viņš sadegs."

Protams, ir aizsardzības sistēmas, mierināja eksperts. Tomēr uzņēmums gatavojas sliktākajiem scenārijiem.

"Un tas, kas attiecas uz šīm ļoti garajām līnijām, tur mums šī enerģija ir jāvar nodot tīklā. Lai mēs viņu varētu, tam spriegumam ir jābūt mazliet augstākam, lai tanī tīklā ietu tā elektrība iekšā, un, ja tās līnija ir tik garas, ka tas spriegums jau tīri tehniski krītas, tad mēs viņu nevaram celt augstāk, kā mums elektroiekārtas spēj ņemt pretī. Kas nozīmē, ka var veidoties situācijas, ka gan mums, ka gan arī kaimiņam kaut kādas elektroiekārtas vienkārši sadeg. Tātad – paaugstināts spriegums."

Vinniņš sacīja, ka, skatoties no tehniskā viedokļa, pilsētās šī situācija vienmēr ir labāka. Tur tīkli ir ar salīdzinoši lielām rezervēm, tie ir tuvu. "Sadales tīkla" jau senāk veikts pētījums rāda, ka diviem līdz 2,5% klientu varētu būt problēmas ar slodzēm.

Vinniņš skaidroja: "Bet tas ir uz kādu brīdi. Noteikti kaut kādā brīdī būs tā, ka īpaši, ja ir runa par kādiem jaunajiem ciematiem vai tādiem, kuri ir īpaši aktīvi jaunie klienti, tad visi to grib darīt [likt paneļus], visiem būs elektromašīnas, visi būs jaunas mājas sabūvējuši un no gāzes mēģinās pāriet uz kādu siltumsūkni, patēriņš pieaugs, un tad mēģinās skatīties, kā to var nokompensēt ar kādu zaļāku enerģiju. Tātad liekam saules paneļus. Tad vienā brīdī mēs saprotam, ka resurss ir izsmelts."

Resursu var celt ar tīkla pārbūvēm, ko "Sadales tīkls" pakāpeniski plāno.

"Mēs varam pateikt klientiem, – mīļais klient, mēs pēc diviem gadiem pārbūvēsim, tad tev būs labāka elektrība, lielāku jaudu varēs dabūt priekš patēriņa, tad arī varēs ražošanas slodzi uzlikt," viņš skaidroja.

Atbalsta programmu spēles noteikumos ir teiks, ka ražošanas slodze nedrīkst būt lielāka kā 50% no patēriņa slodzes. Ja mums ir trīs fāžu 16 ampēru pieslēgums, maksimālais, ko mēs varam ar šo ražošanas jaudu uzlikt, ir 5,2 kilovati. Ja vēlas saņemt valsts grantu.

Domājot par biznesu, kā "Sadales tīklam" patīk ideja par zaļās enerģijas uzvaras gājienu? Ja mēs iztēlojamies ideālu variantu, ka no "Sadales tīkla" paņemam 100 kilovatstundas, tā paša mēneša laikā mēs ar saules palīdzību arī saražojam 100 kilovatstundas un nododam tās tīklā. Tas nozīmē, ka elektrība ir par brīvu. Nav jāmaksā arī obligātās iepirkuma komponentes mainīgā maksa. Rēķins atnāk tikai par piegādi.

Vinniņš precizēja: "ST kopumā ir transportējis 200 kilovatstundas, 100 uz vienu un 100 uz otru pusi, bet maksa tiek piemērota tikai par to, ko mēs ņemam no tīkla. Tīklā var nodot par brīvu."

To enerģiju, kuru klients saražo un uzreiz patērē, par to "Sadales tīklam" nav pamata neko iekasēt. Protams, kaut kādā mērā iedzīvotāju neatkarība ietekmēs uzņēmumu makus.

"Tad mūsu doma ir tāda, ka neatkarīgi no tā, ko klients tērē, kādu apjomu, tad būtu šī fiksētā maksa. Es līdzību velku ar interneta pakalpojumu sniedzējiem, – mēs maksājam par to ātrumu, nevis par datu apjomu, ko mēs patērējam. ST būtu pilnīgi vienalga, vai klients reizi mēnesi patērē vienu kilovatstundu vai stundā vienu, bet mēs tad par to atļauto jaudu fiksēto maksu piemērotu," sacīja ST pārstāvis.

Tālāk elektroenerģijas norēķini būtu tīri tirgotāja jautājums. Vinniņš piebilda, ka tas ir laika jautājums, kad maksāšanas kārtība mainīsies. Viņš domā, ka tas būtu arī klientiem saprotamāk. Tagad klientam jālauza galva, jo ir "Sadales tīkla" maksa par kilovatstundām un tad vēl ir dienas un nakts zonas, kā arī papildus tam – tirgotāju tarifi.

Saules paneļi un citi zaļās enerģijas ražošanas veidi ir ceļš gan lielākai finansiālai neatkarībai, gan neatkarībai no tādiem agresoriem kā Krievija. Bet izskatās, ka vērienīgai "zaļināšanai" tīkli pie mums vēl nav gatavi. Un, kā rāda raidījumā intervēto cilvēku pieredzes stāsti, vēl ceļš ejams, lai ieviestu brīvību no pārmērīgās birokrātijas, secināja "Atvērtie faili".

Jūrmalnieks Edijs par VARAM noteikumiem, vēl pirms tie tika grozīti, noteica:

"Saules enerģijā ir diezgan absurdi, ka jums ir jāizvēlas tas, kas ir noteikts, nevis tas, kas ir labākais, kur jūs visvairāk iegūstat."

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt