Sarūgtināti, jo neuzklausīti. Kāpēc vēlētāju aktivitāte pašvaldībās krītas?

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Daļa Latvijas iedzīvotāju nedevās uz pašvaldību vēlēšanām, jo bija vīlušies deputātos. Ļaudis uzskata, ka vietvaras neieklausās viņos, to Latvijas Radio uzzināja novados, kuros iedzīvotāji aktīvi vākuši parakstus par vai pret kādas ieceres realizēšanu. Vai iedzīvotāju vēlmju ignorēšana ir iemesls zemajai balsotāju aktivitātei šovasar notikušajās pašvaldību vēlēšanās?

Gulbenieši sarūgtināti par sila pārdošanu

Neuzklausot iedzīvotāju, vēlētāju aktivitāte krītas
00:00 / 00:00
Lejuplādēt

Gulbenes novadā pēc pašvaldību vēlēšanām iecirkņa darbiniekiem daudz biļetenu nebija jāskaita, jo vēlēt devās nepilni 29% balsstiesīgo iedzīvotāju. Derīgas zīmes bija vien 4670 vēlēšanu aploksnēs.

Iespējams, zemā vēlētāju aktivitāte saistīta ar iedzīvotāju neuzticību iepriekšējai vietvarai. To apliecināja kāda uzrunātā novada iedzīvotāja: "Es vispār deputātos esmu ļoti vīlusies. Ļoti! Darbavietās ir tikai radi, draugi un paziņas. Mirstīgais tur netiks."

Pēc Administratīvi teritoriālās reformas novads savas robežas nemainīja, savukārt deputātu sastāva izmaiņas bija minimālas – reforma aizbīdīja divus deputātu, krēslus un nu domē no līdzšinējiem 17 deputātiem krēslos sēž 15. Bet no esošajiem astoņi vietas silda jau 2017. gada vēlēšanās iebalsotie.

Daudzi Gulbenes iedzīvotāji joprojām ir apvainojušies uz domes deputātiem par pirms diviem gadiem pārdoto 142 hektāru plašo Jaungulbenes silu. To nācās pārdot, jo pašvaldībai pietrūka naudas attīstības projektiem.

"Tas ir mūsu īpašums, mūsu ienākumus priekšdienām pārdot par kapeikām nav prāta darbs," pauda uzrunātā gulbeniete.

"Latvijas nelielo zemīti pārdot ārzemniekiem – par to es vairāk uztraucos. Man vairāk interesē tas, kam pieder ideja par sila pārdošanu, jo tas, ka tur deputāti nobalsoja, es domāju, ka daži no viņiem pat nepapētīja, par ko viņi balsoja. Tā bija lielākā muļķība, kādu varēja izdarīt," sacīja kāds gulbenietis.

"Kāds grib iedzīvoties. (..) Kādam vajadzēja kabatā ielikt," sacīja kāda Gulbenes iedzīvotāja, kura vēlēšanās nedevās balsot. Iemeslu tam esot daudz, tostarp nav uzticības domei.

"Tas bija ļoti emocionāli, kā tas notika," tā par gulbeniešu aktivitāti pirms pašvaldības deputātu balsojuma par sila pārdošanu teica vietējā laikraksta "Dzirkstele" žurnāliste Diāna Odiņa. Iedzīvotāji aktīvi vāca parakstus, lai gulbeniešu dārgumu nepārdotu. Iesaistījās pat ļaudis, kas līdz šim savu viedokli skaļi nebija pauduši.

"Daudzi varbūt šobrīd ir samierinājušies, bet daļa nav samierinājusies un nesamierināsies nekad. To jau arī mēs redzējām pašvaldību vēlēšanās vasarā, kad bija tik zema aktivitāte kā ne vienā gadā. Un daudzkārt komentāros "Dzirksteles" portālā tika pieminēts Jaungulbenes sila jautājums kā iemesls [nedoties vēlēt]. Starp deputātu kandidātiem bija aktīvie protestētāji. Viņus gan neievēlēja, bet šis jautājums viņus pamudināja būt aktīviem – ja jau mūs ignorē, tad mēs paši būsim deputāti," pastāstīja Odiņa.

Vietējā iedzīvotāja Ilze Vanaga atceras, ka gulbeniešiem bija sajūta, ka viņi spēs domes lēmumu mainīt. Kopumā tika savākti 800 parakstu, taču silu tāpat pārdeva.

"Tas nebija vienkārši mežs. Tas bija mežs ar pievienoto emocionālo vērtību, un neviens tā īsti neiedomājās, ka ar vietējiem iedzīvotājiem vajadzētu parunāt pirms pārdošanas. Daži deputāti ir teikuši, jā, komunikācija bija tas klupšanas akmens šajā situācijā. Daži no deputātiem pēdējā brīdī mainīja savu sākotnējo viedokli, saprotot, cik tas ir svarīgi vietējiem iedzīvotājiem. Viņi arī balsoja pret sila pārdošanu," norādīja Vanaga.

Laikraksta "Dzirkstele" redakcijā stāsta, ka sila pārdošanas jautājums lika deputātiem saprast, ka ir jāuzlabo komunikācija ar iedzīvotājiem. Taču, vai tas dzēsīs gulbeniešu rūgtumu, grūti spriest.

Ogrē iestāšanos pret ieceri saista ar vēlēšanām

Savukārt Ogres novadā iedzīvotāju aktivitāte pašvaldību vēlēšanās bija lielāka. Iecirkņos balsis atdeva 38% vēlētāju. Jautājumā par pašvaldības darbu arī ogrēnieši dalās divās daļās – tie, kas uzticas ilggadējam mēram Egilam Helmanim, un tie, kas raida dusmīgu skatienu domnieku virzienā, tāpēc vēlēšanās nemaz nepiedalījās.

Neilgi pirms vēlēšanām ogrēnieši dalījās divās nometnēs par multifunkcionāla centra izveidi, kur vienkopus būtu pieejami gan speciālisti, gan rehabilitācijas pakalpojumi, gan arī grupu dzīvokļi personām ar garīgās attīstības traucējumiem. Tika pat vākti paraksti pret šo ieceri Ogrē.

Tajā pašā laikā Elīna Eidmane vāca parakstus, lai tomēr projektu realizētu. Portālā "Manabalss.lv" savāktas teju 2300 balsis.

"Beigās atklājās, ka nebija jau gluži tā, ka daļa ogrēniešu bija pret šī projekta izveidi. Faktiski šeit bija konkrētas divas ģimenes, kurām īpašums robežojās ar Suntažu ielu, kur iecerēta šī būvniecība. Un tā bija viņu personīgā ieinteresētība. Mēs izveidojām iniciatīvu "Manabalss.lv", kur paudām atbalstu projektam. Mēs nevis cīnījāmies pret šiem cilvēkiem, kas ir pret šo projektu, bet tieši pretēji – mēs distancējāmies no viņu viedokļa," pastāstīja Eidmane.

Tagad Latvijas Radio uzrunātie ogrēnieši visi kā viens pauda atbalstu iecerei.

Projektu pirms pašvaldību vēlēšanām iepauzēja, lai par tā turpmāko virzību lemtu jaunais domes sastāvs. Ievēlētie pašvaldības deputāti ieceri atbalsta, un šobrīd notiekot aktīvs darbs, lai realizētu projektu.

Pašvaldības izpilddirektora vietniece Dana Bārbale norādīja, ka iedzīvotāju iniciatīva pret centra izveidi sakrita ar priekšvēlēšanu aģitācijas periodu: "Parakstu vākšanu bija organizējis bijušais Ogres novada pašvaldības deputāts Edvīns Bartkevičs. Viņš jaunajā pašvaldības deputātu sastāvā nav ievēlēts. Kāds ir viņa nolūks, vai turpināt savu ieplānoto akciju pret šādas ēkas un pakalpojumu sniegšanu Ogres novadā, grūti teikt. Bet no viņa puses šobrīd nekādi ne iesniegumi, ne jautājumi, ne priekšlikumi diskusijai nav bijuši."

Secināms, ka pretenzijas par ieceri, iespējams, saistāmas vien ar vēlmi iekļūt domē.

Savukārt kāda ogrēniete atklāj, ka uz vēlēšanām nedevās, jo vietvara neieklausījās viņā un vēl citos iedzīvotājos, kad viņi lūdza ieviest izmaiņas pilsētas sabiedriskā transporta maršrutā. "Prasījām, prasījām… Es jums pateikšu atklāti – es neaizgāju tāpēc vēlēt. Es domāju, ka veci cilvēki viņiem neinteresē. Nu, tad lai viņi peras!" sacīja ogrēniete.

Cer uz solījumu īstenošanu

Daļa Latvijas iedzīvotāju nedevās uz pašvaldību vēlēšanām, jo bija vīlušies deputātos, kuri neieklausījās iedzīvotāju vēlmēs. Tikmēr bija pašvaldību vēlēšanu kandidāti, kuri iepriekš saklausītās ļaužu sūdzības iekļāva vēlēšanu programmās, lai "makšķerētu" iedzīvotāju balsis. Un, kā rāda vēlēšanu rezultāti, acīmredzot tas viņiem arī izdevās.

Piemēram, Saulkrastu novadā vēlēšanās uzvarēja Latvijas Reģionu apvienība, kura iestājās pret Skultes sašķidrinātās gāzes termināļa būvniecību.

Savukārt Bauskas novadā iedzīvotāji gadiem cer uz apvedceļa izveidi. Arī domē iekļuvušās partijas pirms vēlēšanām solīja aktualizēt šo jautājumu.

Līdzīgu solījumu pirms vēlēšanām netrūka. Latvijas Radio uzrunāja iedzīvotājus vairākos novados, kas cerīgi teica, ka vēl nepieciešams laiks, lai manītu, vai jauno vietvaru solījumi pēc vēlēšanām arī īstenosies.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti