Naudas sodi par braukšanas ātruma pārkāpšanu pēdējo reizi būtiski mainīti ir teju pirms astoņiem gadiem – 2007.gada sākumā. Arī pārejot uz eiro, tie tika vien nedaudz uzapaļoti uz augšu. Rudenī aizejošā Saeima pēc Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) ierosinājuma ķērās pie grozījumiem Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas šo situāciju drīzumā varētu mainīt. Tam gan nepieciešama būs deputātu politiskā griba nostāties pret lielas sabiedrības daļas paradumiem.
Iepriekš ideju sodus padarīt bargākus bremzēja nu jau pagājušās vēlēšanas
11.Saeima nedēļu pirms pilnvaru beigām otrajā lasījumā pieņēma grozījumus Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kuros kā Juridiskās komisijas priekšlikums tika iekļautas vairākas izmaiņas sodos par ātruma pārsniegšanu.
Oktobra vidū komisijas sēdē Ceļu satiksmes drošības padomē tapušos grozījumus lūdza virzīt Ceļu satiksmes drošības direkcijas valdes loceklis Jānis Golubevs.
"Šis priekšlikums Saeimā ir apmēram gadu, bet, ņemot vērā, ka tuvojas vēlēšanas un tīri politiski šajā laikā ar sabiedrību netiek runāts par sodiem, vairākkārt tika mainīti lēmumi, kādus sodus dot izskatīšanai Saeimas Juridiskajā komisijā.
Pēdējais lēmums tika pieņemts Ceļu Satiksmes drošības padomes sēdē, kur tika izvērtēta gan statistika, gan esošā situācija un tika pieņemti divi lēmumi – pirmais: ir jāsadala ātruma pārkāpuma sods līdz 20 kilometriem stundā un sodi kopumā ir jāpalielina, otrais – palielināt sodus par ātrumu, bet palielināt tikai lielo ātruma pārkāpēju sodus, kas ir virs 50 kilometriem stundā," saka Golubevs.
Komisija gan bargākus sodus nolēma rosināt arī par citiem ātruma pārkāpumiem. To atbalstīja arī Saeima, savukārt jaunais parlaments piekrita darbu pie likuma turpināt.
Judins: Sodiem ir jābūt fiksētiem
Otrdien Saeimas Krimināltiesību politikas apakškomisija skatīja grozījumus pirms otrā lasījuma. Apjomīgus priekšlikumus tiem bija iesniedzis deputāts Andrejs Judins ("Vienotība").
"Nav noslēpums, ka saistībā ar CSDD un ātruma pārsniegšanu, šī joma ir diezgan korumpēta. Es to varu apgalvot. Es tikko pabeidzu vienu pētījumu – es paņēmu 130 spriedumus par kukuļdošanu (..), ir kārtība tikai vienā reģionā – Zemgale. Vēl Vidzeme – vai nu kukuļus nedod vai tas ir tik latenti, ka neparādās spriedumos. Bet principā valstij ir nopietnas problēmas, līdz ar to atstāt sankcijas, kur ir brīdinājums vai naudas sods, nav pareizi. Mans priekšlikums – vai nu viens, vai otrs (..)" sacīja Judins.
Viņš arī pievērsās jautājumam par tiesību atņemšanu. "Deviņi mēneši vai seši mēneši – nevis tā, ka "no" un "līdz". Jo kāda ir problēma?
Jūs piedāvājat konkrētu diapazonu, argumentējot ar to, ka pārkāpumi var būt dažādi. Ja pārkāpumi ir dažādi, tad veidojam vienas [likuma] daļas vietā trīs daļas un to dažādību mēģinām raksturot – te ir viena dažādība, te ir otra dažādība, te ir tāda veida ceļš, te ir cita veida ceļš. Jo ļoti nevajadzīgas ir kaut kādas diskusijas starp vadītāju un policistu. Ja viņi diskutē par satiksmes drošību – ļoti labi, bet, ja sāk runāt – sods tāds vai tāds – tas ir ļoti slikti," teica Judins.
Par ievērojamu ātruma pārsniegšanu saglabājas sodu diferenciācija
Pret vēlmi atteikties no brīdinājuma, kā alternatīvas, uzreiz iebilda Jūlija Stepaņenko ("Saskaņa"). "(..) Jūsu piedāvājums izslēgt brīdinājumu no soda atņem iespēju izvērtēt pārkāpumu no pārkāpuma smaguma viedokļa. Gadījumā, ja šis pārkāpums izdarīts pirmo reizi, tad nav gradācijas, kā izvērtēt šo pārkāpumu," teica Stepaņenko.
Tomēr komisijas vairākums nolēma saglabāt iespēju sodīt ar brīdinājumu vien pārkāpumus līdz 10 kilometriem stundā. Pārējos gadījumos komisijas vairākums nobalsoja par to, ka no šīs alternatīvas ir jāatsakās.
Plašākas domstarpības gan izraisīja Judina priekšlikumi par lielajiem ātruma pārsniegšanas gadījumiem. Tajos iespējamā soda amplitūda svārstās līdz pat 400 eiro apmērā, bet tiesību atņemšanas ilgums var atšķirties pat par pusgadu, tāpēc deputāts rosināja, ka būtu jānosaka fiksēts sods. Nacionālās apvienības pārstāvis Andris Vilks tam piekrita. "(..) Ja būs tāda iespēja samazināt sodu par 70 eiro, cilvēks vērsīsies tiesā," teica Vilks.
Savukārt Juris Vectirāns (Zaļo un zemnieku savienība) iebilda. "Domāju, ka ir jāatstāj diference [sodu apmēru dažādība], un, lai policists izvērtē situāciju uz vietas. Mēs tomēr uzticamies policistiem, un es nedomāju, ka mēs varētu runāt par kaut kādiem citiem apstākļiem," norāda Vectirāns.
Balsojumā vairākumam, kas šo Judina iniciatīvu noraidīja, pievienojās arī apakškomisijas priekšsēdētājs, "No sirds Latvijai" pārstāvis Gunārs Kūtris, kurš to pamatoja šādi. "Pie lielākiem pārkāpumiem ir jāņem soda individualizācija, ko īpaši uzsver krimināltiesībās. Administratīvais pārkāpums pēc būtības ir sīks noziegums (..) tāpēc ir jāskatās, kādos apstākļos sods ir noticis," saka Kūtris. Tāpēc, viņš uzsver, ir jābūt iespējai piemērot dažādus sodus.
Policija: Sodiem ir jābūt fiksētiem un bargākiem
Tikmēr Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis pēc sēdes Latvijas Radio atzina, ka atbalstītu ieceres, kas faktiski samazinātu ceļu policistu brīvību soda noteikšanā. "Satiksmes dalībniekiem būtu skaidri zināms – ja cilvēks ir izdarījis rupju satiksmes pārkāpumu, tad viņam ir konkrēts sods. Ja ir runa par lieliem ātrumiem, tad nevajadzētu būt diskusijai par mīkstinošiem apstākļiem, ka cilvēks ir aizdomājies (..) [Tādā gadījumā] Sankcijām vajadzētu būt precīzākām un bargākām (..)," sacīja Krapsis.
Krapsis arī uzsver – lielāku sodu nepieciešamību pierādot arī šī gada melnā statistika. "Uz 14. decembri ir 194 bojāgājušie un pagājušā gadā tādā pašā laika periodā bija 173. 21 bojāgājušais vairāk – tas ir ļoti daudz," norāda Krapsis.
Arī iepriekšējās Saeimas Juridiskās komisijas vadītāja Ilma Čepāne no "Vienotības," kas vēlēšanās vairs nekandidēja, uzskata, ka sodi par ātruma pārsniegšanu ir būtiski jāpalielina. Iepriekš tas neesot izdevies vēlēšanu tuvuma dēļ, taču tagad jaunajai Saeimai būtu jāsaņemas, saka Čepāne.
"Liela daļa deputātu, kas gribēja izpatikt neapzinīgiem autovadītājiem, uzskatīja, ka nevarētu piemērot tik lielus sodus. Iebildumi parasti ir tādi – mums ir mazas algas, mēs tos nevaram celt. Manuprāt, tas ir absolūti nepamatoti.
Igaunijas prakse par to liecina, un es ceru, ka šai Saeimai būs vairāk iespēju (..) Es uzskatu, ka šeit preventīva nozīme tomēr būs (..)," par iespējamo sodu palielināšanu, ja autovadītājs braucis pārāk ātri, saka Čepāne.
CSDD: Sodu lielums viens pats nemazinās pārkāpēju skaitu
Kūtris cer, ka jaunie deputāti spēs pieņemt sabiedrībā nepopulārus lēmumus. "(..) Es nejūtu no šī deputātu sastāva kaut kādas iebildes šī priekšlikuma virzīšanai (..) Es nezinu kaut kādus zemūdens akmeņus, kas varētu tos nobremzēt (..)" teica Kūtris.
Tomēr arī stingrāku sodu piekritēji uzsver, ka to ieviešana vien negarantēs satiksmes drošības uzlabošanos, piemēram, CSDD pārstāvis Golubevs. "Soda lielums nav vienīgais kritērijs, lai samazinātu pārkāpēju skaitu. Preventīvi noteikti ir. Taču ir trīs lietas: sociālās kampaņas, policijas kontrole un likumdošana. Mēs pie tā regulāri strādājam," uzsver Golubevs.
Tāpat CSDD regulāri uzsver – būtiski ir panākt, lai šoferi apzinātos, ka sods par pārkāpumu ir neizbēgams.
