De Facto

3. februāra «De Facto»

De Facto

10 februāra «De Facto»

Prasa palielināt finansējumu sabiedriskajiem medijiem

Sabiedrisko mediju valdēm aicina pieprasīt pielaidi valsts noslēpumam

Sabiedrisko mediju valdes locekļiem jābūt pielaidei valsts noslēpumam – ar šādu ideju nākusi klajā Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP), ziņo LTV raidījums “De facto”.

Šāds priekšlikums ir iesniegts likumprojektam “Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likums”, ko pašlaik uz 2. lasījumu gatavo Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija. NEPLP priekšlikums paredz: “Latvijas Televīzijas un radio valdei ir nepieciešama speciālā atļauja valsts noslēpumam”.

Intervijā LTV raidījumam “De facto” NEPLP loceklis Ivars Āboliņš paskaidroja: “Uzskatām, ka ir informācija, kas [valdei] būtu jāzina no valsts drošības iestādēm un tas ir nepieciešams”. Lūgts paskaidrot, par kādu tieši informāciju ir runa, Āboliņš atbildēja: “Par to es jums nevaru stāstīt”.

Ieceri atbalsta arī Kultūras ministrija, kas atbild par mediju politikas jomu. “Es redzu to kā garantiju. Brīdī, kad ir kaut kāda informācija par kaut kādiem īpašiem naratīviem, kas tiek izplatīti, vai īpašo dezinformācijas kampaņu, kas pēkšņi ir uzsākta pret valsti, mēs varam brīvā veidā informēt sabiedrisko mediju vadību. Un tālāk jau viņi, protams, var skatīties, kā šo informāciju var vai nevar izmantot,” intervijā LTV pauda Kultūras ministrijas mediju politikas nodaļas vadītāja Aiga Grišāne.

Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta Latvijā vadītājs  Andris Grafs gan piebilst, ka šāda prasība likumā ir iekļaujama tikai gadījumā, ja tā ir racionāli pamatota un ja sabiedriskie mediji tiešām strādā ar valsts noslēpumu saturošu informāciju. LTV valdes loceklis Ivars Priede raidījumam atklāja: “Mana darba pieredze nekad nav bijusi saistīta ar nepieciešamību iepazīties ar valsts noslēpumu, vienalga, kurā līmenī tas ir.”

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likums paredz arī citas izmaiņas sabiedrisko mediju darbā – starp iesaistītām pusēm pašlaik notiek debates par to, vai medijus pārvaldīs viens ģenerāldirektors un kā ievēlēs pārraugu.

LTV atzīmē, ka viens no jautājumiem, par ko politiķiem būs jāvienojas, ir finansējuma sistēma. Tagad gan Kultūras ministrija, gan NEPLP, gan LTV uzstāj – likumā ir jāparedz, ka sabiedrisko mediju finansējums piesaistīts iekšzemes kopproduktam un sastāda 0,2% no IKP. 

Ziņu analīze
Ziņas
Jaunākie
Interesanti