ĪSUMĀ:
- Sarkanais Krusts apkopojis datus par dabas stihijām ziņojumā "Nekā nedarīšana izmaksās".
- Organizācija pirmo reizi rēķināja, kā augs vajadzība pēc palīdzības klimata pārmaiņu dēļ.
- Ziņojums: tagad dabas stihiju dēļ cieš 108 miljoni, 2050. gadā tie būs 250 miljoni cilvēku.
- Sarkanais Krusts lēš: jau 2030. gadā stihiju dēļ palīdzība būs nepieciešama uz pusi vairāk.
- Palīdzības izmaksas augs: no 3,5 -12 miljardiem dolāru gadā tagad līdz 20 miljardiem pēc 10 gadiem.
- Organizācija izsver: tas ir sliktākais scenārijs, to vēl var novērst.
- Sarkanā Krusta vadītājs: Šī informācija jāizplata visā pasaulē, lai politiķi izjūt atbildību rīkoties.
- Ziņojums: liela daļā risinājumu, piemēram, brīdināšanas sistēmas, ir relatīvi lēti.
- Vislielāko pienesumu sniegtu globāli risinājumi, kas spētu apturēt temperatūras celšanos.
Tā ir pirmā reize, kad Starptautiskais Sarkanais Krusts un Sarkanais Pusmēness rēķina, cik ļoti klimata pārmaiņu dēļ varētu pieaugt vajadzība pēc humānās palīdzības visā pasaulē, un dati nav iepriecinoši.
Organizācija apkopojusi informāciju no vietām, kuras īpaši apdraud ilgstošs sausums, plūdi, cikloni un citas dabas kataklizmas ziņojumā ar zīmīgu nosaukumu – "Nekā nedarīšanas izmaksas".
"2050. gadā aptuveni 200 miljoniem cilvēku varētu būt nepieciešama starptautiskā humānā palīdzība saistībā ar klimata kataklizmu un klimata pārmaiņu sociālekonomisko seku kombināciju," stāsta Starptautiskā Sarkanā Krusta direktors Frančesko Roka.
"Tas ir gandrīz divreiz vairāk par pašlaik esošajiem 108 miljoniem cilvēku, kuriem jāsniedz starptautiska palīdzība plūdu, vērtu, sausuma un meža ugunsgrēku dēļ.
Un jau 2030. gadā, kas ir pēc desmit gadiem, šo cilvēku skaits varētu palielināties par pusi," brīdina Roka.
Aprēķinātas arī summas – pesimistiskākajā gadījumā jau pēc 10 gadiem palīdzība klimata pārmaiņu un dabas kataklizmu seku novēršanai donorvalstīm un starptautiskajām organizācijām kopumā varētu izmaksāt ap 20 miljardiem ASV dolāru gadā. Tas ir krietni vairāk par pašreizējām summām, kas variējušas no 3,5 līdz 12 miljardiem gadā.
Organizācijas vadītājs uzsver – tās ir aplēses par nākotni, kas balstītas zinātniskos datos un statistikā.
Taču tas ir sliktākais scenārijs, kas var arī nepiepildīties, ja pasaules līderi rīkosies pietiekami ātri.
"Parasti Sarkanais Krusts neiesaistās politikā. Taču šeit nav runas par politiku. Šeit mēs runājam par faktiem, par zinātniskiem pierādījumiem un par miljoniem cilvēku likteni. Tāpēc, godīgi sakot, man ir vienalga, vai kāds šiem faktiem tic vai netic, es jebkurā gadījumā zinu, ka mans pienākums ir strādāt ar skartajām kopienām, jo tur cilvēki ļoti labi apzinās situāciju.
Un šī informācija jāizplata visā pasaulē, lai arī politiķi izjūt savu atbildību rīkoties," uzsver organizācijas vadītājs.
Ziņojumā norādīts, ka liela daļā no risinājumiem, piemēram, agrīnās brīdināšanas sistēmu izkopšana nabadzīgajās valstīs, ir relatīvi lēti ieviešami, ja salīdzina ar kataklizmu iespējamām sekām.
Tomēr vislielāko pienesumu sniegtu globāli risinājumi, kas spētu apturēt temperatūras celšanos, un tādā gadījumā optimistiskākie dati liecina, ka nepieciešamās humānās palīdzības apjomu varētu samazināt pat desmit reizes.
