Salaspils kodolreaktors: 10 gados no solītās demontāžas paveikti 10%

Salaspils kodolreaktora demontāža arvien nav uzsākta. Reaktora likvidēšanai nepieciešami pieci miljoni eiro, kuru piešķiršanu valdība vairākus gadus atlikusi. Patlaban daži darbinieki uz vietas rūpējas par apkures regulēšanu ziemas periodā, kā arī veic monitoringu apkārt reaktoram, lai pārliecinātos, ka nekāda radioaktivitāte no kodolreaktora neizdalās. Taču objekta apsaimniekotāji - Latvijas Universitātes (LU) pētnieki - norāda uz atsevišķu konstrukciju drošības problēmām, kuru novēršanai arī nepieciešama papildu nauda. Savukārt Vides ministrija šobrīd gatavo informatīvo ziņojumu par objektu, vienlaicīgi apzinot iespēju piesaistīt finansējumu reaktora likvidēšanai no Eiropas.

Demontāžas darbiem trūkst finansējuma - 5 miljoni eiro

Salaspils kodolreaktora teritorija ir plaša, apjozta ar betona žogu un dzeloņdrātīm, to pastāvīgi apsargā. Uz vietas, kur kādreiz strādāja ap 200 darbinieku, šodien darbojas vien deviņi cilvēki. Kopš valdības rīkojuma par Salaspils kodolreaktora demontāžu pagājuši 10 gadi, taču līdz šim paveikti vien 10% darbu. Pētnieki šeit turpina pastāvīgi veikt paša reaktora un apkārtnes monitoringu. Latvijas Universitātes Ķīmiskās fizikas institūta vadošā pētniece Gunta Ķizāne norāda, ka bez reaktora demontāžas prioritārs jautājums ir drošība, jo ēku inženierkomunikācijas, dažādas tvertnes un reaktora bāka ir novecojušas

„Reaktora aktīvā zona pret starojumu tika aizsargāta ar dejonizētu ūdeni, kura sastāvā ir radioaktīvs izotops tritijs un cēzijs 137, un šis ūdens atrodas vairākās tvertnēs. Kopš 60. gadiem radiācija atstāj savu efektu un tvertnēs var veicināt korozijas, metāla novecošanās procesu. Tāpat tvertnes nav vienveidīgas, bet tām ir arī metinājuma šuves. Tātad tas viss ir jākontrolē, bet tam no valsts nav nekādu līdzekļu un universitāte pati to nevar atļauties. Tā ir problēma - kontrolēt šīs tvertnes, jo ir nepieciešams radīt kādu rezerves tvertni, kur varētu kādu avāriju gadījumā uzklāt citu ūdeni,” stāsta Ķizāne.

Lai arī deviņu metru dziļajos urbumos pie reaktora ēkas regulāri tiek ņemti gruntsūdeņu paraugi, arī Salaspils zinātniskās biedrības vadītājs Zigfrīds Visvaldis Mozgirs, kurš strādājis reaktorā kopš tā uzcelšanas ir neizpratnē par novecojušā objekta risku ignorēšanu no valsts puses.

Viņš lēš, ka drošības uzlabošanā radioaktīvi piesārņotajos objektos kopumā vajadzīgs aptuveni miljons.

„Valdība nestrādā pie šī jautājuma, bet tas jārisina, manuprāt, nekavējoši. Ir jāpārbauda plānās konstrukcijas katru gadu kādai sertificētai organizācijai, kas var dot atļauju tam, cik ilgi konstrukciju var turpināt ekspluatēt. No 2009. gada principā pārbaudes tvertnēm nav veiktas,” norāda Mozgirs.

Reaktoru solīja demontēt līdz 2015.gadam

Savukārt kodolreaktoru likvidēt pēc Vides ministrijas koncepcijas bija plānots līdz 2015. gadam, taču līdzekļi tam tā arī nav piešķirti. LU pēdējie aprēķini liecina, ka reaktora demontāža izmaksājot aptuveni piecus miljonus eiro. Universitāte patlaban atomreaktoru nomā no ministrijas pakļautībā esošā meteoroloģijas centra. Reaktora nodošana universitātei vairākkārt atlikta, stāsta Latvijas zinātnieku un inovatīvo uzņēmēju biedrības BIRTI valdes priekšsēdētāja Gunta Rača:

„Universitāte labprāt pārņemtu to teritoriju, taču atklāts tad paliek jautājums, kurš maksās par reaktora demontāžu. Savukārt, ja valsts atsakās no savām starptautiskajām saistībām, tad universitāte nevar pārņemt objektu, kura demontāža maksā 5 miljonus eiro. Turklāt jau mērījumus sedz LU, ik gadu vairāk nekā 100 tūkstošus no saviem līdzekļiem. Lielākā problēma ir tas, ka nekāda virzība nenotiek, lai arī pat Salaspils dome pērn problēmu aktualizēja.”

Telpas ir un būs izmantojamas

Reaktora milzīgajā zālē pagaidām demontētas atsevišķas zinātniskās iekārtas, kas nebija radioaktīvas. Ziemā šajā telpā uztur temperatūru ap 10 grādiem, lai nesasaltu ūdens, kas atrodas reaktora korpusā.

LU Ķīmiskās fizikas institūta pētnieks, Salaspils kodolreaktora administrators Jānis Rudzītis piebilst, ka arī pēc iekārtu demontāžas telpa būs lietojama: „Šī ir vienīgā telpa Latvijā, kur var pārstrādāt radioaktīvos atkritumus, iecementējot tos. Šī iekārta ir speciāla iekārta, kas iecementē radioaktīvos atkritumu dzelzsbetona konteineros un attiecīgi šo vietu varēs arī turpmāk izmantot radioaktīvo atkritumu pārstrādei.”

Demontāžas gaitā no reaktora zāles pēc radioaktīvo atkritumu iepakošanas plānots liels izvedamo dzelzsbetona konteineru skaits – aptuveni 250 konteineri, kas jāizved un aptuveni 200 jānoliek sabrukšanas glabātuvē.

Lai arī padomju laika ēku komplekss lielākoties ir neapdzīvots, rosība vēl norit laboratorijā, jo tā ir vienīgā Baltijā, kas akreditēta uz radiometru kalibrēšanu, ko šeit veic arī kaimiņvalstis.

Kā īpašu vērtību kodolreaktora telpās zinātnieki vēl izcēla trīs dārgās karstuma kameras, kur strādāja ar augsti apstarotu kodoldegvielu. Radioķīmijas laboratoriju, kas arvien ir darba kārtībā, varētu izmantot apmācībām arī nākotnē.

Pēc kodolreaktora likvidēšanas darbu sākšanas blakus ēkā paredzēts izveidot Baltijas ciklotrona centru, lai lietderīgi izmantotu esošo teritoriju un infrastruktūru. Tas radītu jaunas iespējas Latvijas zinātnes un inovāciju attīstībā. Projektam izdevies piesaistīt arī investorus, stāsta Gunta Rača. „Turpinās tehniskā projekta izstrāde, kuram ir finansējums no pašreizējā Eiropas fondu plānošanas perioda naudas,  un no nākamā perioda arī ir iespējas attīstīt šo ciklotrona centru, izmantojot ne vien zinātniskiem pētījumiem, bet arī komercializējot rezultātus. Tas nozīmē, ka mums paveras iespējas medicīnā - agrīnā vēža diagnostikā, precīzākā ārstēšanā, tātad cilvēka dzīves kvalitātes uzlabošanā," saka Rača.

Vides ministrija raksta papīrus, reālas darbības nav

Vides ministrija patlaban gatavo ikgadējo informatīvo ziņojumu valdībai par situāciju Salaspils kodolreaktorā. Valsts sekretāra vietniece Alda Ozola apstiprina, ka pēdējie praktiskie darbi objektā bijuši bīstamās nelietotās kodoldegvielas izvešana 2005. gadā un lietotās kodoldegvielas izvešana 2008. gadā. Taču, sākoties ekonomiskajai krīzei, tālākās demontāžas aktivitātes finansēt kļuva neiespējami.

„(..) Tas, ko ministrija dara - ik gadu iesniedz Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu, aprakstot, kāda ir šī situācija, kādi būtu veicamie pasākumi, kā arī prioritārie pasākumi un cik būtu nepieciešams finansējums. Arī šobrīd gatavojam ziņojumu un to varētu iesniegt valdībā nākamnedēļ, tā kā ir saņemta arī rezolūcija no Ministru prezidentes. Mēs ceram, ka Salaspils kodolreaktora projekts varētu virzīties, bet, ņemot vērā pēdējos ģeopolitiskos notikumus un situāciju Ukrainā, budžeta iespējas nevar vērtēt kā īpaši cerīgas. Tādēļ apzinām arī iespējas piesaistīt citus finanšu avotus, piemēram, no Šveices divpusējās sadarbības programmas un arī no Eiropas,” saka Ozola.

Savukārt drošības jeb atsevišķu konstrukciju tehniskais stāvoklis ministrijas ieskatā ir uzlabojams, taču nav saucams par ārkārtēju.

Salaspils kodolreaktora darbība apturēta 1998. gadā, un objekts ir arī Starptautiskās atomenerģijas aģentūras uzskaitē.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Ziņu analīze
Ziņas
Jaunākie
Interesanti